bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.08.2018 | Vārda dienas: Linda, Janīna
LatviaLatvija

British Steel: Mūs interesē Liepājas metalurga atjaunošana, nevis aktīvu iegāde

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKonsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi British Steel, Greybull Capital un Igaunijas uzņēmums Baltic Metal Holding, interesē maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurga (Liepājas metalurgs) darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, uzsver Greybull Capital partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norāda, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no Liepājas metalurga pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā Liepājas metalurga mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teic Goldsteins.

Viņš gan atzina, ka pagaidām vēl nav skaidrs rīcības plāns saistībā ar jau izsolītajiem Liepājas metalurga aktīviem, tostarp Austrijas uzņēmuma Smart Stahl GmbH iegādātajām metalurga velmētavas ceha iekārtām.

Komentējot, kāpēc konsorcijs pats nav iesaistījies metalurga aktīvu izsolēs, Goldsteins uzsvēra, ka atsevišķas biznesa daļas viņus neinteresē. «Analoģijās runājot – autokapsētā ir veca mašīna, tu zini, kā atjaunot mašīnas un vēlies to darīt, bet tur priekšā ir kāds, kurš nevis pārdod visu mašīnu, bet mēģina atsevišķi notirgot aizdedzes sveces. Mēs varam runāt par visu biznesu kopumā un ieinteresēto pušu iesaistīšanos, bet mani neinteresē tikai aizdedzes sveces. Mēs [pagājušā gada vasaras beigās] centāmies būt pilnīgi skaidri, ka šāda veida process mūs neinteresē, un novēlējām veiksmi. Tagad esam atpakaļ pie sarunu galda,» viņš sacīja.

Pēc Greybull Capital partnera teiktā, amatpersonas patlaban šķietot ieinteresētākas sarunās ar konsorciju. «Viņi ir ieinteresēti tikties un runāt ar mums. Bet tas, kur, tā teikt, gumija saskarsies ar ceļu, būs jautājumos par detaļām, » sacīja Goldsteins. Viņš arī norādīja, ka, ņemot vērā Liepājas metalurga neveiksmes pēdējo desmit gadu laikā, ir skaidras cilvēku šaubas par to, kādu maģiju britu konsorcijs var piedāvāt, kas iepriekšējiem neizdevās.

Tāpat viņš vairākkārt uzsvēra, ka konsorcija nodomi attiecībā uz Liepājas metalurga darbības atjaunošanu ir ļoti nopietni. «Mēs saprotam metālapstrādes nozari, mums ir pieredze kompāniju darbību veiksmīgā atjaunošanā. Esam šeit, lai tiktos ar iesaistītajām pusēm un virzītos uz priekšu. Skaidrs, ka šis Latvijā ir vēlēšanu gads un visi tam ir koncentrējušies. Mēs esam gatavi strādāt ar visiem. Nedomāju, ka ir kāds, kurš būtu pret šī biznesa dzīvotspējas atjaunošanu,» klāsta Greybull Capital partneris.

Goldsteins arī atzīmēja, lai gan paši sev nekādus termiņus nav nosprauduši sarunu vešanai, konsorcijs ir gatavs gaidīt, ja procesā būtu jūtams progress. «Ir teiciens, ka laiks nogalina visus darījumus. Jo ilgāk darījuma slēgšana notiek, jo tuvāk ir punkts, kad darījums vienkārši nenotiks. Mēs esam gatavi ieguldīt tik daudz laika, cik nepieciešams, ja jutīsim, ka ir progress un būs taustāmi rezultāti. Piemēram, “British Steel” iegāde no kompānijas Tata Steel UK bija ļoti sarežģīts darījums dažādu iemeslu dēļ. Tas bija process 18 mēnešu garumā. Tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai saskaņotu visu iesaistīto un ieinteresēto pušu viedokļus un vēlmes. Mēs jutīsim, ja būs progress. Neplānojam pavadīt 18 mēnešus, paspiežot cilvēkiem rokas un saņemot papliķēšanu pa plecu,» skaidro Greybull Capital partneris.

Pieņemot, ka britu konsorcijam izdodas panākt vienošanos ar valsti par Liepājas metalurga iegādi, ražotnē laika gaitā tiktu veikti iespaidīgi ieguldījumi. «Mēs patlaban skatāmies uz dažādiem biznesa plāniem. Kā minimums, ražotnē būtu jāuzstāda jauna velmētava, lai būtu gan moderna elektriskā tēraudkausēšanas krāsns, gan moderna velmētava, tādējādi nodrošinot konkurētspēju. Minimālais ieguldījums jaunas velmētavas izveidē ir ap 52 miljoniem eiro, bet mēs pētām citas iespējas, lai varētu ražot produktus ar pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību. Tas attiecīgi maksātu vairāk, taču, ja līdz ar to arī peļņas marža ir augstāka, tas atmaksātos,» klāsta Goldsteins.

Britu konsorcijs skatoties arī uz citiem aktīviem reģionā, kuri tam varētu būt nozīmīgi, lai palielinātu ražošanas apjomus. «Piemēram, tās varētu būt telpas, kuras ražošanai varētu izmantot kā British Steel, tā citas tērauda ražošanas kompānijas Eiropā. Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir ļoti labs, un ir iespējas to stratēģiski izmantot šādiem nolūkiem. Mēs šeit redzam labu iespēju,» sacīja Greybull Capital partneris.

Viņš arī pauda pārliecību, ka līdz laikam, kad uzņēmums varētu atsākt darboties, nebūtu problēmu ne ar izejmateriālu pieejamību, ne elektrības cenu. «Galvenais izejmateriāls ir metāllūžņi, un šobrīd no Baltijas metāllūžņi tiek eksportēti uz Turciju. Ja ir ekonomiski izdevīgi vest metāllūžņus uz Turciju, vajadzētu būt arī ekonomiski izdevīgi pārstrādāt šeit uz vietas metāllūžņus no visas Baltijas. No šīs perspektīvas raugoties, uzskatām, ka izejvielas būs pieejamas un ar valdības atbalstu arī elektrības cena būs konkurētspējīga. Šie ir divi ļoti svarīgi jautājumi ražotnes veiksmīgai darbībai, un no mūsu perspektīvas ar tiem nebūs problēmu,» norāda Goldsteins.

Tāpat viņš uzteica valdības lēmumu uzturēt elektriskās tēraudkausēšanas krāsni darba kārtībā, kā arī ražotnē paturēt dažus «atslēgas cilvēkus», kuru zināšanas par šīs krāsns darbību ir ļoti svarīgas.

Savukārt, pieņemot, ka darījums ar valsti tiktu noslēgts, plašāka darbaspēka piesaiste vērtējama gan kā izaicinājums, gan iespējas. «Jā, šobrīd tur nav darbinieku, kuri ir gatavi nākamajā dienā sākt darbu, bet, no otras puses, mēs varam palīdzēt radīt 2 000 labi apmaksātu darba vietu reģionā. Cik saprotu, šādu darba iespēju šajā reģionā nemaz nav daudz. Cilvēki šeit ir izglītoti, un tērauda ražošanas tradīcijas ir bagātīgas. Esmu pārliecināts, ka ir daudz cilvēku, kuri, lai gan šobrīd ir atraduši jaunas darba vietas gan tepat Latvijā, gan citās valstīs, labprāt gribētu atgriezties veiksmīgi strādājošā Liepājas metalurgā. Tā būs daļa no mūsu plāna – atgriezt atpakaļ daļu bijušo darbinieku un piesaistīt jaunus,» uzsver Goldsteins.

Vienlaikus viņš norāda, ka darījuma noslēgšana vēl nenozīmētu veiksmes stāsta sākumu. «Tas nozīmē, ka esi trases sākumā un sacensības var sākties. Viss, ko šobrīd darām, ir tikai, lai nonāktu līdz starta pozīcijai, no kuras varēsim šajā ražotnē iedvest jaunu dzīvību. Kad tiksim līdz starta līnijai, mums priekšā būs daudzi gadi. Jāsaprot, ka tērauda ražošanas industrijā nepieciešamās investīcijas ir milzīgas, bet to atpelnīšanas periods ir ļoti ilgs. Taču, ja tas tiek darīts pareizi, tas var būt ļoti stabils bizness,» teica Greybull Capital partneris.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas uzņēmuma British Steel vadītais konsorcijs, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi British Steel, Greybull Capital un Igaunijas uzņēmums Baltic Metal Holding 17.aprīlī vēstulē KVV Liepājas metalurga administratorei Vitai Dikai, Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmuma FeLM valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai Citadele apliecinājis savu ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.

Vēstulē teikts, ka British Steel konsorcijs ir gatavs parakstīt nodomu protokolu ar pašreizējiem KVV Liepājas metalurga īpašniekiem par uzņēmuma aktīvu iegādi.

Londonā bāzētā investīciju kompānija Greybull Capital dibināta 2008.gadā un nodarbojas ar ilgtermiņa investīcijām privātās kompānijās. Greybull Capital specializējas tā dēvētajos «glābšanas darījumos» un kompānijas investīciju portfelī ietilpst enerģijas, tehnoloģiju, mazumtirdzniecības, rūpniecības un ražošanas daļas.

Greybull Capital iegādājās kompānijas Tata Steel UK tērauda rūpnīcu Skantorpā un divas rūpnīcas Tīsaidā. Skantorpas ražotne, kas iepriekš bija Tata Long Products Europe nodaļa, tika pārdēvēta par British Steel.

KVV Liepājas metalurgs par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.


Pievienot komentāru

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji. 

airBaltic jūlijā pārvadā vairāk nekā 450 000 pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 452 646 pasažierus jeb par 15% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Rīgas meži: Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies

Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies, prognozē SIA Rīgas meži Realizācijas daļas vadītāja Jolanta Pavlova. Viņa atgādina, ka šā gada sākums meža nozarei Latvijā iezīmējās ar zāģbaļķu deficītu un augstām apaļkoku cenām.

Putins – kāzinieks Austrijas ārlietu ministres laulībās

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklējis Austrijas ārlietu ministres Kārinas Kneislas (Karin Kneissl) kāzas laikā, kad Austrija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

BTA: 55% vecāku gatavošanos Zinību dienai uzsāk jau augusta sākumā

Tāpat kā citus gadus jaunie vecāki jau laicīgi sāk gatavoties skolai un gaidāmajai Zinību dienai. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company veiktās aptaujas rezultāti, 55% vecāku bērnu sagatavošanos skolai uzsāk jau augusta sākumā.

Latvijā sākas lielākās militārās mācības kopš neatkarības atjaunošanas

Latvijā pirmdien, 20.augustā, sākas un līdz 2.septembrim norisināsies lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas Namejs 2018.

Indijā postoši plūdi prasa dzīvības

Indijas dienvidus skāruši pēdējos simts gados postošākie plūdi. Pašreizējā lietus periodā Keralas pavalstī tos izraisījušas neierasti stipras lietavas. Plūdos kopš 8.augusta bojā gājuši 186 cilvēki.

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo skaits varētu būt desmitreiz mazāks nekā sākotnēji lēsts

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo personu skaits varētu būt desmit reizes mazāks nekā sākotnēji lēsts, izriet no veselības ministres Andas Čakšas aģentūrai LETA teiktā.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija pirmajā pusgadā samazinājusies par 1,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad pirmajā pusgadā realizēta kopumā 18 920 tonnu apmērā, kas ir par 218 tonnām jeb 1,1% mazāk nekā 2017.gada pirmajā pusgadā

Šonedēļ siltums pakāpeniski atkāpsies un bieži pūtīs brāzmains vējš

Pats nedēļas sākums būs silts, taču daudzviet līs. Nedēļas vidū būs salīdzinoši sauss laiks, un, pēc nedaudz vēsāka laika, īslaicīgi ieplūdīs siltāks gaiss. Nedēļas nogalē siltums atkāpsies, un būs vējains un lietains laiks.

De facto: «Jūrmalgeitas» Milušs apspēlē Latviju Krievijas tiesā

Jau vairākus gadus Latvija cenšas panākt, lai Krievijas tiesa atzīst un izpilda Jurmalgeitā notiesātā Germana Miluša piecu gadu cietumsodu, ziņo raidījums de facto. Tomēr LTV noskaidro, ka pagaidām tas nav izdevies.

BNN nedēļas apkopojums: VID meklē «nevainojamu reputāciju». Bezdarba līmenis Latvijā. OIK sarunu turpinājums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Deputāti; Virzība; Nākotne; Paziņojums; Pārmaiņas.

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.