bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

Citadele Index: Uzņēmēji nākotnē raugās ar optimismu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018.gadā turpināsies izaugsme. Citadele bankas eksperti uzskata, ka šī brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām.

Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, – pēdējā ceturksnī tā ir 51,34 punkts. Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Pēdējā ceturksnī optimistisks noskaņojums bija vērojams visās tautsaimniecības jomās. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji; kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk.

Citadele Index pētījuma dati liecina, ka, skatot uzņēmumus pēc darbinieku skaita, lielākais optimisms vērojams starp lielo uzņēmumu vadītājiem, pēc tam seko vidējie uzņēmumi un mazie uzņēmumi. Mikrouzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz deviņi) vadītāji pēdējo reizi optimistiski jutās 2014.gada sākumā, un, lai arī viņu noskaņojums pēdējā gada laikā ir uzlabojies un pietuvinājies optimisma robežai, tomēr šobrīd tas vēl aizvien ir nedaudz pesimistisks.

«Aptuveni trešdaļa Latvijas uzņēmēju paredz, ka tuvākajos sešos mēnešos vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī palielināsies un aptuveni tikpat daudzi sagaida apgrozījuma pieaugumu savā uzņēmumā. Šobrīd pamazām iezīmējas divas tendences. Pirmkārt, darbaspēka piesaistes problēmas būvniecības (73%) un ražošanas (55%) nozarēs veicina lielo uzņēmu vēlmi automatizēt darbību (50%). Otrkārt, jūtami paplašinās starpība starp lielajiem un mazajiem uzņēmumiem. Tādējādi aizvien skaidrāk iezīmējas tendence, ka lielie uzņēmumi kļūst lielāki, savukārt mazie aizvien vairāk iepaliek,» secina bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pozitīvā nākotnes perspektīva iedrošina lielos un vidējos uzņēmumus domāt par darbības paplašināšanu un konkurētspējas uzlabošanu. Investēt darbības paplašināšanā šogad plāno 44% uzņēmumu, no kuriem lielākā daļa ir lielie (79%) un vidējie (61%) uzņēmumi. Visvairāk par darbības paplašināšanu domā ražošanas uzņēmumi un būvnieki.

«Šobrīd ikvienam uzņēmumam, kuram ir skaidra attīstības vīzija un laba finanšu pārvaldība, ir iespēja būtiski augt, izmantojot labvēlīgo ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. To īpaši būtu vērts ņemt vērā mazajiem uzņēmumiem. Lai gan 42% no maziem uzņēmumiem kā galveno šī gada izaicinājumu uzskata uzņēmuma saglabāšanu, tikai 7% šī gada izaicinājums ir palielināt sava piedāvājuma eksportu. Jāatzīmē, ka eksportējošo uzņēmēju noskaņojums pēc Citadele Index datiem ir daudz optimistiskāks nekā neeksportējošo. Skaidra vīzija jaunu noietu tirgu meklēšanā un iespējas piesaistīt finansējumu palīdzēs arī maziem uzņēmumiem nostiprinātu savas pozīcijas ilgtermiņā,» uzsver bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Vispārējo pozitīvo noskaņojumu ekonomikā izjūt arī Latvijā lielākais graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks. «Pēdējos gados mērķtiecīgi investējam uzņēmuma attīstībā. Arī šogad turpināsim Dobeles dzirnavnieka izaugsmi un kopējās investīcijas sasniegs desmit miljonus eiro. Galvenie investīciju objekti būs saistīti ar graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudu palielināšanu, uzbūvējot 17 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kā arī vēl vienu graudu kalti. Paredzam, ka šogad pārstrādāsim jau vairāk nekā 250 000 tonnu graudu,» stāsta Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Graudaugu produktu zīmola Graci izveidotāja un uzņēmuma SIA Felici vadītāja Alise Balgalve stāsta, ka uzņēmums plāno strauju izaugsmi, ko nodrošināt palīdzējušas 600 000 eiro investīcijas ražotnes izbūvei un iekārtu iegādei. Lai gan uzņēmums jau šobrīd eksportē savu produkciju uz desmit valstīm, šogad iecerēts sertificēt ražotni un iegūt starptautiski atzīto BRC (British Retail Consortium) sertifikātu, kas ir būtisks kritērijs jaunu eksporta tirgu apgūšanai.

«Mūs noteikti motivē pieprasījums, esošie sadarbības partneri, kā arī iespēja ievērojamie ietaupīt, aizstājot roku darbu ar iekārtām. Bez šīs investīcijas iekārtās to visu nebūtu iespējams sasniegt,» saka Balgalve.

Jāatzīmē, ka katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji, tādējādi no pirmavota iegūstot uzticamu ieskatu par ekonomisko stāvokli valstī, nozarē un uzņēmumā un prognozi nākamajiem sešiem mēnešiem. Uzņēmēju aptauju un datu apkopojumu nodrošina SKDS.


Pievienot komentāru

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->