bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 27.02.2020 | Vārda dienas: Andra, Līva, Līvija
LatviaLatvija

De facto: Krimināllietu ēnas joprojām pār vairākiem SM uzņēmumu darbiniekiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nav pieļaujama nekāda tolerance pret korupciju un tā sauktajām «shēmošanām»– tā jau pirmajā tikšanās reizē ar Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību vadību paziņoja jaunais ministrs Tālis Linkaits (JKP), norāda Latvijas Televīzijas  (LTV) raidījums de facto.

Pēdējos gados nozares uzņēmumus bija skāruši vairāki skandāli, no kuriem skaļākais bija bijušā Latvijas Dzelzceļa (LDz) prezidenta Uģa Magoņa aizturēšana ar pusmiljonu eiro dienesta auto bagāžas nodalījumā. Par kukuļņemšanu apsūdzētais Magonis savu amatu zaudēja uzreiz pēc aizturēšanas. Tomēr SM kapitālsabiedrībās joprojām darbojas citas kriminālprocesos iesaistītas personas, ziņo de facto.

Raidījumā atzīmē, ka ar satiksmes nozari saistītās valsts kapitālsabiedrības tiesībsargājošo iestāžu interesi ir pieredzējušas bieži. Pasažieru vilciena kādreizējā valde ar Nilu Freivaldu priekšgalā sēž uz apsūdzēto sola jauno vilcienu iepirkuma lietā. Bijušais LDz prezidents Uģis Magonis jau otro gadu tiek tiesāts apsūdzībā par iespējamo kukuļņemšanu.

Savukārt pērn kļuva zināms, ka nepatikšanās nonācis Latvijas Dzelzceļa meitas firmas LDz Loģistika vadītājs Verners Lūsis. Saistībā ar Polijas varas iestāžu izteiktajām aizdomām par Lūša dalību miljonos mērāmas nodokļu izkrāpšanas shēmā, viņu Lietuvas brauciena laikā aizturēja kaimiņvalsts policija. Jau vairāk nekā gadu Lūsis nevar atstāt Lietuvu, jo tiesa joprojām nav pieņēmusi gala lēmumu par viņa izdošanu Polijai, taču arī izbraukt no valsts viņam neļauj. Lai gan no LDz loģistika vadītāja amata Lūsis atkāpās uzreiz, viņš joprojām tiek dāsni atalgots no Latvijas Dzelzceļa struktūrām, norāda raidījumā.

Īsziņā de facto Lūsis apstiprināja, ka viņam joprojām ir spēkā uzņēmuma līgums ar LDz Cargo. 2017.gadā tas viņam nesa 30 tūkstošus eiro gadā.

Kādreiz Ventspils tranzītbiznesā strādājušajam Lūsim pie vadošiem amatiem satiksmes nozarē vienmēr izdevās tikt reizēs, kad ministra portfelis bija «zaļzemnieka» Ulda Auguļa rokās. Taču nu tas ir nonācis pie ZZS nesaudzīgi kritizējošās Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Tāļa Linkaita. Lūgts komentēt situāciju ar Lūsi, Linkaits  de facto pavēstīja: «Mēs vērtējam katru uzņēmumu pēc kārtas – visas valsts akciju sabiedrības, kas ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā, tai skaitā arī Latvijas Dzelzceļu. Un visi jautājumi – gan par personālpolitiku, gan par vadību, gan par izmaksām – tiks ņemti vērā, vērtējot vadības darbu.»

Projekta Rail Baltica ieviesējas Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) vadītājs Andris Linužs savulaik arī darbojies ar Ventspils tranzītbiznesu saistītās kompānijās. De facto vairākkārt vēstīja par vēlāku posmu Linuža biogrāfijā – par viņa saikni ar vēja enerģijas uzņēmumiem Winergy un Enercom Plus. Saistībā ar šīm firmām ierosināti vairāki kriminālprocesi, no kuriem vismaz trīs jau nonākuši tiesā.

Pats Linužs nekur apsūdzēts nav, toties viņa darbā pieņemtais EDzL Finanšu departamenta direktors Aldis Upenieks ir starp septiņiem apsūdzētājiem lietā par iespējamu miljonu izkrāpšanu un atmazgāšanu. Iepriekšējais satiksmes ministrs Linuža reputāciju komentēt konsekventi vairījās, atzīmē LTV.

Jaunais ministrs Linkaits pagaidām arī ir atturīgs: «Pagaidām attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa līnijām mēs nodarbojamies ar operacionālajiem un projektu vadības jautājumiem. Tur ir arī pietiekami daudz problēmu. Par konkrētā kunga [Linuža] pagātni esmu informēts, neesmu iepriecināts. Tiksim galā ar operacionāliem jautājumiem, tad pieķersimies arī pie visiem pārējiem.»

Ja Vernera Lūša un Alda Upenieka gadījumos kriminālprocesi ir saistīti ar viņu darbību pirms nonākšanas Satiksmes ministrijas struktūrās, citādi ir ar kādu Latvijas Valsts ceļu (LVC) darbinieku. Tas ir  Ainars Vilnītis, kurš pērn bija valdes padomnieks, bet tagad ir vadošais projektu vadītājs Būvniecības pārvaldē, kura pienākumos ietilpst arī  publisko iepirkumu sagatavošana, atzīmē de facto.

Raidījumā norāda, ka 2011.gadā viņš bija Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) valdes loceklis. Toreiz tā valde akceptēja darījumu –  īpašu mašīnu pirkšanu ceļu uzturēšanai ziemas apstākļos. Automašīnas pirktas no Grieķijas caur Vāciju, taču viena no tām netika atgādāta. Nu Vilnītis līdz ar bijušo LAU vadītāju Aivaru Siliņu ir apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas – zaudējumi pārsniedz 160 tūkstošus eiro.

Lieta nesen nonākusi tiesā, un vainu Vilnītis neatzīst. «Nē, tur nav par ko atzīt un arī netikām tā kā tur… Tur viss tādā… Nu nezinu… Stāv, stāv uz vietas, teiksim tā,» sarunā ar de facto teica bijušais LAU valdes loceklis.

Vilnītis apgalvo, ka LVC vadība par krimināllietu zinot. To nenoliedz arī uzņēmuma preses pārstāve. Riskus LVC te nesaskatot. «Pirmkārt, visi iepirkuma komisijas dalībnieki tiek pārbaudīti atbilstoši likuma prasībām, kā arī katrs LVC darbinieks ir parakstījis un ir informēts par visiem šiem korupcijas riskiem un ir parakstījis apliecinājumu, ka viņš izprot un apņemas ievērot savā darbībā šīs visas pretkorupcijas rekomendācijas,» raidījumam skaidro LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.

Tāpat de facto norāda, ka bez krimināllietas pret Vilnīti, Siliņu un vēl trim bijušajiem valdes locekļiem, no LAU puses tika celta arī civilprasība. Pirms gada uzņēmums apsvēra iespēju civillietā slēgt mierizlīgumu, taču nu šī ideja ir atmesta, atzīst LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors: «Šīs mierizlīguma sarunas norisēja, bet, protams, tad, kad oktobrī šī krimināllieta minētā tika nodota tiesai jau, [bija] skaidrs – mēs uzskatījām, ka droši vien turpināt šīs mierizlīguma sarunas īsti nav vairāk pamatoti. Līdz ar to, protams, kamēr šis kriminālprocess nav izvērtēts, un kaut kāds gala spriedums nav šajā jautājumā nav pieņemts, tad mēs kā valde šobrīd šīs izlīguma sarunas esam pārtraukuši.»

LAU ir pieteicies kā cietušais gan šajā senajā krimināllietā, gan arī pērn KNAB sāktajā lietā par 2016.gada dolomīta šķembu iepirkumu, kurā uzvarēja uzņēmums Vlakon. Aprīlī korupcijas apkarotāji kratīja LAU telpas, tostarp bijušās valdes locekles Anastasijas Udalovas kabinetu, bet gada nogalē birojs nodeva lietu prokuratūrai. KNAB vēsta, ka noslēgtais līgums atšķīrās no valdes apstiprinātā projekta, kā rezultātā pārmaksāti vairāk nekā 270 tūkstoši eiro. Arī te KNAB saskata valsts amatpersonu bezdarbību, kas radījusi smagas sekas, norāda de facto.

Tāpat de facto zināms, ka apsūdzības KNAB lūdza uzrādīt Udalovai, bijušajam valdes priekšsēdētājam Vladimiram Kononovam, kā arī juristei Evijai Rikveilei, kas līdz pat novembrim strādāja LAU Publisko iepirkumu departamentā un darbojās vairākās iepirkumu komisijās. Kāpēc viņa amatu atstāja, Nešpors nekomentē.

Vai satiksmes ministrs, kura partija nāca ar skaļiem solījumiem cīnīties pret korupciju, ministrijas kapitālsabiedrībās ir atklājis vēl kādus iespējamus likumpārkāpumus? Vismaz pagaidām Linkaits neko daudz neatklāj: «Valdības četrpadsmitajā darba dienā, protams, var uzzināt daudz ko, un esam jau daudz ko iesākuši. Bet mana pieeja ir vispirms izvērtēt un pēc tam atklāt, sodīt un paziņot sabiedrībai, nevis vispirms kādu atlaist un tad izvērtēt.»

Uz de facto jautājumu – vai tas, ka Satiksmes ministrijas uzņēmumu darbinieki ierauti tik daudzās krimināllietās, neliecina par sistēmiskām problēmām personāla atlasē? Uldis Augulis, kas tagad ir Saeimas opozīcijas frakcijas ZZS vadītājs, tā joprojām nedomā: «Līdz šim [sistēmiskas problēmas] nav bijušas, un tie ir kādi atsevišķi gadījumi, kas ir arī man saņemti mantojumā attiecībā uz Latvijas autoceļu uzturētāju. Līdz ar to nekādas sistēmiskas nav, katrs uzņēmums, uzņēmuma vadība, uzņēmuma padomes arī skatās līdzi un uzrauga uzņēmumu darbības.»


Pievienot komentāru

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

Pērn ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā

Ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.

Igaunijā novēro uzņēmumu apgrozījuma un ieguldījumu kāpumu

Igaunijas uzņēmumi 2019.gadā veikuši kopumā 3,2 miljardus lielus ieguldījumus, kas ir par vienu piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tā liecina sākotnējie dati par pagājušo gadu, ko publicējusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, protesti pret migrantu nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, cilvēkiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.

Lietuvas trikotāžas ražotājs saņem Greenpeace apstiprinājumu par bīstamu ķimikāliju neizmantošanu

Lietuvas apģērbu ražotājs Utenos Trikotažas izturējis starptautiskās vides aizsardzības organizācijas Greenpeace pārbaudes par videi draudzīgu un izsekojamu ražošanas procesu, raksta Lietuvas raidorganizācija LRT.

Pūce: EK ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības

Eiropas Komisijas ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības ar lielāku kapacitāti un iespējām sniegt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus.

Saeima maina ģenerālprokurora atlases kārtību

Uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.

No 1.marta tiks paaugstinātas alkoholisko dzērienu cenas

Saskaņā ar grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli 2020.gada 1.martā tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot raudzētos dzērienus līdz 6 tilpumprocentiem.

Akciju cenas mainās dažādos virzienos, koronavīrusam turpinot izplatīties

Ķīnā koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits pieauga lēnāk nekā iepriekš, toties infekcijas gadījumi parādījās vēl astoņās valstīs, palielinot valstu skaitu ar koronavīrusa gadījumiem līdz apmēram 40.

Itālijā dienas laikā 80 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi

Itālijā koronavīrusa infekcija konstatēta 400 cilvēkiem, no kuriem 80 konstatēti trešdienas, 26.februāra, laikā. Eiropas Komisija uzskata, ka vīrusa situācija ES ir jārisina pragmatiski, neceļot paniku, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Patlaban neredz pamatu Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju jaunā koronavīrusa dēļ

Latvijā šobrīd nav apstiprināts neviens koronavīrusa COVID-19 gadījums. Vienlaikus situācija var būt strauji mainīga, ņemot vērā saslimstības pieaugumu citās pasaules valstīs, tajā skaitā Itālijā.

Astoņu mēnešu laikā saņemti 435 trauksmes cēlāju ziņojumi

No visiem iesniegumiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119. Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanas.

Lietuva izsludina ārkārtas stāvokli, gatavojoties koronavīrusam

Lietuva, kur pagaidām nav konstatēti jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumi, ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli kā preventīvu soli, lai sagatavotos iespējamam infekcijas uzliesmojumam, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

EK: Jaunā koronavīrusa dēļ var tikt koriģēta Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze

Trešdien, 26.februārī, publicētajā EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2020.gadā varētu būt 2,3% apmērā, bet 2021.gadā – 2,4% apmērā.

Ukraina ievieš Krimas okupācijas pretošanās dienu; Kremlis neizpratnē

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis, ka turpmāk 26.februārī valstī tiks atzīmēta Krimas okupācijas pretošanās diena, ziņo Ukrainas nacionālā ziņu aģentūra Ukrinform.

Saskaņas līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Čekušins

Pirms starta 13.Saeimas vēlēšanās kopā ar Saskaņu Čekušins aktīvi darbojies kopā ar citiem krievu skolu aizstāvjiem, tostarp Latvijas Krievu savienību.

Līdakam piedāvā turpināt strādāt Rīgas zoodārzā; piedāvājumu pieņemt nesteidz

Rīgas zoodārza kapitāldaļu turētājs Radzevičs piedāvājis Ingmāram Līdakam turpināt darbu iestādē sabiedrības izglītošanas jomā, taču Līdaka piedāvājumu pieņemt nesteidz, jo neesot skaidrības par jaunās zoodārza vadības plāniem.

Baltkrievija par piesārņotu naftu no Krievijas plāno saņemt 56 milj. eiro

Baltkrievija, kurai Krievija pērn piegādāja pusmiljonu tonnu nekvalitatīvas naftas, pēc ilgām sarunām ar Maskavu gaida kompensāciju 56 miljonu eiro vērtībā, ziņo Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Igaunijas Rail Baltica uzņēmuma jaunais vadītājs koncentrēsies uz termiņu izpildi

Igaunijas valsts uzņēmumā Rail Baltic Estonia priekšsēdētāja amatā stāsies Tenu Grīnbergs, kurš sola koncentrēties uz būvdarbu grafika izpildi un tālāka finansējuma saglabāšanu, ziņo ERR.

FM: Nākamajā ES plānošanas periodā uzsvars uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju

«Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē.»

SIFFA direktors: Latvijā otrais zemākais vēža ārstēšanas finansējums Eiropā

Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles – medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai.

Igaunijā koronavīrusa analīzes veiktas četrām personām; rezultāti negatīvi

Igaunijā līdz šim jaunā koronavīrusa analīzes veiktas četriem cilvēkiem, un visas bijušas negatīvas, tā Igaunijas Veselības pārvaldes informāciju citē raidorganizācija ERR.

Latvijā samazinās lidojumu kavējuma laiks

Latvijā 2019.gadā kopējais kavējums gaisa satiksmes plūsmas vadībā bija 2 626 minūtes, kas ir par 83,8% mazāk nekā 2018.gadā, kas saistīts ar racionālāku gaisa telpas izmantošanu.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!