bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 17.08.2019 | Vārda dienas: Oļegs, Vineta
LatviaLatvija

De facto: Krimināllietu ēnas joprojām pār vairākiem SM uzņēmumu darbiniekiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nav pieļaujama nekāda tolerance pret korupciju un tā sauktajām «shēmošanām»– tā jau pirmajā tikšanās reizē ar Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību vadību paziņoja jaunais ministrs Tālis Linkaits (JKP), norāda Latvijas Televīzijas  (LTV) raidījums de facto.

Pēdējos gados nozares uzņēmumus bija skāruši vairāki skandāli, no kuriem skaļākais bija bijušā Latvijas Dzelzceļa (LDz) prezidenta Uģa Magoņa aizturēšana ar pusmiljonu eiro dienesta auto bagāžas nodalījumā. Par kukuļņemšanu apsūdzētais Magonis savu amatu zaudēja uzreiz pēc aizturēšanas. Tomēr SM kapitālsabiedrībās joprojām darbojas citas kriminālprocesos iesaistītas personas, ziņo de facto.

Raidījumā atzīmē, ka ar satiksmes nozari saistītās valsts kapitālsabiedrības tiesībsargājošo iestāžu interesi ir pieredzējušas bieži. Pasažieru vilciena kādreizējā valde ar Nilu Freivaldu priekšgalā sēž uz apsūdzēto sola jauno vilcienu iepirkuma lietā. Bijušais LDz prezidents Uģis Magonis jau otro gadu tiek tiesāts apsūdzībā par iespējamo kukuļņemšanu.

Savukārt pērn kļuva zināms, ka nepatikšanās nonācis Latvijas Dzelzceļa meitas firmas LDz Loģistika vadītājs Verners Lūsis. Saistībā ar Polijas varas iestāžu izteiktajām aizdomām par Lūša dalību miljonos mērāmas nodokļu izkrāpšanas shēmā, viņu Lietuvas brauciena laikā aizturēja kaimiņvalsts policija. Jau vairāk nekā gadu Lūsis nevar atstāt Lietuvu, jo tiesa joprojām nav pieņēmusi gala lēmumu par viņa izdošanu Polijai, taču arī izbraukt no valsts viņam neļauj. Lai gan no LDz loģistika vadītāja amata Lūsis atkāpās uzreiz, viņš joprojām tiek dāsni atalgots no Latvijas Dzelzceļa struktūrām, norāda raidījumā.

Īsziņā de facto Lūsis apstiprināja, ka viņam joprojām ir spēkā uzņēmuma līgums ar LDz Cargo. 2017.gadā tas viņam nesa 30 tūkstošus eiro gadā.

Kādreiz Ventspils tranzītbiznesā strādājušajam Lūsim pie vadošiem amatiem satiksmes nozarē vienmēr izdevās tikt reizēs, kad ministra portfelis bija «zaļzemnieka» Ulda Auguļa rokās. Taču nu tas ir nonācis pie ZZS nesaudzīgi kritizējošās Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Tāļa Linkaita. Lūgts komentēt situāciju ar Lūsi, Linkaits  de facto pavēstīja: «Mēs vērtējam katru uzņēmumu pēc kārtas – visas valsts akciju sabiedrības, kas ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā, tai skaitā arī Latvijas Dzelzceļu. Un visi jautājumi – gan par personālpolitiku, gan par vadību, gan par izmaksām – tiks ņemti vērā, vērtējot vadības darbu.»

Projekta Rail Baltica ieviesējas Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) vadītājs Andris Linužs savulaik arī darbojies ar Ventspils tranzītbiznesu saistītās kompānijās. De facto vairākkārt vēstīja par vēlāku posmu Linuža biogrāfijā – par viņa saikni ar vēja enerģijas uzņēmumiem Winergy un Enercom Plus. Saistībā ar šīm firmām ierosināti vairāki kriminālprocesi, no kuriem vismaz trīs jau nonākuši tiesā.

Pats Linužs nekur apsūdzēts nav, toties viņa darbā pieņemtais EDzL Finanšu departamenta direktors Aldis Upenieks ir starp septiņiem apsūdzētājiem lietā par iespējamu miljonu izkrāpšanu un atmazgāšanu. Iepriekšējais satiksmes ministrs Linuža reputāciju komentēt konsekventi vairījās, atzīmē LTV.

Jaunais ministrs Linkaits pagaidām arī ir atturīgs: «Pagaidām attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa līnijām mēs nodarbojamies ar operacionālajiem un projektu vadības jautājumiem. Tur ir arī pietiekami daudz problēmu. Par konkrētā kunga [Linuža] pagātni esmu informēts, neesmu iepriecināts. Tiksim galā ar operacionāliem jautājumiem, tad pieķersimies arī pie visiem pārējiem.»

Ja Vernera Lūša un Alda Upenieka gadījumos kriminālprocesi ir saistīti ar viņu darbību pirms nonākšanas Satiksmes ministrijas struktūrās, citādi ir ar kādu Latvijas Valsts ceļu (LVC) darbinieku. Tas ir  Ainars Vilnītis, kurš pērn bija valdes padomnieks, bet tagad ir vadošais projektu vadītājs Būvniecības pārvaldē, kura pienākumos ietilpst arī  publisko iepirkumu sagatavošana, atzīmē de facto.

Raidījumā norāda, ka 2011.gadā viņš bija Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) valdes loceklis. Toreiz tā valde akceptēja darījumu –  īpašu mašīnu pirkšanu ceļu uzturēšanai ziemas apstākļos. Automašīnas pirktas no Grieķijas caur Vāciju, taču viena no tām netika atgādāta. Nu Vilnītis līdz ar bijušo LAU vadītāju Aivaru Siliņu ir apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas – zaudējumi pārsniedz 160 tūkstošus eiro.

Lieta nesen nonākusi tiesā, un vainu Vilnītis neatzīst. «Nē, tur nav par ko atzīt un arī netikām tā kā tur… Tur viss tādā… Nu nezinu… Stāv, stāv uz vietas, teiksim tā,» sarunā ar de facto teica bijušais LAU valdes loceklis.

Vilnītis apgalvo, ka LVC vadība par krimināllietu zinot. To nenoliedz arī uzņēmuma preses pārstāve. Riskus LVC te nesaskatot. «Pirmkārt, visi iepirkuma komisijas dalībnieki tiek pārbaudīti atbilstoši likuma prasībām, kā arī katrs LVC darbinieks ir parakstījis un ir informēts par visiem šiem korupcijas riskiem un ir parakstījis apliecinājumu, ka viņš izprot un apņemas ievērot savā darbībā šīs visas pretkorupcijas rekomendācijas,» raidījumam skaidro LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.

Tāpat de facto norāda, ka bez krimināllietas pret Vilnīti, Siliņu un vēl trim bijušajiem valdes locekļiem, no LAU puses tika celta arī civilprasība. Pirms gada uzņēmums apsvēra iespēju civillietā slēgt mierizlīgumu, taču nu šī ideja ir atmesta, atzīst LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors: «Šīs mierizlīguma sarunas norisēja, bet, protams, tad, kad oktobrī šī krimināllieta minētā tika nodota tiesai jau, [bija] skaidrs – mēs uzskatījām, ka droši vien turpināt šīs mierizlīguma sarunas īsti nav vairāk pamatoti. Līdz ar to, protams, kamēr šis kriminālprocess nav izvērtēts, un kaut kāds gala spriedums nav šajā jautājumā nav pieņemts, tad mēs kā valde šobrīd šīs izlīguma sarunas esam pārtraukuši.»

LAU ir pieteicies kā cietušais gan šajā senajā krimināllietā, gan arī pērn KNAB sāktajā lietā par 2016.gada dolomīta šķembu iepirkumu, kurā uzvarēja uzņēmums Vlakon. Aprīlī korupcijas apkarotāji kratīja LAU telpas, tostarp bijušās valdes locekles Anastasijas Udalovas kabinetu, bet gada nogalē birojs nodeva lietu prokuratūrai. KNAB vēsta, ka noslēgtais līgums atšķīrās no valdes apstiprinātā projekta, kā rezultātā pārmaksāti vairāk nekā 270 tūkstoši eiro. Arī te KNAB saskata valsts amatpersonu bezdarbību, kas radījusi smagas sekas, norāda de facto.

Tāpat de facto zināms, ka apsūdzības KNAB lūdza uzrādīt Udalovai, bijušajam valdes priekšsēdētājam Vladimiram Kononovam, kā arī juristei Evijai Rikveilei, kas līdz pat novembrim strādāja LAU Publisko iepirkumu departamentā un darbojās vairākās iepirkumu komisijās. Kāpēc viņa amatu atstāja, Nešpors nekomentē.

Vai satiksmes ministrs, kura partija nāca ar skaļiem solījumiem cīnīties pret korupciju, ministrijas kapitālsabiedrībās ir atklājis vēl kādus iespējamus likumpārkāpumus? Vismaz pagaidām Linkaits neko daudz neatklāj: «Valdības četrpadsmitajā darba dienā, protams, var uzzināt daudz ko, un esam jau daudz ko iesākuši. Bet mana pieeja ir vispirms izvērtēt un pēc tam atklāt, sodīt un paziņot sabiedrībai, nevis vispirms kādu atlaist un tad izvērtēt.»

Uz de facto jautājumu – vai tas, ka Satiksmes ministrijas uzņēmumu darbinieki ierauti tik daudzās krimināllietās, neliecina par sistēmiskām problēmām personāla atlasē? Uldis Augulis, kas tagad ir Saeimas opozīcijas frakcijas ZZS vadītājs, tā joprojām nedomā: «Līdz šim [sistēmiskas problēmas] nav bijušas, un tie ir kādi atsevišķi gadījumi, kas ir arī man saņemti mantojumā attiecībā uz Latvijas autoceļu uzturētāju. Līdz ar to nekādas sistēmiskas nav, katrs uzņēmums, uzņēmuma vadība, uzņēmuma padomes arī skatās līdzi un uzrauga uzņēmumu darbības.»


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->