bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.12.2019 | Vārda dienas: Hanna, Jana, Johanna
LatviaLatvija

De facto: Krimināllietu ēnas joprojām pār vairākiem SM uzņēmumu darbiniekiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nav pieļaujama nekāda tolerance pret korupciju un tā sauktajām «shēmošanām»– tā jau pirmajā tikšanās reizē ar Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību vadību paziņoja jaunais ministrs Tālis Linkaits (JKP), norāda Latvijas Televīzijas  (LTV) raidījums de facto.

Pēdējos gados nozares uzņēmumus bija skāruši vairāki skandāli, no kuriem skaļākais bija bijušā Latvijas Dzelzceļa (LDz) prezidenta Uģa Magoņa aizturēšana ar pusmiljonu eiro dienesta auto bagāžas nodalījumā. Par kukuļņemšanu apsūdzētais Magonis savu amatu zaudēja uzreiz pēc aizturēšanas. Tomēr SM kapitālsabiedrībās joprojām darbojas citas kriminālprocesos iesaistītas personas, ziņo de facto.

Raidījumā atzīmē, ka ar satiksmes nozari saistītās valsts kapitālsabiedrības tiesībsargājošo iestāžu interesi ir pieredzējušas bieži. Pasažieru vilciena kādreizējā valde ar Nilu Freivaldu priekšgalā sēž uz apsūdzēto sola jauno vilcienu iepirkuma lietā. Bijušais LDz prezidents Uģis Magonis jau otro gadu tiek tiesāts apsūdzībā par iespējamo kukuļņemšanu.

Savukārt pērn kļuva zināms, ka nepatikšanās nonācis Latvijas Dzelzceļa meitas firmas LDz Loģistika vadītājs Verners Lūsis. Saistībā ar Polijas varas iestāžu izteiktajām aizdomām par Lūša dalību miljonos mērāmas nodokļu izkrāpšanas shēmā, viņu Lietuvas brauciena laikā aizturēja kaimiņvalsts policija. Jau vairāk nekā gadu Lūsis nevar atstāt Lietuvu, jo tiesa joprojām nav pieņēmusi gala lēmumu par viņa izdošanu Polijai, taču arī izbraukt no valsts viņam neļauj. Lai gan no LDz loģistika vadītāja amata Lūsis atkāpās uzreiz, viņš joprojām tiek dāsni atalgots no Latvijas Dzelzceļa struktūrām, norāda raidījumā.

Īsziņā de facto Lūsis apstiprināja, ka viņam joprojām ir spēkā uzņēmuma līgums ar LDz Cargo. 2017.gadā tas viņam nesa 30 tūkstošus eiro gadā.

Kādreiz Ventspils tranzītbiznesā strādājušajam Lūsim pie vadošiem amatiem satiksmes nozarē vienmēr izdevās tikt reizēs, kad ministra portfelis bija «zaļzemnieka» Ulda Auguļa rokās. Taču nu tas ir nonācis pie ZZS nesaudzīgi kritizējošās Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Tāļa Linkaita. Lūgts komentēt situāciju ar Lūsi, Linkaits  de facto pavēstīja: «Mēs vērtējam katru uzņēmumu pēc kārtas – visas valsts akciju sabiedrības, kas ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā, tai skaitā arī Latvijas Dzelzceļu. Un visi jautājumi – gan par personālpolitiku, gan par vadību, gan par izmaksām – tiks ņemti vērā, vērtējot vadības darbu.»

Projekta Rail Baltica ieviesējas Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) vadītājs Andris Linužs savulaik arī darbojies ar Ventspils tranzītbiznesu saistītās kompānijās. De facto vairākkārt vēstīja par vēlāku posmu Linuža biogrāfijā – par viņa saikni ar vēja enerģijas uzņēmumiem Winergy un Enercom Plus. Saistībā ar šīm firmām ierosināti vairāki kriminālprocesi, no kuriem vismaz trīs jau nonākuši tiesā.

Pats Linužs nekur apsūdzēts nav, toties viņa darbā pieņemtais EDzL Finanšu departamenta direktors Aldis Upenieks ir starp septiņiem apsūdzētājiem lietā par iespējamu miljonu izkrāpšanu un atmazgāšanu. Iepriekšējais satiksmes ministrs Linuža reputāciju komentēt konsekventi vairījās, atzīmē LTV.

Jaunais ministrs Linkaits pagaidām arī ir atturīgs: «Pagaidām attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa līnijām mēs nodarbojamies ar operacionālajiem un projektu vadības jautājumiem. Tur ir arī pietiekami daudz problēmu. Par konkrētā kunga [Linuža] pagātni esmu informēts, neesmu iepriecināts. Tiksim galā ar operacionāliem jautājumiem, tad pieķersimies arī pie visiem pārējiem.»

Ja Vernera Lūša un Alda Upenieka gadījumos kriminālprocesi ir saistīti ar viņu darbību pirms nonākšanas Satiksmes ministrijas struktūrās, citādi ir ar kādu Latvijas Valsts ceļu (LVC) darbinieku. Tas ir  Ainars Vilnītis, kurš pērn bija valdes padomnieks, bet tagad ir vadošais projektu vadītājs Būvniecības pārvaldē, kura pienākumos ietilpst arī  publisko iepirkumu sagatavošana, atzīmē de facto.

Raidījumā norāda, ka 2011.gadā viņš bija Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) valdes loceklis. Toreiz tā valde akceptēja darījumu –  īpašu mašīnu pirkšanu ceļu uzturēšanai ziemas apstākļos. Automašīnas pirktas no Grieķijas caur Vāciju, taču viena no tām netika atgādāta. Nu Vilnītis līdz ar bijušo LAU vadītāju Aivaru Siliņu ir apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas – zaudējumi pārsniedz 160 tūkstošus eiro.

Lieta nesen nonākusi tiesā, un vainu Vilnītis neatzīst. «Nē, tur nav par ko atzīt un arī netikām tā kā tur… Tur viss tādā… Nu nezinu… Stāv, stāv uz vietas, teiksim tā,» sarunā ar de facto teica bijušais LAU valdes loceklis.

Vilnītis apgalvo, ka LVC vadība par krimināllietu zinot. To nenoliedz arī uzņēmuma preses pārstāve. Riskus LVC te nesaskatot. «Pirmkārt, visi iepirkuma komisijas dalībnieki tiek pārbaudīti atbilstoši likuma prasībām, kā arī katrs LVC darbinieks ir parakstījis un ir informēts par visiem šiem korupcijas riskiem un ir parakstījis apliecinājumu, ka viņš izprot un apņemas ievērot savā darbībā šīs visas pretkorupcijas rekomendācijas,» raidījumam skaidro LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.

Tāpat de facto norāda, ka bez krimināllietas pret Vilnīti, Siliņu un vēl trim bijušajiem valdes locekļiem, no LAU puses tika celta arī civilprasība. Pirms gada uzņēmums apsvēra iespēju civillietā slēgt mierizlīgumu, taču nu šī ideja ir atmesta, atzīst LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors: «Šīs mierizlīguma sarunas norisēja, bet, protams, tad, kad oktobrī šī krimināllieta minētā tika nodota tiesai jau, [bija] skaidrs – mēs uzskatījām, ka droši vien turpināt šīs mierizlīguma sarunas īsti nav vairāk pamatoti. Līdz ar to, protams, kamēr šis kriminālprocess nav izvērtēts, un kaut kāds gala spriedums nav šajā jautājumā nav pieņemts, tad mēs kā valde šobrīd šīs izlīguma sarunas esam pārtraukuši.»

LAU ir pieteicies kā cietušais gan šajā senajā krimināllietā, gan arī pērn KNAB sāktajā lietā par 2016.gada dolomīta šķembu iepirkumu, kurā uzvarēja uzņēmums Vlakon. Aprīlī korupcijas apkarotāji kratīja LAU telpas, tostarp bijušās valdes locekles Anastasijas Udalovas kabinetu, bet gada nogalē birojs nodeva lietu prokuratūrai. KNAB vēsta, ka noslēgtais līgums atšķīrās no valdes apstiprinātā projekta, kā rezultātā pārmaksāti vairāk nekā 270 tūkstoši eiro. Arī te KNAB saskata valsts amatpersonu bezdarbību, kas radījusi smagas sekas, norāda de facto.

Tāpat de facto zināms, ka apsūdzības KNAB lūdza uzrādīt Udalovai, bijušajam valdes priekšsēdētājam Vladimiram Kononovam, kā arī juristei Evijai Rikveilei, kas līdz pat novembrim strādāja LAU Publisko iepirkumu departamentā un darbojās vairākās iepirkumu komisijās. Kāpēc viņa amatu atstāja, Nešpors nekomentē.

Vai satiksmes ministrs, kura partija nāca ar skaļiem solījumiem cīnīties pret korupciju, ministrijas kapitālsabiedrībās ir atklājis vēl kādus iespējamus likumpārkāpumus? Vismaz pagaidām Linkaits neko daudz neatklāj: «Valdības četrpadsmitajā darba dienā, protams, var uzzināt daudz ko, un esam jau daudz ko iesākuši. Bet mana pieeja ir vispirms izvērtēt un pēc tam atklāt, sodīt un paziņot sabiedrībai, nevis vispirms kādu atlaist un tad izvērtēt.»

Uz de facto jautājumu – vai tas, ka Satiksmes ministrijas uzņēmumu darbinieki ierauti tik daudzās krimināllietās, neliecina par sistēmiskām problēmām personāla atlasē? Uldis Augulis, kas tagad ir Saeimas opozīcijas frakcijas ZZS vadītājs, tā joprojām nedomā: «Līdz šim [sistēmiskas problēmas] nav bijušas, un tie ir kādi atsevišķi gadījumi, kas ir arī man saņemti mantojumā attiecībā uz Latvijas autoceļu uzturētāju. Līdz ar to nekādas sistēmiskas nav, katrs uzņēmums, uzņēmuma vadība, uzņēmuma padomes arī skatās līdzi un uzrauga uzņēmumu darbības.»


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Dienestā iesauks jaunākus, attīstīs Klaipēdas ostu, mazumtirdzniecības nodoklis kavēsies

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija iesaukuma vecuma pazemināšana nacionālā militārā dienestā, Klaipēdas ostas attīstības plāna apstiprināšana un mazumtirdzniecības nodokļa ieviešanas atlikšana.

BK Ventspils Lemberga dēļ varētu būt problēmas ar finansējuma saņemšanu

ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga atrašanās basketbola kluba Ventspils prezidenta amatā varētu būt šķērslis turpmākai finansējuma saņemšanai.

Lembergs aptur savu darbību Latvijas Olimpiskajā komitejā

Latvijas Olimpiskās komitejas Individuālais biedrs un Izpildkomitejas loceklis Aivars Lembergs piektdien, 13.decembrī, LOK Valdei paziņojis, ka aptur savu darbību organizācijā.

Domnīca: Pret Krievijas rīcību jācīnās, sodot Facebook, ķerot spiegus un atbalstot pilsonisko pretošanos

Domnīca Eiropas Vērtību centrs drošības politikai ir izstrādājusi vadlīnijas valstu cīņai pret Krievijas centieniem tās ietekmēt. Padomu vidū ir Krievijas spiegu izgaismošana, interneta lieluzņēmumu sodīšana un pilsoniskās pretošanās veicināšana.

ASV noteiktās sankcijas neskars uzņēmumus, kur Lembergam atņemtas kontroles tiesības

ASV noteiktās sankcijas neskars tos uzņēmumus, kuros ar tiesas lēmumu Aivaram Lembergam atņemtas jebkādas kontroles, ietekmes tiesības.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdi atstājuši Ralfs Kļaviņš un Edvīns Bērziņš

Darbu Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdē pārtraukuši SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš un bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Igaunijā līdzsvarojas Tallinas reģiona IKP ar valsts vidējo rādītāju

2018.gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Tallinas reģionā bija 167% no Igaunijas vidējā.

Eurostat: Latvijā mājsaimniecību labklājība pērn bijusi viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Likvidējot braukšanas atlaides vēl vairākos RMS maršrutos, Rīgas satiksme cer ietaupīt 1,75 miljonus eiro gadā

Likvidējot braukšanas maksas atlaides vēl vairākos SIA Rīgas mikroautobusu satiksme maršrutos, SIA Rīgas satiksme cer ietaupīt aptuveni 1,75 miljonus eiro gadā.

Vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu

Pēdējo dienu laikā vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu, liecina  informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv incidentu analīze.

Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi varētu ievēlēt uz pieciem gadiem

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.

ES pagarina sankcijas pret Krievijas nozarēm par Ukrainu

Eiropas Savienība ir paildzinājusi termiņu tās sankcijām pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari līdz 2020.gada vidum. Maskava šādi tiek sodīta par agresiju, ko izvērsusi pret kaimiņvalsti Ukrainu.

Rīgas un Ventspils ostā vairs nestrādās vietvaru pārstāvji

Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK.

CSDD uzsāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

«Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.»

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā – 869,4 miljoni eiro

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 869,367 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Briti Brexit vēlēšanās izvēlas Džonsona konservatīvos

Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru ir pieteikusi valdošā Konservatīvā partija. Tās solījums īstenot valsts izstāšanos no Eiropas Savienības tai atnesis drošu vienpartijas vairākumu, liecina nepilnīgi vēlēšanu rezultāti.

Autovadītājiem: Kurzemē apledojuši ceļi

Kurzemē 13.decembra rītā apledojums vietām apgrūtina braukšanu par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

ES dalībvalstis atbalsta kursu uz klimatneitralitāti 2050.gadā, Polija ne

Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir atbalstījušas Eiropas Komisijas piedāvāto politisko kursu, kas paredz konkrētu rīcību, lai bloks līdz 2050.gadam kļūtu klimatneitrāls. Polija atteikusies tam piekrist savas akmeņoģļu enerģētikas dēļ.

Eigimu rosina apsūdzēt par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

KNAB rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu divās lietās pret Rihardu Eigimu par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātu šaujamieroča munīciju.

Rīgas domes pagaidu vadību plāno uzticēt VARAM valsts sekretāram Balševicam

Ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Nedēļas izskaņā un nākamās nedēļas sākumā silts laiks un bieži gaidāmi nokrišņi

Laika apstākļus nākamajā nedēļā noteiks ciklonu darbība. Debesis lielākoties klās mākoņi un bieži gaidāmi nokrišņi.

No ANO klimata konferences izraida vides aktīvistus, novērotājus

Madridē no ANO Klimata pārmaiņu konferences ceturtdien izraidīti vides aktīvisti un novērotāji pēc tam, kad konferences telpās sarīkota trokšņaina protesta akcija.

Rīgā 40.autobusa maršrutu Jugla–Ziepniekkalns aizstās 4.trolejbusa maršruts

Maršruta izmaiņas tiks īstenotas, sākot ar 2020.gada 2.janvāri, ziņo uzņēmumā Rīgas satiksme.

Ko Lietuvai nozīmēs zemāks vēlēšanu slieksnis – demokrātijas kvalitāti vai ķīviņus Seimā?

Lietuvas likumdevēji šonedēļ atbalstījuši vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu politiskajām partijām līdz 3%, bet partiju apvienībām – līdz 5%. Ieceres atbalstītāji to raksturo kā valsts demokrātijas briedumu, taču pretinieki sauc to par kaitējumu Seima darbam, jo partiju sadalījums varētu kļūt vēl sadrumstalotāks.

Latvijas nepilsonim Skripņikam piecu gadu cietumsods par karošanu Austrumukrainā

Atstāts negrozīts spriedums, ar kuru daugavpilietim Artjomam Skripņikam par piedalīšanos bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, apmācot jaunos karavīrus, piespriests piecu gadu cietumsods.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!