bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 24.01.2020 | Vārda dienas: Egle, Eglons, Krišs, Ksenija
LatviaLatvija

Delna aicina nekavējoties izmeklēt apgalvojumus par bankas ABLV iesaisti naudas atmazgāšanā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

ABLV Bank bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds

Amerikas Savieno Valstu (ASV) Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) ierosinājums piemērot sankcijas bankai ABLV par iesaistīšanos naudas atmazgāšanā un amatpersonu kukuļošanā nav pārsteigums un signalizē par akūtu nepieciešamību turpināt pilnveidot izmeklējošo un uzraugošo iestāžu spējas novērst naudas atmazgāšanu caur Latviju, uzskata Biedrība Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna).

Kā norāda Delna, ABLV Bank naudas atmazgāšanas skandālos bijusi iesaistīta arī iepriekš, taču šoreiz FinCEN”apgalvojumi ietver arī norādes uz iestāžu kukuļošanu, lai caur banku pludinātu miljonos eiro mērāmas nelegālas naudas summas. Tas rada riskus valsts drošībai un ir izdevīgi krimināliem grupējumiem, korumpantiem un kleptokrātiskiem režīmiem, teikts organizācijas paziņojumā.

Reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) paziņojumu par resoriskās pārbaudes uzsākšanu, Delna aicina KNAB un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izmeklēt apgalvojumus par ABLV Bank nelegālajām darbībām un atklāt vainīgos.

«Pēdējo divu gadu laikā panākts ievērojams progress centienos ierobežot Latvijas finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp stiprināta FKTK uzraudzības un sodu piemērošanas kapacitāte, ieviesta ES ceturtā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīva un pieņemti noteiktumi, lai mazinātu risku, kas saistīts ar banku sadarbību ar neuzraudzītiem nefinanšu sektora pakalpojumu sniedzējiem,» teikts Delnas paziņojumā.

Lai turpinātu stiprināt naudas atmazgāšanas novēršanas spējas, Delna atkārtoti uzsver nepieciešamību iegūt skaidrāku pārskatu par Latvijas banku paļaušanos uz nefinanšu sektora partneriem un ārzonu pakalpojumu sniedzējiem klientu piesaistē.

Kā norādīts 2018.gada janvārī publicētajā Delnas pētījumā, naudas atmazgātāji bieži izmantojuši starpniekfirmu pakalpojumus, kas apzināti vai neapzināti ir palīdzējušas izveidot simtiem anonīmas čaulas kompānijas ofšoru valstīs un atvērt bankas kontus Latvijā un citviet pasaulē.

BNN jau ziņoja, ka FinCEN plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

FinCEN norāda, ka ABLV Bank biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.

ABLV Bank uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.

Tāpat FinCEN ziņojumā sacīts, ka ABLV Bank iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.

Savukārt ABLV Bank pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka ABLV Bank un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ FinCEN paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

«ABLV Bank par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai» sacīja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.

Viņš arī pauda pārliecību, ka FinCEN sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.

Pēc aktīvu apmēra ABLV Bank 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. ABLV Bank obligācijas kotē biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru sarakstā. ABLV Bank atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.

Ref:224.000.103.3815


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Ķīniešu Jaunais gads, Gaismu lietus un nakts pārgājieni

Lai nebūtu sajūtas, ka janvāris pavisam pelēcīgs, nedēļas nogalē risinās daudz krāsainu pasākumu.

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Pētījums: 45% iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, tā pētījums.

Žurnālistikas centrs: Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju par Ventspils svarcelšanas centra slēgšanu sankciju dēļ

Bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka ASV sankciju Aivaram Lembergam dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Koncepta maiņa? Par Dailes teātra māksliniecisko direktoru kļūs Kairišs

Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Linkaits: Bankas ir atsākušas Ventspils brīvostas termināļu apkalpošanu

Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, žurnālistiem apliecinājis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Juris Žagars būs jaunais Dailes teātra direktors

Amata pienākumu pildīšanu Žagars no līdzšinējā teātra direktora Andra Vītola pārņems 2.martā.

Linkaits: Latvijas mērķis ir saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā

Latvijas mērķis ir arī turpmāk saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā, uzsvēris satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ķīnā koronavīrusa dēļ divās lielpilsētās aptur sabiedrisko transportu

Ķīnā jauna tipa koronavīruss prasījis 17 cilvēku dzīvības. Lai mazinātu tā izplatību, vietējās varasiestādes ir apturējušas sabiedriskā transporta kustību no divām lielpilsētām un uz tām.

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS, bet vismazāk – Saeimai

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.

Pieaug uzņemto studentu skaits, taču studējošo krītas

Šajā akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 79,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pirms gada, liecina CSP jaunākie dati. Savukārt otro gadu pēc kārtas vērojams kāpums uzņemto studentu skaitā.

ATD: Vilcienos un reģionālajos autobusos pērn pārvadāts nedaudz vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā nedaudz pieaudzis reģionālajos maršrutu autobusos un vilcienos pārvadāto pasažieru skaits, informē ATD.

Lembergs par advokātu debatēs izvēlējies bijušo Kučinska ārštata padomnieku Gruduli

Tiesas sastāvs arī atzīmēja, ka netic Lembergam un pauda pieļāvumu, ka jaunā advokāta izvēle varētu tikt izmantota, lai vilcinātu tiesas procesu.

Igaunijā vārdu jaundzimušajam drīkst dot pašvaldība, ja vecāki to aizmirst

Igaunijā vecākiem paredzēts mēnesis laika pēc dzemdībām, lai tie dotu jaundzimušajam vārdu. Ja vecāki šo valsts prasību neizpilda, tad likumā šo darbu uzdots veikt pašvaldības deputātiem.

Kariņš: Latvija vairs nav mazais brālis, mūsu valsts pasaulē tiek sadzirdēta

Latvija starptautiskajā arēnā vairs nav mazais brālis – mūsu valsts tiek sadzirdēta un ņemta vērā, ceturtdien, 23.janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

BNN pēta | Aizdomas, ka par spīti saistībām ar smagiem noziegumiem Rebenoks un Krieķis plāno atgriezties Olainfarm valdē

Bijušās Olainfarm amatpersonas Mārtiņš Krieķis un Pāvels Rebenoks, kurš ir arī pašreizējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks, varētu atgriezties uzņēmuma valdē, iespējams, lai turpinātu «iestaigāto taciņu», kas klāta necaurspīdīgiem darījumiem.

Baltkrievija no Krievijas pirks 30–40% no naftas piegādēm, tā Lukašenko

Baltkrievijas un Krievijas strīdā par naftas piegāžu turpināšanu Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko norādījis, ka valstij vajadzīgs dažādot naftas importa avotus, tādēļ turpmāk tā no Krievijas pirks 30 līdz 40% no tai vajadzīgās naftas.

Revīzija: Rail Baltica īstenošanos kavē un sadārdzina risku vadības trūkums un kūtrā sadarbība ar pašvaldībām

Rail Baltica projekta kavēšanos un sadārdzināšanos veicina risku vadības un stratēģijas trūkums, kā arī kūtrā sadarbība ar pašvaldībām un pasīvā nekustamo īpašumu atsavināšana, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Lietuva pret kravu pārvadātāju aizplūšanu uz Poliju vēršas ar «pārcelšanas nodokli»

Lietuvā veic īpaša uzņēmumu «pārcelšanas nodokļa» ieviešanu. Tas tiks attiecināts uz uzņēmumiem, kuri tiek pārvietoti no Lietuvas uz citu Eiropas Savienības valsti. Kravu pārvadātāji gan teic, ka tas neatturēs nozares uzņēmumus no aizplūšanas uz Poliju.

Pūce neizslēdz, ka pašvaldību skaits pēc reformas varētu nedaudz pieaugt

Pašlaik administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumā ir 39 pašvaldības, bet, iespējams, ka klāt varētu nākt vēl viena vai divas pašvaldības, tā izteicies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Britu likumdevēji pieņem izstāšanās likumu

Lielbritānijas likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Savienības ir pārvarējis pēdējo šķērsli britu parlamentā. Lēmējvaras apakšpalāta atteikusies pieņemt Lordu palātas ieteiktus piecus grozījumus un likumprojekts ir apstiprināts bez izmaiņām.

Šajā sezonā no gripas miruši 13 cilvēki

Mirušo vecums ir no 53 līdz 89 gadiem un līdztekus gripai viņiem konstatētas tādas slimības kā hroniskas sirds, asinsvadu un elpceļu slimības, cukura diabēts, hroniskas nieru un aknu saslimšanas.

Korupcijas apkarotāji: Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nedaudz pasliktinājies

Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās.

Fon der Leiena: Eiropai ir nepieciešamas «ticamas militārās spējas»

Eiropas Savienība ir izveidojusi «ķieģeļus, no kuriem celt Eiropas aizsardzības savienību», tā trešdien, 22.janvārī, pavēstījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!