bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 26.02.2020 | Vārda dienas: Aurēlija, Evelīna, Mētra
LatviaLatvija

DNB barometrs: Iedzīvotāju uzskati un rīcība, ievērojot «zaļu» dzīvesveidu, nesakrīt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

Iedzīvotāju izpratne par to, kas ir būtiskākās aktivitātes, lai ievērotu «zaļu», videi draudzīgu dzīvesveidu, krasi atšķiras. Turklāt darbi ar apziņu, kas būtu jādara, nesakrīt, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Tā, piemēram, vairākums aptaujāto uzskata, ka ir būtiski šķirot atkritumus (67%), bet ikdienā to dara vien 37% aptaujāto. 43% aptaujāto nozīmīga šķiet videi draudzīga kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošana, taču izmanto to tikai 19% aptaujāto. Līdzīgas atšķirības vērojamas arī citos vērtējumos.

Komentējot šos datus, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda: «Latvijas iedzīvotāju rūpju «karaliene» vides jomā ir atkritumu šķirošana. No vienas puses, tas ir ļoti jauki – cilvēki koncentrējas uz lietām, ko var reāli ietekmēt, uz savu personisko atbildību, nevis noveļ to uz valdību, starptautiskām megakorporācijām vai vēl kādu citu. No otras puses, speciālisti, kuri darbojas vides izglītībā, varētu vēlēties lielāku iedzīvotāju apziņu par globālajām problēmām. Ja mēs ierindojam vides jautājumu nozīmi pasaules mērogā un iespējamo ietekmi uz ekosistēmu un cilvēces nākotni, cieto atkritumu radītie riski tomēr tālu atpaliek no globālās sasilšanas.»

Tikmēr Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska uzsver: «Tas, ka 37% aptaujāto ikdienā šķiro atkritumus, pēc maniem novērojumiem šķiet samērā augsts rādītājs. Protams, vēl paliek arī jautājums, vai sašķirotie atkritumi tiek atbilstoši pārstrādāti un atsevišķie konteineri nav tikai skaista butaforija. Vismaz iedzīvotājiem nav šādas pārliecības – 42% aptaujāto uzskata, ka šķirošanai nav jēgas, jo beigās tāpat visus atkritumus saber un izved kopā. Jāatzīst, ka šis ir plaši daudzināts viedoklis ar aculiecinieku apliecinājumiem par vienu automašīnu, kurā viss tiek sabērts kopā. Tāpēc šajā jautājumā būtu ļoti noderīgi speciālistu skaidrojumi, citādi tas tiešām lej melnas darvas karoti zaļās domāšanas medus mucā.»

Pētījumā aptaujātie arī tika lūgti norādīt, vai uzņēmumiem savā darbībā vairāk būtu jāorientējas uz ekonomisko efektivitāti, t.i., jāražo lētāk, jāgūst lielāka peļņa, jāmaksā darbiniekiem lielākas algas, vai jāizvēlas videi draudzīga ražošana. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka uzņēmumiem savā darbībā prioritāti jāveicina ekonomiskā efektivitāte, nevis jānodrošina videi draudzīga ražošana (64%). Pretējās domās bija vien 23% aptaujāto.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda: «Šķiet, šis ir jautājums, kur mēs esam atšķirīgi no «Vakareiropas» un it sevišķi jau Ziemeļvalstu iedzīvotājiem. Mums svarīgāka ir labklājība, un tikai tad nāk ekoloģija. «Viņi» daudzviet uz savas ekoloģijas rēķina jau ir sasnieguši labklājību un tagad uztraucas par ekoloģiju. Turklāt uztraucas par ekoloģiju ne tikai pie sevis, bet (šķiet, daudzkārt liekulīgi) arī pie mums. Neizslēdzu, ka, lai arī sabiedrība kopumā (ne tikai atsevišķi indivīdi) saprot ekoloģijas nozīmi, ir jāiziet tieši tāds cikls, kādu ir izgājušas materiālā ziņā turīgās valstis.»

Mēģinot novērtēt, kas Latvijā nodara vislielāko kaitējumu videi, aptaujātie visbiežāk minējuši sadzīves atkritumus un ķīmiju (64%). Salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī avārijas un negadījumus, kas rodas cilvēku paviršības vai ļaunprātības dēļ, piemēram, kūlas dedzināšanu, kaitīgu vielu noplūdi u.c. (52%). Tikmēr nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto uzskata, ka lielāko kaitējumu videi nodara transporta pārvadājumi (automašīnu izmeši u.c.) (34%) un nepiesardzīga rīkošanās ar dabas resursiem (32%). Jāpiebilst, ka tikai 4% aptaujāto uzskata, ka Latvijas vidi nekas neapdraud.

Tajā pašā laikā, lūgti norādīt, kā Latvija ir spējusi saglabāt savas dabas bagātības un vides tīrību, lielākā daļa aptaujāto atzīmējuši, ka, ņemot vērā to, ka valstī nav ražošanas, vide netiek tik ļoti piesārņota (48%). Aptaujātie arī norāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir saudzīgi pret vidi sev apkārt (17%). 11% aptaujāto gan uzskata, ka Latvija nav «zaļa valsts», kurā vide ir tīra.

Savukārt, domājot par nākotni, 42% respondentu norādīja, ka, lai Latvija kopumā būtu videi draudzīga valsts, ir jāveicina atkritumu otrreizējā pārstrāde, piemēram, jānodod pudeles. Salīdzinoši bieži aptaujātie arī uzskata, ka jāierobežo kaitīgu vielu, piemēram, plastmasas izstrādājumu un ķīmisku produktu izplatība (31%) un mežu izciršana (29%), kā arī jāparedz bargāki sodi par darbībām, kas kaitē dabai (28%), un jāveicina atjaunojamo energoresursu izmantošana (27%). Interesanti, ka visretāk par pasākumiem, kas Latviju padarītu par videi draudzīgu valsti, atzīta iedzīvotāju izglītošana par videi draudzīgu dzīvošanu un ražošanu (12%) un ES fondu līdzekļu piešķiršanu tiem uzņēmumiem, kas nenodara kaitējumu videi (11%).

Minot būtiskākās darbības, lai varētu apgalvot, ka cilvēks ievēro «zaļu», videi draudzīgu dzīvesveidu, vairākums aptaujāto norādīja atkritumu šķirošanu (67%). Tikmēr 50% aptaujāto uzskata, ka jāpiedalās talkās un jāveic individuālās vides sakopšanas aktivitātēs, bet 46% aptaujāto norāda uz dažādu iepakojumu un materiālu otrreizēju vai vairākkārtēju lietošanu. Salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī videi draudzīgu kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošanu (43%), pārvietošanos ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nevis personīgo automašīnu (41%), un izvairīšanos no plastmasas iepakojumu, maisiņu utt. iegādes (40%). Jāpiebilst, ka šogad aptaujātie biežāk nekā pirms sešiem gadiem uzsvēruši dalību talkās un individuālās vides sakopšanas aktivitātēs, dažādu iepakojumu otrreizēju vai vairākkārtēju lietošanu un videi draudzīgu kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošanu, bet retāk norādījuši izvairīšanos no plastmasas iepakojumu, maisiņu utt. iegādes.

Tajā paša laikā jautāti, kuras no darbībām, lai ievērotu «zaļu» un videi draudzīgu dzīvesveidu, tiek veiktas ikdienā, tikai 37% aptaujāto atzina, ka šķiro atkritumus. Tikmēr 36% aptaujāto piedalās talkās un individuālās aktivitātēs, savācot citu cilvēku izmestus atkritumus, bet 35% aptaujāto pārvietojas ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nevis personīgo automašīnu. Jāpiebilst, ka 12% aptaujāto norādīja, ka nedara neko no minētā. Turklāt šogad aptaujātie gandrīz visas aktivitātes, izņemot dalību talkās un individuālās aktivitātes, atzīmējuši retāk nekā 2008.gadā.

Visbeidzot minot galvenos iemeslus, kas kavē plašāk ieviest atkritumu šķirošanu Latvijā, visbiežāk aptaujātie norādīja uz cilvēku pašu vienaldzīgo attieksmi – nevēlēšanos piepūlēties, šķirojot atkritumus (52%). Turklāt 42% aptaujāto domā, ka cilvēki tam neredz jēgu, jo beigās tāpat visus atkritumus saber un izved kopā (42%).

Ref:103.000.103.2024


Pievienot komentāru

Astoņu mēnešu laikā saņemti 435 trauksmes cēlāju ziņojumi

No visiem iesniegumiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119. Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanas.

Lietuva izsludina ārkārtas stāvokli, gatavojoties koronavīrusam

Lietuva, kur pagaidām nav konstatēti jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumi, ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli kā preventīvu soli, lai sagatavotos iespējamam infekcijas uzliesmojumam, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

EK: Jaunā koronavīrusa dēļ var tikt koriģēta Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze

Trešdien, 26.februārī, publicētajā EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2020.gadā varētu būt 2,3% apmērā, bet 2021.gadā – 2,4% apmērā.

Ukraina ievieš Krimas okupācijas pretošanās dienu; Kremlis neizpratnē

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis, ka turpmāk 26.februārī valstī tiks atzīmēta Krimas okupācijas pretošanās diena, ziņo Ukrainas nacionālā ziņu aģentūra Ukrinform.

Saskaņas līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Čekušins

Pirms starta 13.Saeimas vēlēšanās kopā ar Saskaņu Čekušins aktīvi darbojies kopā ar citiem krievu skolu aizstāvjiem, tostarp Latvijas Krievu savienību.

Līdakam piedāvā turpināt strādāt Rīgas zoodārzā; piedāvājumu pieņemt nesteidz

Rīgas zoodārza kapitāldaļu turētājs Radzevičs piedāvājis Ingmāram Līdakam turpināt darbu iestādē sabiedrības izglītošanas jomā, taču Līdaka piedāvājumu pieņemt nesteidz, jo neesot skaidrības par jaunās zoodārza vadības plāniem.

Baltkrievija par piesārņotu naftu no Krievijas plāno saņemt 56 milj. eiro

Baltkrievija, kurai Krievija pērn piegādāja pusmiljonu tonnu nekvalitatīvas naftas, pēc ilgām sarunām ar Maskavu gaida kompensāciju 56 miljonu eiro vērtībā, ziņo Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Igaunijas Rail Baltica uzņēmuma jaunais vadītājs koncentrēsies uz termiņu izpildi

Igaunijas valsts uzņēmumā Rail Baltic Estonia priekšsēdētāja amatā stāsies Tenu Grīnbergs, kurš sola koncentrēties uz būvdarbu grafika izpildi un tālāka finansējuma saglabāšanu, ziņo ERR.

FM: Nākamajā ES plānošanas periodā uzsvars uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju

«Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē.»

SIFFA direktors: Latvijā otrais zemākais vēža ārstēšanas finansējums Eiropā

Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles – medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai.

Igaunijā koronavīrusa analīzes veiktas četrām personām; rezultāti negatīvi

Igaunijā līdz šim jaunā koronavīrusa analīzes veiktas četriem cilvēkiem, un visas bijušas negatīvas, tā Igaunijas Veselības pārvaldes informāciju citē raidorganizācija ERR.

Latvijā samazinās lidojumu kavējuma laiks

Latvijā 2019.gadā kopējais kavējums gaisa satiksmes plūsmas vadībā bija 2 626 minūtes, kas ir par 83,8% mazāk nekā 2018.gadā, kas saistīts ar racionālāku gaisa telpas izmantošanu.

Kariņš mudina Bordānu izpildīt savus «mājasdarbus», pirms kritizēt citus ministrus

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mudina Jaunās konservatīvās partijas līderi, tieslietu ministru Jāni Bordānu izpildīt savus «mājasdarbus», pirms kritizēt citus ministrus.

Maskava noraida Sīrijas pamieru ar opozīciju; karadarbība pastiprinās

Karadarbībai Sīrijā starp valdības-Krievijas spēkiem un opozīcijas grupējumiem prasot arvien jaunus civiliedzīvotāju upurus, Krievija ir noraidījusi pamiera iespēju, jo uzskata pretiniekus par teroristiem, kuriem nevēlas piekāpties ne Maskava, ne Damaska, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Valdība lauksaimniekiem piešķir 8,7 miljonus eiro konkurētspējas nodrošināšanai

Valdība akceptē 8,72 miljonu eiro atbalsta finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem.

Vācijā pieaug karnevāla uzbrukumā cietušo skaits

Vācu policija, kura izmeklē automašīnas ietriekšanos cilvēku pūlī karnevāla gājiena laikā, ir pavēstījusi, ka uzbrukumā cietuši 52 cilvēki. No tiem 35 cietušie joprojām ir slimnīcā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Ministru domām daloties, pagaidām neatbalsta priekšlikumu par alkohola tirdzniecību internetā

Ministru domām daloties, valdība lēma pagaidām nevirzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut Latvijā tirgot alkoholiskos dzērienus ar interneta starpniecību.

Kariņš: Latvijas dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā neļaut jaunajam koronavīrusam izplatīties

Latvijā nav apstiprināts neviens saslimšanas gadījums ar jauno koronavīrusu, tomēr atbildīgie dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā neļaut šim vīrusam izplatīties, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Atsevišķu ministru kritikas pavadībā valdība atbalsta Nacionālo attīstības plānu

Ministru kabinets otrdien, 25.februārī, atbalstījis Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027.gadam gala redakcijas projektu, atsevišķiem ministriem gan kritizējot finansējuma trūkumu tā īstenošanai.

Igaunijā policijas priekšnieka algu paceļ līdz 6 000 eiro

Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektora mēnešalga ir noteikta 6 000 eiro apmērā, tā paredz Igaunijas iekšlietu ministra Marta Helmes lēmums, ziņo ERR.

Igaunijā noraida aptieku reformas atcelšanas likumprojektu

Igaunijas parlamentā otrdien, 25.februārī, noraidīts grozījumu projekts, kas paredzēja mainīt valstī plānoto aptieku reformu, kuras nolūks ir aptieku pāriešana aptiekāru īpašumā. Grozījumu projektu bija iesniegusi Igaunijas Konservatīvā tautas partija, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Ar sociālajām garantijām vēlas stiprināt tiesnešu neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 25.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, ar kuriem plānots stiprināt Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību.

Pērn veikti 530,6 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu 203 miljardu eiro apjomā

Salīdzinājumā ar 2018.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

JKP dod mājienu par vēlmi Magņitska sankciju sarakstā redzēt arī Šķēli

Jaunās konservatīvās partijas ieskatā tā dēvētais Magņitska sankciju saraksts būtu jāpapildina arī ar citiem Latvijas oligarhiem, partijai netieši dodot mājienu par vēlmi tajā redzēt arī ekspolitiķi Andri Šķēli.

Koronavīrusa dēļ Kanāriju salās vairākiem simtiem atpūtnieku liedz atstāt viesnīcu

Spānijas Kanāriju salās kādā viesnīcā ieviesti pārvietošanās ierobežojumi vairākiem simtiem viesu, jo naktsmītnē uzturējies kāds itāļu ārsts, kuram ir konstatēts koronavīruss, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!