DNB Latvijas barometrs: Ilgtermiņā finansiāli droši jūtas vien 10%

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas. Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka mūsu valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu, apliecina DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vienlaikus visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Aptaujas ietvaros iedzīvotāji tika lūgti vērtēt arī savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku. Kā to atklāj respondentu atbildes, 37% aptaujāto jūtas finansiāli droši – no tiem gan tikai 10% finansiālu drošību izjūt ilgtermiņā, bet 27% finansiāli droši jūtas īstermiņā. Diemžēl ievērojami vairāk – 57% respondentu savu finansiālo drošību vērtē kritiski, atzīstot, ka nejūtas finansiāli droši nedz īstermiņā, nedz arī ilgtermiņā. Vaicāti, kā vērtē savu un savas ģimenes ekonomisko situāciju salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku (t.i. pirms 2008. gada), piektā daļa aptaujas dalībnieku atzina, ka situācija kļuvusi labāka (3% to atzina par daudz labāku). Tomēr biežāk tika pausts pretējs viedoklis (42%) – aptuveni katrs piektais jeb 26%) atklāja, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies, bet 16% respondentu atbildēja, ka tā kļuvusi daudz sliktāka. Tikmēr 31% atzina, ka situācija ir aptuveni tāda pati, kāda tā bijusi pirmskrīzes laikā.

«Neskatoties uz to, ka kopumā ekonomiskā situācija Latvijā salīdzinājumā ar laika posmu pirms pieciem gadiem ir būtiski uzlabojusies, lielākā iedzīvotāju daļa atbild, ka finansiāli nejūtas droši ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. To gribētos saistīt ar vairākkārtēji izskanējušo informāciju, ka salīdzinoši nelielai iedzīvotāju daļai ir uzkrājumi, kas ļautu darba zaudēšanas gadījumā «noturēties» vairākus mēnešus. Turklāt nedrošību pastiprina arī tas, ka gadījumos, kad kaut daļa algas tiek saņemta «aploksnē», iedzīvotāji saprot, ka netiek veikti nekādi sociālie maksājumi, kas viņus nodrošinātu slimības gadījumā vai, sasniedzot pensijas vecumu,» pētījuma datus komentē Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs, rektors Aldis Baumanis.

Kā to atklāj aptaujas dati, krīze cilvēkus ir padarījusi piesardzīgākus, pieņemot ar finansēm saistītus lēmumus. Saskaņā ar aptaujas datiem 40% respondentu uzskatīja, ka iedzīvotāji ir kļuvuši ievērojami piesardzīgāki, gandrīz tikpat daudz – 39% – domā, ka iedzīvotāji ir tikai nedaudz piesardzīgāki. Savukārt, ka piesardzība nav augusi, domā 13% aptaujas dalībnieku. Lūgti dalīties ar savu pieredzi piesardzības pasākumu veikšanā finanšu jomā, 20% respondentu norādīja, ka piesardzīgāk aizņemas naudu, bet 17% atbildēja, ka naudas uzkrājumus veido arī skaidrā naudā. Tomēr aptuveni 41% respondentu atzina, ka pēc krīzes nav veikuši vai pastiprinājuši piesardzības pasākumus finanšu jomā.

Noslēdzot aptauju, tās dalībnieki tika aicināti paust viedokli par to, kas, viņuprāt, valstij jādara pirmām kārtām, lai nodrošinātu turpmāko finansiālo stabilitāti un iedzīvotāju labklājību. Visbiežāk aptaujātie iedzīvotāji minēja, ka valstij būtu jārūpējas par labi atalgotu darbavietu radīšanu (23%), jāparūpējas par nodokļu samazināšanu un sakārtošanu (16%), algu palielināšanu (13%), kā arī ekonomikas un ražošanas attīstīšanu (12%).

Komentējot pētījumā atspoguļotos datus, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs saredz arī vairāku stereotipu klātbūtni sabiedrības uzskatos: «Visbiežāk sastopamā atbilde uz jautājumu, kas valstij būtu jādara, – jārada darba vietas (tajā skaitā ar labu atalgojumu), ko minējuši 23% aptaujāto. Tas parāda diezgan lielu pieprasījumu pēc savulaik jau dzirdētā priekšvēlēšanu solījuma par «50 tūkstošu jaunu darbavietu radīšanu”. Vienlaikus ir skeptiski vērtējams, vai tiešām nodarbinātība, it īpaši privātajā sektorā, var pieaugt konkrētu politiķu darbības rezultātā. Valdības ietekme uz darbavietu skaitu privātajā sektorā ir visai ierobežota, un tās galvenās ietekmes sviras ir – uzņēmējdarbības vide, institūcijas, makroekonomiskā stabilitāte. Tomēr ar šīm lietām saistītie mazie darbiņi tika pieminēti ievērojami retāk – apkarot korupciju (5%), apkarot ēnu ekonomiku (4%), uzlabot attiecības, tirdzniecību ar citām valstīm (2%), piesaistīt investīcijas (1%), aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (1%), veicināt tranzītu (1%), apgūt, lietderīgi izmantot Eiropas fondus (1%), cīnīties ar beztiesiskumu, nelikumībām (0.3%), mazināt birokrātiju (0.2%)… Vai sabiedrībā joprojām plaši izplatīts maldīgs stereotips, ka labi apmaksāto darbavietu radīšana notiek ar valdības rīkojumu, kāda ierēdņa vai politiķa kabinetā?»
Ref:103.000.103.10053

Saistītie raksti

2 KOMENTĀRI

  1. Mēs tikām pataisīti par nabagiem divu gadu laikā! Bankas parads palika 620,-lati, taču man caur socialo nodaļu kopš 2010.gada maija mēneša ,kad mani tiesu izpilditājs 10 dienu laikā izlika no mana vieniga mājokļa, vēl līdz šai dienai ,no mana vienīgā ienākuma, – manas pensijas, ko no pelnīju 49 darbastāža gados Latvijā, vel joprojām atvelk manus trūcigos līdzekļus,liedzot man cilvēkcienīgu dzīvi vecumdienās,nav par ko zāles nopirkt,ne juristam samaksāt.Bezmaksas juridiskajā birojā griezos trīs reizes,pirmoreiz 2010.gadā,tagad 2014.gadā un šogad,saņemu tikai atbildi no juristiem, ka nav neviens likums Latvijā, kas mūs krīzē iesaistītos aizstāvētu, kāds likums esot bijis atverts uz 10 dienam, bet kurš to var zināt,ja dokumenti iesniegti Rīgā,Pils ielā 4, tad taču tur to vajadzētu kartot,taču Latvijas pilsoņus ,kas nekur neaizbrauca prom,neviens likums neaizstav,lai cilvēki ,kuri palika uz ielas bez līdzekļiem,nevienu palīdzību nesaņēma, vismaz man to nesniedza, vēl šobrīd,kad dzīvoju īres dzīvoklī,rudenī griezos socialajā dienestā Ieriķu ielā 2,Alkšņa kungs man pateica:-jus varat rakstīt cik gribat,neko nesaņemsiet…! Esmu 2.grupas invalīde, likumi paredz,ka sniedzot palīdzību…Dzīvoju Rīgā kopš 1979.gada, bet,kad mani izlika no vienīgā mājokļa 2010.gadā griezos Rīgas Mājoklī,lai stātos uzskaitē uz dzīvokli,taču uzskaitē mani neuzņēma,bet izdeklarēja no mana vienīgā mājokļa,man nebija kur deklarēties,tagad ierēdņi uzraksta, ka neesmu Rīgā deklareta,to laiku kamēr izmisīgi meklēju dzīvokli,kur var arī piedeklarēties,tikai 2013.gada rudenī atradu 1-istabas dzīvoklīti, kur dzīvoju vēl šobrīd,taču uzskaitē mani uz dzīvojamo platibu neuzņm,īres dzīvoklis ir dārgs,,ja ir kāds saprotošs cilvēks,kurš izlasīs šīs rindiņas ,lūdzu palīdziet saprast, kāpēc 2.gr.invalīdam Rīgā, Vidzemes priekšpilsetā ,kur dzīvoju kopš 1979.gada nav brīv saņemt nekādu aizstāvību?! Patiesā cieņā: Melita Kadiķe, mans telefons 22082265

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas