bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 18.07.2019 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Dobeles dzirnavnieks: Pēdējos gados izjūtam uzņēmējdarbības augšupeju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Autors: Ieva Čīka/LETALai arī darāmā ir daudz, virziens, kādā tiek īstenota ekonomikas politika Latvijā, ir pozitīvs, uzskata uzņēmuma AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš piebilst, ka Dobeles dzirnavniekam, kas ir Baltijā viens no vadošajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem, īpaši svarīga ir Eiropas Savienības fondu pieejamība. «Tā varam investēt ražotnes attīstībā – tas ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai turpinātu augt un stiprinātu pozīcijas gan vietējā, gan eksporta tirgos,» intervijā BNN atzīmē Amsils.

1. Pēdējā laika svarīgākie notikumi Jūsu pārstāvētajā nozarē?

Mūsu nozares nozīmīgākais ietekmējošais faktors gadu no gada ir izejvielu cena, kas ir atkarīga no laika apstākļiem, ražas kvantitātes un kvalitātes, kā arī no ekonomiskiem un politiskiem faktoriem pasaules tirgū. Šogad Zemgales pusē lielākajai daļai zemnieku bija jāpārstrādā savi lauki – sasētie ziemāji nepārziemoja. Sals it sevišķi skāra kviešus. Arī vasarā prognozētie negaisi un krusa varētu spēcīgi ietekmēt graudu ražu. Ceram, ka tie mums ies secen un pārsētie lauki mums atnesīs labu ražu. Saistībā ar Ukrainas notikumiem graudu cena biržā strauji pieauga, savukārt patlaban tā atgriezusies iepriekšējā līmenī.

Nozarē aizvien galveno lomu spēlē uzņēmumu spēja uzlabot konkurētspēju, palielinot efektivitāti, kā arī paplašinot eksporta tirgu un izstrādājot jaunus produktus.

2. Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Pieaugot nodarbinātībai un stabilizējoties finanšu situācijai valstī, varam teikt, ka pēdējos gados izjūtam uzņēmējdarbības augšupeju. Latvijā uzņēmumam ir plašas iespējas attīstīties pasaules kontekstā, jo tie, kas pie mums skaitās lieli, Eiropas vai pasaules mērogā ir mazi vai vidēji. Lai veicinātu uzņēmējdarbības augšupeju, svarīgi pieņemt pareizus un tālredzīgus lēmumus un uzņemties iniciatīvu. Tā cenšamies darīt, un līdz šim mums ir izdevies plānotais. Protams, ne mazāk svarīgs ir valsts politiskais kurss un atbalsts.

3. Kā Jūs vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Pozitīvi vērtējam valdības sniegto iespēju saņemt veikto investīciju UIN atlaidi, kas ir apstiprināta arī Dobeles dzirnavnieka investīciju projektam.

Apzināmies, ka valdības uzdevums ir rūpēties par valsti kopumā un ne vienmēr katras nozares prioritāte ir tobrīd būtiskākā visas valsts kontekstā. Virziens ir pozitīvs, bet, protams, darāmā vēl daudz.

4. Kā Jūsu uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Dobeles dzirnavniekam būtiska ir Eiropas Savienības fondu pieejamība. Tā varam investēt ražotnes attīstībā – tas ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai turpinātu augt un stiprinātu pozīcijas gan vietējā, gan eksporta tirgos. Ceram, ka nākamajā plānošanas periodā būs iespēja startēt ar jauniem projektiem. Trūkstošais – gaidām reālus soļus no valsts puses darbaspēka nodokļu mazināšanā. Tas ļautu mums kļūt konkurētspējīgākiem starptautiskajā tirgū. Tāpat nozīmīgs mums, uzņēmējiem, ir ilgtermiņa redzējums no valdības puses un pieņemto lēmumu konsekvence. Ik pa laikam tas Latvijas likumdevējiem ir klupšanas akmens.

5. Kā vērtējat Jūsu nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Dobeles dzirnavnieks ir viens no vadošajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs. Mūsu nozarē konkurence Baltijas mērogā ir visai sīva. Tomēr vienmēr būtiski situāciju izvērtēt plašākā mērogā. Konkurence ir arī ārpus Baltijas – tādās valstīs kā Polija, Turcija, Beļģija un citās, taču tajā pašā laikā arī mūsu tirgus ir daudz plašāks, tas neaprobežojas tikai ar Baltiju un sniedzas no Eiropas līdz pat tā sauktajām trešajām valstīm.

6. Kas, Jūsuprāt, ir Jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Trumpis, neapšaubāmi, ir tas, ka mēs – graudu pārstrādes uzņēmums – ražojam ikdienas patēriņa preci – pārtiku. Neesam luksus preču pārstāvji, apmierinām cilvēku pamatvajadzības. Milti maizei, makaroni, graudaugu pārslas un citi mūsu ražotie produkti ir ikdienas maltītes sastāvdaļa. Ekonomikas svārstības notiek, un tās, protams, ietekmē patēriņa daudzumu, bet ne atteikšanos no šiem produktiem pilnībā.

Iespējams, par nozares Ahileja papēdi varētu saukt mūsu salīdzinoši lielo atkarību no pasaules ekonomikas norisēm. Nozīmīga loma mūsu biznesā ir pareizai izejvielu sagādes politikai un spējai pielāgoties straujajām cenu izmaiņām izejvielu tirgū. Tās nevar pārvarēt, savukārt var sekot līdzi notikumiem tirgū, plānot un prognozēt, iepriekš sagatavoties. Līdz šim esam spējuši ar pārdomātu biznesa plānošanu pielāgoties pasaules norisēm.

7. Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Mūsu uzņēmumā darbinieku mainība ir salīdzinoši minimāla – veidojam stabilas un ilgtermiņa attiecības. Protams, sava loma tajā ir ražotnes atrašanās vietai Dobelē. Vadības komanda ar profesionāļiem ir nokomplektēta, un ir izjūta, ka katrs no speciālistiem ir savā un pareizajā vietā. Darbinieku kvalifikācijas celšanai liela nozīme ir apmācībām – tās nodrošinām gan uz vietas, gan mūsu partneruzņēmumos Igaunijā vai Vācijā, kā arī īpašā nozares profesionāļu skolā Šveicē. Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā uzņēmums attīstās strauji un dinamiski, tādēļ darbiniekiem jābūt gataviem mainīties līdzi, apgūstot papildu prasmes un vadot jaunas tehnoloģijas.

8. Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies? 

Nozare lielā mērā atkarīga no pasaules un valsts ekonomikas. Eiropas ekonomikas prognozes ir salīdzinoši pozitīvas, neskatoties uz dažādiem ietekmējošiem faktoriem, kā Ukrainas krīze, inflācijas draudi Eiropā un izaugsmes tempu samazināšanās Ķīnā. Arī mēs raugāmies nākotnē ar optimistisku, tomēr reizē reālu skatu. Neapšaubāmi, mūsu un nozares izaicinājums ir domāt «soli priekšā” tirgum un cilvēku vajadzībām, radīt jaunus, konkurētspējīgus produktus – paredzētus vietējam patēriņam, kā arī eksportam. Sekojam līdzi mūsu pircēju vēlmēm – tendences rāda, ka cilvēki arvien vairāk pieprasa un novērtē iespēju baudīt vieglus, veselīgus ēdienus, ko var ātri un ērti pagatavot.

Balstoties uz pasaules un Eiropas situāciju, kā arī pircēju vajadzību izpēti, attīstām ražotni un plānojam investīcijas ilgtermiņā. Piemēram, šovasar atklāsim cieto kviešu dzirnavas, kas dod mums iespēju turpmāk galveno pastas izejvielu – cieto kviešu mannu – malt uz vietas Dobelē, radot produktam vēl lielāku pievienoto vērtību. Mūsu jaunākais investīciju projekts ir graudaugu pārslu un musli ražotnes izbūve. To plānojam pabeigt 2015.gadā, piesakot sevi kā nopietnu spēlētāju jaunā produktu grupā.

Ref:103.000.103.6344


Pievienot komentāru

  1. Brigita teica:

    Paldies ,mīlu visus produktus ko ražojat,keksi vispār lieliski. Lai jums veicas !!!

  2. Puntini kārumnieks teica:

    Man ļoti patīk tie Puntine grandi rīsiņi, bet viņus baigi reti veikalos var sastapt, dažreiz pat ar uguni nevar sameklēt. Receptes jums arī labu labās!

  3. made teica:

    vismaz kaut kas pozitīvs biznesā.

  4. kaimiņš teica:

    domāju, ka daļu veiksmes dobeles dz. nesusi zīmola attīstība, dizains un arī dažādie produkti sliņķiem. tiešām labs mārketings.

Irākas Kurdistānā ziņo par nošautiem turku diplomātiem

Irākas kurdu reģionā nošauti trīs diplomāti no Turcijas, kas iepriekš vērsusies pret kurdu neatkarības iegūšanas centieniem, ziņo raidsabiedrība BBC.

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar bijušā VDK virsnieka uzņēmumu Sigmen

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar Latvijas uzņēmumu Sigmen, lai gan to kontrolē bijušais VDK virsnieks Jurijs Simoņenkovs, kas ar bijušo VDK virsnieku un aģentu starpniecību saistīts ar Krievijas politiskajiem līderiem.

Latvijas Radio krīzes risināšanai piesaistīs mediatoru

Lai risinātu krīzi Latvijas Radio, medija valde piesaistīs mediatoru, informē sabiedriskie mediji.

Viņķele: Izrakstot zāļu vispārīgos nosaukumus, varētu ietaupīt ap 20 miljoniem

Kompensējamo medikamentu vispārīgo nosaukumu izmantošana, izrakstot receptes, varētu ietaupīt veselības aprūpes budžetā apmēram 20 miljonus eiro, apgalvo veselības ministre Ilze Viņķele.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Francija atjaunos Parīzes dievmātes katedrāli par 850 milj. eiro

Francijas parlaments ir apstiprinājis Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbus, lai atjaunotu vēsturisko ēku, kuras jumts nopostīts ugunsgrēkā aprīlī. Darbus paredzēts veikt par 850 miljoniem eiro, un tie varētu noslēgties ar viduslaiku katedrāles modernizāciju.

IZM neatbalsta iespēju reemigrantu bērniem pārejās periodā skolās nelikt atzīmes

Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, komentē IZM eksperte Olita Arkle.

ABLV Bank jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā

Likvidējamā ABLV Bank šā gada jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā, liecina bankas sagatavotais pārskats par darbību jūnijā.

Policija izmeklē septiņas lietas par iespējamām nelikumībām saistībā ar OIK

Valsts policija patlaban izmeklē septiņus kriminālprocesus par iespējamām nelikumībām ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti.

Lietuvieši VEF apkaimē tuvākajos gados plāno celt birojus un dzīvojamās ēkas

Lietuvā dibināts uzņēmums iegādājies zemes gabalus VEF rajonā pie tirdzniecības centra Elkor un tuvāko gadu laikā šajā rajonā plāno uzbūvēt biroju ēkas un dzīvojamās mājas.

Igaunis vadīs ES Kiberdrošības aģentūru

Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra par savu izpilddirektoru izvēlējusies igauņu Briseles funkcionāru Juhanu Lepasāru.

Kariņš: Tā vietā, lai celtu minimālo algu, jāpārskata neapliekamo minimumu

Tā vietā, lai celtu minimālo algu, labāk būtu paaugstināt nepaliekamo minimumu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Latvija pirmajā pusgadā starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī-jūnijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 4,6%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Lagarda atstāj Starptautisko Valūtas fondu ceļā uz ECB vadību

Franču politiķe Kristīne Lagarda, kura pretendē uz Eiropas Centrālās bankas prezidenta amatu, ir paziņojusi, ka plāno atkāpties no Starptautiskā Valūtas Fonda rīkotājdirektores krēsla.

Fon der Leienas vietu Vācijas valdībā ieņems iespējamā Merkeles pēctece

Pēc Vācijas aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas ievēlēšanas par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju viņas krēslu Vācijas valdībā ieņems politiķe, kuru par savu pēcteci izvēlējusies kanclere Angela Merkele.

ATD: Reģionālajos maršrutos pasažieru skaits samazinājies tikai Latgalē

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos pārvadāti vairāk nekā 14,6 miljoni pasažieru, kas ir par 1% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn, un pasažieru skaits palielinājies visos reģionos, izņemot Latgali.

Ar 29 jaunām mantojuma vietām papildināts UNESCO Pasaules mantojuma saraksts

Paplašinot UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstu, tajā iekļautas 29 jaunas nominācijas kā dabas, tā kultūras mantojuma saglabāšanai, informē UNESCO pārstāve Kitija Balcare.

No 2021.gada elektroenerģijas ražošanas atbalstu apmaksās tikai no valsts budžeta

Ministru kabinets lēmis atbalstīt priekšlikumu no 2021.gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksu segšanu nodrošināt tikai no valsts budžeta.

Premjers: Puntulim jāpiedāvā risinājums Latvijas Radio finansējuma jautājumā

Kultūras ministram Naurim Puntulim ir jāpiedāvā risinājums Latvijas Radio finansējuma jautājumā, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Pirmā sieviete amatā – par EK priekšsēdētāju ievēlēta Urzula for der Leiena

Eiropas Parlamenta deputāti aizklātā balsojumā ar 383 balsīm Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā ievēlējuši Vācijas politiķi Urzulu fon der Leienu.

Krievijas opozīcijai liedz piedalīties Maskavas pašvaldības vēlēšanās

Krievijas amatpersonas atteikušas 27 kandidātu reģistrāciju Maskavas pilsētas Domes vēlēšanām. Starp noraidītajiem ir populāri opozīcijas politiķi, un vēlēšanu amatpersonu rīcība tiek nopelta ieilgušā protesta akcijā.

Znotiņas vadībā vērtēs paveikto ar Moneyval ziņojumu

Lai pārstāvētu Latvijas intereses Moneyval veiktajos novērtēšanas procesos, valdība izveidojusi Latvijas delegāciju, kuru vadīs Ilze Znotiņa.

Kuldīgas novadā, iespējams, aizdedzināta prokurora automašīna

Kuldīgas novadā pagājušajā naktī, iespējams, aizdedzināta Kuldīgas rajona prokuratūras prokurora, bijušā Kuldīgas policijas iecirkņa priekšnieka Ginta Mežiņa automašīna.

Grīva: Nākamgad sabiedriskajiem medijiem un NEPLP vajadzīgi vairāk nekā seši miljoni

Nākamgad Nacionāli elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vajadzībām papildus nepieciešami vairāk nekā seši miljoni eiro, paudis NEPLP loceklis Patriks Grīva.

JKP pārmet centienus paslepus Mežvietu pārapstiprināt VDD vadītāja amatā

Jaunā konservatīvā partija «pauž sašutumu» par to, ka Normunda Mežvieta atkārtota apstiprināšana Valsts drošības dienesta vadītāja amatā esot iecerēta paslepus un prasa no viņa atskaiti par paveikto VDD atbildības sfērās viņa darbības laikā.