bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 25.06.2019 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Europol: Baltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUBaltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai, norāda Eiropas policijas aģentūras Europol amatpersona Pedru Felisiu (Pedro Felicio), kas Eiropas Savienības (ES) policijas aģentūrā atbild par cīņu pret naudas atmazgāšanu.

Viņš stāsta, ka «milzīgas noziedzīgas naudas plūsmas» Eiropā galvenokārt ienāk no Krievijas un Ķīnas.

«No Krievijas ekonomikas nāk miljardiem noziedzīgas naudas,» uzsver Felisiu, brīdinot, ka var atkārtoties skandāli ar nelegālas izcelsmes naudu no Krievijas Baltijas valstu bankās.

Viņš piebilst, ka problēmu pastiprina «nulles sadarbība no Krievijas puses».

Lai gan situācija ir uzlabojusies, Felisiu norāda, ka joprojām pastāv trūkumi, jo īpaši Baltijas valstīs.

«Dažas bankas Baltijas valstīs ir ļoti neaizsargātas pret naudas atmazgāšanas darbībām, jo īpaši Krievijas izcelsmes. Uzlabojumi ir, bet situācija ne tuvu nav atrisināta,» atzīst Europol pārstāvis.

Viņš skaidro, ka netīrā nauda beigu beigās tiek investēta citviet, lai gan Baltijas valstis ir «frontes līnija» naudas atmazgāšanai.

«Investīcijas nekustamajā īpašumā ir viens no galvenajiem beigu risinājumiem,» stāsta Felisiu, norādot uz Londonu un Romu.

Tiek uzskatīts, ka nelegālā nauda no Krievijas ir galvenais iemesls naudas atmazgāšanas skandāliem Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiālē un Zviedrijas bankā Swedbank.

Investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders (Bill Browder) šogad iesniedzis sūdzību Latvijas varasiestādēm par Swedbank, apgalvojot, ka šī banka bijusi iesaistīta Krievijas naudas atmazgāšanas skandālā.

Brauders, kurš kļuvis pazīstams ar kampaņu sava bijušā darbinieka advokāta Sergeja Magņitska piemiņas saglabāšanai, jau iepriekš iesniedzis sūdzības par Swedbank Zviedrijas un Igaunijas varasiestādēm, apgalvojot, ka Zviedrijas bankas konti izmantoti, lai laikā no 2006. līdz 2012.gadam atmazgātu 176 miljonus eiro.

Lielākā daļa šīs summas jeb 117 miljoni eiro pārskaitīti caur Igaunijas Swedbank.

Savukārt Danske Bank atzinusi, ka 200 miljardi eiro aizdomīgas naudas, tostarp no Krievijas un bijušajām padomju republikām, ir izplūdusi caur tās filiāli Igaunijā.

Dānijas bankas darbību Igaunijā apturēja varasiestādes, bet pati banka paziņoja par aiziešanu no abu pārējo Baltijas valstu un Krievijas tirgus.

Arī pret Swedbank sākta izmeklēšana pēc tam, kad Zviedrijas raidsabiedrība SVT vēstīja, ka tā caur meitasbanku Igaunijā apkalpojusi miljardiem eiro vērtus maksājumus no augsta riska klientiem, galvenokārt no Krievijas.

Tikmēr Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš pastiprinājis banku sektora un tā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sakārtošanas centienus.

Īpaša uzmanība banku sektoram Latvijā tika pievērsta pēc tam, kad pēc ASV apsūdzībām naudas atmazgāšanā pērn tika slēgta viena no lielākajām bankām Latvijā ABLV, kurai bija daudz klientu no Krievijas.

Igaunijā reformas šogad bremzējās saistībā ar ilgo valdības veidošanas procesu, bet Lietuvas saistība ar banku skandāliem nav bijusi būtiska.

Savukārt Parīzē bāzētās Finanšu darījumu darba grupas jaunākajā ziņojumā uzsvērts, ka «nelikumīgi ieņēmumi lielā apmērā ik gadu aizplūst no Ķīnas».

Valstij atverot savu finanšu sektoru, arī Ķīnas centrālā banka pēdējo gadu laikā kļuvusi aktīvāka šajā jomā, pastiprinājusi uzraudzību, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu. Arī šī institūcija komentārus nesniedza.

Nesenie skandāli mudinājuši Europol vairāk darīt cīņā pret finanšu noziegumiem. Organizācija koordinē pārrobežu izmeklēšanas un bija iesaistīta 2016.gada operācijā, kad tika izjaukts starptautisks narkotiku un naudas atmazgāšanas kartelis.


Pievienot komentāru

Dīķsaimniecībām samērīgas sankcijas un citi grozījumi

Valdība otrdien, 25.jūnijā, apstiprinājusi grozījumus dīķsaimniecībām, kas sekmēs esošo saistību pagarināšanu.

Nākamgad Jāņos būs piecas brīvas dienas

Nākamgad – 2020.gadā – 22.jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu 21.jūniju un svētku dienu 23.jūniju no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, ir pārcelta uz sestdienu, 2020.gada 13.jūniju.

Dati: Iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju ir zema

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju joprojām ir zema un vidēji tiek vērtēta ar 5,4 ballēm no 10, liecina CSP apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati par 2018.gadu. 

Kaljulaida Uzvaras dienā: Aizsardzība sākas ar katru iedzīvotāju atsevišķi

Atzīmējot Igaunijas Uzvaras dienu, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzsvērusi katra iedzīvotāja lomu valsts drošībā, kaut arī dabas kataklizmas šobrīd Igaunijā esot vairāk iespējamas nekā karadarbības izcelšanās.

LU pētnieki: Trešdaļa Latvijas valstspiederīgo tuvāko piecu gadu laikā plāno pieteikties Lielbritānijas pilsonībai

Trešdaļa Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo tuvāko piecu gadu laikā plāno pieteikties Lielbritānijas pilsonībai, liecina LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā aptauja.

Kariņš gaida Nemiro skaidrojumu par Latvenergo padomes atsaukšanu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš līdz nedēļas beigām gaidīs ekonomikas ministra Ralfa Nemiro skaidrojumu par AS Latvenergo padomes atsaukšanu un pagaidu padomes iecelšanu, liecina premjera izdotā rezolūcija.

Pētījums: Latvijas iedzīvotājiem mājoklis ir svarīgākais īpašums

Vairums Latvijas iedzīvotāju savu mājokli uzskata par svarīgāko tiem piederošo īpašumu, taču gandrīz katrs ceturtais nedara neko, lai to pasargātu pret zādzībām.

Latvijai trešais augstākais izaugsmes temps Eiropas inovāciju reitingā

Latvijā vērojama trešā augstākā izaugsme Eiropas Savienībā, sniegumam reitingā pieaugot par 17,7 procentpunktiem, liecina Eiropas inovāciju rezultātu un Reģionālās inovācijas rezultātu pārskati.

VNĪ: Okupācijas muzeja jaunās daļas būvniecība apsteidz grafiku

Okupācijas muzeja jaunās daļas būvdarbi apsteidz grafiku, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi pārstāvji.

Viņķele: Slimnīcu padomes nebūs politiķu izklaides vietas

«Šīs padomes nebūs politiķu izklaides vietas, bet profesionāli atlasīti cilvēki ar saprašanu gan ārstniecībā, gan uzņēmumu vadībā,» tā par padomju izveidi Latvijas lielajām slimnīcām LTV raidījumā Rīta Panorāma teica veselības ministre Ilze Viņķele.

ASV ievieš jaunas sankcijas pret Irānu un tās augstāko vadītāju

Saasinoties saspīlējumam starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, Vašingtona ir paziņojusi par jaunu sankciju ieviešanu pret Teherānu, mēģinot iegrožot to ārvalstu finanšu resursu pieejamību, kas ir Irānas augstākā vadītāja un Irānas Revolucionārās gvardes rīcībā.

Līgo svētku brīvdienās ugunsgrēkā cieta viens cilvēks, bet ūdenstilpēs noslīka četri

Svētku brīvdienās, laika posmā no 22.jūnija plkst. 6.30 līdz 25.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 277 izsaukumus.

Liepājas lidostā iecerēts par diviem miljoniem būvēt jaunu pasažieru termināli

Liepājas lidostā iecerēts būvēt jaunu pasažieru termināli, kas varētu izmaksāt apmēram divus miljonus eiro, norāda Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Biznesa attīstības daļas vadītājs Gints Ginters.

Kazahstānā evakuē pilsētu pēc sprādzieniem munīcijas noliktavā

Kazahstānā sākta veselas pilsētas evakuācija pēc tam, kad valstī aizdegusies armijas munīcijas noliktava, izraisot virkni spēcīgi sprādzienu.

Latvijā vairāk nekā 60 valsts ceļu posmos ir būvdarbi; daudzviet uzstādīti luksofori

Garākais remontposms patlaban ir abpus Pāvilostai no Labraga līdz Vērgalei, darbi notiek arī uz pievedceļa Pāvilostai.

Nedēļas sākumā gaidāmi +28 grādi, pēc tam – lietus un +20

Nedēļas pirmajā pusē dienās gaiss vēl vietām iesils līdz +28 grādiem, bet jau nedēļas otrajā pusē daudzviet Latvijas teritorijā ir gaidāms lietus.

Siguldā nenorisināsies daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas.

«Ministru apetīte ir pārāk liela.» Kariņš nav gatavs palielināt budžeta deficītu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nav gatavs palielināt deficītu, lai apmierinātu ministriju budžeta pieprasījumus.

NVD: Kur saņemt medicīnisko palīdzību svētku laikā

Pirms gaidāmajām Līgo svētku brīvdienām, no 22. līdz 24.jūnijam Nacionālais veselības dienests iedzīvotājiem atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām.

Nedēļa Lietuvā: Koalīcijas sarunu finišs. Vienoti kritēriji uzņemšanai universitātēs. Pēdējais veto

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā četras parlamenta partijas pabeidza sarunas koalīcijas veidošanai, divi vīrieši notiesāti par spiegošanu Krievijas labā. Tāpat Lietuva uzrādīja spīdošus rādītājus par mirstības samazinājumu satiksmes negadījumos.

BNN nedēļas apkopojums: Turlā krišana. Alkohola kara turpinājums. Atlaistā Latvenergo padome

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas, Paziņojums, Cīņa, Pārdomas, Amats, Izaugsme, Uzticība, Vēlmes.

Mēra krēslu zaudējusi Gods kalpot Rīgai cer savākt balsis jaunam kandidātam

Partijas Gods kalpot Rīgai valde par Rīgas mēra amata kandidātu plāno lemt nākamnedēļ, 27.jūnijā, stāsta partijas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Eurostat: Latvija un Lietuva starp līderēm nerezidentu īpatsvarā valsts parādā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 74% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir otrs lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā.

Kamēr Lietuvā skandāls par dzelzceļa darījumiem ar bijušā VDK aģenta sievas uzņēmumu, LDz slavē tā reputāciju

Kamēr Lietuvā valsts akciju sabiedrības darījumi ar cilvēkiem, kuru sakari varētu sniegties līdz par Krievijas prezidentam, izraisījuši skandālu, Latvijā rīkojas kūtri, bet LDz pat slavē darījumu partnera reputāciju.

EM: Muitas nodoklis Krievijas elektrībai sadārdzinātu elektroenerģiju Baltijā

Nodokļa ieviešana Krievijas enerģijai varētu sadārdzināt elektroenerģijas cenas, tomēr jārisina situācija, ka Baltijas elektroenerģijas ražotāji nav vienlīdzīgā situācijā ar Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem, tā ministrija.