Ir atklāj, cik lielu robu budžetā izraus plānotās nodokļu izmaiņas

Īstenojot finanšu ministres pieteiktās nodokļu izmaiņas, valsts budžeta ienākumu zudums nākamgad būs 458 miljoni eiro, bet četru gadu laikā pārsniegs divus miljardus. To rāda līdz šim nepubliskoti Finanšu ministrijas (FM) aprēķini, kas nonākuši žurnāla Ir rīcībā.

Kopš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola martā prezentēja plānu par būtisku nodokļu samazināšanu, līdz šim nav publiskoti aprēķini par šī piedāvājuma fiskālo ietekmi. Tomēr marta beigās FM prezentēja savus aprēķinus sociālajiem partneriem un Ir rīcībā nonākusi šī prezentācija.

FM prezentācija liecina, ka izmaiņas radīs milzīgu caurumu budžetā, vēstīts žurnālā. Ienākumu zaudējums pārsniedz visu aizsardzībai šogad atvēlēto budžeta naudu – 450 miljonus eiro – un daudz neatpaliek no izglītībai veltītā apjoma – 678 miljoniem. «Plānotie kompensācijas pasākumi šo bedri neaizber, tāpēc nāktos palielināt budžeta deficītu,» skaidro žurnāla pārstāvji. 

Ministres pieteiktais plāns paredz no nākamā gada samazināt darbaspēka nodokļu slogu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmi samazinot no 23% līdz 20% un ieviešot diferencētu neapliekamo minimumu. FM aprēķini liecina – šīs izmaiņas 2018.gada budžeta ienākumus samazinās par 323 miljoniem, bet turpmākajos gados kritums būs vēl lielāks, vēsta Ir žurnālisti. 

Otrs svarīgākais ministres priekšlikums – nulles nodokļa noteikšana uzņēmumu reinvestētajai peļņai līdzīgi kā Igaunijā – 2018.gadā samazinātu budžeta ieņēmumus par gandrīz 200 miljoniem eiro un turpmākajos gados šis zaudējums saruktu tikai nedaudz.

Vairākām citām ierosinātajām izmaiņām (minimālās algas paaugstināšana, IIN likmju izlīdzināšana, solidaritātes nodokļa atcelšana) būtu pozitīvs iespaids uz budžetu, nodrošinot ieņēmumu pieaugumu 2018.gadā par 64 miljoniem eiro un turpmākajos gados zem 50 miljoniem eiro. 

«Kopumā visu ministres piedāvāto izmaiņu fiskālā ietekme būtu negatīva, radot lielu kritumu budžeta ieņēmumos – 458 miljonus eiro 2018.gadā un attiecīgi 529, 519 un 517 miljonus eiro turpmākajos gados,» lēš žurnāla pāsrtāvji.

FM aprēķini liecina, ka daļu šī ieņēmumu krituma kompensētu ekonomiskais efekts no ieviestajām pārmaiņām. Nākamā gada budžetā cerētais pluss ir 89 miljoni eiro, kas turpmākajos gados strauji palielinās – 2019.gadā cerēts papildus iekasēt jau 130 miljonus eiro, bet tālākajos divos gados attiecīgi 237 un 331 miljonu eiro.

«Tomēr pat ņemot vērā cerēto ekonomisko efektu, nākamo četru gadu laikā nodokļu samazināšana atstās budžetā lielu robu – 2018.gadā iztrūkums sasniegs 370 miljonus eiro, gadu vēlāk jau 400 miljonus, bet pēc tam saruktu līdz 282 un 186 miljoniem eiro».

Lai kompensētu šo ienākumu iztrūkumu, FM piedāvā vairākus risinājumus, ieskaitot izmaiņas PVN režīmā, akcīzes nodokļu celšanu, kā arī aktīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu, liecina Ir rīcībā esošā prezentācija. Visi plānotie pasākumi 2018.gada budžetā ienestu papildus vairāk nekā 220 miljonus eiro.

«Taču ar to nepietiek, tāpēc FM apsver arī budžeta deficīta palielināšanu. Prezentācija liecina, ka 2018.gadā tas varētu pieaugt par 170 miljoniem eiro, bet turpmāk par 77 – 87 miljoniem eiro. Šādi plāni gan ir apšaubāmi, jo budžeta deficīta palielināšana var notikt tikai saskaņā ar Latvijas likumiem un Eiropas Savienības normām,» skaidro Ir.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais un arī Eiropas Komisijas pārstāvji publiskās diskusijās atzinuši, ka Latvija ir izsmēlusi savas fiskālās fleksibilitātes iespējas – tas nozīmē, budžeta deficītu palielināt nedrīkst.

Ref:224.000.103.854

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas