Latvijas Dzelzceļš pērk rūpnīcu, kuras bizness līdz šim bijis neveiksmīgs

Latvijas Dzelzceļa koncerns saņēmis valdības atļauju vēl vairāk paplašināt savas darbības jomu. Tā meitaskompānija LDz Ritošā sastāva serviss plāno kļūt par vienīgo SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija īpašnieci un sākt Daugavpilī kravas vagonu ražošanu. Problēma gan ir tāda, ka līdz šim privātajam investoram šo ieceri īstenot neizdevās, turklāt šobrīd pēc kravas vagoniem nav pieprasījuma.

Pirms četriem gadiem toreizējais Latvijas Dzelzceļa prezidents Uģis Magonis stāstīja, ka Daugavpilī Latvijas Dzelzceļa meitasfirmas LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) Vagonu remonta centra teritorijā ir plānots investēt vairākus miljonus latu, lai izveidotu vagonu ražotni. Tā spētu saražot 1 000 vagonu gadā un nodarbinātu 100 cilvēku, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

No šīs ieceres pagaidām nekas nav iznācis. Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija (RVU Baltija) reāli ir uzbūvējis divus kravas pusvagonus. To svinīgā atklāšana notika jau pirms pusotra gada, taču vagoni joprojām nav sertificēti, tāpēc jaunus ražot nav jēgas.

Šobrīd RVU Baltija ir divi īpašnieki. 25% pieder LDz RSS, bet 75% – agrāk Krievijas, tagad Lielbritānijas pilsonim Georgijam Česnokovam. Pagājušajā gadā Česnokovs nolēma no šī biznesa izstāties un izteica LDz Ritošā sastāva servisam piedāvājumu – vai nu likvidēt RVU Baltija, sadalot tā aktīvus, vai nu atpirkt visas uzņēmuma daļas. Latvijas Dzelzceļš parēķināja un izdomāja, ka izdevīgāk ir šo neražojošo uzņēmumu pārņemt.

Koncerna viceprezidents Aivars Strakšas skaidro: «Uzražot tos vagonus mēs varam arī tagad – bez šī uzņēmuma. Problēma ir tā, ka projekti pieder šim uzņēmumam. Tātad mums tas projekts jānopērk būtu. Ja mēs skatāmies, ko mēs pērkam: par to naudu – 356 tūkstoši eiro – mēs jau nopērkam naudu kasē – 251 tūkstotis – un vēl paliek 100 tūkstoši, par ko ir atsevišķi darbarīki (par iekārtām nenosauksi), tur ir kaut kādi īpašumi…»

Lai caur meitas firmu iegūtu izšķirošo ietekmi RVU Baltija, Latvijas Dzelzceļam bija nepieciešama valdības atļauja. Satiksmes ministrija rīkojuma projektu iesniedza jau pagājušajā gada nogalē – laikā, kad bija vien ministra pienākumu izpildītājs. Saskaņošanas process ieilga, taču tagad satiksmes ministrs Uldis Augulis ieceri apņēmīgi virza uz priekšu. Otrdien tā beidzot nonāca valdības sēdē, kur pretestību tai izrādīja Vienotības ministri.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apšaubīja, «vai tiešām mums vajag valstij pārņemt neražojošus uzņēmumus, jo gadījumā mums varbūt ievajadzēsies kaut ko ražot». Savukārt ekonomikas ministrs un vicepremjers Arvils Ašeradens norādīja, ka šis darījums neskar stratēģisko infrastruktūru, tāpēc būtu jābūt skaidriem faktoriem, kāpēc valdība to dara. Pretējā gadījumā, «ja mēs sāksim tā rīkoties, mums būs pietiekami daudz pieprasījumu, lai mēs darītu tā arī nākotnē,» pauda Ašeradens.

Augulis gan aizrādīja, ka notiekošais no Vienotības puses izskatoties dīvaini, jo jautājumu koalīcija reiz jau bija atlikusi uz nedēļu, taču nekādus jautājumus par neskaidrībām Satiksmes ministrija nesaņēma.

Auguļa pusē nostājās Zaļo un Zemnieku savienības ministri ar premjeru Māri Kučinski priekšgalā un Nacionālā apvienība. Balsīm sadaloties 7:4, atļauju pirkt RVU Baltija Latvijas Dzelzceļš saņēma. «Jautājums ir tikai – ja pēc gada tur būs nullīte vai šogad nekas neuzsākts, tad mēs būsim jums nepareizi uzticējušies,» tomēr piebilda premjers.

Kāpēc uzņēmumam, kuram gan telpas, gan tehnisko atbalstu un darbaspēku nodrošināja LDz Ritošā sastāva serviss, savukārt valdības aizmuguri savulaik solīja pat premjers Valdis Dombrovskis, tomēr neizdevās atjaunot vagonbūvi Latvijā? Savs skaidrojums par to ir tagad vienīgajam RVU Baltija valdes loceklim, LDz RSS tehniskajam direktoram Guntim Innusam: «Uzsākot šo projektu, mēs bijām iesnieguši arī pieteikumu uz Eiropas finansējumu. It kā no premjera mums arī šeit pat Daugavpilī bija tāda doma, ka būšot atbalsts. Diemžēl šis projekts tika noraidīts, atbalstu mēs neguvām. Līdz ar to finansējums momentā netika nekāds iepludināts. Privātais investors, kas bija viens no RVU Baltija dibinātājiem, nolēma aiziet no šī tirgus projām, no Latvijas. Līdz ar to tad divi vagoni, kurus mēs esam uztaisījuši, palika nesertificēti līdz šim.»

Innuss stāsta, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra tolaik vairāk noticējusi Krievijas uzņēmuma Uralvagonzavod iecerēm ražot vagonus Jelgavā. Tur gan joprojām nav uzbūvēta pat rūpnīca.

Savukārt privātā līdzīpašnieka Česnokova pārstāvis un bijušais RVU Baltija valdes loceklis Dmitro Vahņins šo versiju gan apstiprina vien daļēji: «Mēs kaut kādā mērā cerējām uz LIAA programmu, bet neviens uz to nekad necerēja simtprocentīgi. Mūsu plāns, mūsu biznesa projekts pirmām kārtām bija orientēts uz investoru pašu resursiem – visu projektā iesaistīto.»

«Tajā brīdī, kad LIAA mums pateica, ka mūsu pieteikums nav atbalstīts – tas bija 2014.gada pavasaris – mēs pārskatījām savus plānus. Taču labojumi notika nevis LIAA atteikuma dēļ, bet gan tirgus konjunktūras dēļ, jo 2013. un 2014.gadā tirgus radikāli izmainījās,» stāsta Česnokova pārstāvis Vahņins. Viņš piekrīt vairāku citu nozares pārstāvju paustajam – ja pirms dažiem gadiem bija kravas vagonu deficīts, tad tagad to esot par daudz.

Tas liek skeptiski vērtēt Satiksmes ministrijas anotācijā minēto par RVU Baltija turpmākajiem darbības virzieniem, piemēram kravas vagonu ražošana Latvijas Dzelzeļa koncerna vajadzībām. Starp skeptiķiem ir arī bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss: «Tagad, kad tirgus ir pilns ar tukšiem vagoniem, kad vagoni ir pieejami, kad nav problēmu ar vagonu pieejamību – nemaz tie nav jāpērk, var iznomāt… Turklāt Latvijas Dzelzceļam šobrīd nav tā veiksmīgākā finansiālā situācija, mēs redzam kravu kritumu. Manuprāt, šāds solis ir pilnīgi bezjēdzīgs.»

Tagadējais satiksmes ministrs Augulis gan uzsver – RVU Baltija galvenais darbs būs nodrošināt Abrams tanku pārvadāšanu: «Šis uzņēmums ir speciāli tam, lai mēs saražotu šīs NATO platformas, kas ir NATO vajadzībām, lai tiem spēkiem, kas te būs, lai viņi varētu pārvietoties droši ar tām platformām, kas tieši tam paredzētas, jo šobrīd tādu Latvijas Dzelzceļam nav.»

Tagad tanku pārvadāšanai LDz izmanto šim nolūkam pielāgotas platformas, taču nu tās pārbūvēšot atbilstoši nepieciešamajiem smagās tehnikas standartiem. Aizsardzības ministrija de facto uzsvēra, ka Nacionālie bruņotie spēki neplāno veidot atsevišķas militārā dzelzceļa vienības, kas nodrošinātu tehnikas pārvietošanu pa dzelzceļu neatkarīgi no Latvijas Dzelzceļa, tāpēc arī neplāno iepirkuma procedūras platformu iegādei. Latvijas Dzelzceļš varētu izgatavot vairākas šāda tipa platformas, bet Aizsardzības ministrija varēs tās nomāt.

Iepriekš, kad RVU Baltija LIAA projekta ietvaros tirgus izpētei sludināja iepirkuma konkursus ražošanas iekārtām, to kopējās izmaksas pārsniedza 8,5 miljonus eiro. Latvijas Dzelzceļš apgalvo, ka šobrīd investīcijas rūpnīcā nav plānotas, bet par nākotni spriest ir pāragri. Ja vagonu ražošanu Daugavpilī tomēr nolems attīstīt nopietnākā līmenī, satiksmes nozarē būs kārtējais lielais konkurss, kas vilinās piegādātājus, visticamāk – no NVS valstīm.

Ref: 102.000.102.12769

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas