bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 19.02.2020 | Vārda dienas: Zane, Zuzanna
LatviaLatvija

Latvijas Radio valde lūdz žurnālistu algām šogad piešķirt papildu 100 000

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Radio valde atklātā vēstulē aicinājusi valsts augstākās amatpersonas steidzamības kārtā Latvijas Radio darbinieku algām šogad piešķirt 100 000 eiro, bet nākamajam gadam 996 760 eiro.

Tāpat turpmākajiem gadiem Latvijas Radio šiem mērķiem prasa 1,1 miljonu eiro, kā arī kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, proti, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020. gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.

«Latvijas Radio lūdz apliecinājumu budžeta pieauguma grafikam, lai mazinātu spriedzi darbiniekos, kā arī spētu risināt konkurētspējas jautājumu darbinieku piesaistē un noturēšanā,» rakstīts vēstulē.

«Šobrīd finansējuma trūkuma dēļ kritiski apdraudēta iespēja nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, objektīvu un daudzveidīgu informāciju pietiekamā apjomā, cieš sabiedriskā medija profesionalitāte,» vēstulē raksta medija valde.

«Latvijas Radio atrodas uz bezdibeņa sliekšņa. Ja visdrīzākajā laikā netiks piešķirti adekvāti resursi Latvijas Radio satura veidošanai un programmu izplatībai, būtiski pasliktināsies Latvijas informatīvās telpas drošība un sabiedrības iespējas saņemt neatkarīgu, profesionālu un objektīvu informāciju par valstī un pasaulē notiekošo,» norāda valdes locekļi un atzīmē, ka Latvijas sabiedrisko mediju finansējums ir zemākais starp Eiropas Savienības valstīm. Tāpat tas ir arī par 30% zemāks nekā Lietuvā un gandrīz par 45% mazāks nekā Igaunijā.

Valde atzīmē, ka vidēji Eiropā sabiedrisko mediju finansēšanai piešķir 0,17% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Latvijā tas ir 0,1%. Tāpat amatpersonas norāda, ka valdība jau sen apņēmusies palielināt mediju finansējumu un pērn tam vajadzēja atvēlēt 0,15% no IKP.

«Radio budžets tiek lāpīts ar vienreizējiem piešķīrumiem uz vēlēšanām, dziesmu svētkiem, valsts simtgadi un Pāvesta vizīti, neļaujot sistemātiski plānot un rēķināties ar ieguldījumiem algās, tehnoloģijās, infrastruktūrā un attīstībā,» norāda valde un atzīmē, ka trīs gadu laikā Latvijas Radio pametusi trešdaļa darbinieku, tostarp 56 žurnālisti. Piemēram, pēdējā gada laikā Ziņu dienestu pametuši 11 žurnālisti un producenti.

Valde vēstulē atzīmē, ka radio finansējums «knapi atgriezies tā sauktajā «pirmskrīzes» līmenī».

«Inflācija kopš 2008.gada ir vairāk nekā 27% – faktiski nauda radio darbinieku makos ir pat par piektdaļu mazāk, nekā pirms vienpadsmit gadiem. Tajā pat laikā darba apjoms aug, paģērot spēju iet līdzi laikam un līdztekus lineārajai apraidei veidot arī multimediālu saturu portāliem, televīzijai, sociālajiem tīkliem,» norāda valde un atgādina, ka 2019.gadam Latvijas Radio analītiskās kapacitātes stiprināšanai, proti, žurnālistu algām, prasīja 407 000 eiro, bet naudu izdevās iegūt vien sabiedrības saliedētības programmai un ēkas drošības sistēmai.

BNN jau ziņoja, Latvijas Radio Ziņu dienests atklātā vēstulē izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei un pieprasījis tās atkāpšanos vai atlaišanu.

Tāpat Ziņu dienests pieprasa Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ne vien atstādināt Latvijas Radio valdi, bet arī novērst krīzi medijā. Vēstules autori arī aicina atbildīgajai Saeimas komisijai izvērtēt NEPLP kompetences sabiedriskā radio pārvaldībā.

Latvijas Radio žurnālisti medija valdei pārmet bezdarbību, to, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio, un Ziņu dienesta novājināšanu. Pēc vēstules autoru domām, valde «pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība».

Vēstules autori atzīmē, ka Latvijas Radio valdes locekļu atalgojums kopš stāšanās amatos palielināts par 18% un tuvojas 5 000 eiro mēnesī, atzīmē vēstules autori. Valde arī atteikusies atbrīvoties no diviem padomniekiem, kuri saņem vairāku tūkstošu lielu atlīdzību.

«Tas neliecina par solidāru rīcību, jo Latvijas Radio darbinieku atalgojums pērn tika palielināts par vidēji 8%, kas to neatgrieza pat pirmskrīzes līmenī, kad algas samazināja par 30 līdz 50%,» norāda vēstules autori.

Vēstules autori arī norāda, ka valdes rīcībā novērojami centieni kontrolēt korespondentu darbu un izrēķināties ar Ziņu dienesta vadītāju.


Pievienot komentāru

Ukrainā saasinās karadarbība; EDSO aicina apturēt uguni

Ukrainas austrumos šonedēļ pastiprinājusies karadarbība. Kaujā laupītas dzīvības četriem separātistu kaujiniekiem un vienam ukraiņu karavīram, vēsta ASV medijs Radio Brīvā Eiropa.

Diennakts laikā dzēsti trīs kūlas ugunsgrēki

Jēkabpilī sausā zāle dega 1000 m2 platībā,  Jelgavā – 300 m2, savukārt Dobelē – 600 m2 platībā. 

Kariņš: Kliedzoši, ka tik ilgi bija jāgaida pirmās instances tiesas spriedums Maxima traģēdijas lietā

Tas ir kliedzoši, ka līdz pirmās instances tiesas spriedumam Maxima traģēdijas lietā bija jāgaida vairāk nekā seši gadi kopš pašas traģēdijas.

No amata atsauc Piejūras slimnīcas valdes locekli Eviju Siliņu

Pārbaudē konstatēts, ka slimnīcas valdes sēdēs ir apstiprināts amatu apmaksas saraksts un šajā sarakstā ir iekļauti arī amati, kurus pilda un par kuriem atlīdzību saņem valdes locekle Siliņa – bērnu psihiatrs un psihiatrs dežūrārsts.

Komisija trešajā lasījumā atbalsta izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanas kārtībā

Rosinātās izmaiņas paredz paplašināt ģenerālprokurora amata kandidātu loku, nosakot, ka par ģenerālprokurora amata kandidātu turpmāk varētu kļūt arī 40 gadus sasniegusi persona, kurai ir 15 gadu darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.

Lielbritānija pēc Brexit nevēlas dot vīzas nekvalificētiem eiropiešiem

Lielbritānijas valdība ir nākusi klajā ar tās imigrācijas plānu attiecībā uz laiku pēc valsts pilnīgas izstāšanās no Eiropas Savienības. Tas paredz nepiešķirt vīzas nekvalificētam darbspēkam, ziņo raidorganizācija BBC.

Rīgas satiksmes jaunajai valdei vēl nav skaidrības par potenciālo līguma laušanu ar Rīgas karti

«Esam pasūtījuši finanšu izvērtējumu un pieņemu, ka martā vai aprīlī varēsim ar to iepazīstināt,» stāstīja Innusa, skaidrojot, ka pašreiz pietrūkst informācijas, lai izvērtētu tālāko rīcību un ir jāsaprot, kāds lēmums būtu finansiāli izdevīgāks.

Kijevā atklāj piemiņas vietu Irānā notriektās lidmašīnas upuriem

Kijevas Borispiļas starptautiskajā lidostā atklāts memoriāls, lai pieminētu janvārī notikušo Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Irānā, vēsta ASV medijs Radio Brīvā Eiropa.

Valdība pārņem Nacionālās operas ēku

Valdība lēma Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas valdījumā.

Bildēs: Vētra Lielbritānijā atnes pēdējo gadu smagākos ziemas plūdus

Vētra Deniss Lielbritānijā atnesusi smagākos plūdus pēdējo gadu laikā. Vētras nestās lietavas skārušas plašus valsts reģionus, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Par netiklām darbībām ar mazgadīgo Rīgā aizturēts vīrietis; policija lūdz atsaukties cietušos

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa kriminālpolicija 15.februārī Rīgā aizturēja 1976.gadā dzimušu vīrieti par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgu bērnu.

Attīstībai/Par! un Progresīvie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā

Partiju apvienība Attīstībai/Par! un Progresīvie nolēmuši veidot kopīgu sarakstu pirms gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Maxima traģēdijā bojāgājuša glābēja vecāki sašutuši par tiesas spriedumu

«Šī nav tiesiska valsts. Viens cilvēks ir kļūdījies un neapšaubāmi viņš ir vainīgs, taču visi pārējie šī veikala projektā atzīti par nevainīgiem. Tas ir absurds un man ir kauns, ka dzīvoju šādā valstī. Es zaudēju savu dēlu un par ko?»

Ķīnas ietekme Igaunijā; Tallina noraida Pekinas kritiku par izlūkdienesta ziņojumu

Igaunijas ārlietu dienests ir noraidījis Ķīnas Vēstniecības pausto lūgumu, lai Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests izlabo tā secinājumus par Ķīnas ietekmi valstī, kas pausti dienesta sagatavotajā drošības situācijas izvērtējumā, ziņo ERR.

FDP: Ekonomisko izaugsmi var nomākt vairāki globālie un vietējie riski

Padome vērš uzmanību uz vairākiem globāliem un vietējiem riskiem, kas var nomākt ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados, īpaši 2021. un 2022.gadā.

Šogad Valsts policija Rīgā atsavinājusi vairāk nekā sešus miljonus nelegālo cigarešu

Šā gada janvārī un februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija Rīgā kopumā atsavinājusi 6 640 000 nelegālo cigarešu.

Pasaules bagātākais cilvēks sola 10 miljardus ASV dolāru klimata saudzēšanai

ASV interneta lieluzņēmuma Amazon dibinātājs Džefs Bezoss apsolījis cīņai pret klimata pārmaiņām piešķirt finansējumu desmit miljardu ASV dolāru apmērā, raksta britu raidorganizācija BBC.

Repše kļuvis par Baltic International Bank padomes vadītāja Belokoņa padomnieku

Ekspremjers un Latvijas Bankas kādreizējais vadītājs Einars Repše kļuvis par Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa padomnieku.

Latvija cīnīsies par godīgu finansējumu ES nākamajā daudzgadu budžetā

Latvijas interesēs ir panākt laicīgu vienošanos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas palīdzētu uzsākt fondu programmēšanu, veicinātu savlaicīgu projektu īstenošanu un nodrošinātu ES investīciju nepārtrauktību Latvijā.

Igaunijā Rail Baltica vajadzībām iegūti 32 zemesgabali no aptuveni 650

Igaunijā, gatavojot dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūvi, grūti sokas ar īpašumu atpirkšanu. No kopumā vajadzīgiem aptuveni 650 zemesgabaliem pagaidām ir iegūti vien 32, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Maxima traģēdijas lietā būvinženierim Sergetam piespriež sešu gadu cietumsodu

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu. Spriedumu varēs pārsūdzēt pēc tam, kad būs pieejams pilns tā teksts. Patlaban tiesa turpina lasīt spriedumu.

Spriedums Maxima traģēdijas krimināllietā tautai nepatiks, vērtē Zolitūde 21.11.

Ločmele-Luņova atzīmēja, ka šodien spriedumu pasludinās tikai tiesas pirmā instance un ar lielu pārliecību var prognozēt, ka tas tiks pārsūdzēts no apsūdzēto vai apsūdzības uzturētāju puses.

VNĪ: iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS LNK Industries, SIA Ostas celtnieks, piegādātāju apvienība 3A un SBSC.

Mudina palielināt Latvijas nodokļu slogu no 31,4% līdz 35% no IKP

Pēc FDP vērtējuma 2018.gada nodokļu reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018.gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019.gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!