bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 30.03.2020 | Vārda dienas: Ilgmārs, Nanija
LatviaLatvija

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību Latvijas Radio valdei; pieprasa tās atkāpšanos vai atbrīvošanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Radio Ziņu dienests atklātā vēstulē trešdien, 10.jūlijā, paziņojis par neuzticības izteikšanu Latvijas Radio valdei un pieprasījis tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

Tāpat Ziņu dienests pieprasa Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ne vien atstādināt Latvijas Radio valdi, bet arī novērst krīzi medijā. Vēstules autori arī aicina atbildīgajai Saeimas komisijai izvērtēt NEPLP kompetences sabiedriskā radio pārvaldībā.

Latvijas Radio žurnālisti medija valdei pārmet bezdarbību, to, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio, un Ziņu dienesta novājināšanu. Pēc vēstules autoru domām, valde «pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība».

Vēstules autori min, ka kopš 2018.gada Ziņu dienestu pametuši astoņi profesionāli žurnālisti. Tāpat viņi atzīmē, ka togad neatkarīgā auditā secināts, ka Ziņu dienesta korespondenta noslodze ir 123%, bet valde neko nav darījusi, lai risinātu pārslodzes problēmas Latvijas Radio struktūrvienībās. Tāpat valde atteikusi žurnālistiem atalgojuma palielinājumu, kas būtu nepieciešams satura kvalitātes saglabāšanai līdzšinējā līmenī.

Risinot krīzi Ziņu dienestā tika lemts par satura samazināšanu un likvidēta viena štata vieta, ar ko pārējiem korespondentiem algas tika paceltas par 60 eiro pirms nodokļiem. Sākotnējā vienošanās ar valdi paredzēja līdz ar rudens sezonas sākumu atjaunot korespondenta amata vietu, bet valde to līdz šim attiekusies darīt, informē atklātās vēstules autori.

Tāpat valde naudas ietaupīšanas nolūkos piedāvājusi atteikties no nakts ziņām, ko Ziņu dienests nav gatavs darīt. Tāpat apdraudēta arī vienīgā Latvijas Radio pētnieciskā raidījuma Īstenības izteiksme nākotne.

«Ziņu dienests valdei ir uzsvēris, ka laikā, kad situācija pasaulē ir nestabila, Latvijas Radio nedrīkst ierobežot iespējas informēt sabiedrību apdraudējuma gadījumos, kā arī Ziņu dienesta ieskatā valdes piedāvājums neliecina par centieniem stiprināt mūsu valsts informatīvo telpu,» rakstīts vēstulē.

Valde arī piedāvājusi atteikties no Ziņu dienestā izveidotās motivācijas sistēmas, tai paredzētos 4 000 eiro sadalot korespondentu algām. Tomēr pēc Ziņu dienesta domām tas nerisina atalgojuma problēmu, «jo korespondenti saņemtu to pašu atlīdzību, bet darītu vairāk, nekā paredz darbinieku līgumsaistības».

Tajā pašā Latvijas Radio valdes locekļu atalgojums kopš stāšanās amatos palielināts par 18% un tuvojas 5 000 eiro mēnesī, atzīmē vēstules autori. Valde arī atteikusies atbrīvoties no diviem padomniekiem, kuri saņem vairāku tūkstošu lielu atlīdzību.

«Tas neliecina par solidāru rīcību, jo Latvijas Radio darbinieku atalgojums pērn tika palielināts par vidēji 8%, kas to neatgrieza pat pirmskrīzes līmenī, kad algas samazināja par 30 līdz 50%,» norāda vēstules autori.

«Gada sākumā valde, maldinot un sniedzot sagrozītu informāciju Latvijas Radio darbiniekiem, arī centās panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas Koplīgumā. Ņemot vērā NEPLP politisko ietekmējamību, valžu nestabilitāti sabiedriskajos medijos, kā arī nespēju valstī jau gadiem ilgi nodrošināt sabiedrisko mediju finansiālo neatkarību, Koplīgums pašlaik ir vienīgā stabilā sociālā garantija, kā arī tas nodrošina stipru arodbiedrību, kas ir ļoti būtisks sabiedriskā medija neatkarības garants. Turklāt šajās iecerētajās izmaiņās valde vēlējās iekļaut punktu, kas paredz visu Koplīgumā paredzēto labumu atņemšanu darbiniekiem gadījumā, ja valdes dēļ Latvijas Radio ir strādājis ar zaudējumiem,» minēts vēstulē.

Vēstules autori arī norāda, ka valdes rīcībā novērojami centieni kontrolēt korespondentu darbu un izrēķināties ar Ziņu dienesta vadītāju.


Pievienot komentāru

  1. No malas teica:

    Arī smadzeņu skalotājiem gribas ēst.

Kāpēc Girģens tā raujas uz valsts galvenā futbolista posteni?

Lai arī Ģirģenam visa enerģija šobrīd jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai un pasākumiem COVID-19 ierobežošanai, viņš tomēr kandidēs uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu.

Spānijā dienas laikā no COVID-19 miruši 838 cilvēki

Spānijā diennakts laikā līdz svētdienai, 29.martam, no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši 838 cilvēki. Tikmēr Itālijā otro dienu pēc kārtas sarucis letālo saslimšanas gadījumu skaits, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Rīgas satiksme atceļ lielāko daļu atlaižu uz ārkārtas situācijas laiku

Pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus paredz atcelt visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2.grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem.

Krievija slēdz sauszemes robežas; kravu transports turpinās

Krievija no pirmdienas, 30.marta, ievieš pagaidu ierobežojumus valsts robežas šķērsošanai, lai valstī mazinātu jaunā koronavīrusa izplatību. Ierobežojumi neattieksies uz kravas furgonu kustību pāri robežai, ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk.

Atgriezīsies vēss un nokrišņiem bagāts laiks

Darba nedēļas gaitā daudzviet gaidāms slapjš sniegs un sniegs, tomēr, pakāpeniski paaugstinoties gaisa temperatūrai, nokrišņi pāries galvenokārt lietū.

Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 347, Lietuvā – 437 , Igaunijā – 679

Igaunijā ziņo, ka divi saslimušie ir miruši COVID-19 izraisīto komplikāciju dēļ un 20 cilvēki ir izveseļojušies no šī koronavīrusa.

Nedēļa Lietuvā: Vīruss uzveic piekto pacientu, Nausēda aicina ES nopietnāk cīnīties pret pandēmiju

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija pirmo piecu cilvēku nāve no COVID-19 komplikācijām, prezidenta Gitana Nausēdas aicinājums ES dalībvalstīm izvērst nopietnāku cīņu pret pandēmijas izplatību un Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums pārcelt 13.janvāra krimināllietas izskatīšanu.

BNN nedēļas apkopojums: Uz Tokiju nākamgad. Muižnieks rektora amatā. Draudzīgā degvielas cena

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Ārkārtas situācija, Amats, Prognoze, Risinājumi, Vienošanās, Viedoklis un Cenu kritums.

COVID-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķei.

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Britu premjers Džonsons inficējies ar jauno koronavīrusu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons inficējies ar jauno koronavīrusu, tā pievienojoties vairāk nekā 11 600 cilvēku, kuriem valstī ir konstatēta vīrusa klātbūtne organismā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Eiropols brīdina par strauju noziedzības pieaugumu koronavīrusa pandēmijas laikā

Ziņojumā teikts, ka kopš krīzes sākuma ievērojami palielinājusies tirdzniecība ar viltotām precēm, tostarp sejas maskām, dezinfekcijas līdzekļiem un medikamentiem.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā atgriezušies vismaz 1 500 cilvēku

Pēc 27.marta regulāri Latvijas valstspiederīgo repatriācijas reisi vairs netiek plānoti, ja vien nebūs neparedzētas situācijas.

Eksperti skaidro | Neuzķeries uz internetā nopērkamajām tievēšanas tabletēm – tādu nav!

Lai neuzķertos uz klajiem meliem, apskatīts konkrēts produkts, ko ļoti vienkāršā veidā var iegādāties internetā. Tas ir uztura bagātinātājs Africanmango900.

Krievija aicina atcelt sankcijas, vēršas ANO ar Ķīnu, Ziemeļkoreju

Krievija, kura ir pakļauta ar sankcijām par tās agresiju Ukrainā un Krimas sagrābšanu, ir nākusi klajā ANO ar aicinājumu atcelt sankcijas COVID-19 pandēmijas apstākļos. Aicinājums iesniegts kopā ar citām sankciju skartām valstīm.

Elektroenerģijas cena mājsaimniecībām samazinās

Pielāgojot patēriņu cenu svārstībām biržā, kur parasti cena ir zemāka brīvdienās un vēlās nakts stundās, ir iespēja ietaupīt.

Igaunija no Ķīnas pasūta vīrusa aizsargaprīkojumu par 10 mlj. eiro

Igaunija no kāda Ķīnas uzņēmuma ir pasūtījusi pretvīrusa aizsardzības un medicīnas aprīkojumu par 10,35 miljardiem eiro. Valsts vajadzīgo meklējusi Ķīnā, jo, valsts pārvaldes ministra vārdiem, Eiropa šobrīd ir slēgta, tā ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Provizoriski dīkstāves pabalstos tiks izmaksāti 130 miljoni eiro

Provizoriski dīkstāves pabalstos tiks izmaksāti 130 miljoni eiro 465 000 darba ņēmēju, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

ES vienojas kopīgiem spēkiem pārvarēt vīrusa izplatību un ekonomisko krīzi

ES dalībvalstu un valdību vadītāji neklātienes sanāksmē ir vienojušies kopīgiem spēkiem savaldīt vīrusa uzliesmojumu bloka teritorijā, veicinot medicīnas aprīkojuma nodrošinājumu un darbu ar COVID-19 vakcīnas izstrādi, paziņoja ES Padome.

BNN jautā | Replika par «paniku» koronavīrusa SARS-CoV-2 dēļ

Vēlos vērst lasītāju uzmanību uz to, ka panika, iespējams, nav labākais apzīmējums masu noskaņojumiem, kas jaunā koronavīrusa ietekmē pieņemas spēkā daudzviet pasaulē un pēdējās nedēļās arī Latvijā. 

ASV izvirzās vadībā ar pasaulē lielāko COVID-19 inficēto skaitu

ASV ir reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, vīrusa uzliesmojumam apsteidzot Ķīnas oficiālos datus. Ziemeļamerikas valstī ir apstiprināti vairāk nekā 85 000 saslimšanas gadījumu, ziņo amerikāņu ziņu aģentūra AP.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!