bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Liepājas metalurgs ražošanu varētu sākt no nākamā gada februāra

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igors Šamiss

Liepājas metalurgs ražošanu varētu sākt no nākamā gada februāra, intervijā raidījumam LNT Ziņu TOP 10 atzīst Potenciālais maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs investors, Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss.

«Šajos divos, trīs mēnešos mēs izdarītu visu nepieciešamo, lai iedarbinātu tēraudkausēšanas krāsni,» apgalvo Šamiss. Viņa partneri darījumā ir pieredzējis Šveices tērauda tirgotājs Trasteel Trading Holding, tā apgrozījums ik gadu mērāms simtos miljonos eiro. Šamisa Luksemburgā reģistrētais uzņēmums Kalior Invest SA kopā ar Trasteel Trading Holding metalurga mantas pārņemšanai Latvijā izveidojis uzņēmumu K-1 Liepaja Metallurgical Plant ar 7,5 miljonu eiro pamatkapitālu.

Šamiss cer, ka Liepājas metalurgs ražošanu varētu sākt pakāpeniski. Vispirms sākt armatūras ražošanu velmētavā uz vienas, tad otras iekārtas, un tad iedarbināt tēraudkausēšanas krāsni, kas ir svarīgākais aktīvs, kurā ieguldītos 65 miljonus eiro vēlas atgūt Liepājas metalurga maksātnespējas procesa lielākais kreditors – valsts.

Tomēr pagaidām uzņēmēja izteiktie darījuma nosacījumi ievērojami atšķiras no tiem, ko vēlas Liepājas metalurga kreditori, tāpēc uzņēmuma mantas pārdošanas darījums jau vairākus mēnešus ir ieildzis. «Mums ir domstarpības. Es no pirmās dienas, no maija, kad mēs sniedzām saistošo piedāvājumu, bijām gatavi dot 70 miljonus eiro, kurus varējām atmaksāt desmit gadu laikā, bet pretī prasījām divus gadus kredīta brīvdienas, lai pa to laiku veiktu investīcijas ražošanas atjaunošanai,» atklāj uzņēmējs.

Sarunu gaitā panāktais paredz atmaksāt kreditoriem 42 miljonus eiro piecu gadu laikā. Tomēr, lai noslēgtu darījumu, vēl jāatrisina strīds – prasība investoram veikt pirmo iemaksu, lai tādējādi iegūtu tiesības darboties rūpnīcā. Uzņēmējs tā vietā vēlas vispirms atjaunot ražošanu un tad sākt atmaksāt aizdevumu.

Kā vēsta raidījums, uzņēmējs ir izstrādājis shēmu naudas apgrozībai Liepājas metalurga darbības atjaunošanai, kurā tiešā veidā netiek iesaistīta investora paša līdzekļi. «Mēs spējām ar kompāniju Trasteel Trading Holding piedāvāt tādu finanšu shēmu, kas garantētu, tajā skaitā, darbībai nepieciešamo kapitālu. Bankā vienkārši paņemt apgrozāmos līdzekļus šim uzņēmumam nav iespējams,» stāsta investors. Saskaņā ar pašreizējām produkcijas cenu tendencēm, ja izdosies sasniegt plānotos ražošanas apjomus, tad gada ieņēmumi Liepājas metalurgā varot sasniegt pat 900 miljonus eiro. Tik daudz produkcijas uzņēmums neesot ražojis nekad, jo iepriekš paredzēja strādāt ar pašu saražotām sagatavēm. Tas iepirka metāllūžņus, no tiem izveidoja sagataves, no kurām tālāk ražoja armatūru. Bet Šamiss plāno pārdot ne vien armatūru, bet arī pašas sagataves.

Uzņēmējs cer, ka, atsākoties ražošanai, uzņēmumā atgriezīsies arī daļa darbinieku, kuriem tikšot garantēts piecu gadu līgums. Ja trūks darbinieku, viņš iecerējis vest tos no citām valstīm, piemēram, astoņi cilvēki esot gatavi atbraukt no Itālijas, varētu vēl būt darbaspēks no Baltkrievijas un arī Krievijas. Bet par Liepājas metalurga vadītāju Šamiss vēlas redzēt pašreizējo galveno inženieri Egilu Kupši. Kopumā visam vajadzētu izdoties, uzskata uzņēmējs. «Plānam nevar neticēt, jo tas, ko es saku, ir loģiski. Ja mēs gribam atjaunot ražošanu, nodrošināt darba vietas un nodrošināt, ka uzņēmums atkal ieņem pienācīgu vietu ekonomikā, mēs esam pareizā komanda, jo aiz mums stāv liels pārdevējs,» saka investors.

Šamisa vienīgās bažas ir saistītas ar to, ka varētu nedarboties kāda svarīga iekārta, jo noteiktajā termiņā visas iekārtas nepaspēja pārbaudīt, jo tam vajadzīgi vairāki mēneši. Uzņēmējs arī noraida izskanējušo informāciju, ka viņš būtu atteicies no iekārtu testēšanas.

Šamiss pirms trim gadiem bija viens no diviem pretendentiem Liepājas metalurga iegādes darījumā. Viņa piedāvātā cena – 120 miljoni eiro – bija par 13 miljoniem lielāka nekā solīja uzvarējusī un vēlāk fiasko piedzīvojusī Ukrainas KVV Group, kuras piedāvātie samaksas modeļi toreiz bija pievilcīgāki. Šamiss nolēmis atkārtoti mēģināt profesionālo ambīciju dēļ. «Rakstura iezīme. Uzstājība. Mērķtiecība. Nopietni. Vēl ir profesionālās ambīcijas, jo es noteikti zinu, ka metalurģijas uzņēmums Liepājā var ieņemt vietu metalurģijas pasaulē,» saka Šamiss.

Nākamnedēļ varētu būt lielāka skaidrība, vai darījums ar Šamisu notiks, jo situāciju izvērtēs valdība.

KVV Liepājas metalurgs tika pasludināts par maksātnespējīgu 2016.gadā.

Ref:224.000.103.3140


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.