bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 20.06.2019 | Vārda dienas: Maira, Rasa, Rasma
LatviaLatvija

Maxima Latvija un Re&Re noliedz savu atbildību Zolitūdes traģēdijā, uzskatot apsūdzības par nepamatotām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUGan SIA Maxima Latvija, gan sabrukušā lielveikala galvenais būvnieks SIA Re&Re nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

Re&Re vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat Re&Re pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt Maxima Latvija vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja Maxima Latvija bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Komentējot Maxima Latvija juridisko atbildību, Stībele atsaucās uz Augstākās tiesas (AT) 25.aprīļa spriedumu, kurā ir iekļauta atziņa, ka jumta nogruvums atradās ārpus Maxima Latvija kontroles. Tāpat viņa norādīja, ka ugunsgrēka trauksmes uzdevums ir signalizēt par ugunsgrēka risku, nevis par ēkas sabrukšanu. Šādi argumentējot, viņa uzsvēra, ka ugunsgrēka trauksmes atskanēšana nedaudz vairāk nekā stundu pirms lielveikala sabrukšanas bijusi vienkārša sagadīšanās.

Stībele arī liecināja, ka uzņēmums Maxima Latvija uzreiz pēc traģēdijas sāka nodrošināt nepieciešamo palīdzību gan glābējiem, gan cietušajiem, kā arī izmaksāja kompensācijas bērniem, kuriem viens vai abi vecāki gāja bojā traģēdijā. Tāpat viņa izcēla to, ka šobrīd Maxima Latvija ir noslēgusi vienošanos ar 52 no 54 bojāgājušo ģimenēm par 100 000 eiro lielas kompensācijas izmaksu katrai ģimenei.

Savās liecībās Stībele atkārtoti uzsvēra, ka kompensācijas tika izmaksātas nevis tādēļ, ka Maxima Latvija uzņemtos juridisku atbildību, bet gan tāpēc, ka tā uzņēmās cilvēcisku un morālu atbildību par traģēdiju.

Tiesas sēdes sākumā prokuratūra arī lūdza nolasīt dažas Šuvajevas pirmstiesas procesa laikā sniegtās liecības, kas valsts apsūdzības uzturētāju ieskatā bija pretrunā ar Šuvajevas liecināto.

Tāpat tiesas sēdē bija iespēja liecināt juridiskajām personām – būvuzraudzības uzņēmumam CM Consulting un projektēšanas uzņēmumam HND Grupa. CM Consulting pārstāvis Helmuts Kols tiesai norādīja, ka uzņēmums neatzīst savu vainu, savukārt HND Grupas pārstāvis, apsūdzētais Ivars Sergets norādīja, ka uzņēmums izmantos tiesības neliecināt.

Tiesas sēdes noslēgumā prokuratūra lūdza tiesu pasludināt pārtraukumu, lai valsts apsūdzības uzturētāji varētu iepazīties ar šodienas liecībām un lemt par tālāku rīcību. Tiesa šo lūgumu apmierināja un pasludināja pārtraukumu līdz 6.novembrim plkst.10, kad atsāksies lietas skatīšana.

Savukārt Latvijas Televīzija vēsta, ka Rīgas apgabaltiesa noraidījusi politikā aizgājušā advokāta Alda Gobzema iesniegto blakus sūdzību trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo civilprasībā pret SIA Homburg Zolitude, ar kuru Gobzems pārsūdzēja pirmās instances lēmumu atstāt prasību bez izskatīšanas. Līdz ar to lieta faktiski ir izbeigta.

Šoruden Gobzema atkārtotas neierašanās dēļ Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa lēma atstāt bez izskatīšanas trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasību pret SIA Homburg Zolitude. Gobzems tiesas lēmumu pārsūdzēja, taču Rīgas apgabaltiesa 16.oktobrī sūdzību noraidīja.

«Advokātam nebija ordera, kas pilnvaro viņu iesniegt blakus sūdzību. Tas ir obligāts dokuments, lai varētu uzskatīt, ka šī prasība ir pieņemama izskatīšanai. Tādēļ, ka šis dokuments nebija lietas materiālos atrodams, Rīgas apgabaltiesas tiesnese nolēma atteikt ierosināt apelācijas tiesvedību,» skaidroja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Raimonds Ločmelis. Orderis apliecina, ka advokāts ir tiesīgs lietā pārstāvēt iesaistītās personas.

Gobzems stāstījis, ka sūdzības noraidīšanas iemeslus nezinot, taču lieta tiesā tikšot iesniegta no jauna.

Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī Maxima darbiniece Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    Nu jau vairs nav neviens vainīgs! Smieklīgi, kā saka mans mazdēliņš!

Aizliedz PSRS un nacistiskās Vācijas formu izmantošanu sapulcēs, gājienos un piketos

Saeimā atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz aizliegumu sapulcēs, gājienos un piketos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus.

Par spīti «alkohola kariem» Baltijā Lietuva negrasās mainīt akcīzes nodokli

Igaunijas parlamenta lēmums par 25% pazemināt akcīzes nodokli alkoholam iedzinis ķīli Baltijas valstu vēsturiskajā brālībā. Lietuvas vadošā partija, kura ilgi cīnījusies pret alkoholu, lai samazinātu ar to saistītas slimības, šķiet, ir nogaidoša.

Par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu, šķērsojot robežu, pienāksies kriminālatbildība

Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu.

Rosina aizliegt pašvaldībām izdot preses izdevumus

Saeimā iesniegts priekšlikums, kas paredz aizliegt pašvaldībām dibināt un izdot preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, kā arī reģistrēt interneta vietni kā masu informācijas līdzekli.

Solis tuvāk dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem paredzēts ieviest normatīvo regulējumu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbības uzsākšanai.

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzību Zakatistovam par 27 000 eiro izkrāpšanu

Prokurors Māris Urbāns izsniedzis apsūdzību Saeimas deputātam Atim Zakatistovam par personu grupā izdarītu krāpšanu lielā apmērā, proti, deputāts tiek apsūdzēts 26 620 eiro izkrāpšanā un 2 420 eiro izkrāpšanas mēģinājumā.

Dombrovskis atsakās no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta

Jaunās Vienotības saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās Valdis Dombrovskis ir nolēmis atteikties no EP deputāta mandāta, lai arī pārejas posmā turpinātu darbu Eiropas Komisijā.

Valsts kontrolei būs zaudējumu piedziņas tiesības

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts kontroles likumā, ar kuriem paplašinātas Valsts kontroles tiesības – noteiktas pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Apstiprina izmaiņas sabiedrisko mediju valdes locekļu atlases kārtībā

Saeimas deputāti otrajā – galīgajā – lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie precizē sabiedrisko mediju valdes locekļiem izvirzāmās prasības un atlases procedūru, kā arī valdes atsaukšanas kārtību.

Latvijā vēlas par 15% samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam

Akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar šī gada jūliju plānots samazināt par 15 procentiem.

Rīgā siltumenerģijas tarifs uz diviem gadiem pieaugs par 16,9%

No šā gada 1.jūlija līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu, kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh.

Latvijā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas septītās zemākās ES

Latvijā pērn bija septītais zemākais pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu līmenis Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Energoresursu patēriņš pieaudzis gan ražošanas, gan patēriņa sektorā

Energoresursu patēriņš 2018.gadā bija 202,3 petadžouli, kas ir par 5,9% vairāk nekā 2017.gadā, liecina CSP dati. No 2014.gada līdz 2018.gadam kopējais energoresursu patēriņš pieauga par 8,6%.

Saeima dodas brīvdienās. Rudens sesiju sāks 3.septembrī

Saeima nolēma parlamenta šī gada pavasara sesiju slēgt 20.jūnijā, bet rudens sesiju sākt 3.septembrī.

BTA: Zemnieki steidz apdrošināt sējumus

Negaiss, kas plosījās Latvijā, īpaši Kurzemē radot ekstremālas dabas parādības, bijis par pamatu straujam sējumu apdrošināšanas pieprasījuma pieaugumam.

Mīklainā nāvē miris atpazīstamais ukraiņu parlamentārietis Dmitro Timčuks

Ukraiņu parlamentārietis un militāro jautājumu analītiķis Dmitro Timčuks atrasts miris savā mājoklī Kijevā, ziņo BBC.

Saeima noraida Dzīvesbiedru likumprojektu nelaulāto pāru aizsardzībai

Saeima noraida rosinājumu nodot izskatīšanai komisijās Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības deputātu iesniegto Dzīvesbiedru likumprojektu nelaulāto pāru aizsardzībai.

Ziņojums: Nepieciešams izmeklēt Saūda Arābijas prinča vainu žurnālista Hašogi nāvē

Ir ticami pierādījumi, ka Saūda Arābijas kroņprincis Muhameds bin Salmans un citas augsta līmeņa amatpersonas ir vainīgas žurnālista Džamala Hašogi nāvē, pauž ANO eksperti.

Baltic Block noslēdz līgumu ar CFLA par līdzfinansējumu četru miljonu eiro apmērā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir noslēgusi vienošanos ar Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotāju Baltic Block par četriem miljonu eiro lielu līdzfinansējumu pilotrūpnīcas izveidei jaunu presētu produktu ieviešanai ražošanā.

Atsauc priekšlikumu par 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai

Partiju apvienība Attīstībai/Par! atsaukusi pašas rosināto likumprojektu par restitūciju Latvijas ebreju kopienai, kas paredzēja izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā.

Atstādinātais Igaunijas Swedbank valdes priekšsēdētājs: Banka ir droša klientiem

Atstādinātais Igaunijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Roberts Kits saka – neskatoties uz izmeklēšanām par naudas atmazgāšanu bankā, Swedbank paliks droša un cienījama banka tās klientiem.

Kaljulaidas noraidīto militārās novērošanas prasību rudenī skatīs igauņu Augstākā tiesa

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida otro reizi noraidījusi likuma grozījumus Aizsardzības spēku organizācijas likumā, sakot, ka paplašinātās novērošanas spējas apdraud cilvēktiesības.

Atsakot valsts noslēpuma pielaidi, SAB norādījis uz Gobzema negodīgumu un iespējamo noziegumu

Atsakot valsts noslēpuma pielaidi Saeimas deputātam Aldim Gobzemam, Satversmes aizsardzības birojs norādījis uz deputāta negodīgumu un iespējamo noziegumu, liecina deputāta publiskotais SAB lēmums.

Atlaistā Latvenergo padome apmierināta ar paveikto

Atlaistā AS Latvenergo padome ir gandarīta par līdz šim paveikto uzņēmumā, taču ekonomikas ministra Ralfa Nemiro lēmuma vērtēšanā ir atturīga.

Jaunais Zviedrijas Swedbank padomes priekšsēdētājs: Banka neatstās Baltiju

Zviedrijas bankas Swedbank akcionāri ārkārtas pilnsapulcē bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināja bijušo Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēšonu.