bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.10.2018 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Soda uzņēmumus, kas krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanas obligātajā iepirkumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nekā personīga žurnālisti atklājuši vairākus zaļās enerģijas ražotājus, kas krāpjas ar atļaujām. Turklāt Latvenergo krāpniecību nespējot izskaidrot. Uzņēmumiem, kas pieķerti krāpniecībā ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, atļaujas netiks pagarinātas, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministrs stāsta, ka jautājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) ir fundamentāla problēma. «OIK sistēma tika izveidota tā, ka tās ieviešana netika uzraudzīta, turklāt pa vidu notika visādi brīnumi. Tāpēc uzdevu rīkojumu Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) izveidot būvuzraugu pozīciju, kas uzraudzītu šos objektus, pārbaudītu, vai šis iekārtas darbojas utt. Patlaban ir izveidota administratīvā bāze un BVKB inspektori ir apmeklējuši pirmās divas vai trīs stacijas un veikuši pārbaudes,» skaidro Ašeradens.

Viņš skaidro, ka, lai saņemtu atļauju par elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, uzņēmumiem bija jāizpilda divi nosacījumi – uzsākt elektroenerģijas ražošanu un pēc tam saņemt atbalstu. «Tomēr tika secināts, ka ražošana nav sākta. Tāpēc šodien devu rīkojumu šīs nedēļas laikā apmeklēt visas stacijas, kurās konstatēti pārkāpumi, un pārbaudīt faktisko situāciju, lai saprastu, kā rīkoties tālāk. Viens ir skaidrs – visticamāk atļaujas netiks pagarinātas,» uzsvēra ministrs.

Savukārt situācija ar uzņēmumu Rīgas enerģija, pēc Ašeradena teiktā, ir «daudz smagāka».

«Atšķirībā no situācijas ar iepriekš minētajiem uzņēmumiem, šeit tika atvests dīzeļģenerators, kas pieslēgts sistēmai un nosaukts par darbojošos staciju. Šodien uzrunāju iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) un droši vien, ka šajā gadījumā tiks rakstīts iesniegums tiesību aizsargājošām iestādēm. Skaidrs, ka tam nav nekāda sakara ar objekta nodošanu ekspluatācijā,» atzīst Ašeradens.

Ekonomikas ministrs svētdien, 15.oktobra, vakarā, sazinājies ar AS Latvenergo vadību un, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, atbildīgās personas no AS Sadales tīkls ir atstādinātas no pienākumu pildīšanas.


Raidījuma Nekā personīga sižets

Valsts apsolītais paaugstinātais tarifs par videi draudzīgā elektrostacijās saražotu elektrību jau gandrīz divdesmit gadus ir bijis pievilcīgs bizness. Tas ir drošs un ienesīgs. Ražotgribētāju vienmēr bijis daudz. 2012.gadā valdība izsludināja moratoriju, lai valsts nebankrotētu. No tā laika jaunas atļaujas būvēt stacijas vairs neizsniedz, bet izsniegtās nepagarina. Pēdējām atļaujām termiņi beidzās šoruden, norāda Nekā personīga.

Turpinot, žurnālisti vēsta, ka liela daļa atļauju īpašnieku nepaguva elektrostacijas uzbūvēt. Daudzi licences zaudēja, bet daži uzņēmēji atrada shēmu, kā valsts atbalstu nezaudēt, uzrādot pilnīgi citas iekārtas, nekā solījušies būvēt. To akceptē arī Ekonomikas ministrija, kam būtu jāsargā patērētāji no pārmērīgi lieliem maksājumiem zaļās enerģijas ražotājiem.

Minot arī  to, ka šoruden beidzas termiņš, kura laikā bija jāpabeidz to zaļo spēkstaciju būvniecība, kuras ekonomikas ministrijas atļaujas saņēma 2012.gadā.

Vienlaikus skaidrots – ja projekts pabeigts un stacija darbojas, īpašnieki saražoto elektroenerģiju var pārdot par pieckārt paaugstinātu cenu. Šo izcili izdevīgo tarifu kā obligātā iepirkuma komponenti samaksā uzņēmumi un mājsaimniecības. Šoruden visiem darbiem jābūt pabeigtiem. Jākūp koģenerācijas staciju skursteņiem, krāsnīs jākuras šķeldai un jāgriežas elektrības turbīnām.

Taču Nekā personīga pārliecinājušies, ka lielā daļā gadījumu darbi nav pabeigti, un vietām pat nemaz nav uzsākti.


Šķeldas koģenerācijas stacijā, ražojot elektrību, rodas blakus produkts – siltums. Ar to var apkurināt dzīvojamās mājas vai izmantot rūpniecībā. Koģenerācijas staciju izdevīgi darbināt, kad ir pieprasījums pēc siltuma. Saražoto elektrību par pieckāršu tarifu uzpērk valsts, tāpēc arī siltuma izmaksas ir mazas, vēsta raidījumā.

Raidījuma attēlots Saldus novads, Druvas ciemats. Vietā ar nosaukumu Kriozes būtu jāatrodas SIA Briedis būve koģenerācijas stacijai. Ekonomikas ministrijas 2012.gadā izsniegtā atļauja celt divu megavatu spēkstaciju paredz, ka tai elektrība bija jāsāk ražot līdz 27.jūlijam.

Starp pašvaldības katlu māju un autoservisu pļavā Saldus novada Druvas pagastā būtu jāatrodas koģenerācijas stacijai. Taču šobrīd šeit nekas par koģenerāciju neliecina, liecina žurnālistu novērojumi.

Minēts arī tas, ka līdz 2013.gada beigām firmai Ekonomikas ministrijā bija jāiesniedz projekta būvatļauja. Saldus būvvaldē saka, ka SIA Briedis būve to nav pat prasījis.


Vienlaikus raidījumā fiksēti fragmenti no Ieriķiem, kurā būtu  jādarbojas  divām spēkstacijām.

Raidījumā minēts, ka katrai no spēkstacijām atļauta gandrīz megavata jauda. Pretspiediena tvaika turbīnām elektrību bija jāsāk ražot jūlijā.

-Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads. SIA Tektus ražošana bija jāuzsāk līdz 21.jūlijam.

-Cecīļu iela 16, Drabešu pagasts, Amatas novads. SIA M Parks ražošana jāuzsāk līdz 2017.gada 12.jūlijam.

Videofragmentā norādīts žurnālistu teiktais: «Mēs nākam skatīties, kur te Cecīļu ielā 12 un 16 ir divas koģenerācijas stacijas.»

Uz ko kāda persona teritorijā atbildēja: «Tur nav stacija, tur ir bedre vienkārši izrakta.»

Savukārt Madonā, Cesvaines ielā, SIA Madonas EKO elektrība bija jāsāk ražot maijā. Stacijas maksimālā jauda ir 2,4 megavati. Darbi ir sākti, taču pārtraukti, noskaidrojuši Nekā personīga žurnālisti.

Raidījuma žurnālisti, uzklausot personu Cesvaines ielā, uzzina viedokli: «Mēs jau ar te satraucāmies, te cels, bet ko. Saskaņots nekas nebija. Vienkārši teica, celšot. Bet gadu nostāvēja man jau liekas..»

Uzņēmumam Madonas eko bija jāuzsāk ražošana Madonā, Cesvaines ielā. Ražošana bija jāsāk 9.maijā. Šobrīd šeit ir klajs pamests lauks, un nekas neliecina par to, ka šeit būtu koģenerācijas stacija, vēsta Nekā personīga.


Tāpat noskaidrots arī tas, ka Strenču novada Sedā SIA E Seda saņēmusi atļauju būvēt divas megavatu koģenerācijas stacijas. Elektrību bija jāsāk ražot aprīlī. Strenčos šķeldas koģenerācijas stacija būs blakus pašvaldības katlu mājai. Ir ielieti pamati, bet celtniecība nav pabeigta, vēsta Nekā personīga.

Strenčos Valkas ielā 1a šobrīd tiek steigta koģenerācijas stacijas būvniecība, ko paredzēts pabeigt līdz gada beigām. Taču jau pavasarī sadales tīklu elektriķiem ir izdevies nomērīt, ka te koģenerācija tiek saražoti desmit kilovati strāvas.


Raidījuma rīcībā esošā informācija norāda, ka Strenčos, Sedā Madonā un Vaivē šobrīd būtu jābūt pabeigtām koģenerācijas stacijām, jākuras šķeldas krāsnīm un turbīnām jāražo elektrība. Nekas no tā nenotiek. Tomēr visas šīs stacijas ir saņēmušas valsts akciju sabiedrības Sadales tīkli atzinums, ka elektrības ražošanas fakts ir pārbaudīts un apstiprināts.

AS Sadales tīkli Ziemeļu Ekspluatācijas daļas Tīklu attīstības nodaļas vadītājs Gunārs Plūme, ieraugot raidījuma žurnālistus min: «Par ko tāds gods?»

Raidījuma žurnālisti Plūmem uzdeva jautājumu: «Mums ir jautājumi par tādu lietu, ka jūs esat spējuši konstatēt strāvas ražošanu, kur vēl nekas nav uzbūvēts. Kā tas ir iespējams?»  Atbildot, Plūme teica: «Nu, ziniet, ar TV3 es neesmu pilnvarots runāt.»

Vienlaikus Nekā personīga vēsta, ka 26.aprīlī Sedā Sadales tīklu darbinieki 72 stundas fiksējuši strāvas padevi kopējā elektrības tīklā. Testa laikā fotografētajā attēlā redzams, ka koģenerācijas stacijas vietā atrodas zils konteiners ar skursteni. Minēts arī  tas, ka tas pats konteiners ar to pašu numuru pēc divām nedēļām fiksēts Madonā laikā , kad Sadales tīkli 72 stundas testējušu elektrības ražošanu Madonas eko teritorijā.

Jānorāda, ka raidījumā teikts, ka Sadales tīkla darbinieki neatbild, vai pievērsuši uzmanību, kā elektrība testējamajās stacijās saražota. Vai tur kūrušās krāsnis, kūpējuši skursteņi un griezušās turbīnas – tā neesot viņu atbildība. Galvenais, ka kaut kāda strāva nāk un nenodara kaitējumu kopējam tīklam.

Koģenerācijas staciju uzņēmumi Strenčos, Sedā, Vaivē un Madonā uz pusēm pieder akciju sabiedrībai Nilex grupa un Igaunijā reģistrētai kompānijai Mahnid ja Rahnud. Madonas staciju nopirkuši septembrī, pārējās trīs pagājušā gada decembrī. Visās četrās firmās valdes loceklis ir Andis Dābols.

Vvaldes loceklis Dābols raidījumam komentē: «Kvotas saglābšana, sauksim viņu tā, obligātā iepirkuma, es nedaru neko nelikumīgu. Tādā ziņā, lai teiksim tagad brutāli šmauktos. Nezinu, atvestu iekārtu, kas neatbilst nekam. Arī Sadales tīkls neļauj.

Uzņēmējs neslēpj, ka uz Sadales tīklu testiem noīrējis mazjaudas pārvietojamu elektrostaciju, kas darbojas ar granulu katlu. Tas, ka tā ne visai attāli atgādina plānotās koģenerācijas stacijas, viņaprāt nav nekāds pārkāpums.

Raidījums noskaidrojis, ka Ekonomikas ministrija līdz 2012.gada rudenim izsniedza 560 atļaujas subsidētās elektroenerģijas ražošanai. Līdz šim ministrija lielāko daļu atļauju ir anulējusi, jo stacijas nav uzbūvētas un ražošana nav uzsākta laikā.

Taču Nekā personīga pētītajām firmām Ekonomikas ministrija atļaujas nav atņēmusi. Ministrija saka, ka celtnieku vagoniņa iedzīšana stacijas teritorijā uz jaudas testiem ir atbilstoša noteikumiem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks stāsta: «Šīs te stacijas saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju ir uzsākušas darbību. Viņas ir uzsākušas šo darbību, viņas turpina vai saņem atbalstu tikai tajā brīdī, kad viņas strādā. Pašlaik mums nav informācijas, ka viņas turpinātu darbību.»

Turpinot, viņš saka: «Mēs esam vērtējuši to jautājumu, vai tās stacijas, kuras iziet šo testu ar mazāku jaudu, vai tas būtu juridiski korekti un vai tas atbilst atļaujas nosacījumiem. Tas juristu konsensus ir, ka šādas stacijas atbilst šādiem nosacījumiem.»

Ministrijas ierēdņi nebrauc uz elektrostacijām pārbaudīt, kādu tehnoloģiju tajās izmanto un vai tā atbilst projektā pieteiktajam. Ministrija paļaujas uz Sadales tīklu speciālistu sastādītajiem aktiem, ka stacija ir ražojusi strāvu. Arī Sadales tīkla elektriķi nepārbauda, vai elektrība ir iegūta kā plānots.

Patmalnieks atbild: «Es izskaidroju to loģiku no mūsu puses, ja tā šķiet neakceptējama, tad tas ir saprotams. Tas ko mēs esam vērtējuši, ja mēs vēršamies pret šiem uzņēmumiem, tas prasa papildus resursus ministrijai iet tiesāties ar atļauju saņēmējiem, kur mēs neredzam iespēju arī uzvarēt. Mēs neuzskatām par iespēju tērēt mūsu resursus, lai tiesātos par jautājumiem, kur mēs neuzskatām par iespējamu uzvarēt.»

Šī pētījuma gaitā Nekā personīga apgalvo, ka atklājuši septiņus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, Sadales tīkliem padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.

SIA Briedis būve, Saldus novads;

SIA Madonas eko, Madona;

SIA Tektus, Amatas pagasts;

SIA M parks, Amatas pagasts;

SIA E Strenči, Strenči;

SIA Elektro Rīdzene, Cēsu novads;

SIA E Seda, Strenču novads.

«Ja šie uzņēmumi uzsāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par pieckāršo cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos desmit gados,» atklāj Nekā personīga.

Ref: 225.000.103.2368


Pievienot komentāru

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.