bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 17.11.2019 | Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
LatviaLatvija

Nekā personīga: Ierīkojot Austrumu robežu, pazuduši koki vairāku simtu tūkstošu vērtībā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ierīkojot Latvijas-Krievijas robežu, Ciblas novadā izpostīta aizsargājama dabas teritorija un pazuduši lietas koki vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

12 metru platās robežstigas iztīrīšana grūti pieejamās vietās ir viens no pēdējiem Latvijas-Krievijas robežas iekārtošanas darbiem.

Gada sākumā robežjoslas tīrīšana sākās Ciblas novada Līdumnieku pagastā. Maija beigās Iekšējās drošības birojs (IDB) un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pamanīja, ka nomaļā vietā gar robežu izcirsta nevis 12, bet 50 un vietām pat 80 metru plata josla. Lielākajā daļā platību aizvākti celmi, zeme uzfrēzēta un nolīdzināta. Vērtīgākie zāģbaļķi aizvesti, palikušas tikai dažas kaudzes ar mazvērtīgu malku. Nav žēloti arī aizsargājamos dabas liegumos augošie koki, par kuru nociršanu paredzēta kriminālatbildība.

Gulbju Platpirovas dabas liegumā īpaši aizsargājamā purva mežu biotopā robežas ierīkotāji izcirtuši ap trim hektāriem meža. Nocirsto koku vecums te bijis ap 170 gadiem,

ziņo Nekā personīga.

«Lieguma robežas bija zināmas, jo mums ir kolēģe gājusi kopā ar robežsardzi tieši gatavojot atzinumus un viedokli par robežas uzturēšanu, līdz ar to teikt, ka nebija zināms īsti korekti nebūtu. Otrkārt, aizsargājamo teritoriju robežas ir arī teritoriju plānojumos un meža dienesta reģistrā un citās datu bāzēs,» raidījumam skaidro Gita Strode, DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore.

Pēc kadastra datiem mežs izcirsts sešus kilometrus garā un 30 līdz 80 metrus platā  pierobežas zemes gabalā. Tā platība pēc dokumentiem ir 15 hektāri, taču Valsts zemes dienestā skaidro, ka dabā tas var būt krietni lielāks, jo zemes gabals nav uzmērīts un reģistrēts zemesgrāmatā. Līdz 2015.gadam tas bijis pašvaldības īpašumā, taču rezervēts paredzamajai robežas iekārtošanai. Pašvaldība pirms divdesmit gadiem noteikusi lietojuma mērķi – valsts aizsardzības nozīmes objektu apbūve. Šī iemesla dēļ tur augošais mežs nekad nav vērtēts. Eksperti aptuvenu nocirsto koku vērtību var noteikt pēc satelīta attēliem un blakus esošā meža, vēsta raidījums.

Nekā personīga pieaicinātais Kristaps Kalvāns, SIA Forest mentor mežsaimniecības speciālists, pieņemot, ka nocirsti 30 hektāri meža un tas pārdots par zemāko cenu, pieļauj, ka vērtība varētu būt 244 650 eiro. Tomēr summa varētu būt pat pusmiljons, pieļauj raidījums.

Tā kā pašvaldība zemi savulaik atzinusi par apbūvējamu, meža ciršanai nav nepieciešams Meža dienesta saskaņojums. Ārpus meža augošu koku ciršanai jāprasa atļauja pašvaldībai.

Robežsargi uzskata, ka viņiem atļauja nevienam nav jāprasa un arī aizsargājamais mikroliegums nebija saglabājams. Tā neesot uzskatāma par meža ciršanu, bet par apauguma novākšanu robežjoslā. Tieši šajā zemes gabalā josla esot platāka, nekā ierastie 12 metri, jo robeža iet pa strautu.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns raidījumam stāsta, ka robežsardze uzkrājusi nepilnus 2 000 kubikmetru koksnes. Šis apjoms iegūts četru gadu laikā no visas 276 kilometrus garās robežjoslas.

Tas ir vismaz četrreiz mazāk, nekā pēc Nekā personīga pieaicinātā eksperta aprēķiniem nocirsts  pierobežas zemes gabalā Ciblas novada Līdumnieku pagastā.

Kur palikusi pārējā koksne, robežsargi nezinot.

Valsts kontrole sākusi revīziju par robežsardzes un Iekšlietu ministrijas rīcību ar austrumu robežas iekārtošanai paredzētajiem miljoniem.


Pievienot komentāru

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!