bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.07.2018 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Nekā Personīga: Liepājas metalurgu turpina izmeklēt divos kriminālprocesos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Liepājas metalurga afērā pārbaudes joprojām notiek. Un tās veic divos virzienos – vai vecie akcionāri, izmantojot ofšorus, no tobrīd vēl strādājošā uzņēmuma naudu vienkārši nav «izpumpējuši» un kāda ir to amatpersonu atbildība, kas izsniedza valsts garantijas, lai uzņēmums varētu ņemt kredītu jaunas metāla kausēšanas krāsns pirkšanai,» ziņo raidījums Nekā Personīga.

2008.gadā pašā finanšu krīzes karstumā, kad bruka Parex, valdība toreizējiem Liepājas metalurga akcionāriem izsniedza valsts garantiju 112 miljonu latu (160 miljonu eiro) apmērā. Akcionāri solīja attīstīt rūpnīcu, kas kļūšot par modernāko Eiropā. Tomēr uzņēmums dažu gadu laikā nonāca tuvu bankrotam, un saistības par ņemtajiem kredītiem bija jāpārņem valstij, vēsta raidījumā.

«Radās aizdomas, ka agrāk veiksmīgais uzņēmums vienkārši izzagts. Akcionāri to noliedza un solīja darīt visu iespējamo, lai uzņēmumu glābtu,» norāda Nekā Personīga žurnālisti.

Nekā Personīga ziņo, kad Latvijā Liepājas metalurgu (Metalurgs) mocīja finanšu grūtības, žurnālisti Polijā apjomīgā pētījumā atklāja, ka rūpnīca iespējams iesaistīta apjomīgā krāpnieku shēmā. 2011.gadā Latvijas oficiālie skaitļi rādīja, ka uz Poliju Metalurgs eksportējis ap 300 tūkstošiem tonnu tērauda stieņu. Polijas Finanšu ministrijas skaitļi bija 60 reizes mazāki. Poļu žurnālisti secināja, ka lielākā daļa Liepājas Metalurga produkcijas pārdota «melnajā tirgū» izmantojot PVN krāpnieku firmas. Rūpnīcas agrākais sadarbības partneris SIA Tolmets izteica aizdomas, ka šāda shēma ļāvusi Metalurgu izlaupīt.

«Ja viņa tāda ir un ja viņa tā darbojas, tad šie cilvēki ir nopelnījuši miljonus, kuri nav nonākuši uzņēmuma budžetā. Līdz ar to es saku, – tā ir tāda barbariska apgrozāmo līdzekļu izgrābšana no uzņēmuma, neradot nekādu pievienoto vērtību un neko nedodot šim uzņēmumam klāt,» tā 2013.gada aprīlī sacīja Metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.

Vai un kādas pārbaudes saistībā ar PVN krāpniecības shēmām ir notikušas, Valsts ieņēmumu dienests Nekā personīga atteicās atklāt, sakot, ka par konkrētiem nodokļu maksātājiem ziņas viņi sniegt nevarot. Tā laika VID ģenerāldirektore atceras, ka pārbaudes notikušas un izpētītais nodots tālāk izmeklētājiem policijā.

«Mēs pieņēmām lēmumu visus šos dokumentus, visu savākto informāciju nodot Valsts policijai, un, ja viņi redz, ja attaisnojas viņu iegūtā informācija, ka tur tiešām ir nodokļu nemaksāšana, tad viņi parasti šādos gadījumos prasa nodokļu aprēķinu veikt, cik tad būtu, ja būtu zaudējumi valsts budžetam. Es neatceros, ka vismaz caur mani, caur lietvedību šāds pieprasījums būtu gājis. Līdz ar to tas darbiņš tā arī pabeidzās,» raidījumam komentē bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Nekā personīga no neoficiāliem avotiem zināms, ka VID Liepājas metalurgā veica pārbaudi par laiku no 2010.gada līdz 2012.gadam, bet apjomīgus pārkāpumus vai noziedzīgu rīcību neatklāja. Par sīkām neprecizitātēm piemēroja vien 2 396 latu (3 498,20 eiro) sodu.

Pēc Kirova Lipmana 2012.gada augustā rakstītās sūdzības sāka pret viņa agrākajiem partneriem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu. Lipmans uzskaitīja desmit iespējamas nelikumības un krāpniecības.

Raidījums skaidro, ka Ekonomikas policija Zaharjinam un Segalam piemēroja aizdomās turamā statusu, uzlika arestus īpašumiem. Tad pārbaudīt šīs lietas materiālus uz vairākiem mēnešiem no policijas pārņēma Liepājas prokurors Uldis Kursinskis. «Un šajā laikā pēkšņi Zaharjinam un Segalam aizdomās turamā statuss kā arī arests īpašumiem tika noņemti. Prokuratūra to skaidroja vienkārši – aizdomās turamā statuss piemērots bez pietiekama pamatojuma. Drīz pēc tam veco akcionāru īpašumi ātri vien tika pārrakstīti uz citu personu vārdiem. Pagājušā gada nogalē policija šo procesu slēdza,» norāda žurnālisti.

Raidījumā vēsta, ka turpinās vēl divas izmeklēšanas – vienu pēc Valsts kontroles revīzijas sāka Ģenerālprokuratūra. Tajā vērtē to amatpersonu atbildību, kas izsniedza valsts garantijas Liepājas metalurgam.  Nekā Personīga zināms, ka Valsts policijas vadība ir saņēmusi Ekonomikas policijas pārvaldes lūgumu piešķirt ap 50 tūkstoš eiro ekonomiskā izvērtējuma ekspertīzei. Pārbaudē būtu padziļināti jāizanalizē pārkāpumi, kurus atklāja Valsts kontrole. Latvijā šādu ekspertīzi neviens neveic, tāpēc tam jāpiesaista dārgi speciālisti no ārvalstīm. Kamēr pārbaude nav veikta, nav arī konkrētas amatpersonas, pret kurām varētu vērst apsūdzības, skaidro raidījumā.

Otra izmeklēšana notiek par iespējamu krāpšanu lielos apmēros. Policija par izmeklēšanu nekādus faktus nevēlas atklāt. Nekā personīga izdevies noskaidrot, ka runa varētu būt gan par iespējamu Liepājas metalurga iesaistīšanos PVN karuseļu shēmās, gan arī par naudas pārskaitījumiem uz kādu Kiprā reģistrētu ofšorfirmu.

«Pagaidām notiek pirmstiesas izmeklēšana un izmeklēšanas gaitā tiks noskaidrots visas personas, kuras ir saistītas ar šīm pretlikumīgajām darbībām, ja tādas ir,» raidījumam ziņo VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska. Uz žurnālistu jautājumu, kāds ir virziens un kādas aizdomas, par ko notiek izmeklēšana, viņa norāda: «Saistībā ar krāpšanu izmeklēšana notiek virzienā, ka tika izkrāpti naudas līdzekļi no Liepājas metalurga, izmantojot ofšoru kompānijas.»

Nekā Personīga ziņo, ka tāpat kā neveicas ar izmeklēšanām, lai pierādītu Metalurga mantas izsaimniekošanu, nav izdevies atjaunot rūpnīcas darbību. Investors no Ukrainas KVV Group bija solījis nostādīt ražotni uz kājām un atmaksāt valstij 70 miljonus [eiro], lai segtu veco parādu par garantēto kredītu. Bet nekas no solītā nav noticis un Liepājas metalurgs pārtrauca darbību, komentē žurnālisti.

Pagājušā gada septembrī uzsākts maksātnespējas process un notiek mantas inventarizācija. Tiesības piedzīt valsts galvojumu Valsts kase nodeva Privatizācijas aģentūrai, kas šim uzdevumam nodibināja firmu SIA FeLM.

«Reāli darbība ir tikai tagad uzsākta un par kaut kādiem rezultātiem un sapratni, par kādiem līdzekļiem mēs runājam, tas varētu būt pēc pāris mēnešiem. Ātrākais,» komentē SIA FeLM valdes loceklis Jānis Rībens.

Nekā Personīga vēsta, ka šobrīd ir trīs iespējamie scenāriji, kas varētu notikt tālāk. Ideālais – izdodas atrast investoru, kurš nopērk visu rūpnīcu un atmaksā arī parādu valstij. Pircējus šobrīd meklē Privatizācijas aģentūra, maksātnespējas administrators Guntars Koris un no janvāra procesam piesaistīta auditorkompānija Ernst & Young. Interesi izrādījuši investori gan no Ķīnas, gan Eiropas. «Bet šobrīd metālapstrādes nozarei nav tie labākie laiki un Eiropā arī citas ražotnes ir izliktas pārdošanā,» vēstīts raidījumā.

Kamēr tiek meklēts pircējs, rūpnīca jāapsargā, jāapkurina un jāmaksā algas 150 darbiniekiem. Mēnesī tas izmaksā no 180 000 līdz pat 300 000 eiro – atkarībā no tā, cik patērēts siltums un elektrība. Un lielāko daļu no šīs summas apmaksā valsts. Cik kopumā valsts jau samaksājusi, Privatizācijas aģentūra neatklāj. Zināms, ka šie maksājumi notikuši pēdējos četrus mēnešus.

«Šīs izmaksas ietver arī to, ka uzņēmums nodarbina 150 darbiniekus, kas ir tas kodols, lai, ja izdodas atrast pircēju aktīviem, kas vēlēsies atsākt ražošanu, tad šie ir pieredzes bagātākie un zinošākie cilvēki, kuri ir nepieciešami, lai varētu atsākt ražošanu. Pēc iespējas ātrākā laika posmā,» skaidro Rībens.

Uz žurnālistu jautājumu, vai nesanāk tā, ka valsts šobrīd uztur uzņēmumu pie dzīvotspējas, lai gadījumā, ja uzrodas pircējs, ir kam pārdot, viņš norāda: «Šobrīd nodrošinātie kreditori veic nepieciešamās darbības, lai šos aktīvus saglabātu un varētu piedāvāt kā vienotu aktīvu kopumu.»

Ja investors līdz aprīļa beigām neatrodas, maksātnespējas administrators rūpnīcas aktīvus – krāsnis, krānus un citas iekārtas izpārdod pa daļām. Trešais scenārijs ir vissliktākais. Ja arī aktīvus neviens nepērk, tos pārdod kā metāllūžņus, norādīts raidījumā.

Raidījumā vaicāts, vai var garantēt pircēja parādīšanos, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atbild noliedzoši:« Nē, to es nekādi nevaru uzņemties šādas garantijas. Es varu uzņemties garantijas, ka mēs izdarīsim, mūsuprāt, visu iespējamo, lai šādu pircēju atrastu pirms mēs pasakām galavārdu, ka šī fabrika tā teikt viņai nav iespēja eksistēt, un tad ir viņa jādemontē un jāpārdod pa daļām.

Uz Nekā Personīga jautājumu: «Situācijā, ja ir jādemontē un jāpārdod pa daļām, tad valsts šos 62 miljonus pilnībā neatgūs»? Ašeradens  komentē, ka «Nu pilnīgi noteikti valdība neatgūs šādu te garantiju, kas bija saistīta ar pilnīgi jaunas krāsns iegādi. Pilnīgi noteikti tas nebūs iespējams.»

Ref:224.000.103.382


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Tiesājams politiķis neatgūst kratīšanā konfiscētus tūkstošus

Eligijam Masjulim, bijušam Lietuvas Liberālās kustības priekšsēdētājam, kurš tiek tiesāts par saistību ar skaļu politiskās kukuļošanas lietu, nav izdevies atgūt skaidru naudu, kas kratīšanas laikā atrasta viņa mājās un konfiscēta.

BNN nedēļas apkopojums: Atklātu balsojumu par prezidentu? Ugunsgrēki Latvijā. Sarakstu iesniegšana 13.Saeimai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Ugunsgrēks.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Jaunākie komentāri