bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

NP: Naudas atmazgāšanas risku vērtēšanai valdība pērn slepus piešķīrusi 400'000, taču apdraudējumu nenovērtēja adekvāti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima sākusi izskatīt likuma grozījumus, kas aizliegs bankām apkalpot čaulas kompānijas. Steiga saistīta ne vien ar ABLV bankas nedienām, bet arī rudenī gaidāmo Moneyval novērtējumu. Nekā Personīga kļuvis zināms, ka jau pirms gada valdība uzdevusi sagatavot «netīrās» naudas atmazgāšanas risku novērtējumu. Tas izmaksājis 400 000 eiro. Pēc novērtējuma tapis plāns, kurā par atteikšanos no čaulu kompāniju pakalpojumu servisa nebijis ne vārda.

Raidījumā norāda, ka tas liecinot par to, ka vēl pērn risku analīze tika gatavota, tikai lai atskaitītos starptautiskajām organizācijām. Vienlaikus raidījumā pauž, ka pērnā gada sākumā Latvijas Netīrās naudas apkarošanas sistēmai sākās kārtējais izvērtēšanas process. Latvijas paveikto naudas atmazgāšanas apkarošanā tagad pārbauda Eiropas Padomes institūcija Moneyval.

Latvijai līdz Moneyval ekspertu vizītei novembrī bija jāpabeidz virkne mājas darbu. Viens no svarīgākajiem bija Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, tā raidījuma žurnālisti.

Finanšu ministre (ZZS) Dana Reizniece – Ozola raidījumam komentē: «Gaidot kārtējo Moneyval pārbaudi, Latvijas pienākums bija sagatavot novērtējumu, kurā tiktu vērtēts vairākas jomas, ne tikai bankas, bet arī nefinanšu sektors, meklējot riskus, cik lielā mērā mums ir kādi sistēmiski caurumi vai trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas uzraudzībā.»

Raidījumā atzīmē arī to, ka ar Laimdotas Straujumas valdības rīkojumu jau 2014.gadā to uzdeva izdarīt Viestura Burkāna vadītajam Kontroles dienestam. Ziņojums bija jāsagatavo par laika periodu no 2012.līdz 2015.gadam. Kad 2017.gada sākumā ziņojums bija gatavs, bankas paziņoja, ka tādu rezultātu Moneyval ekspertiem rādīt nedrīkst.

Latvijas komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa Nekā personīga saka: «Iepazīstoties ar šo ziņojumu projektu, kas tajā brīdī bija pāri par 580 lapaspusēm diezgan nesaistīta teksta, saprotot, ka ir strādājušas astoņas darba grupas, kuru kopēja virsvadība nav bijusi, mēs pilnīgi atklāti paudām savu satraukumu, kā šis process ir vadīts, kāds ir rezultāts.»

Izrādās, ka Finanšu ministrija tam esot piekritusi, un pārņēmusi procesa vadību.

Finanšu ministre: «Tajā brīdī, kad pirmais darba rezultāts bija prezentēts, bija redzams, ka šajā materiālā joprojām ir ārkārtīgi lieli trūkumi, un laiks jau līdz Moneyval ekspertu vizītei bija palicis ļoti maz, tad finanšu ministrija piedāvāja šo nacionālā riska novērtējumu pārņemt savā vadībā, un valdībā tika pieņemts lēmums par ārējā eksperta piesaisti.»

Raidījumā atklāj, ka šim darbiņam ar slepenu lēmumu valdība par 390 tūkstošiem eiro noalgoja auditoru kompāniju Deloitte Latvija. Ar to pašu rīkojumu Kontroles dienestam uzdeva atdot savāktos materiālus auditoriem, lai tie var sagatavot pārskatāmu un saprotamu novērtējumu.

Vienlaikus Nekā personīga norāda, ka īpaši neapmierināta ar Viestura Burkāna darbību ir Latvijas komercbanku asociācija. Dienests, kam būtu jābūt galvenajai iestādei, kas koordinē valsts cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ar šo uzdevumu netika galā. Bankas jau pirms gada uzstāja, ka dienests jāreformē un tam nepieciešams jauns vadītājs. Tikai martā premjers paziņoja, ka Burkānu automātiski uz nākamo termiņu neapstiprinās. Uz viņa amatu izsludināja konkursu.

Latvijas komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Liepiņa: «Mūsu aicinājums visu pagājušo gadu, pagājušā gada vasarā bija neatlikt šī jautājuma risināšanu, risināt to pirms Moneyval vizītes. Tā ka šis ir tāds gadījums, kad redzējām, ka šī ir tāda fundamentāla problēma, kura pat ļoti tuvā termiņā Latvijai nepalīdzēs, tāpēc arī aicinājām rīkoties. Esam priecīgi, ka šī rīcība šobrīd notiek.»

Jānorāda, ka Kontroles dienests taisnojas, ka sagatavotais ziņojums esot bijis atbilstošs iestādes kapacitātei. Līdz pagājušā gada sākumam valdība par dienesta vajadzībām neesot rūpējusies, tam trūcis ekspertu. Uzdevums nodots Deloitte, jo bankas gribējušas, lai ziņojumā parādās arī dati par 2016.gadu, kad uzraudzībā daudz bija paveikts, izpildot OECD prasības. Taču janvārī neviena iestāde vēl nebija apkopojusi savus darba rezultātus un tādu darba apjomu pāris mēnešu laikā dienests nebūtu spējis izdarīt.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns raidījumam komentē: «Pirms šīs risku izvērtēšanas es konsultējos ar Pasaules bankas ekspertiem, viņi teica, ka šādai darba grupai, kas veic šo risku novērtēšanu, jābūt vismaz sešiem cilvēkiem. Mums dienestā bija trīs štata vietas, kuras ne vienmēr bija aizpildītas dažādu objektīvu iemeslu pēc, faktiski vairāk vai mazāk nodarbojās divi trīs cilvēki. Tad, kad bija nepieciešams burtiski divos trijos mēnešos veikt papildus izvērtēšanu, vienlaicīgi gatavojot materiālus arī Moneyval, daudzu simtu lapaspušu apmērā, tas ir pārāk liels uzdevums un mēs to fiziski nespējām vienkārši veikt. Tad, kad to veica Deloitte, jāatzīmē, ka viņiem šo darbu paveica 17 cilvēki.»

Deloitte Latvija darbu pabeigusi laikā. 2017.gada 15.maijā Nacionālais risku novērtējums nosūtīts Moneyval ekspertiem. Par lielāko problēmu atzītas nerezidentus, pārsvarā bijušo padomju republiku pilsoņus apkalpojošās bankas. No Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas bankās ienāk aizdomīgi līdzekļi, taču sadarbība ar šo valstu dienestiem ir vāja. Latvijas uzraugiem nepietiek kapacitātes šo darījumu izpētē.

Pēc risku novērtējuma Finanšu ministrijas darba grupa izstrādāja arī pasākumu plānu, kā riskus mazināt. Stratēģija bija piespiest bankas pašas atteikties no riskantajiem klientiem.

Iespēja, ka bankām varētu aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām, valdības apstiprinātajā plānā nav pat pieminēta. Tikai tagad, gadu pēc tā apstiprināšanas, valdība faktiski atzīst, ka nespēj izkontrolēt aizdomīgos banku darījumus, vēstīts raidījumā.

Nopietni brīdinājumi par to, ka sagaidāmas smagas sekas, ja Latvijai nenovērsīs netīrās naudas plūsmas caur bankām, bijis ilgi pirms ABLV bankas aizvēršanas. 2016.gadā vizītes laikā Latvijā to diplomātiski uzsvēris arī toreizējais Amerikas Savienoto Valstu (ASV) viceprezidents Džo Baidens (Joe Biden).

Lai gan valsts ekonomikas apdraudējuma riski bija zināmi jau pirms gada, Finanšu ministre neuzskata, ka valdībai jau tad bija jārīkojas izlēmīgāk. Mainījušies esot apstākļi.

Finanšu ministre: «Situācija ir mainījusies diezgan dinamiski. Mūsu stratēģisko partneru pacietības līmenis un droši vien arī iemesli, kāpēc tik steidzami tiek prasīta rīcība, kura jebkurā gadījumā būtu pakāpeniski notikusi, mēs jau arī redzējām divu gadu garumā, ja runājam par banku sektora riskanto klientu apjomu būtisku samazināšanos, bet nu, acīmredzot, ģeopolitiskā situācija dara savu un rīcība ir nepieciešama daudz ātrāka.»

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš neuzskata, ka plāns būtu nekvalitatīvs. Latvija bija izvēlējusies pakāpenisku čaulas kompāniju radīto risku ierobežošanu, kas esot normāla prakse, taču tagad partneri prasa vispār no šī riska – čaulas kompāniju apkalpošanas – atteikties.

Putniņš saka: «Mēs savus plānus, kurus bijām gatavojuši pirms gadiem trijiem, bijām spiesti tagad pārskatīt, ņemot vērā visas šīs pēdējo mēnešu attīstības tendences, mēs to visu nolasām pietiekami skaidri, un to darīsim, bet šis nav tāds optimāls scenārijs.»

Jāatzīmē, ka valdības līdz šim paveiktais nav licies pietiekams Moneyval ekspertiem. Vērtējums nav publiski pieejams, tomēr nojaušams, ka sagatavotais melnraksts nav Latvijai pozitīvs. «Kontroles dienesta reformēšana un steidzama atteikšanās no čaulas kompāniju apkalpošanas ir mēģinājums pārliecināt Moneyval, ka esam labojušies,» tā Putniņš.

Ministru prezidents (ZZS) Māris Kučinskis Nekā personīga domīgi saka: «Vai ar šo lēmumu, ka mēs tagad atsakāmies no čaulas kompāniju apkalpošanas Latvijā, vai ar to būs pietiekami, lai pārliecinātu Moneyval, ka Latvija nav ieskaitāma pelēkajā zonā?»

Turpinot, viņš saka: «Moneyval ziņojumu finišs ir jūlijs. Pieņemot likumu, noteiktās dienas apmēram ap to laiku no tā atbrīvojamies, kā arī var teikt mums finanšu sektorā jauna stratēģijai jābūt. Mēs atsakāmies no tādas naudas caurplūdes no Latvijas, tās visas ir izmaiņas. Tas būs ļoti grūts uzdevums pierādīt, parādīt jau tik īsā laikā, ka ir rezultāti.»

Tāpat Kučinskis saka, ka, ja Moneyval atzīs, ka Latvija netiek galā ar netīro naudu, var pazemināties Latvijas kredītreitingi, un valsts parāds izmaksās miljoniem eiro dārgāk.

Pēc Nekā personīga rīcībā esošās informācijas, ja Latviju ierindos paaugstinātas uzraudzības valstu sarakstā, Skandināvu bankas varētu šeit ierobežot  kreditēšanu.

Liepiņa raidījumam uzsver: «Valstis pievērš ļoti lielu uzmanību šim vērtējumam, tāpēc ka tajā brīdī, kad viņš tiek publiskots, tas ir autoritatīvākais avots naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmas novērtējumam valstij. Pie standarta situācijas tas ir spēkā vismaz piecus sešus gadus, kad notiek atkārtotais novērtējums. Līdz ar to Latvijas gadījumā šis [novērtējums] būtu spēkā līdz 2023. – 2024.gadam.»

Jāpiezīmē, ka pēc divām nedēļām Latvijas delegācija tiksies ar Moneyval pārstāvjiem. Tad būs izšķirīgi parādīt praktiskas izmaiņas. Pretējā gadījumā Latviju var iekļaut starp valstīm, kas netiek galā ar noziedzīgi iegūtu naudu un nonāk īpašā uzraudzībā, teikts raidījumā.


Pievienot komentāru

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->