bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

NP: Naudas atmazgāšanas risku vērtēšanai valdība pērn slepus piešķīrusi 400'000, taču apdraudējumu nenovērtēja adekvāti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima sākusi izskatīt likuma grozījumus, kas aizliegs bankām apkalpot čaulas kompānijas. Steiga saistīta ne vien ar ABLV bankas nedienām, bet arī rudenī gaidāmo Moneyval novērtējumu. Nekā Personīga kļuvis zināms, ka jau pirms gada valdība uzdevusi sagatavot «netīrās» naudas atmazgāšanas risku novērtējumu. Tas izmaksājis 400 000 eiro. Pēc novērtējuma tapis plāns, kurā par atteikšanos no čaulu kompāniju pakalpojumu servisa nebijis ne vārda.

Raidījumā norāda, ka tas liecinot par to, ka vēl pērn risku analīze tika gatavota, tikai lai atskaitītos starptautiskajām organizācijām. Vienlaikus raidījumā pauž, ka pērnā gada sākumā Latvijas Netīrās naudas apkarošanas sistēmai sākās kārtējais izvērtēšanas process. Latvijas paveikto naudas atmazgāšanas apkarošanā tagad pārbauda Eiropas Padomes institūcija Moneyval.

Latvijai līdz Moneyval ekspertu vizītei novembrī bija jāpabeidz virkne mājas darbu. Viens no svarīgākajiem bija Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, tā raidījuma žurnālisti.

Finanšu ministre (ZZS) Dana Reizniece – Ozola raidījumam komentē: «Gaidot kārtējo Moneyval pārbaudi, Latvijas pienākums bija sagatavot novērtējumu, kurā tiktu vērtēts vairākas jomas, ne tikai bankas, bet arī nefinanšu sektors, meklējot riskus, cik lielā mērā mums ir kādi sistēmiski caurumi vai trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas uzraudzībā.»

Raidījumā atzīmē arī to, ka ar Laimdotas Straujumas valdības rīkojumu jau 2014.gadā to uzdeva izdarīt Viestura Burkāna vadītajam Kontroles dienestam. Ziņojums bija jāsagatavo par laika periodu no 2012.līdz 2015.gadam. Kad 2017.gada sākumā ziņojums bija gatavs, bankas paziņoja, ka tādu rezultātu Moneyval ekspertiem rādīt nedrīkst.

Latvijas komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa Nekā personīga saka: «Iepazīstoties ar šo ziņojumu projektu, kas tajā brīdī bija pāri par 580 lapaspusēm diezgan nesaistīta teksta, saprotot, ka ir strādājušas astoņas darba grupas, kuru kopēja virsvadība nav bijusi, mēs pilnīgi atklāti paudām savu satraukumu, kā šis process ir vadīts, kāds ir rezultāts.»

Izrādās, ka Finanšu ministrija tam esot piekritusi, un pārņēmusi procesa vadību.

Finanšu ministre: «Tajā brīdī, kad pirmais darba rezultāts bija prezentēts, bija redzams, ka šajā materiālā joprojām ir ārkārtīgi lieli trūkumi, un laiks jau līdz Moneyval ekspertu vizītei bija palicis ļoti maz, tad finanšu ministrija piedāvāja šo nacionālā riska novērtējumu pārņemt savā vadībā, un valdībā tika pieņemts lēmums par ārējā eksperta piesaisti.»

Raidījumā atklāj, ka šim darbiņam ar slepenu lēmumu valdība par 390 tūkstošiem eiro noalgoja auditoru kompāniju Deloitte Latvija. Ar to pašu rīkojumu Kontroles dienestam uzdeva atdot savāktos materiālus auditoriem, lai tie var sagatavot pārskatāmu un saprotamu novērtējumu.

Vienlaikus Nekā personīga norāda, ka īpaši neapmierināta ar Viestura Burkāna darbību ir Latvijas komercbanku asociācija. Dienests, kam būtu jābūt galvenajai iestādei, kas koordinē valsts cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ar šo uzdevumu netika galā. Bankas jau pirms gada uzstāja, ka dienests jāreformē un tam nepieciešams jauns vadītājs. Tikai martā premjers paziņoja, ka Burkānu automātiski uz nākamo termiņu neapstiprinās. Uz viņa amatu izsludināja konkursu.

Latvijas komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Liepiņa: «Mūsu aicinājums visu pagājušo gadu, pagājušā gada vasarā bija neatlikt šī jautājuma risināšanu, risināt to pirms Moneyval vizītes. Tā ka šis ir tāds gadījums, kad redzējām, ka šī ir tāda fundamentāla problēma, kura pat ļoti tuvā termiņā Latvijai nepalīdzēs, tāpēc arī aicinājām rīkoties. Esam priecīgi, ka šī rīcība šobrīd notiek.»

Jānorāda, ka Kontroles dienests taisnojas, ka sagatavotais ziņojums esot bijis atbilstošs iestādes kapacitātei. Līdz pagājušā gada sākumam valdība par dienesta vajadzībām neesot rūpējusies, tam trūcis ekspertu. Uzdevums nodots Deloitte, jo bankas gribējušas, lai ziņojumā parādās arī dati par 2016.gadu, kad uzraudzībā daudz bija paveikts, izpildot OECD prasības. Taču janvārī neviena iestāde vēl nebija apkopojusi savus darba rezultātus un tādu darba apjomu pāris mēnešu laikā dienests nebūtu spējis izdarīt.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns raidījumam komentē: «Pirms šīs risku izvērtēšanas es konsultējos ar Pasaules bankas ekspertiem, viņi teica, ka šādai darba grupai, kas veic šo risku novērtēšanu, jābūt vismaz sešiem cilvēkiem. Mums dienestā bija trīs štata vietas, kuras ne vienmēr bija aizpildītas dažādu objektīvu iemeslu pēc, faktiski vairāk vai mazāk nodarbojās divi trīs cilvēki. Tad, kad bija nepieciešams burtiski divos trijos mēnešos veikt papildus izvērtēšanu, vienlaicīgi gatavojot materiālus arī Moneyval, daudzu simtu lapaspušu apmērā, tas ir pārāk liels uzdevums un mēs to fiziski nespējām vienkārši veikt. Tad, kad to veica Deloitte, jāatzīmē, ka viņiem šo darbu paveica 17 cilvēki.»

Deloitte Latvija darbu pabeigusi laikā. 2017.gada 15.maijā Nacionālais risku novērtējums nosūtīts Moneyval ekspertiem. Par lielāko problēmu atzītas nerezidentus, pārsvarā bijušo padomju republiku pilsoņus apkalpojošās bankas. No Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas bankās ienāk aizdomīgi līdzekļi, taču sadarbība ar šo valstu dienestiem ir vāja. Latvijas uzraugiem nepietiek kapacitātes šo darījumu izpētē.

Pēc risku novērtējuma Finanšu ministrijas darba grupa izstrādāja arī pasākumu plānu, kā riskus mazināt. Stratēģija bija piespiest bankas pašas atteikties no riskantajiem klientiem.

Iespēja, ka bankām varētu aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām, valdības apstiprinātajā plānā nav pat pieminēta. Tikai tagad, gadu pēc tā apstiprināšanas, valdība faktiski atzīst, ka nespēj izkontrolēt aizdomīgos banku darījumus, vēstīts raidījumā.

Nopietni brīdinājumi par to, ka sagaidāmas smagas sekas, ja Latvijai nenovērsīs netīrās naudas plūsmas caur bankām, bijis ilgi pirms ABLV bankas aizvēršanas. 2016.gadā vizītes laikā Latvijā to diplomātiski uzsvēris arī toreizējais Amerikas Savienoto Valstu (ASV) viceprezidents Džo Baidens (Joe Biden).

Lai gan valsts ekonomikas apdraudējuma riski bija zināmi jau pirms gada, Finanšu ministre neuzskata, ka valdībai jau tad bija jārīkojas izlēmīgāk. Mainījušies esot apstākļi.

Finanšu ministre: «Situācija ir mainījusies diezgan dinamiski. Mūsu stratēģisko partneru pacietības līmenis un droši vien arī iemesli, kāpēc tik steidzami tiek prasīta rīcība, kura jebkurā gadījumā būtu pakāpeniski notikusi, mēs jau arī redzējām divu gadu garumā, ja runājam par banku sektora riskanto klientu apjomu būtisku samazināšanos, bet nu, acīmredzot, ģeopolitiskā situācija dara savu un rīcība ir nepieciešama daudz ātrāka.»

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš neuzskata, ka plāns būtu nekvalitatīvs. Latvija bija izvēlējusies pakāpenisku čaulas kompāniju radīto risku ierobežošanu, kas esot normāla prakse, taču tagad partneri prasa vispār no šī riska – čaulas kompāniju apkalpošanas – atteikties.

Putniņš saka: «Mēs savus plānus, kurus bijām gatavojuši pirms gadiem trijiem, bijām spiesti tagad pārskatīt, ņemot vērā visas šīs pēdējo mēnešu attīstības tendences, mēs to visu nolasām pietiekami skaidri, un to darīsim, bet šis nav tāds optimāls scenārijs.»

Jāatzīmē, ka valdības līdz šim paveiktais nav licies pietiekams Moneyval ekspertiem. Vērtējums nav publiski pieejams, tomēr nojaušams, ka sagatavotais melnraksts nav Latvijai pozitīvs. «Kontroles dienesta reformēšana un steidzama atteikšanās no čaulas kompāniju apkalpošanas ir mēģinājums pārliecināt Moneyval, ka esam labojušies,» tā Putniņš.

Ministru prezidents (ZZS) Māris Kučinskis Nekā personīga domīgi saka: «Vai ar šo lēmumu, ka mēs tagad atsakāmies no čaulas kompāniju apkalpošanas Latvijā, vai ar to būs pietiekami, lai pārliecinātu Moneyval, ka Latvija nav ieskaitāma pelēkajā zonā?»

Turpinot, viņš saka: «Moneyval ziņojumu finišs ir jūlijs. Pieņemot likumu, noteiktās dienas apmēram ap to laiku no tā atbrīvojamies, kā arī var teikt mums finanšu sektorā jauna stratēģijai jābūt. Mēs atsakāmies no tādas naudas caurplūdes no Latvijas, tās visas ir izmaiņas. Tas būs ļoti grūts uzdevums pierādīt, parādīt jau tik īsā laikā, ka ir rezultāti.»

Tāpat Kučinskis saka, ka, ja Moneyval atzīs, ka Latvija netiek galā ar netīro naudu, var pazemināties Latvijas kredītreitingi, un valsts parāds izmaksās miljoniem eiro dārgāk.

Pēc Nekā personīga rīcībā esošās informācijas, ja Latviju ierindos paaugstinātas uzraudzības valstu sarakstā, Skandināvu bankas varētu šeit ierobežot  kreditēšanu.

Liepiņa raidījumam uzsver: «Valstis pievērš ļoti lielu uzmanību šim vērtējumam, tāpēc ka tajā brīdī, kad viņš tiek publiskots, tas ir autoritatīvākais avots naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmas novērtējumam valstij. Pie standarta situācijas tas ir spēkā vismaz piecus sešus gadus, kad notiek atkārtotais novērtējums. Līdz ar to Latvijas gadījumā šis [novērtējums] būtu spēkā līdz 2023. – 2024.gadam.»

Jāpiezīmē, ka pēc divām nedēļām Latvijas delegācija tiksies ar Moneyval pārstāvjiem. Tad būs izšķirīgi parādīt praktiskas izmaiņas. Pretējā gadījumā Latviju var iekļaut starp valstīm, kas netiek galā ar noziedzīgi iegūtu naudu un nonāk īpašā uzraudzībā, teikts raidījumā.


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.