bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.09.2018 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

Pietiek.com: Lembergs, Brigmanis, ZZS un Saskaņa jau gadiem lolo siltas attiecības

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

2015.gads. Partijas Saskaņa Valsts prezidenta amata kandidāts Sergejs Dolgopolovs (otrais no kreisās) tiekas ar Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputātiem.

«Lembergs un viņa padevīgais einuhs Brigmanis, ZZS un Saskaņas deputāti jau gadiem ilgi lolo siltas un draudzīgas attiecības ne tikai Saeimas koridoros, bet arī Kremļa specdienestu un polittehnologu rīkoto pasākumu laikā Krievijā, piemēram, plecu pie pleca sacenšoties parlamentāriešu sporta spēlēs Maskavā,» viedokli publicē portāls Pietiek.com.

Tiek atgādināts vēl pērnā gada 10.novembris, kad Maskavā atzīmēt Lāčplēša dienu bija ieradušies zaļzemnieks Jānis Klaužs «kopā ar senajiem draugiem no Saskaņas Ivanu Klementjevu, Mihailu Zemļinski, Vitāliju Orlovu, Ivanu Ribakovu un vēl dažiem kautrīgajiem, kurus bija grūti identificēt». 

Portāls norāda, ka arī 2016.gada decembra sākumā ZZS un Saskaņas pārstāvi kopā devušies uz Maskavu. To vidū bijis Jānis Klaužs (ZZS) un bijušais ZZS ģenerālsekretārs Kārli Boldišēvics, kā arī Mihails Zemļinskis (Saskaņa), Vitālijs Orlovs (Saskaņa) un Ivans Klementjevs (Saskaņa). Par to plašākai publikai gan neesot ticis stāstīts.

«Ļoti iespējams, ka ar mērķi aizmirst 2008.gada augusta notikumus Gruzijā un atjaunot labās attiecības ar draugiem Eiropā šī sporta tradīcija tika ieviesta jau 2009.gadā, un kopš tā laika Latvijas Saeimu šajās sacensībās ir pārstāvējuši daudzi jo daudzi mūsu dārgie pašu ievēlētie deputāti un ne tikai no partijas Saskaņas centrs (tagadējās Saskaņas). Tikai vēl norādīšu, ka 2010.gadā Maskavā sportoja Igors Aleksandrovs (JL), Jānis Eglītis (TP), Mareks Segliņš (TP), kā arī jau iepriekš pieminētie ar ZZS saistītie Saeimas darbinieki Kārlis Boldišēvics un Martins Olekšs,» norāda raksta autors portālam Pietiek.com.

2012.gadā šajā pasākumā esot jau piedalījās tagadējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), Rihards Eigims (reiz bijis ZZS), Jānis Klaužs (ZZS) un pat Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), kā arī Saeimas darbinieki Kārlis Boldišēvics, Martins Olekšs un Māris Krūmiņš, bet 2013.gadā Maskavā sacentās Rihards Eigims (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un Dzintars Zaķis (Vienotība), vēstīts portālā.

Medijā arī tiek atzīmēts, lai ko arī neteiktu Aivars Lembergs un Brigmanis, ZZS ir spējusi «sadziedāties» ne tikai ar Saskaņu, bet arī ar Latvijas Krievu Savienības (LKS) aktīvistiem Eiroparlamenta koridoros. «Kādu laiciņu atpakaļ bijusī ZZS deputāte Grigule-Peterse kopā ar Kremļa ārpolitikas vēstniekiem Andreju Mamikinu (reiz bija no Saskaņas, tagad no LKS) un Tatjanu Ždanoku (LKS) kopīgi nobalsoja pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu. Grigule kopā ar draugiem Andrjušu un Taņjušu bija vienīgie Latvijas pārstāvētie EP deputāti, kuri neatbalstīja attiecīgo rezolūciju.

Interesanti ir tas, ka simpātijas ir abpusējas, jo abas partijas sūri strādā plecu pie pleca vairākās pašvaldībās, piesedzot vienai otru, otkatu un shēmu shēmošanas jomā,» raksta Pietiek.com žurnālists.

Interesanta tikšanās notikusi arī 2016.gada augustā, kad ar Krievijas vicepremjeru Dvorkoviču restorānā netālu no zivju pārstrādes rūpnīcā Karavela neformāli tikās trīs ZZS politiķi – finanšu ministre Reizniece-Ozola (ZZS), satiksmes ministrs Augulis (ZZS) un zemkopības ministrs Dūklavs (ZSS). Ārlietu ministrijai bija zināms tikai par Dūklava tikšanos ar Krievijas vicepremjeru, iepriekš rakstījis portāls lsm.lv.

Savukārt 2017.gada februārī Rīgā ieradās Kremļa Tirdzniecības un rūpniecības palātas delegācija, kuru uzņēma ne tikai Nils Ušakovs (Saskaņa), bet arī ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un bijušais Latvijas prezidents Andris Bērziņš (ZZS). Bērziņš toreiz paskaidroja: «Pats svarīgākais ir, ko cilvēki domā. Cilvēkiem ir pietiekami varas pār varu, lai pārliecinātu tos, kas ir pie varas, kādu ceļu izvēlēties.»

Pietiek.com rakstā šī atbilde komentēta šādi: «O.K., bizness ar Krieviju, to varētu vēl saprast, bet kāda velna pēc pasākuma laikā tika demonstrēta Jevgēņija Primakova piemiņas filma, kurā tiek slavēta Krimas okupācija. Starp citu, visi klātesošie kangari ar vētrainiem aplausiem sveica šo Kremļa propagandas «dižpārdokli».

Konkrēti par Dūklava ietekmīgajiem «partneriem» šogad maijā ziņojis arī de facto. Raidījumā vēstīts, ka ilggadējā zemkopības ministra Dūklava partneris Igors Šeheļevs ražo ne tikai kopā ar Dūklavu Piebalgas alu, esot vienīgais Dūklava partneris alus brūzī, bet arī karakuģus Kremļa armijai.

«Ļoti iespējams, ka viņam visā pasaulē ir kaut kādi uzņēmumi, bet kāda man gar to darīšana,» par partnera biznesiem noteicis Dūklavs. Vaicāts, kā pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vērtē sava kompanjona iesaisti Krievijas armijas apgādē, Dūklavs toreiz izvairīgi atbildējis, ka pavaicās Šeheļevam par pasūtījumiem, kad viņu satiks.

Par vēl vienu ZZS un Saskaņas veiksmīgas sadarbības gadījumu Saeimas darbā tiek uzskatīts balsojums par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Rīdzenes sarunu, kurās ļoti bieži figurē Lembergs, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

«Līdz ar to Saskaņa un ZZS kārtējo reizi pierādīja to, ka sev kritiskā brīdī spēj ļoti veiksmīgi sadarboties un viens otra intereses saprot no pušplēsta vārda. Ja Saskaņa balso pret, tad ZZS atturas un otrādāk. Galvenais abu partiju mērķis ir panākt, lai rietumnieciski orientētās partijas nekādā gadījumā neiegūtu balsu vairākumu,» secināts portālā Pietiek.com.

Novērojums veikts arī par neseno balsojumu par ātrajiem kredītiem, kurā partijas esot atbalstījušas viena otru. Šī gada 7.augustā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija ieplānojusi lemt par vairākiem jauniem ierobežojumiem t.s. «ātro kredītu» nozarē. «Diemžēl, pateicoties dažiem ZZS tautas kalpiem, komisijas ieplānotais darbs tika apturēts, jo sēdi organizēti noignorēja deputāti Inesis Boķis (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Aivars Meija, Artūrs Rubiks (Saskaņa), Jānis Urbanovičs (Saskaņa), Ivars Zariņš (Saskaņa), kā arī Anrijs Matīss (Saskaņa), tādejādi paralizējot komisijas darbu,» raksta Pietiek.com.

Portāla rīcībā ir informācija, ka savulaik Jūrmalas Domes deputāte Jelizaveta Krivcova (Saskaņa) izteica pareģojumu, ka pēc 2018.gada vēlēšanām, visticamāk, koalīciju veidos Saskaņa un ZZS. «Viņa pati norādīja, ka premjers Kučinskis ņe durak [nav muļķis – no krievu valodas] un, lai nodrošinātu valdības stabilitāti, neies pa kaktiem visiem bazūnēt, ka ZZS sadarbosies ar Saskaņu. Tā ir tāda elektorāta maldināšanas taktika, jo realitātē Jūrmalas un Daugavpils pašvaldībās draudzība abu partiju starpā sit augstu vilni, tāpēc nevar izslēgt draudzēšanos arī parlamentā pēc 2018.gada Saeimas vēlēšanām,» pieļauts Pietiek.com rakstā.

Pats ZZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vēl nesenā intervijā Latvijas Avīzei nav centies slēpt ZZS sadarbību ar Saskaņu atsevišķās pašvaldībās. Viņš pats intervijā avīzei norādīja: «Jā, atsevišķās pašvaldībās ZZS ir koalīcijā ar Saskaņu, un arī Saeimā dažreiz balsojumos pozīcija sakrīt, bet koalīcijas nebūs.» 

Pietiek.com raksta autors šādu pozīciju komentē – «neko nenozīmē, vai tu esi koalīcijā vai neesi, galvenais, lai tu esi Saeimā, jo partiju nosaukumiem nav nekādas nozīmes».


Pievienot komentāru

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.