bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 22.07.2019 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ir robi, taču pārmaiņas pagaidām nerosinās, tā politiķi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Politiķi saskata robus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, taču izmaiņas tajā viņi pagaidām rosināt neplāno.

Patlaban Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā aģitācijai internetā veltīti tikai divi panti. Likumā noteikts, ka interneta vidē aģitācija aizliegta dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā, turklāt aizliegums attiecas tikai uz maksas pakalpojumiem. Likumā vairāk runāts par reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, skaidrojot procedūras ar reklāmu izvietošanu internetā. Būtiski, ka aģitācijas materiālos jābūt skaidrām norādēm uz aģitācijas veicēju, kurš to ir apmaksājis.

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēlēšanu laikā veic uzskaiti arī par sociālajos medijos veikto aģitāciju, balstoties uz partiju iesniegtajām atskaitēm un saņemtajām sūdzībām, likumā precīzi nav atrunāti aģitāciju veidi sociālajos medijos, tādējādi paverot ne tikai interpretācijas iespējas, bet arī atstājot likumdošanas robus, kurus var izmantot politiķi.

Aģentūras LETA aptaujātie Saeimas deputāti atzīst, ka likumiem kopumā ir jāatbilst jauno tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem, pretējā gadījumā negodprātīgie spēlētāji var pat mēģināt neievērot aģitācijas izdevumu «griestus». Tomēr parlamentā pārstāvētie politiskie spēki pagaidām neplāno nākt klajā ar iniciatīvām likuma izmaiņām.

Partijas Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzsvēra, ka «nekas nav tāds, ko nevarētu pilnveidot, un tikai prakse parāda šaurās vietas likumos».

Viņaprāt, robi ir gan Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, gan arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paver iespējas partijām konkurēt negodīgā veidā. «Ir arī dīvainības ar reklāmdevējiem, sabiedrisko attiecību (PR) kompānijām, kas apkalpo politiķus, viņu cenrāžu nejaušie kritumi vieniem un celšanās amplitūda citiem. Tam būtu jārada vismaz pārdomas tiem, kas kontrolē abu likumu izpildi. Tur būtu daudz darāmā,» uzskata politiķis, piebilstot, ka «tas ir pašsaprotami, ka katras vēlēšanas atsedz robus, bet politikas taisītāji – finansētāji, PR aģentūras – apsteidz likuma rakstītājus un pārbaudītājus».

Arī partiju apvienības Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts atzina, ka normatīvajiem aktiem vajadzētu būt vērstiem uz regulāru pilnveidojumu. Jaunās konservatīvās partijas politiķe (JKP) Juta Strīķe pauda viedokli, ka sociālie tīkli ir vispieejamākā vide partijām, kas nav atkarīgas no sponsoriem – tur var izpausties arī politiskie spēki, kas nav pārstāvēti parlamentā vai nesaņem valsts finansējumu. Sociālajos tīklos liela nozīme esot arī paša politiķa centībai un spējai uzrunāt auditoriju.

Līdz ar to JKP konceptuāli neatbalsta stingrākus ierobežojumus, turklāt, piemēram, sociālo tīklu platforma Facebook sadarbojas ar KNAB, skaidroja Strīķe. Viņa uzskata, ka KNAB rīcībā ir nepieciešamie instrumenti, lai uzraudzītu aģitāciju arī interneta vidē.

Turklāt KNAB arī neuzrunā Saeimu, mudinot veikt regulējuma maiņu.

Parlamentārietis Kaspars Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka, domājot par uzlabojumiem likumā, jādarbojas ar sociālajiem medijiem, mēģinot saprast, kā kontrolēt priekšvēlēšanu aģitāciju šajās platformās. Ģirģenu interesē arī tas, kā kontrolēt antireklāmas, kas tiek izplatītas citos medijos. Tāpat viņš pauda, ka būtu jādomā par to, kā risināt jautājumu par nenomaksātiem aģitācijas pārkāpumu parādiem.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka šo jautājumu varētu vērtēt, pētot citu valstu pieredzi. Viņš gan pieļauj, ka būtu grūti rast «labu recepti», kas paredzētu sabalansētu risinājumu, neierobežojot cilvēku iespējas brīvi paust savu viedokli.

Dzintars atzīst, ka internetā varētu būt riski, kas saistīti ar grūtībām izkontrolēt aģitāciju, un šis jautājums nav aktuāls tikai Latvijai. Viņš arī vaicā:

«Vienlaikus, ja kāds cilvēks internetā pauž viedokli par kādu partiju vai politiķi – kā novilkt to robežu, kad tā ir aģitācija, bet kad – viedoklis?»

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Bergmanis atzīst, ka tehnoloģiskās iespējas mainās ļoti ātri, taču tikai tāpēc steigties ar likuma grozījumiem nevajadzētu – sākumā būtu jāsaprot, vai rezultātu ir devušas likumā iepriekš veiktās izmaiņas.

Sociālo mediju nozīmi priekšvēlēšanu kampaņās apliecina gan oficiālā statistika, izdevumu īpatsvaram aģitācijai šajā vidē augot līdz ar katrām nākamajām vēlēšanām, gan arī paši Saeimā ievēlētie deputāti.

Partiju apvienības Jaunā Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis sacīja, ka, domājot par likuma pilnveidojumiem, būtu jāskatās uz to, kas notiek sociālajos medijos. «Ir diezgan labi redzams, kas notiek sociālo tīklu platformās. KNAB iepriekš teica, ka notiek sadarbība ar sociālo tīklu platformu turētājiem, taču jāsaprot, cik auglīga tā bijusi,» norādīja deputāts.

«Sociālo tīklu platformas arvien vairāk tiek izmantotas, lai nosvērtu vēlētāju viedokļus un viņu izvēles vēlēšanās,» akcentēja Laktovskis, gan piebilstot, ka pagaidām neatbildēts ir jautājums, cik ļoti to spēj redzēt kontrolētāji.


Pievienot komentāru

Dati: Ceļu satiksmes negadījumos ar neapdrošinātiem auto visvairāk pie vainas spēkrati vecumā no 11 līdz 15 gadiem

Pērn ceļu satiksmes negadījumos, kuri izraisīti ar neapdrošinātu auto, visbiežāk pie vainas bijuši auto vecumā no 11 līdz 15 gadiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja statistika.

Igaunijas prezidente nobrauc 135 kilometrus amatieru Tour de France

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, rādīdama sportiska dzīvesveida piemēru, piedalījusies Francijas velobrauciena Tour de France amatieru braucienā.

Lai atbalstītu cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, izmēģinās individuālā budžeta modeli

Labklājības ministrija izmēģinās jaunu pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ārvalstīs pazīstams arī kā «individuālā budžeta modelis».

Estonia upuru radiniekiem vilšanās par Francijas tiesas lēmumu

Francijas tiesas lēmums lietā par kompensāciju prāmja Estonia upuru radiniekiem ir liela vilšanās, tā vērtējis advokāts, kurš pārstāv 1994.gada katastrofas upuru tuviniekus.

Revīzija: Trūkst atklātas un atbildīgas pieejas ZM fondu finansējuma izlietojumā

Biedrībām pietuvinātas personas, kas, esot padomē, izvērtē naudas sadalījumu pašām biedrībām, braucieni uz Spāniju un Itāliju bez skaidra mērķa –Valsts kontrole vērtē līdzekļu izlietojumu Zemkopības ministrijas fondos.

Lai finansētu ceļus, Linkaits neizslēdz akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai

Lai gūtu finansējumu ceļu remontam, nav izslēgta arī akcīzes nodokļa celšana dīzeļdegvielai, izteicies satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sākas remontdarbi uz Ventspils šosejas – jārēķinās ar papildu 45 minūtēm braukšanai

Sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām.

Vēlēšanās Ukrainā gaidāma Zelenska Tautas kalpa uzvara

Ukrainā aizvadītajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās ir uzvarējusi jaunā prezidenta Volodimira Zelenska partija, iegūstot rekordlielu balsu vairākumu, tā liecina rezultāti aptaujām pie vēlēšanu iecirkņiem.

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Nedēļas sākumā gaidāms spēcīgs lietus, taču nogalē pat +29 grādi

Nedēļas sākumā laikapstākļus noteiks zema spiediena ieplaka un pāri Latvijas teritorijai virzīsies  mākoņu un lietus zonas.

VK: Lauksaimniecības sektorā «slēgts NVO klubiņš» gadiem ilgi bauda privilēģijas

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā.

Nedēļa Lietuvā: Noliedz Swedbank Sīrijas saiknes, Skvernelis mainīs dažus ministrus

Pagājušajā nedēļā Lietuvā noliegtas ziņas par Swedbank Lietuvas atzara saistību ar Sīrijas ķīmiskiem ieročiem. Tikmēr kaimiņiem ir plāni Rīgā ieguldīt 200 miljonus eiro, bet lietuviešu izsūtījumu vietu meklētājiem nākas doties uz Kazahstānu.

BNN nedēļas apkopojums: Pīraga dalīšana. Minimālā alga. Bīstamās spēlītes

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Kauna traips, Minimālā alga, Pīrāga dalīšana, Bīstamās spēlītes, Kāzu zvani, Lielās cerības un Finansējums.

Starp pārkāpumiem Muižnieka vēlēšanās uzsver dalībnieku skaita neprecizitātes

IKVD veiktās pārbaudes ziņojumā par konstatētajiem pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās lielāks akcents tiek likts uz neprecizitātēm par reģistrēto dalībnieku skaitu pirms un pēc vēlēšanām.

Latvijai starp Baltijas valstīm pirmajā ceturksnī lielākais budžeta deficīts

Latvijā pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP bijis lielāks nekā ES vidēji, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Augstākā tiesa negroza lēmumu neizmaksāt pensiju personai, kura nedzīvo Latvijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lēmis negrozīt tiesas spriedumu, ar kuru atteikts piešķirt vecuma pensiju tādēļ, ka viņa nedzīvo Latvijā.

Rīgas satiksmes padomi vadīs Normunds Narvaišs

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju piektdien, 19.jūlijā, ievēlēts Normunds Narvaišs, bet viņa vietnieks būs Ainārs Ozols, informē uzņēmumā.

Ušakovs samaksā tiesas piespriesto sodu – Ķirsis atgūst 1 000 eiro

Šī gada jūnijā spēkā stājies bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam nelabvēlīgais tiesas spriedums strīdā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija godu un cieņu aizskaroši, liecina publiski pieejamā informācija.

Igauņu jaunuzņēmums Transferwise piesaista Netflix finanšu direktoru

Igauņu uzņēmēju dibinātais finanšu pakalpojumu jaunuzņēmums Transferwise tā vadībai piesaistījis speciālistu, kurš iepriekš bijis finanšu direktors amerikāņu kinofilmu un televīzijas seriālu straumēšanas pakalpojumā Netflix.

Bērziņa karjeras līkloči. No Kuģniecības afērām uz silto krēslu LDz valdē

Kas īsti slēpjas aiz Latvijas dzelzceļa šefa «nevainojamās» reputācijas?

Aizdomas par kukuļņemšanu – KNAB aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

KNAB aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,4%

Salīdzinot ar maiju, 2019.gada jūnijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%, liecina CSP dati.

Tēva krēslā – pēc LU kukuļu skandāla Skonto grupa vadību uzņemas Rāvja dēls

Skonto grupas uzņēmumu vadību pārņēmis Rihards Rāvis. Tāpat viņš kļuvis arī par grupas uzņēmumu kapitāla daļu turētāju.

Nausēda grib, lai Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju atbild īpašs ES koordinators

Lietuvas prezidents ierosinājis iecelt īpašu Eiropas Savienības koordinatoru, kas rūpētos par Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanu no postpadomju sistēmas un sinhronizēšanu ar Eiropas elektrotīkliem.

Ukraina pēc Putina pasu piedāvājuma gatavo reformu pilsonības piešķiršanā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis licis pārveidot Ukrainas pilsonības piešķiršanas kārtību, tā reaģējot uz Kremļa rīkojumu, ar ko Krievija paplašina to ukraiņu loku, kuri var pieteikties Krievijas pasu saņemšanai paātrinātā kārtībā.


-->