bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Prudentia par «palīdzību» Liepājas metalurga lietā saņēmusi 380 000 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ģirts Rungainis

Ģirta Rungaiņa uzņēmumi Prudentia Advisers un IBS Prudentia (Prudentia) par «palīdzību» pašlaik jau līdz maksātnespējai nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs lietā pagājušā gada 11 mēnešos no Finanšu ministrijas saņēmuši vairāk nekā 384 tūkstošus eiro (269 790 latu).

«Finanšu ministrija par Prudentia sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši līgumu nosacījumiem 2013.gada pirmajos 11 mēnešos no Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 31.02.00 Valsts parāda vadība paredzētajiem līdzekļiem ir samaksājusi LVL 269 790,32, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem un Prudentia iesniegtajiem rēķiniem,» portālam Pietiek oficiāli apliecinājusi Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

No noslepenotajiem valdības dokumentiem Liepājas metalurga lietā, ir zināms, ka summas, ko saņēmuši dažādi valdības bez konkursa izvēlētie neveiksmīgie konsultanti, ir bijušas vēl būtiski lielākas.

Šie dokumenti rāda, ka tikai laika periodā no 2013.gada 24.maija līdz 2013.gada 19.septembrim vien Finanšu ministrija (Valsts kase) ir veikusi maksājumus Ls 266 520,55 apmērā, tostarp Prudentia – Ls 189 631,20, zvērinātu advokātu birojam Glimstedt un partneri – Ls 45 286,03 un metalurģijas nozares ekspertiem Metal Consulting International Limited – Ls 31 603,02.

Pagaidām portālam nav izdevies saņemt šai informācijai oficiālu apstiprinājumu, taču iespējams, ka Prudentia «treknākie» mēneši ir aiz muguras – pagājušā gada novembrī valdība lēsa: «Ņemot vērā, ka Liepājas tiesa 2013.gada 12.novembrī ir pasludinājusi AS Liepājas metalurgs maksātnespējas procesu. Finanšu ministrija vairs neko neplāno maksāt Prudentia, jo ar pasludināšanas brīdi visas funkcijas pārņem maksātnespējas procesa administrators.»

Jau ziņots – lai gan sevi par investīciju baņķieri dēvējošais uzņēmuma Prudentia Advisers līdzīpašnieks Ģirts Rungainis regulāri uzstājas ar pamācībām Latvijas uzņēmējiem un politiķiem par pareizu uzņēmējdarbību, Lursoft dati kopā ar portāla rīcībā nonākušajiem dokumentiem par Valda Dombrovska valdības nodrošinātajām regulārajām «piešpricēm» Rungaiņa uzņēmumam rāda citu ainu. Politiskās tuvības nodrošinātā, nekādu reālu labumu valstij nedevušā līguma ar nacionālo aviokompāniju airBaltic dotie ienākumi 2012.gadā bijuši faktiski vienīgais Rungaiņa uzņēmuma Prudentia Advisers ieņēmumu un iespaidīgās peļņas avots.

«Uzņēmums 2012.gadā ir sniedzis stratēģiska rakstura konsultācijas Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai airBaltic, sniedzis stratēģiskas konsultācijas divu lielāko Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens apvienošanā un darbībā zem jauna zīmola Food Union, sniedzis citas konsultācijas,» teikts Prudentia Advisers vadības ziņojumā par 2012.gadu.

Taču, kā rāda oficiāli skaitļi, naudu Prudentia Advisers un līdz ar to tās īpašniekiem – caur uzņēmumu Prudentia tie, pēc pēdējām publiski pieejamām ziņām, ir Rungainis un Jānis Lielcepure – 2012. gadā ir nesis tikai viens no nosauktajiem klientiem.

2011. gada nogalē noslēgtā airBaltic un Prudentia Advisers pakalpojumu līguma teksts rāda, ka 2012.gadā ik nedēļu SIA Prudentia Advisers no nacionālās aviokompānijas bijusi tiesīga saņemt 13 794 latus (ieskaitot PVN). Cik zināms, šis līgums tā arī nav lauzts, kaut gan Prudentia nav spējusi atrast airBaltic potenciālo investoru.

Tas nozīmē, ka 2012.gadā no valstij piederošās aviokompānijas airBaltic Rungaiņa uzņēmums kopā par savām konsultācijām varējis saņemt (vai izstādījis rēķinus) par aptuveni 689 000 latu. Šī neto apgrozījuma summa ir faktiski vienāda ar Prudentia Advisers oficiālo 2012.gada apgrozījumu – nepilniem 689 tūkstošiem latu.

Tas nozīmē ne tikai to, ka Dombrovska valdība faktiski bijusi vienīgais Rungaiņa uzņēmuma barotājs, bet arī to, ka tieši uz politiskās tuvības piešķirtais pakalpojumu līgums, kas nacionālajai aviokompānijai nav devis ne investorus, ne kādus citus būtiskus labumus, Rungainim un viņa firmai 2012.gadā devis 216 060 latus lielu tīro peļņu. Pagaidām nav zināms, kā šī peļņa sadalīta.

Prudentia konsultāciju pakalpojumi bez konkursa pirkti nu jau trīs lielākajās krīzes situācijās – tā vēl aizvien tiek algota nacionālās lidsabiedrības airBaltic stratēģiskā investora piesaistei, kas nav bijusi veiksmīga, iepriekš tā piesaistīta Parex krīzes laikā, pēcāk – arī Liepājas metalurga problēmu risināšanai.

102.000.102.6280


Pievienot komentāru

  1. opis piebalgā teica:

    šis kungs arī ir viens liels kampējs. kā nav kauna tik nekaunīgi tukšot valsts kasi

Nākamo trīs gadu periodam pieejams finansējums ES fondu vadībai

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai nākamo trīs gadu periodam būs pieejams ES fondu finansējums 47,6 miljonu eiro apmērā.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.