Rail Baltica koordinatore: Projekta finansējuma piešķiršanas aspektus var mainīt nākamais Eiropas Parlaments

Dzelzceļa projekta Rail Baltica finansējuma piešķiršanas aspektus var ietekmēt nākamais Eiropas Parlaments, kas, iespējams, būs daudz eiroskeptiskāks, pauž Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katerina Trautmane.

«Šis gads projektam būs ļoti svarīgs. Mēs nevaram pateikt – mēs apstājamies vai mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies vēlāk. Baltijas valstīm kopā ar Poliju un Somiju ir jāstrādā, lai demonstrēto politisko gribu iet līdz projekta realizācijai,» stāsta Trautmane.

Jautāta, vai pašreiz Eiropā ir kādi notikumi, kas varētu ietekmēt Rail Baltica projekta finansējumu, koordinatore atbildēja, ka diskusijas par budžetu vienmēr ir ļoti sarežģītas. «Šoreiz tās norisinās Brexit kontekstā. Es gan teikšu, ka tas nav nekas jauns, jo ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bija jārēķinās. Mēs zinām izmaksas, un tās būs jāsedz,» skaidro Traumane.

«Tāpat būs jauns Eiropas Parlaments. Iespējams, tas būs daudz eiroskeptiskāks, un tas var mainīt finansējuma piešķiršanas aspektus. Tas būs politisks jautājums, tādēļ mums ir jābūt maksimāli labi sagatavotiem,» stāsta koordinatore.

Viņa pauž, ka Eiropas Komisija ir gatava, un atbalsts Rail Baltica projektam ir no visām valstīm, kuras ietilps koridorā – Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes.

«Mums ir arī vēl viena valsts, kura gribētu pieslēgties šim koridoram, – Luksemburga. Ir ļoti interesanti, ka šis koridors ir pievilcīgs,» stāsta Trautmane.

Jautāta, kā Rail Baltica projekts izskatās kontekstā ar citiem TEN-T projektiem, Trautmane pauda, ka «dažā labā Eiropas valstī uz Rail Baltica projektu skatās ar nelielu greizsirdību.»

«Daudzi man ir teikuši, ka šis ir privileģēts projekts. Eiropas Komisija Rail Baltica īstenošanā ir iesaistījusies lielā mērā, jo tas ir vienīgais projekts Eiropas austrumos ar šādu nozīmi. Tādēļ mums ir jābūt sekmīgiem. Baltijas valstīm ir jābūt savienotām ar pārējo Eiropas dzelzceļa tīklu. Ja mēs vēlamies būt jauno kravu plūsmu centrā – no Ķīnas, no Krievijas, no citām kaimiņvalstīm –, tad tas ir veids, kā spēles centrā iesaistīt Baltijas valstis, Poliju un Somiju,» stāsta Trautmane.

Viņa pauž prieku, ka Somija lems par iesaistīšanos kopuzņēmumā kā partnere, un pastāstīja, ka lēmums tiks pieņemts, vēlākais, aprīlī. Līdz ar to būs četri partneri, un lielā mērā projektā ir iesaistīta arī Polija.

«Ja mēs uz Rail Baltica projektu lūkojamies no ārienes, tad tas rit labi. Ja uz to skatāmies no iekšienes, tad, protams, redzam daudzus sarežģījumus. Es esmu pa vidu starp šiem abiem skatījumiem un esmu šī projekta vēstniece. Mēs cenšamies skaidrot šī infrastruktūras projekta nozīmi, ienākumu pieaugumu, ko radīs šis projekts, nodarbinātības pieaugumu, inovācijas. Tas paplašinās Baltijas valstu ekonomiku,» skaidro Trautmane.

Jau ziņots, ka RB Rail ir daudznacionāls Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas tika izveidots, lai īstenotu Rail Baltica projektu – pirmo šādā mēroga infrastruktūras projektu Baltijā. RB Rail ir centrālais Rail Baltica projekta koordinators. Tā galvenie uzdevumi ir dzelzceļa projekta izstrāde, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija. Projekts paredz izbūvēt ātrvilciena dzelzceļa līnijas infrastruktūru no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai.

Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas