bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.05.2019 | Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta

Rail Baltica trasē Latvijā atklāti 126 potenciāli kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

“Eiropas dzelzceļa līnijas” izpētes vadītāja Ilze Lukstiņa.

Dzelzceļa projekta Rail Baltica trasē Latvijā atklāti 126 potenciāli kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, kas būs jāizvērtē pirms dzelzceļa līnijas būvniecības, tā otrdien, 5.februārī, žurnālistiem pastāstīja Rail Baltica projekta realizētāja Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) pārstāve Ilze Lukstiņa.

«Izpētes rezultātus mēs ņemsim, liksim kaudzītē un dosim visiem saviem sadarbības partneriem – pirmkārt RB Rail, kas veiks lielu daļu projektēšanas. Izpildītāji paši sniedz rekomendācijas pieminekļu pārvaldē. Tikko kā būs kādā posmā projektētājs, mēs dodam šos materiālus projektētājam. Projektētājs savukārt dosies pie pieminekļu pārvaldes pēc tehniskajiem noteikumiem,» skaidroja Lukstiņa.

Viņa norādīja, ka tajā pašā laikā šie rezultāti tiks formulēti konkrētos nosacījumos, kas ir jāņem vērā un tajā brīdī būs skaidrs, kur un kādas papildu izpētes ir nepieciešamas, kā arī, kas ir jāsargā.

«Ir jābūt sadarbībai starp projektētāju un pieminekļu pārvaldi, un varbūt kādā brīdī vēl būs jāizkaujas par to, ko var un ko nevar saglabāt,» pauda Lukstiņa.

SIA Archeo arheologs Uldis Kalējs un LU Latvijas Vēstures institūta zinātniskais asistents Mārcis Kalniņš, kuri darbojās pētnieku grupās, uzsvēra, ka sākot veikt Rail Baltica būvdarbus noteikti nepieciešama arheologa uzraudzība, jo pašreiz trases teritorijā veikti zondēšanas darbi, kas ne vienmēr ļauj noskaidrot visas arheoloģiskās vērtības. Tāpat abi speciālisti norādīja, ka pirms dzelzceļa trases būvniecības tās ir jāapseko sapieriem, jo daudzviet ir saglabājušies ne tikai ierakumi, bet arī munīcija – daļa no tās nesprāgusi.

Kalējs, kas darbojās Eglājas pētnieku grupā, pastāstīja, ka no septiņiem trases posmiem izpēte veikta piecos, kopumā aptuveni 177 kilometru garumā, savukārt pārējos divos izpēti veica LU Vēstures institūta pētnieki.

Kopumā abas izpētes grupas veica 5 653 zondējumus ar rokas zondi, 21 skatrakumus, piecās upēs tika veikta zemūdens objektu apzināšana, sešu lielu objektu detalizēta trīsdimensionālā skenēšana. Turklāt tika uzņemtais vairāk nekā 2 300 ortofotogrāfijas.

Kalējs pastāstīja, ka arheoloģiskā izpēte būtu jāveic Sakaiņu pilskalnā, kurā konstatēts kultūrslānis. No jaunatklātajiem objektiem viņš minēja akmeņu krāvumu rindas, kuras gan vēl nav izskaidrotas, bet varētu būs saistāmas ar senu lauksaimniecību, iespējams pat Vidējā dzelzs laikmetā. Savukārt no jaunākiem objektiem Kalējs pieminēja 127 kokogļu dedzināšanas uzkalniņus, kas ir svarīgs industriālā mantojuma objekts un attiecas uz 16.–19.gadsimtu.

Tāpat atklātas daudz militārās nozīmes izbūves – ierakumi un zemnīcas. No tām dažviet ierakumi ir ļoti labi saglabājušies.

Savukārt Kalniņš, kurš darbojās Bērziņa vadītajā pētnieku grupā, pastāstīja, ka nosacīti izdevās atrast iespējamas pēdas no Akmens laikmeta apmetnes netālu no Ķekavas.

Tāpat viņš pastāstīja, ka gandrīz pie pašas Igaunijas robežas ir atrasts akmeņu grupējums, kas būtu pētāms, jo iespējams tas ir apbedījums, iespējams, paliekas no senām lauksaimniecības darbībām. LU pētnieki rekomendēs veikt padziļinātu izpēti Salacas upes krastā, kur apbūve bijusi jau Zviedru laikos un izpētes gaitā atrasti daudz interesanti priekšmeti.

Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājs Andris Biedriņš pastāstīja, ka tika veikta industriālo kultūrvēsturisko objektu apzināšana Rīgā un Pierīgā.

Daļa industriālo objektu ir apkārt topošajai Rail Baltica trasei, kuri noteikti tiks saglabāti – tie ir ūdenstorņi, gāzes fabrika, nostiprinājumi no Dzelzs tilta un citi. Savukārt tieši skarti tiks objekti Rīgas dzelzceļa mezglā – apsekots un izvērtēts Dzirnavu ielas viadukts, slepenie objekti, Gogoļa ielas viadukts, pārvads pie Centrāltirgus un dzelzceļa tilts.

Kā interesantāko Biedriņš minēja Slepeno objektu Nr.100 , kas ir Dzelzceļa pārvaldes bumbu patversme, kas būvēta 1956.–1958.gadā reizē ar Rīgas dzelzceļa staciju. Tajā ieeja ir no dzelzceļa administrācijas ēkas caur gariem gaiteņiem zem autostāvvietas. Biedriņš pauda, ka nozīmīgi būtu mēģināt atrast veidu objekta saglabāšanai un izmantošanai.

Biedriņš norādīja, ka pēc izpētes ieteiktu saglabāt Acones dzelzceļa stacijas pasažieru ēku, tiltu pār Mazo Juglu, Slepeno objektu Nr.100, dzelzceļa viaduktu pār Gogoļa ielu, Torņkalna stacijas apbūvi un viaduktus pār dzelzceļu Torņkalna un Altonavas ielā.

Izpētes laikā tika veikta arī ekolāzerskenēšana Torņkalna stacijā, Altonavas un Torņkalna ielu pārvados, Gogoļa ielas pārvadā, uz tilta pār mazo Juglu un Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.

SIA Merko ekolāzerskenēšanas vadītājs Kristaps Kļava pastāstīja, ka veicot trīsdimensiju lāzerskenēšanu iespējams iegūt digitālu objekta attēlu tā reālajos izmēros, tātad iegūto materiālu vēlāk var izmantot projektēšanas darbos. Piemēram, ja Torņkalna stacijas ēku izlems pārvietot, tad būs uzskatām materiāls, lai ēku varētu pārvietot, renovēt un saglabāt nākotnei.

Gada laikā divas speciālistu komandas ir veikušas milzīgu darbu, skaidroja Lukstiņa, norādot, ka darbos piedalījās 16 arheologi, četri arhitekti un viens arhitekta palīgs, trīs ģeodēzisti inženieri, divi mākslas vēsturnieki, trīs vēsturnieki un viens tehniskais darbinieks.

Lukstiņa pastāstīja, ka šobrīd priekšā ir ļoti liels darbs sadarbībā ar Nacionālo kultūras pieminekļu pārvaldi, lai visus šos ieteikumus, rekomendācijas un secinājumus izmantotu, projektējot Rail Baltica dzelzceļa līniju.

Trases izpēte tikai veikta divās daļās – aptuveni divas trešdaļas no trases pētīja Arhitektoniskās izpētes grupa ar valdes priekšsēdētāju Baibu Eglāju vadībā, un aptuveni vienu trešdaļu – Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta speciālistu grupa ar vadītāju Valdi Bērziņu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 milimetru) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.


Pievienot komentāru

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

EK par karteļa izveidi no piecām bankām pieprasa miljardu

Eiropas Komisija piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

Zviedrijā lems par Islāma valsts eiropiešu kaujinieku tribunālu

Starptautiskais sabiedrībai plānojot kara tribunālu, lai tiesātu teroristiskā grupējuma Islāma valsts kaujiniekus, no kuriem daudzi karot Sīrijā un Irākā savulaik devās no Eiropas valstīm, Zviedrija gatavo augsta līmeņa sanāksmi Stokholmā.