bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija

Rail Baltica trasē Latvijā atklāti 126 potenciāli kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

“Eiropas dzelzceļa līnijas” izpētes vadītāja Ilze Lukstiņa.

Dzelzceļa projekta Rail Baltica trasē Latvijā atklāti 126 potenciāli kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, kas būs jāizvērtē pirms dzelzceļa līnijas būvniecības, tā otrdien, 5.februārī, žurnālistiem pastāstīja Rail Baltica projekta realizētāja Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) pārstāve Ilze Lukstiņa.

«Izpētes rezultātus mēs ņemsim, liksim kaudzītē un dosim visiem saviem sadarbības partneriem – pirmkārt RB Rail, kas veiks lielu daļu projektēšanas. Izpildītāji paši sniedz rekomendācijas pieminekļu pārvaldē. Tikko kā būs kādā posmā projektētājs, mēs dodam šos materiālus projektētājam. Projektētājs savukārt dosies pie pieminekļu pārvaldes pēc tehniskajiem noteikumiem,» skaidroja Lukstiņa.

Viņa norādīja, ka tajā pašā laikā šie rezultāti tiks formulēti konkrētos nosacījumos, kas ir jāņem vērā un tajā brīdī būs skaidrs, kur un kādas papildu izpētes ir nepieciešamas, kā arī, kas ir jāsargā.

«Ir jābūt sadarbībai starp projektētāju un pieminekļu pārvaldi, un varbūt kādā brīdī vēl būs jāizkaujas par to, ko var un ko nevar saglabāt,» pauda Lukstiņa.

SIA Archeo arheologs Uldis Kalējs un LU Latvijas Vēstures institūta zinātniskais asistents Mārcis Kalniņš, kuri darbojās pētnieku grupās, uzsvēra, ka sākot veikt Rail Baltica būvdarbus noteikti nepieciešama arheologa uzraudzība, jo pašreiz trases teritorijā veikti zondēšanas darbi, kas ne vienmēr ļauj noskaidrot visas arheoloģiskās vērtības. Tāpat abi speciālisti norādīja, ka pirms dzelzceļa trases būvniecības tās ir jāapseko sapieriem, jo daudzviet ir saglabājušies ne tikai ierakumi, bet arī munīcija – daļa no tās nesprāgusi.

Kalējs, kas darbojās Eglājas pētnieku grupā, pastāstīja, ka no septiņiem trases posmiem izpēte veikta piecos, kopumā aptuveni 177 kilometru garumā, savukārt pārējos divos izpēti veica LU Vēstures institūta pētnieki.

Kopumā abas izpētes grupas veica 5 653 zondējumus ar rokas zondi, 21 skatrakumus, piecās upēs tika veikta zemūdens objektu apzināšana, sešu lielu objektu detalizēta trīsdimensionālā skenēšana. Turklāt tika uzņemtais vairāk nekā 2 300 ortofotogrāfijas.

Kalējs pastāstīja, ka arheoloģiskā izpēte būtu jāveic Sakaiņu pilskalnā, kurā konstatēts kultūrslānis. No jaunatklātajiem objektiem viņš minēja akmeņu krāvumu rindas, kuras gan vēl nav izskaidrotas, bet varētu būs saistāmas ar senu lauksaimniecību, iespējams pat Vidējā dzelzs laikmetā. Savukārt no jaunākiem objektiem Kalējs pieminēja 127 kokogļu dedzināšanas uzkalniņus, kas ir svarīgs industriālā mantojuma objekts un attiecas uz 16.–19.gadsimtu.

Tāpat atklātas daudz militārās nozīmes izbūves – ierakumi un zemnīcas. No tām dažviet ierakumi ir ļoti labi saglabājušies.

Savukārt Kalniņš, kurš darbojās Bērziņa vadītajā pētnieku grupā, pastāstīja, ka nosacīti izdevās atrast iespējamas pēdas no Akmens laikmeta apmetnes netālu no Ķekavas.

Tāpat viņš pastāstīja, ka gandrīz pie pašas Igaunijas robežas ir atrasts akmeņu grupējums, kas būtu pētāms, jo iespējams tas ir apbedījums, iespējams, paliekas no senām lauksaimniecības darbībām. LU pētnieki rekomendēs veikt padziļinātu izpēti Salacas upes krastā, kur apbūve bijusi jau Zviedru laikos un izpētes gaitā atrasti daudz interesanti priekšmeti.

Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājs Andris Biedriņš pastāstīja, ka tika veikta industriālo kultūrvēsturisko objektu apzināšana Rīgā un Pierīgā.

Daļa industriālo objektu ir apkārt topošajai Rail Baltica trasei, kuri noteikti tiks saglabāti – tie ir ūdenstorņi, gāzes fabrika, nostiprinājumi no Dzelzs tilta un citi. Savukārt tieši skarti tiks objekti Rīgas dzelzceļa mezglā – apsekots un izvērtēts Dzirnavu ielas viadukts, slepenie objekti, Gogoļa ielas viadukts, pārvads pie Centrāltirgus un dzelzceļa tilts.

Kā interesantāko Biedriņš minēja Slepeno objektu Nr.100 , kas ir Dzelzceļa pārvaldes bumbu patversme, kas būvēta 1956.–1958.gadā reizē ar Rīgas dzelzceļa staciju. Tajā ieeja ir no dzelzceļa administrācijas ēkas caur gariem gaiteņiem zem autostāvvietas. Biedriņš pauda, ka nozīmīgi būtu mēģināt atrast veidu objekta saglabāšanai un izmantošanai.

Biedriņš norādīja, ka pēc izpētes ieteiktu saglabāt Acones dzelzceļa stacijas pasažieru ēku, tiltu pār Mazo Juglu, Slepeno objektu Nr.100, dzelzceļa viaduktu pār Gogoļa ielu, Torņkalna stacijas apbūvi un viaduktus pār dzelzceļu Torņkalna un Altonavas ielā.

Izpētes laikā tika veikta arī ekolāzerskenēšana Torņkalna stacijā, Altonavas un Torņkalna ielu pārvados, Gogoļa ielas pārvadā, uz tilta pār mazo Juglu un Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.

SIA Merko ekolāzerskenēšanas vadītājs Kristaps Kļava pastāstīja, ka veicot trīsdimensiju lāzerskenēšanu iespējams iegūt digitālu objekta attēlu tā reālajos izmēros, tātad iegūto materiālu vēlāk var izmantot projektēšanas darbos. Piemēram, ja Torņkalna stacijas ēku izlems pārvietot, tad būs uzskatām materiāls, lai ēku varētu pārvietot, renovēt un saglabāt nākotnei.

Gada laikā divas speciālistu komandas ir veikušas milzīgu darbu, skaidroja Lukstiņa, norādot, ka darbos piedalījās 16 arheologi, četri arhitekti un viens arhitekta palīgs, trīs ģeodēzisti inženieri, divi mākslas vēsturnieki, trīs vēsturnieki un viens tehniskais darbinieks.

Lukstiņa pastāstīja, ka šobrīd priekšā ir ļoti liels darbs sadarbībā ar Nacionālo kultūras pieminekļu pārvaldi, lai visus šos ieteikumus, rekomendācijas un secinājumus izmantotu, projektējot Rail Baltica dzelzceļa līniju.

Trases izpēte tikai veikta divās daļās – aptuveni divas trešdaļas no trases pētīja Arhitektoniskās izpētes grupa ar valdes priekšsēdētāju Baibu Eglāju vadībā, un aptuveni vienu trešdaļu – Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta speciālistu grupa ar vadītāju Valdi Bērziņu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 milimetru) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.