bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.07.2018 | Vārda dienas: Ramona, Ritma
LatviaLatvija

«Mums jābūt tā, b* – Šķēle, Šlesers! Lai cilvēki redz! Jānomobilizē spēki, ka mēs esam nevis lūzeri, b*, bet visur rādāmies…»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUNoklausītās Rīdzenes sarunas atklāj, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus, raksta žurnāls Ir, kas ceturtdien, 29.jūnijā, publicējis vēl daļu sarunu atšifrējumu, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

«Zini, kas ir sūdīgi, mēs tā arī neatrisinājām… Ko es uzreiz teicu – ka vajag apvienoties par sabiedriskajiem medijiem. To televīziju daudzmaz sakārtoja, valsts televīziju, bet valsts radio, kā bija, tā palika,» to Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) pēc 10.Saeimas vēlēšanām teicis Ainaram Šleseram. Šajās vēlēšanās Šlesera un Andra Šķēles apvienība Par labu Latviju ieguva astoņas vietas. «Īstermiņā padiršam tikai tāpēc, ka ir tie pretinieki. Šajā variantā, kad apvienota radio un televīzija, privātos medijus uzfrišinām – ko viņi izdarīs? Viņiem nebūs resursi. Mēs varam izspēlēt izcili,» teicis Šlesers.

«Katru dienu, b***, skalo smadzenes,» pēc 10.Saeimas vēlēšanām šādi Lembergs esot rezumējis situāciju sabiedriskajos medijos. Šlesers piedāvājis risinājumu pēc prezidenta ievēlēšanas taisīt apvienību. «Latvijas radio, televīzija un tur ir gatava komanda, kura nosedz visu laukumu. Un pieņemt lēmumu optimizēt, pārlikt jaunās telpās radio, bet viena vadība,» viņš teicis.

Kā raksta Ir, šāda politiskā koncepcija ar dažādu institūciju un ekspertu iesaistīšanos tiešām tika izstrādāta un pašlaik būtu jau īstenota dzīvē, ja vien 2013.gada vasarā Valda Dombrovska (V) valdība pēkšņi nebūtu norāvusi tai stopkrānu. Kā viens no iemesliem kuluāros izskanējis tieši politiskā stīvēšanās par to, kurš – Vienotība, Zaļo zemnieku savienība (ZZS) vai nacionāļi – uzliks ķepu apvienotajam medijam.

Pēc 10.Saeimas vēlēšanām Lemberga regulētā ZZS ir nodrošinājusi ietekmi koalīcijā ar Vienotību, bet vienlaikus vairākums Saeimā sanāk arī oligarhu izsapņotajai ZZS un Par labu Latviju savienībai ar Saskaņu, kas ļautu «novākt» toreizējo prezidentu Valdi Zatleru un ievēlēt «savu» prezidentu, kurš tad pavērtu ceļu valdības maiņai. Tikai jāpanāk, lai vēlētāji viļas Valda Dombrovska kabinetā, kam jāturpina reformas, raksta Ir.

«Mērķis ir drāzt valdību,» Šlesers formulējis kārtējā biznesa sarunā ar «airBaltic vadītāju» Bertoltu Fliku, bet pēctecim Rīgas domē Andrim Amerikam (GKR) skaidrojis: «Mēs medijus pieslēgsim mērķtiecīgi uz valdības skaldīšanu». Vienlaikus pašiem visu laiku esot jābūt uzmanības centrā. «Mums jābūt tā, b*** – Šķēle, Šlesers! Lai cilvēki redz! Jānomobilizē spēki, ka mēs esam nevis lūzeri, b***, bet visur rādāmies… Opozīcijā, bet viņš, b***, ir dzīvs, vesels,» Šlesers klāstījis kompanjonam Viesturam Koziolam. «Gribam konsolidēt valsti, vajag konsolidēt medijus,» rezumējis Šlesers.

«LNT mums ir tiešais kanāls. Latvijas Televīzijā varam nodrošināt ziņojumus,» Šlesers sacījis Andrim Amerikam (GKR). ««Diena tomēr tagad ir nopirkta,» viņš klāsta ekspremjeram Vilim Krištopanam, kuru pēdējā brīdi pirms vēlēšanām sauc palīgā vākt balsis. «Mums ir Diena, ir Dienas Bizness, Aivaram ir Neatkarīgā,» PBK, kura saimnieki ēteru esot sadalījuši starp Saskaņu un apvienību Par labu Latviju.

Kā vēsta Ir, oligarhi arī rēķinājuši, kā naudu medijiem pasmelt no valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kurus paši politiski kontrolē. Jo, lai gan peļņu mediji nenes, tie esot jāuztur ietekmes nodrošināšanai, kā Šlesers paskaidrojis Amerikam, kad tas 2010.gada nogalē jautājis, vai saimnieki pēc vēlēšanām turpinās finansēt Dienu. «Viņa ir jātur, lai neļautu radīt Dienu-2. Viņa ir jātur, tur jau tas svarīgākais,»teicis Šlesers. Taču esot jāsaved kārtībā saturs, un pēc vēlēšanām varēšot brīvi ielikt amatos politiskos preses sekretārus Edgaru Vaikuli un Romānu Meļņiku. Tikai vēl jāsagaida, lai beidzas abonēšanas kampaņa. «Tad jau viss, cilvēki ir parakstījušies, naudu ir samaksājuši, un tad var ap jauno gadu taisīt rokādes,» viņš sacījis.

Kā iebraukt valsts vai pašvaldības uzņēmumu kabatās, lai segtu Dienas mīnusus, domājis arī Šlesers. 2010.gada novembrī sarunā ar Lattelecom šefu Juri Gulbi viņš teicis: «Principā jātaisa ilgtermiņa attiecības. Un viena lieta ir reklāma, a otra lieta – PR un viss pārējais, Dienas Bizness, Diena un viss». Gulbis piekritis, neesot problēmu noslēgt līgumu, jo Diena «vairs nekādas mauc**** neraksta». «Pamazām esam nonākuši līdz situācijai, ka tie sūdīgie rakstītāji visi ir ārā. Visi tie, kas drā**,» izteicies Šlesers.

Bet 2011.gada janvārī viņš stāstījis ostas biznesa partnerim Ralfam Kļaviņam, ka Koziols var Dienā maksimāli «samazināt izdevumus, bet tad ir jāpieliek klāt – ko var dome pielikt, ko var «Dzelzceļš», ko var «Boltiks», ko var vēl kāds». «Mērķis ir tāds, lai mīnuss varētu tikt nosegts ar kaut kādiem citiem līdzekļiem. Galvenais, lai nav jāliek iekšā. Nu, štukojam,» teicis Šlesers.

Februārī Šlesers jau esot izdomājis risinājumu ar airBaltic un stāsta Koziolam: «Es viņam [Flikam] pateicu, ka ir jāparaksta vienošanās priekš tā cauruma». Savukārt Koziols esot izdomājis, kā apmierināt Šlesera vēlmi, lai Diena slavina Rīgas domi. «Es pastāstīšu, kā būs ar Rīgas domi. Dome pati būs vinnētāja – mēs uztaisām ieliktni Rīgas ziņas. Jo nevar tā, kā to dara Neatkarīgā. Paņem Neatkarīgo rokās! Viņa ir lapele, nožēlojama lapele, viņa zaudē auditoriju ārprātīgi. Ainār, uztaisām gaumīgu, smuku. Reizi desmit dienās Rīgas ziņas, Ainār! Krāsains, foršs!» teicis Koziols.

Rīdzenes sarunas arī atklājot, ka oligarhi apsprieduši iespējas konsolidēt mediju koncernus, kad krīzes laikā LNT cieta miljonos mērāmus zaudējumus. 2011.gada februārī Koziols jautājis, kas notiek ar LNT, vai to pērk norvēģu koncerns Schibsted. Šlesers skaidrojis: «Es runāju ar Andri, un viņš piedāvāja vienu variantu. Pirmkārt, tur neko tagad nevar nopirkt, jo tās daļas ir arestētas [digitālgeitas ietvaros]. Bet viņi uztaisīs risinājumu, ka palielinās kapitālu un Andreja daļas kļūs šitās… Tas, ko Andris saka, ka apvienot – šito visu ar televīziju. Jo viņiem ir visi tie reģionālie [kanāli]». Koziols iebildis, ka nav jēgas ieguldīties, jo nākotne ir interneta televīzijai, tomēr Šlesers palicis pie sava. «Runa ir par ietekmi. (..) Sinerģija būtu. Savādāk to politiku jau arī nesakārtosim. (.. ) Viens no trim kanāliem – nav slikti priekš Latvijas,» teicis Šlesers.

Kā vēsta Ir, viņa aprakstītā shēma tiešām 2011.gadā īstenojās – notika vērienīga kapitāla palielināšana uzņēmumā Neatkarīgie nacionālie mediji, un par tā galveno īpašnieku kļuva ar Šķēli pastarpināti saistīta firma. Tomēr LNT zaudējumi turpinājās, pēc ārkārtas vēlēšanām 2011.gada rudenī Ēķa partneri pazuda no politikas, un 2012.gada sākumā viņš savu lolojumu bija spiests pārdot TV3 īpašniekiem, zviedru koncernam MTG. Taču atbilstoši konkurences noteikumiem vēl līdz šā gada beigām abos kanālos jāsaglabā atsevišķi ziņu dienesti, un to redakcionālā politika tiešām krasi atšķiras joprojām.

Trīs nedēļu laikā šis ir trešais žurnāla Ir publicētais Rīdzenes sarunu atšifrējums.

Šlesers līdz šim nav tos komentējis. Savukārt Ameriks noliedzis saistību ar žurnālā Ir publicētajām sarunām. Rīgas domes sēdes laikā aizvadītajā nedēļā, atbildot uz jautājumu par sarunu atreferējumiem, viņš teica, ka kategoriski noraida saistību ar šiem izteikumiem, jo tie neesot viņa vārdi. Viņš apgalvoja, ka sarunas esot «pilnīgi sakompilētas» un viltojums.

Tikmēr Lembergs šonedēļ paziņojumā masu medijiem apgalvoja, ka Šlesera sarunas viesnīcā Rīdzene attiecībā uz Lembergu izdevumā Ir esot atspoguļotas sagrozītā formā. «Sarunu forma un saturs, cik tas attiecas uz mani, ir apzināti, melīgi sagrozīts, tai skaitā izdaiļots ar spēcīgiem palīgvārdiem,» norādīja Ventspils mērs.

Ref:224.000.103.1601


Pievienot komentāru

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri