bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 21.07.2019 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Rīgas satiksmes parādsaistības pārsniedz 200 miljonus eiro un turpina augt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Līdz ar Rīgas domes šī gada budžeta grozījumu apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme (RS) šogad kopumā saņēmusi 132,8 miljonu eiro dotāciju – domes galvenā finansiste prognozē tikpat lielas dotācijas nepieciešamību nākamgad, tikmēr uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 200 miljonu eiro slieksni un turpina augt.

No pašvaldības RS piešķirti 122,7 miljoni, bet pārējo dotācijas daļu nodrošinājusi valsts.

Domnieki trešdien, 7.novembrī, uzņēmumam piešķīra papildu 24,4 miljonus eiro. 22,5 miljoni no tiem nāk no pašvaldības, bet 1,9 miljoni eiro no valsts budžeta.

Debašu sadaļā teju visi opozicionāri kritizēja dotāciju uzņēmumam, norādot, ka tā «kārtējo reizi ir naudas gāšana melnajā caurumā». Neviena no opozīcijas frakcijām budžeta grozījumus neatbalstīja.

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) izteica pateicību kolēģiem, kas pēdējo gadu laikā atbalstījuši ar RS saistītus lēmumus. «Mazāk nekā 20% rīdzinieku izmanto sabiedrisko transportu par pilnu maksu, pārējie brauc ar atlaidēm vai bez maksas. Uzņēmums nodrošina ne tikai sociālo funkciju, bet arī mobilitāti. Uzņēmums strādā labi un viņš nevar bankrotēt – tāpat kā Labklājības departaments,» teica mērs, piebilstot, ka tieši, pateicoties pašvaldības lēmumiem, uzņēmums bez maksas pārvadā pensionārus un citas sabiedrības grupas.

4,75 miljonus uzņēmums novirzīs piešķirto braukšanas biļešu atlaižu izdevumu segšanai. Izdevumu pieaugums šajā programmā esot skaidrojams ar to, ka šogad nākušas klāt vairākas atlaižu saņēmēju grupas, piemēram, daudzbērnu ģimeņu vecāki.

Lielākā summa – 17,75 miljoni – tiek pieprasīta, piemēram, degvielas, apdrošināšanas, amortizācijas un citu tehnisku izdevumu segšanai. Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse skaidroja, ka šo summu veido izmaksas, kas pārsniedz 1,15 eiro, kas ir RS noteiktā biļetes cena. Kāda ir reālā brauciena pašizmaksa, Tiknuse gan pateikt nevarēja.

Deputāts Viesturs Zeps (LA) taujāja, kādi ir RS zaudējumi pusgada pārskatā. Tiknuse sacīja, ka zaudējumi pieaug. Tāpat viņa norādīja, ka uzņēmuma parādsaistības patlaban ir virs 200 miljoniem eiro un arī tās turpina pieaugt. Pēc finansistu aptuvenajām aplēsēm, nākamgad dotācija uzņēmumam varētu būt ap 130 miljoniem. Tas gan būšot skaidrs tikai tad, kad RS iesniegs aprēķinus un pieprasījumu nākamā gada tēriņiem.

Vienotības frakcijas pārstāvis Vilnis Ķirsis jau sēdes sākumā rosināja no budžeta grozījumiem izslēgt plānoto dotāciju uzņēmumam, kamēr netiks veikts tā finanšu audits, taču atbalstu savai idejai nesaņēma.

Tiknusei Ķirsis prasīja, vai tiešām RS ir pārvadājusi par 7% līdz 8% vairāk pasažieru, jo matemātiskie aprēķini par to neliecinot, kā arī pats uzņēmums sakot, ka pasažieru skaits krītas. Tiknuse sacīja, ka atlaižu izmantotāju skaits ir pieaudzis, taču pasažieru kopējo skaitu nekomentēja.

Ķirsis atkal vērsa uzmanību, ka pārskatos redzams pasažieru skaita samazinājums un pat, ja ņem vērā, ka visas sabiedrības grupas saņem tai pienākošās atlaides, pasažieru skaits vienalga sarūk. «Tas neiet kopā ar uzņēmuma sniegto informāciju,» teica deputāts.

Tiknuse atkal pamatoja, ka «šo tabulu tā vienkārši salīdzināt ar citiem gadiem nevar» un to braucēju skaits, kam piemērotas jebkāda veida atlaides, tomēr esot pieaudzis. Tāpat viņa vērsa uzmanību uz šovasar notikušajiem Dziesmu un deju svētkiem, kuros arī visi dalībnieki izmantojuši atlaides. Ķirsi gan šādas atbildes neapmierināja.

Deputāts Jurģis Klotiņš (VL–TB/LNNK) taujāja, kādā kārtībā RS sniedz pamatojumu par dotāciju. «Šogad savu budžetu RS valde apstiprināja tikai 1.ceturksnī, tādēļ mums aprēķinu nebija. Pērn nauda tika piešķirta uz aizvadīto gadu bāzes,» skaidroja finansiste, norādot, ka šogad uzņēmums aprēķinus solījis iesniegt laicīgi.

Savukārt deputāts Olafs Pulks (V) interesējās, kas notiks, ja dome nepiešķirs uzņēmumam naudu, uz ko finansiste atbildēja sakot, ka, iespējams, «bankas sāks uzmanīgāk skatīties, kādi ir pašvaldības nolūki attiecībā uz RS».

Deputāts Ģirts Lapiņš (VL–TB/LNNK) interesējās, vai ir adekvāti piešķirt tik lielu naudu bez jebkādiem pamatojošiem dokumentiem. Tiknuse neslēpa, ka šajā procesā «būtu nepieciešami uzlabojumi». Tāpat viņu interesēja, kādēļ visas prognozes bija tik neprecīzas, ka tagad jāpiešķir tik ievērojamas summas. «Viņi savu budžetu apstiprināja tikai šī gada pirmajā ceturksnī un mums ātrāk budžeta grozījumi nebija,» teica ierēdne.

Debatēs Ķirsis izteica viedokli, ka grozījumi ir RS glābšanas pasākums un ka RS iesniegtie pieprasījumi neatbilst realitātei. Viņš arī norādīja, ka apdrošināt tik lielu transportlīdzekļu parku ir nelietderīgi, jo «kurš gan mēģinās nozagt tramvaju». «No katra strādājoša rīdzinieka RS tiek atvēlēti 500 eiro. Desmit gadu laikā RS ir atvēlēti miljardi, lai gan par šo naudu mēs varētu sakārtot visas Rīgas ielas, uzcelt vairākas estrādes, pabeigt visas skolas un citus darbus,» teica deputāts.

Savukārt deputāts Jānis Ozols (JKP) atgādināja, ka vēlētāji ir uzticējuši deputātiem tiesības pārstāvēt viņu intereses un rūpēties par lietderīgu līdzekļu izlietošanu. «Mēs šodien atbalstām tādu līdzekļu piešķiršanu, kurus šogad neviens vairs nepaspēs izlietot. Mēs dodam naudu pasākumiem, kas jau ir notikuši, un tā nav pareiza budžeta plānošana. RS ir šausmu stāsts vairāku gadu garumā un mūžīgi mēs ar dotācijām viņu caurumus aizbāzt nevarēsim,» izteicās Ozols.

Kā ziņots, Rīgas dome apstiprinājusi pašvaldības šī gada budžeta grozījumus, kas paredz, ka pilsētas izvedumi šogad pieauguši līdz 1,023 miljardiem eiro. Kopumā Rīgas domes budžeta grozījumi tika skatīti ilgāk nekā četras stundas.


Pievienot komentāru

Starp pārkāpumiem Muižnieka vēlēšanās uzsver dalībnieku skaita neprecizitātes

IKVD veiktās pārbaudes ziņojumā par konstatētajiem pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās lielāks akcents tiek likts uz neprecizitātēm par reģistrēto dalībnieku skaitu pirms un pēc vēlēšanām.

Latvijai starp Baltijas valstīm pirmajā ceturksnī lielākais budžeta deficīts

Latvijā pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP bijis lielāks nekā ES vidēji, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Augstākā tiesa negroza lēmumu neizmaksāt pensiju personai, kura nedzīvo Latvijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lēmis negrozīt tiesas spriedumu, ar kuru atteikts piešķirt vecuma pensiju tādēļ, ka viņa nedzīvo Latvijā.

Rīgas satiksmes padomi vadīs Normunds Narvaišs

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju piektdien, 19.jūlijā, ievēlēts Normunds Narvaišs, bet viņa vietnieks būs Ainārs Ozols, informē uzņēmumā.

Ušakovs samaksā tiesas piespriesto sodu – Ķirsis atgūst 1 000 eiro

Šī gada jūnijā spēkā stājies bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam nelabvēlīgais tiesas spriedums strīdā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija godu un cieņu aizskaroši, liecina publiski pieejamā informācija.

Igauņu jaunuzņēmums Transferwise piesaista Netflix finanšu direktoru

Igauņu uzņēmēju dibinātais finanšu pakalpojumu jaunuzņēmums Transferwise tā vadībai piesaistījis speciālistu, kurš iepriekš bijis finanšu direktors amerikāņu kinofilmu un televīzijas seriālu straumēšanas pakalpojumā Netflix.

Bērziņa karjeras līkloči. No Kuģniecības afērām uz silto krēslu LDz valdē

Kas īsti slēpjas aiz Latvijas dzelzceļa šefa «nevainojamās» reputācijas?

Aizdomas par kukuļņemšanu – KNAB aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

KNAB aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,4%

Salīdzinot ar maiju, 2019.gada jūnijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%, liecina CSP dati.

Tēva krēslā – pēc LU kukuļu skandāla Skonto grupa vadību uzņemas Rāvja dēls

Skonto grupas uzņēmumu vadību pārņēmis Rihards Rāvis. Tāpat viņš kļuvis arī par grupas uzņēmumu kapitāla daļu turētāju.

Nausēda grib, lai Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju atbild īpašs ES koordinators

Lietuvas prezidents ierosinājis iecelt īpašu Eiropas Savienības koordinatoru, kas rūpētos par Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanu no postpadomju sistēmas un sinhronizēšanu ar Eiropas elektrotīkliem.

Ukraina pēc Putina pasu piedāvājuma gatavo reformu pilsonības piešķiršanā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis licis pārveidot Ukrainas pilsonības piešķiršanas kārtību, tā reaģējot uz Kremļa rīkojumu, ar ko Krievija paplašina to ukraiņu loku, kuri var pieteikties Krievijas pasu saņemšanai paātrinātā kārtībā.

ST vērtēs normas, kas noteic mācības augstskolās un koledžās īstenot valsts valodā

ST pēc 20 13.Saeimas deputātu iesnieguma ierosinājusi lietu par to, vai Augstskolu likumā noteiktās normas, kas nosaka, ka augstskolas un koledžas studiju programmas īsteno tikai valsts valodā, atbilst Satversmei.

Dobeles un Tukuma vēja parkos atļauj izvietot 35 vēja turbīnas iecerētās 51 vietā

VPVB SIA Eolus ir izdevis atzinumu par vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecības ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā atļauj izbūvēt 35 no sākotnēji plānotās 51 vēja turbīnas.

Publiskai apspriešanai nodots likumprojekts, ar ko zāles cer padarīt pieejamākas, bet zāļu tirgu – caurskatāmāku

VM publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu, kas paredz likt lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā un par to informēt arī Zāļu valsts aģentūru.

ASV notriec Irānas lidaparātu, pieaug saspīlējums Persijas līcī

Amerikas Savienotās Valstis Arābijas jūrā ir notriekušas Irānas bezpilota lidaparātu, pieaugot militāram saspīlējumam starp Vašingtonu un Teherānu.

VVD: Baldonē atklātās ķimikālijas videi un cilvēkiem draudus nerada

Baldonē Riekstukalna apkārtnē atrastās 30 mucas ar dažādām ķimikālijām tiešu apdraudējumu videi un cilvēkiem nerada, informē Valsts vides dienestā.

Jautājumiem par pašvaldību reformu atklās īpašu zvanu centru

VARAM ierīkojusi īpašu zvanu centru tieši iedzīvotāju jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu un tas darbu sāks no pirmdienas, 22.jūlija.

NATO StratCom FaceApp neuzskata par bīstamāku nekā Facebook, bet aicina izvērtēt, kam nododam savus datus

ASV celta trauksme par Krievijā tapušo lietotni FaceApp, kas ļauj dažu sekunžu laikā gūt priekšstatu, kā lietotājs izskatīsies vecumdienās. NATO StratCom lietotni gan neuzskata par bīstamāku par citām, kurām lietotāji uztic savus datus.

Skandināvu tūristu slepkavām Marokā piespriež nāvessodus

Marokā par divu skandināvu tūristu slepkavībām piespriests nāvessods trim teroristiskā grupējuma Islāma valsts atbalstītājiem.

Pārbaudei par Kalnmeiera atbrīvošanu lūdz iesniegt papildu informāciju

Saeimas deputātiem, pēc kuru rosinājuma sākta pārbaude, vai pastāv pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbrīvošanai no amata, lūgts precizēt savu pieprasījumu, sniedzot konkrētāku informāciju saistībā ar iesniegumā minētajiem secinājumiem.

Petraviča jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vēlas vairāk atbildības valstij

Jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vairāk funkciju nonāks valsts pārziņā, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča.

Nedēļas nogalē vietām paredz lietu, bet turpmākajām dienām – vasarīgu siltumu

Nedēļas nogalē biežāk uzspīdēs saule un lietus gaidāms tikai vietām austrumu rajonos, savukārt svētdienas vakarā Latvijā daudzviet līs, tomēr saglabāsies silts laiks.

Barnjē: ES darījusi visu, lai panāktu Brexit vienošanos

Brexit vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu uzsvēra Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Alternatīvā teritoriālā reforma – vismaz pieci apriņķi un vairāk varas pašvaldībām

Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.


-->