bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 23.10.2019 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Rīgas satiksmes parādsaistības pārsniedz 200 miljonus eiro un turpina augt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Līdz ar Rīgas domes šī gada budžeta grozījumu apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme (RS) šogad kopumā saņēmusi 132,8 miljonu eiro dotāciju – domes galvenā finansiste prognozē tikpat lielas dotācijas nepieciešamību nākamgad, tikmēr uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 200 miljonu eiro slieksni un turpina augt.

No pašvaldības RS piešķirti 122,7 miljoni, bet pārējo dotācijas daļu nodrošinājusi valsts.

Domnieki trešdien, 7.novembrī, uzņēmumam piešķīra papildu 24,4 miljonus eiro. 22,5 miljoni no tiem nāk no pašvaldības, bet 1,9 miljoni eiro no valsts budžeta.

Debašu sadaļā teju visi opozicionāri kritizēja dotāciju uzņēmumam, norādot, ka tā «kārtējo reizi ir naudas gāšana melnajā caurumā». Neviena no opozīcijas frakcijām budžeta grozījumus neatbalstīja.

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) izteica pateicību kolēģiem, kas pēdējo gadu laikā atbalstījuši ar RS saistītus lēmumus. «Mazāk nekā 20% rīdzinieku izmanto sabiedrisko transportu par pilnu maksu, pārējie brauc ar atlaidēm vai bez maksas. Uzņēmums nodrošina ne tikai sociālo funkciju, bet arī mobilitāti. Uzņēmums strādā labi un viņš nevar bankrotēt – tāpat kā Labklājības departaments,» teica mērs, piebilstot, ka tieši, pateicoties pašvaldības lēmumiem, uzņēmums bez maksas pārvadā pensionārus un citas sabiedrības grupas.

4,75 miljonus uzņēmums novirzīs piešķirto braukšanas biļešu atlaižu izdevumu segšanai. Izdevumu pieaugums šajā programmā esot skaidrojams ar to, ka šogad nākušas klāt vairākas atlaižu saņēmēju grupas, piemēram, daudzbērnu ģimeņu vecāki.

Lielākā summa – 17,75 miljoni – tiek pieprasīta, piemēram, degvielas, apdrošināšanas, amortizācijas un citu tehnisku izdevumu segšanai. Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse skaidroja, ka šo summu veido izmaksas, kas pārsniedz 1,15 eiro, kas ir RS noteiktā biļetes cena. Kāda ir reālā brauciena pašizmaksa, Tiknuse gan pateikt nevarēja.

Deputāts Viesturs Zeps (LA) taujāja, kādi ir RS zaudējumi pusgada pārskatā. Tiknuse sacīja, ka zaudējumi pieaug. Tāpat viņa norādīja, ka uzņēmuma parādsaistības patlaban ir virs 200 miljoniem eiro un arī tās turpina pieaugt. Pēc finansistu aptuvenajām aplēsēm, nākamgad dotācija uzņēmumam varētu būt ap 130 miljoniem. Tas gan būšot skaidrs tikai tad, kad RS iesniegs aprēķinus un pieprasījumu nākamā gada tēriņiem.

Vienotības frakcijas pārstāvis Vilnis Ķirsis jau sēdes sākumā rosināja no budžeta grozījumiem izslēgt plānoto dotāciju uzņēmumam, kamēr netiks veikts tā finanšu audits, taču atbalstu savai idejai nesaņēma.

Tiknusei Ķirsis prasīja, vai tiešām RS ir pārvadājusi par 7% līdz 8% vairāk pasažieru, jo matemātiskie aprēķini par to neliecinot, kā arī pats uzņēmums sakot, ka pasažieru skaits krītas. Tiknuse sacīja, ka atlaižu izmantotāju skaits ir pieaudzis, taču pasažieru kopējo skaitu nekomentēja.

Ķirsis atkal vērsa uzmanību, ka pārskatos redzams pasažieru skaita samazinājums un pat, ja ņem vērā, ka visas sabiedrības grupas saņem tai pienākošās atlaides, pasažieru skaits vienalga sarūk. «Tas neiet kopā ar uzņēmuma sniegto informāciju,» teica deputāts.

Tiknuse atkal pamatoja, ka «šo tabulu tā vienkārši salīdzināt ar citiem gadiem nevar» un to braucēju skaits, kam piemērotas jebkāda veida atlaides, tomēr esot pieaudzis. Tāpat viņa vērsa uzmanību uz šovasar notikušajiem Dziesmu un deju svētkiem, kuros arī visi dalībnieki izmantojuši atlaides. Ķirsi gan šādas atbildes neapmierināja.

Deputāts Jurģis Klotiņš (VL–TB/LNNK) taujāja, kādā kārtībā RS sniedz pamatojumu par dotāciju. «Šogad savu budžetu RS valde apstiprināja tikai 1.ceturksnī, tādēļ mums aprēķinu nebija. Pērn nauda tika piešķirta uz aizvadīto gadu bāzes,» skaidroja finansiste, norādot, ka šogad uzņēmums aprēķinus solījis iesniegt laicīgi.

Savukārt deputāts Olafs Pulks (V) interesējās, kas notiks, ja dome nepiešķirs uzņēmumam naudu, uz ko finansiste atbildēja sakot, ka, iespējams, «bankas sāks uzmanīgāk skatīties, kādi ir pašvaldības nolūki attiecībā uz RS».

Deputāts Ģirts Lapiņš (VL–TB/LNNK) interesējās, vai ir adekvāti piešķirt tik lielu naudu bez jebkādiem pamatojošiem dokumentiem. Tiknuse neslēpa, ka šajā procesā «būtu nepieciešami uzlabojumi». Tāpat viņu interesēja, kādēļ visas prognozes bija tik neprecīzas, ka tagad jāpiešķir tik ievērojamas summas. «Viņi savu budžetu apstiprināja tikai šī gada pirmajā ceturksnī un mums ātrāk budžeta grozījumi nebija,» teica ierēdne.

Debatēs Ķirsis izteica viedokli, ka grozījumi ir RS glābšanas pasākums un ka RS iesniegtie pieprasījumi neatbilst realitātei. Viņš arī norādīja, ka apdrošināt tik lielu transportlīdzekļu parku ir nelietderīgi, jo «kurš gan mēģinās nozagt tramvaju». «No katra strādājoša rīdzinieka RS tiek atvēlēti 500 eiro. Desmit gadu laikā RS ir atvēlēti miljardi, lai gan par šo naudu mēs varētu sakārtot visas Rīgas ielas, uzcelt vairākas estrādes, pabeigt visas skolas un citus darbus,» teica deputāts.

Savukārt deputāts Jānis Ozols (JKP) atgādināja, ka vēlētāji ir uzticējuši deputātiem tiesības pārstāvēt viņu intereses un rūpēties par lietderīgu līdzekļu izlietošanu. «Mēs šodien atbalstām tādu līdzekļu piešķiršanu, kurus šogad neviens vairs nepaspēs izlietot. Mēs dodam naudu pasākumiem, kas jau ir notikuši, un tā nav pareiza budžeta plānošana. RS ir šausmu stāsts vairāku gadu garumā un mūžīgi mēs ar dotācijām viņu caurumus aizbāzt nevarēsim,» izteicās Ozols.

Kā ziņots, Rīgas dome apstiprinājusi pašvaldības šī gada budžeta grozījumus, kas paredz, ka pilsētas izvedumi šogad pieauguši līdz 1,023 miljardiem eiro. Kopumā Rīgas domes budžeta grozījumi tika skatīti ilgāk nekā četras stundas.


Pievienot komentāru

Seima komisija pauž bažas, ka Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības

Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības, tāds uzskats pausts Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijā.

Rinkēvičs: Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis

«Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis gan juridiski, gan politiski, gan vēsturiski.»

Atlaista visa Rīgas kartes valde

Līdz šim valdes locekļu amatus no Rīgas satiksmes puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no Conduent – Ēriks Morizūrs. 

Pētījums: Tikai pusei Latvijas iedzīvotāju pietiekamas zināšanas par HIV

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju.

Ekskluzīvi | Gorkšs: LFF ir norakstījusi lielas naudas summas, kuras varēja novirzīt futbola attīstībai

Par Latvijas Futbola federācijas finanšu noziegumiem un nesaimnieciski izlietoto naudu, visdrīzāk, maksāsim šodien, atņemot naudu futbola attīstībai rīt, intervijā BNN uzsver no LFF prezidenta amata atstādinātais Kaspars Gorkšs.

Deviņu mēnešu laikā iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā

Finanšu izlūkošanas dienests  šogad deviņos mēnešos izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kopumā iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus 212,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā neizdodas panākt vienošanos par minimālo algu 2020.gadā

Igaunijas Darba devēju apvienībai un Igaunijas Tirdzniecības savienības konfederācija nav panākušas vienošanos par minimālās algu 2020.gadā.

Ārsti centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto.

Turcija un Krievija vienojas par Sīrijas kurdu spēku tālāku atkāpšanos

Turcijas un Krievijas prezidenti ir vienojušies Sīrijas ziemeļos dot kurdu spēkiem laiku, lai tie atkāptos tālāk no Turcijas-Sīrijas pierobežas apgabaliem, kur Ankara cenšas izveidot drošības zonu sīriešu bēgļu nometināšanai un kurdu spēku vājināšanai.

Nemiro: Nākamgad Baltijā varētu viesoties 80 000 Ķīnas tūristu

Tūristu skaits no Ķīnas nākamgad Baltijas valstīs varētu sasniegt 80 000, pēc piektā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma foruma žurnālistiem sacījis ekonomikas Ralfs Nemiro.

Aptauja: Autovadītāji pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino braukšanas kultūru

Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Krievijas politoloģe: Baltijas valstīm jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, uzskata Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas Chatham House Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Pēdējo gada laikā rindas uz vietām Rīgas bērnudārzos dubultojušās

Pēdējā gada laikā rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir dubultojušās, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācija.

Prasa saglabāt 52 kokus Pārdaugavā un ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā

Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, vietnē ManaBalss aicina nepieļaut 52 koku izciršanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā.

Audits: Augstākās izglītības reforma Igaunijā nav sasniegusi savus mērķus

Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas biodegvielas ražotāji raizējas, ka Baltkrievu imports viņus izstums no tirgus

Lietuvas biodegvielas ražotāji satraukušies, ka lētā baltkrievu malka viņus stumj laukā no tirgus un valsts riskē nonākt Baltkrievijas importa atkarībā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Konfektes un elektropreces – zādzība, par ko tiesā 25 gadus pēc nozieguma

Romans  Siņicins Latvijā tiek tiesāts saistībā ar konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem, kas norisinājušās pirms 25 gadiem.

Dzīvokļu mājā Rīgā atrasta sālsskābe un miris cilvēks

Izmantojot gāzes analizatoru, NBS kopā ar VUGD pārbaudīja arī ēku, lai konstatētu sālsskābes koncentrāciju gaisā un to, vai iedzīvotāji var atgriezties savos dzīvokļos.

Brexit iestrēgst Lielbritānijas parlamentā; Džonsons apsver jaunas vēlēšanas

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rosinās vispārējās vēlēšanas, ja Eiropas Savienības aicinās Brexit atlikt līdz janvārim, ziņo BBC.

Kosmētikas ražotāju Dzintars lūdz pasludināt par maksātnespējīgu

Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->