bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 22.05.2019 | Vārda dienas: Emīlija. Visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu diena
LatviaLatvija

Rīgas satiksmes parādsaistības pārsniedz 200 miljonus eiro un turpina augt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Līdz ar Rīgas domes šī gada budžeta grozījumu apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme (RS) šogad kopumā saņēmusi 132,8 miljonu eiro dotāciju – domes galvenā finansiste prognozē tikpat lielas dotācijas nepieciešamību nākamgad, tikmēr uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 200 miljonu eiro slieksni un turpina augt.

No pašvaldības RS piešķirti 122,7 miljoni, bet pārējo dotācijas daļu nodrošinājusi valsts.

Domnieki trešdien, 7.novembrī, uzņēmumam piešķīra papildu 24,4 miljonus eiro. 22,5 miljoni no tiem nāk no pašvaldības, bet 1,9 miljoni eiro no valsts budžeta.

Debašu sadaļā teju visi opozicionāri kritizēja dotāciju uzņēmumam, norādot, ka tā «kārtējo reizi ir naudas gāšana melnajā caurumā». Neviena no opozīcijas frakcijām budžeta grozījumus neatbalstīja.

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) izteica pateicību kolēģiem, kas pēdējo gadu laikā atbalstījuši ar RS saistītus lēmumus. «Mazāk nekā 20% rīdzinieku izmanto sabiedrisko transportu par pilnu maksu, pārējie brauc ar atlaidēm vai bez maksas. Uzņēmums nodrošina ne tikai sociālo funkciju, bet arī mobilitāti. Uzņēmums strādā labi un viņš nevar bankrotēt – tāpat kā Labklājības departaments,» teica mērs, piebilstot, ka tieši, pateicoties pašvaldības lēmumiem, uzņēmums bez maksas pārvadā pensionārus un citas sabiedrības grupas.

4,75 miljonus uzņēmums novirzīs piešķirto braukšanas biļešu atlaižu izdevumu segšanai. Izdevumu pieaugums šajā programmā esot skaidrojams ar to, ka šogad nākušas klāt vairākas atlaižu saņēmēju grupas, piemēram, daudzbērnu ģimeņu vecāki.

Lielākā summa – 17,75 miljoni – tiek pieprasīta, piemēram, degvielas, apdrošināšanas, amortizācijas un citu tehnisku izdevumu segšanai. Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse skaidroja, ka šo summu veido izmaksas, kas pārsniedz 1,15 eiro, kas ir RS noteiktā biļetes cena. Kāda ir reālā brauciena pašizmaksa, Tiknuse gan pateikt nevarēja.

Deputāts Viesturs Zeps (LA) taujāja, kādi ir RS zaudējumi pusgada pārskatā. Tiknuse sacīja, ka zaudējumi pieaug. Tāpat viņa norādīja, ka uzņēmuma parādsaistības patlaban ir virs 200 miljoniem eiro un arī tās turpina pieaugt. Pēc finansistu aptuvenajām aplēsēm, nākamgad dotācija uzņēmumam varētu būt ap 130 miljoniem. Tas gan būšot skaidrs tikai tad, kad RS iesniegs aprēķinus un pieprasījumu nākamā gada tēriņiem.

Vienotības frakcijas pārstāvis Vilnis Ķirsis jau sēdes sākumā rosināja no budžeta grozījumiem izslēgt plānoto dotāciju uzņēmumam, kamēr netiks veikts tā finanšu audits, taču atbalstu savai idejai nesaņēma.

Tiknusei Ķirsis prasīja, vai tiešām RS ir pārvadājusi par 7% līdz 8% vairāk pasažieru, jo matemātiskie aprēķini par to neliecinot, kā arī pats uzņēmums sakot, ka pasažieru skaits krītas. Tiknuse sacīja, ka atlaižu izmantotāju skaits ir pieaudzis, taču pasažieru kopējo skaitu nekomentēja.

Ķirsis atkal vērsa uzmanību, ka pārskatos redzams pasažieru skaita samazinājums un pat, ja ņem vērā, ka visas sabiedrības grupas saņem tai pienākošās atlaides, pasažieru skaits vienalga sarūk. «Tas neiet kopā ar uzņēmuma sniegto informāciju,» teica deputāts.

Tiknuse atkal pamatoja, ka «šo tabulu tā vienkārši salīdzināt ar citiem gadiem nevar» un to braucēju skaits, kam piemērotas jebkāda veida atlaides, tomēr esot pieaudzis. Tāpat viņa vērsa uzmanību uz šovasar notikušajiem Dziesmu un deju svētkiem, kuros arī visi dalībnieki izmantojuši atlaides. Ķirsi gan šādas atbildes neapmierināja.

Deputāts Jurģis Klotiņš (VL–TB/LNNK) taujāja, kādā kārtībā RS sniedz pamatojumu par dotāciju. «Šogad savu budžetu RS valde apstiprināja tikai 1.ceturksnī, tādēļ mums aprēķinu nebija. Pērn nauda tika piešķirta uz aizvadīto gadu bāzes,» skaidroja finansiste, norādot, ka šogad uzņēmums aprēķinus solījis iesniegt laicīgi.

Savukārt deputāts Olafs Pulks (V) interesējās, kas notiks, ja dome nepiešķirs uzņēmumam naudu, uz ko finansiste atbildēja sakot, ka, iespējams, «bankas sāks uzmanīgāk skatīties, kādi ir pašvaldības nolūki attiecībā uz RS».

Deputāts Ģirts Lapiņš (VL–TB/LNNK) interesējās, vai ir adekvāti piešķirt tik lielu naudu bez jebkādiem pamatojošiem dokumentiem. Tiknuse neslēpa, ka šajā procesā «būtu nepieciešami uzlabojumi». Tāpat viņu interesēja, kādēļ visas prognozes bija tik neprecīzas, ka tagad jāpiešķir tik ievērojamas summas. «Viņi savu budžetu apstiprināja tikai šī gada pirmajā ceturksnī un mums ātrāk budžeta grozījumi nebija,» teica ierēdne.

Debatēs Ķirsis izteica viedokli, ka grozījumi ir RS glābšanas pasākums un ka RS iesniegtie pieprasījumi neatbilst realitātei. Viņš arī norādīja, ka apdrošināt tik lielu transportlīdzekļu parku ir nelietderīgi, jo «kurš gan mēģinās nozagt tramvaju». «No katra strādājoša rīdzinieka RS tiek atvēlēti 500 eiro. Desmit gadu laikā RS ir atvēlēti miljardi, lai gan par šo naudu mēs varētu sakārtot visas Rīgas ielas, uzcelt vairākas estrādes, pabeigt visas skolas un citus darbus,» teica deputāts.

Savukārt deputāts Jānis Ozols (JKP) atgādināja, ka vēlētāji ir uzticējuši deputātiem tiesības pārstāvēt viņu intereses un rūpēties par lietderīgu līdzekļu izlietošanu. «Mēs šodien atbalstām tādu līdzekļu piešķiršanu, kurus šogad neviens vairs nepaspēs izlietot. Mēs dodam naudu pasākumiem, kas jau ir notikuši, un tā nav pareiza budžeta plānošana. RS ir šausmu stāsts vairāku gadu garumā un mūžīgi mēs ar dotācijām viņu caurumus aizbāzt nevarēsim,» izteicās Ozols.

Kā ziņots, Rīgas dome apstiprinājusi pašvaldības šī gada budžeta grozījumus, kas paredz, ka pilsētas izvedumi šogad pieauguši līdz 1,023 miljardiem eiro. Kopumā Rīgas domes budžeta grozījumi tika skatīti ilgāk nekā četras stundas.


Pievienot komentāru

Līdzi laika solim: Virza likuma grozījumus Privatizācijas aģentūras darbības maiņai

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi vairākus likumprojektus, ar kuriem paredzēts deleģēt MK noteikumu izstrādi par izmaiņām Privatizācijas aģentūras darbībā.

Igaunijā divi nopietni elektrības pārrāvumi četrās dienās

Kuresāres pilsētā Igaunijā radies plašs elektroapgādes pārrāvums, kas bijis jau otrais šāds gadījums četru dienu laikā pēc lielāka pārrāvuma Narvas pilsētā. Elektrības ražotājam Eesti Energia Narvas incidents radījis līdz 100 000 eiro lielus zaudējumus.

Linkaits: Elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par Pasažieru vilciena likvidēšanu

AS Pasažieru vilciens īstenotā elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par uzņēmuma likvidēšanu, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ledus izkustas: Par VK revīzijā atklātām neizdarībām varēs sodīt

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 21.maijā atbalstījusi grozījumu Valsts kontroles likumā virzību uz otro lasījumu Saeimā.

OECD: Baltijā straujākā ekonomiskā izaugsme būs Igaunijai, lēnākā – Latvijai

OECD savās jaunākajās prognozēs Latvijai lēš lēnāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū – 2,6%. Straujākā izaugsme paredzēta Igaunijai – 3,2%. Lietuvai prognozē 2,9% ekonomikas izaugsmi.

Getliņi EKO apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs Getliņi EKO apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, pieļauj Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Austrijā atkāpjas visi labējā spārna ministri, saasinoties video skandālam

Austrijā par atkāpšanos no darba valdībā paziņojuši visi pieci ministri no labējās Austrijas Brīvības partijas pēc tam, kad vicekanclers Haincs Kristians Štrāhe demisionējis ar skandāla iedragātu reputāciju.

Trīs lietas – labas lietas? Trešo reizi izvērtējot elektrovilcienu iepirkumu, par uzvarētāju atzīst Škoda Vagonka

Trešo reizi izvērtējot elektrovilcienu iepirkumu, AS Pasažieru vilciens par konkursa uzvarētāju atkārtoti atzinis čehu Škoda Vagonka.

Pieaugot akcīzei, somi vairāk alkoholu pērk Igaunijā, ceturto daļu ieved no Latvijas

Somijas Alus un vieglo alkoholisko dzērienu ražotāju federācija paziņojusi, ka nodokļu palielinājums alum licis valsts iedzīvotājiem vairāk alkohola ievest no Igaunijas.

ANO noraidītas Krievijas pretenzijas pret Ukrainas valodas likumu

ANO Drošības padomē noraidīts Krievijas lūgums sarīkot sēdi par Ukrainas jauno valodas likumu, kas valstī mazina krievu valodas lietojumu. Krievija saņēmusi pārmetumus par mēģinājumu diskreditēt kaimiņvalsti tās jaunā prezidenta inaugurācijas dienā.

Gadu pēc GDPR ieviešanas, 30% uzņēmumu vēl strādā pie regulas ieviešanas

Gadu pēc Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā tikai 25,1% Latvijas uzņēmumu ar pārliecību var teikt, ka bez grūtībām tikuši galā ar visu regulas prasību ieviešanu.

MobillyTX apgrozījums pērn audzis par 306%

Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn latviešu uzņēmuma MobillyTX apgrozījums audzis par 306%, sasniedzot 1,23 miljonus eiro.

Huawei: Lietotāji pēc Android licences apturēšanas saņems drošības atjauninājumus

Huawei viedtālruņu lietotāji turpinās saņemt Android operētājsistēmas drošības atjauninājumus, tā Ķīnas telekomunikāciju milzis pavēstījis pēc tam, kad tā viedtālruņiem tikusi atņemta Android licence.

Pedagogu trūkumu grib risināt, atvieglojot ceļu uz skolotāja profesiju

Iespējams, jau nākamgad sāks īstenot jaunu pieeju pedagogu piesaistei skolām – cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.

Kādas Jūrmalas skolas vadība vairāku gadu laikā izkrāpusi 100 000

Valsts policija aizdomās par darbinieces fiktīvu nodarbināšanu aizturējusi kādas Jūrmalas skolas vadību – izkrāptā summa varētu būt aptuveni 100 000 eiro.

Ušakovs, iespējams, pārkāpis likumu, tiesvedībā ar Ķirsi izmantojot domes resursus

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa saskatījusi iespējamu likumpārkāpumu atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova rīcībā, tiesvedībā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi izmantojot domes resursus.

Igaunijā izmeklē elektroapgādes pārrāvumu Krievijas pierobežas pilsētā

Igaunijā sākts izmeklēt elektroapgādes pārrāvumu, kas nedēļas nogalē noticis Narvas pilsētā un plašāk valsts ziemeļaustrumu daļā.

Minimālā ienākumu līmeņa celšanai nepieciešami 28 miljoni eiro

Labklājības ministrija izstrādājusi Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.– 2021.gadam, kurā ietverto pasākumu realizēšanai nepieciešami apmēram 28 miljoni eiro.

Latvijas prezidentu izraudzīsies jau nākamnedēļ

Kopumā bija divi ierosinājumi – 34 deputātu piedāvājums rīkot Latvijas prezidenta vēlēšanas 5.jūnijā un 45 parlamentāriešu iesniegums, kurā rosināts izraudzīties prezidentu 29.maijā.

Aicina aizliegt Georga lentītes

Nacionālās apvienības deputāti Saeimā iesnieguši likuma grozījumus, kas liegtu sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot tā sauktās Georga lentes.

Ukrainas jaunais prezidents sāk ar parlamenta atlaišanu

Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis ir pirmdien stājies amatā un savu prezidentūru sācis ar paziņojumu par Augstākās Radas atlaišanu. Izskanējis arī aicinājums ministriem atkāpties no amatiem un atbrīvot iekšlietu un drošības struktūru vadītājus.

Par EP vēlēšanu iecirkņiem iedzīvotājus informēs ar EDS palīdzību

Ar Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmas starpniecību 20.maijā uzsāk informēšanu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Pētījums: Iepakojuma ērtums aizvien pārtrumpo draudzīgumu dabai

Latvijas iedzīvotājiem iepakojuma ērtums joprojām ir pirmajā vietā, bet aizvien svarīgāks kļūst tā draudzīgums dabai.

Austrija ceļā uz ārkārtas vēlēšanām pēc labējo koalīcijas izjukšanas

Austrijas premjerministrs Sebastians Kurcs aicinājis valstī sarīkot ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad izjukusi valdošā labējo spēku koalīcija. Vicekanclers no Austrijas Brīvības partijas ir atkāpies no amata, jo publiski vainots par iespējamu tirgošanos ar ietekmi.

Gan piesardzīgi, gan optimistiski. Latvijas lauksaimnieki palielina sējumu platības

Šogad Latvijas lauksaimnieki atsevišķām labības kultūrām ir palielinājuši sējumu platības. Visvairāk platības palielinātas kviešu sējumiem, bet pieaug arī rudzu un auzu platības.