bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.12.2019 | Vārda dienas: Hanna, Jana, Johanna
LatviaLatvija

Rīgas satiksmes parādsaistības pārsniedz 200 miljonus eiro un turpina augt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Līdz ar Rīgas domes šī gada budžeta grozījumu apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme (RS) šogad kopumā saņēmusi 132,8 miljonu eiro dotāciju – domes galvenā finansiste prognozē tikpat lielas dotācijas nepieciešamību nākamgad, tikmēr uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 200 miljonu eiro slieksni un turpina augt.

No pašvaldības RS piešķirti 122,7 miljoni, bet pārējo dotācijas daļu nodrošinājusi valsts.

Domnieki trešdien, 7.novembrī, uzņēmumam piešķīra papildu 24,4 miljonus eiro. 22,5 miljoni no tiem nāk no pašvaldības, bet 1,9 miljoni eiro no valsts budžeta.

Debašu sadaļā teju visi opozicionāri kritizēja dotāciju uzņēmumam, norādot, ka tā «kārtējo reizi ir naudas gāšana melnajā caurumā». Neviena no opozīcijas frakcijām budžeta grozījumus neatbalstīja.

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) izteica pateicību kolēģiem, kas pēdējo gadu laikā atbalstījuši ar RS saistītus lēmumus. «Mazāk nekā 20% rīdzinieku izmanto sabiedrisko transportu par pilnu maksu, pārējie brauc ar atlaidēm vai bez maksas. Uzņēmums nodrošina ne tikai sociālo funkciju, bet arī mobilitāti. Uzņēmums strādā labi un viņš nevar bankrotēt – tāpat kā Labklājības departaments,» teica mērs, piebilstot, ka tieši, pateicoties pašvaldības lēmumiem, uzņēmums bez maksas pārvadā pensionārus un citas sabiedrības grupas.

4,75 miljonus uzņēmums novirzīs piešķirto braukšanas biļešu atlaižu izdevumu segšanai. Izdevumu pieaugums šajā programmā esot skaidrojams ar to, ka šogad nākušas klāt vairākas atlaižu saņēmēju grupas, piemēram, daudzbērnu ģimeņu vecāki.

Lielākā summa – 17,75 miljoni – tiek pieprasīta, piemēram, degvielas, apdrošināšanas, amortizācijas un citu tehnisku izdevumu segšanai. Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse skaidroja, ka šo summu veido izmaksas, kas pārsniedz 1,15 eiro, kas ir RS noteiktā biļetes cena. Kāda ir reālā brauciena pašizmaksa, Tiknuse gan pateikt nevarēja.

Deputāts Viesturs Zeps (LA) taujāja, kādi ir RS zaudējumi pusgada pārskatā. Tiknuse sacīja, ka zaudējumi pieaug. Tāpat viņa norādīja, ka uzņēmuma parādsaistības patlaban ir virs 200 miljoniem eiro un arī tās turpina pieaugt. Pēc finansistu aptuvenajām aplēsēm, nākamgad dotācija uzņēmumam varētu būt ap 130 miljoniem. Tas gan būšot skaidrs tikai tad, kad RS iesniegs aprēķinus un pieprasījumu nākamā gada tēriņiem.

Vienotības frakcijas pārstāvis Vilnis Ķirsis jau sēdes sākumā rosināja no budžeta grozījumiem izslēgt plānoto dotāciju uzņēmumam, kamēr netiks veikts tā finanšu audits, taču atbalstu savai idejai nesaņēma.

Tiknusei Ķirsis prasīja, vai tiešām RS ir pārvadājusi par 7% līdz 8% vairāk pasažieru, jo matemātiskie aprēķini par to neliecinot, kā arī pats uzņēmums sakot, ka pasažieru skaits krītas. Tiknuse sacīja, ka atlaižu izmantotāju skaits ir pieaudzis, taču pasažieru kopējo skaitu nekomentēja.

Ķirsis atkal vērsa uzmanību, ka pārskatos redzams pasažieru skaita samazinājums un pat, ja ņem vērā, ka visas sabiedrības grupas saņem tai pienākošās atlaides, pasažieru skaits vienalga sarūk. «Tas neiet kopā ar uzņēmuma sniegto informāciju,» teica deputāts.

Tiknuse atkal pamatoja, ka «šo tabulu tā vienkārši salīdzināt ar citiem gadiem nevar» un to braucēju skaits, kam piemērotas jebkāda veida atlaides, tomēr esot pieaudzis. Tāpat viņa vērsa uzmanību uz šovasar notikušajiem Dziesmu un deju svētkiem, kuros arī visi dalībnieki izmantojuši atlaides. Ķirsi gan šādas atbildes neapmierināja.

Deputāts Jurģis Klotiņš (VL–TB/LNNK) taujāja, kādā kārtībā RS sniedz pamatojumu par dotāciju. «Šogad savu budžetu RS valde apstiprināja tikai 1.ceturksnī, tādēļ mums aprēķinu nebija. Pērn nauda tika piešķirta uz aizvadīto gadu bāzes,» skaidroja finansiste, norādot, ka šogad uzņēmums aprēķinus solījis iesniegt laicīgi.

Savukārt deputāts Olafs Pulks (V) interesējās, kas notiks, ja dome nepiešķirs uzņēmumam naudu, uz ko finansiste atbildēja sakot, ka, iespējams, «bankas sāks uzmanīgāk skatīties, kādi ir pašvaldības nolūki attiecībā uz RS».

Deputāts Ģirts Lapiņš (VL–TB/LNNK) interesējās, vai ir adekvāti piešķirt tik lielu naudu bez jebkādiem pamatojošiem dokumentiem. Tiknuse neslēpa, ka šajā procesā «būtu nepieciešami uzlabojumi». Tāpat viņu interesēja, kādēļ visas prognozes bija tik neprecīzas, ka tagad jāpiešķir tik ievērojamas summas. «Viņi savu budžetu apstiprināja tikai šī gada pirmajā ceturksnī un mums ātrāk budžeta grozījumi nebija,» teica ierēdne.

Debatēs Ķirsis izteica viedokli, ka grozījumi ir RS glābšanas pasākums un ka RS iesniegtie pieprasījumi neatbilst realitātei. Viņš arī norādīja, ka apdrošināt tik lielu transportlīdzekļu parku ir nelietderīgi, jo «kurš gan mēģinās nozagt tramvaju». «No katra strādājoša rīdzinieka RS tiek atvēlēti 500 eiro. Desmit gadu laikā RS ir atvēlēti miljardi, lai gan par šo naudu mēs varētu sakārtot visas Rīgas ielas, uzcelt vairākas estrādes, pabeigt visas skolas un citus darbus,» teica deputāts.

Savukārt deputāts Jānis Ozols (JKP) atgādināja, ka vēlētāji ir uzticējuši deputātiem tiesības pārstāvēt viņu intereses un rūpēties par lietderīgu līdzekļu izlietošanu. «Mēs šodien atbalstām tādu līdzekļu piešķiršanu, kurus šogad neviens vairs nepaspēs izlietot. Mēs dodam naudu pasākumiem, kas jau ir notikuši, un tā nav pareiza budžeta plānošana. RS ir šausmu stāsts vairāku gadu garumā un mūžīgi mēs ar dotācijām viņu caurumus aizbāzt nevarēsim,» izteicās Ozols.

Kā ziņots, Rīgas dome apstiprinājusi pašvaldības šī gada budžeta grozījumus, kas paredz, ka pilsētas izvedumi šogad pieauguši līdz 1,023 miljardiem eiro. Kopumā Rīgas domes budžeta grozījumi tika skatīti ilgāk nekā četras stundas.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Dienestā iesauks jaunākus, attīstīs Klaipēdas ostu, mazumtirdzniecības nodoklis kavēsies

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija iesaukuma vecuma pazemināšana nacionālā militārā dienestā, Klaipēdas ostas attīstības plāna apstiprināšana un mazumtirdzniecības nodokļa ieviešanas atlikšana.

BK Ventspils Lemberga dēļ varētu būt problēmas ar finansējuma saņemšanu

ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga atrašanās basketbola kluba Ventspils prezidenta amatā varētu būt šķērslis turpmākai finansējuma saņemšanai.

Lembergs aptur savu darbību Latvijas Olimpiskajā komitejā

Latvijas Olimpiskās komitejas Individuālais biedrs un Izpildkomitejas loceklis Aivars Lembergs piektdien, 13.decembrī, LOK Valdei paziņojis, ka aptur savu darbību organizācijā.

Domnīca: Pret Krievijas rīcību jācīnās, sodot Facebook, ķerot spiegus un atbalstot pilsonisko pretošanos

Domnīca Eiropas Vērtību centrs drošības politikai ir izstrādājusi vadlīnijas valstu cīņai pret Krievijas centieniem tās ietekmēt. Padomu vidū ir Krievijas spiegu izgaismošana, interneta lieluzņēmumu sodīšana un pilsoniskās pretošanās veicināšana.

ASV noteiktās sankcijas neskars uzņēmumus, kur Lembergam atņemtas kontroles tiesības

ASV noteiktās sankcijas neskars tos uzņēmumus, kuros ar tiesas lēmumu Aivaram Lembergam atņemtas jebkādas kontroles, ietekmes tiesības.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdi atstājuši Ralfs Kļaviņš un Edvīns Bērziņš

Darbu Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdē pārtraukuši SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš un bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Igaunijā līdzsvarojas Tallinas reģiona IKP ar valsts vidējo rādītāju

2018.gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Tallinas reģionā bija 167% no Igaunijas vidējā.

Eurostat: Latvijā mājsaimniecību labklājība pērn bijusi viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Likvidējot braukšanas atlaides vēl vairākos RMS maršrutos, Rīgas satiksme cer ietaupīt 1,75 miljonus eiro gadā

Likvidējot braukšanas maksas atlaides vēl vairākos SIA Rīgas mikroautobusu satiksme maršrutos, SIA Rīgas satiksme cer ietaupīt aptuveni 1,75 miljonus eiro gadā.

Vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu

Pēdējo dienu laikā vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu, liecina  informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv incidentu analīze.

Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi varētu ievēlēt uz pieciem gadiem

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.

ES pagarina sankcijas pret Krievijas nozarēm par Ukrainu

Eiropas Savienība ir paildzinājusi termiņu tās sankcijām pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari līdz 2020.gada vidum. Maskava šādi tiek sodīta par agresiju, ko izvērsusi pret kaimiņvalsti Ukrainu.

Rīgas un Ventspils ostā vairs nestrādās vietvaru pārstāvji

Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK.

CSDD uzsāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

«Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.»

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā – 869,4 miljoni eiro

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 869,367 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Briti Brexit vēlēšanās izvēlas Džonsona konservatīvos

Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru ir pieteikusi valdošā Konservatīvā partija. Tās solījums īstenot valsts izstāšanos no Eiropas Savienības tai atnesis drošu vienpartijas vairākumu, liecina nepilnīgi vēlēšanu rezultāti.

Autovadītājiem: Kurzemē apledojuši ceļi

Kurzemē 13.decembra rītā apledojums vietām apgrūtina braukšanu par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

ES dalībvalstis atbalsta kursu uz klimatneitralitāti 2050.gadā, Polija ne

Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir atbalstījušas Eiropas Komisijas piedāvāto politisko kursu, kas paredz konkrētu rīcību, lai bloks līdz 2050.gadam kļūtu klimatneitrāls. Polija atteikusies tam piekrist savas akmeņoģļu enerģētikas dēļ.

Eigimu rosina apsūdzēt par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

KNAB rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu divās lietās pret Rihardu Eigimu par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātu šaujamieroča munīciju.

Rīgas domes pagaidu vadību plāno uzticēt VARAM valsts sekretāram Balševicam

Ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Nedēļas izskaņā un nākamās nedēļas sākumā silts laiks un bieži gaidāmi nokrišņi

Laika apstākļus nākamajā nedēļā noteiks ciklonu darbība. Debesis lielākoties klās mākoņi un bieži gaidāmi nokrišņi.

No ANO klimata konferences izraida vides aktīvistus, novērotājus

Madridē no ANO Klimata pārmaiņu konferences ceturtdien izraidīti vides aktīvisti un novērotāji pēc tam, kad konferences telpās sarīkota trokšņaina protesta akcija.

Rīgā 40.autobusa maršrutu Jugla–Ziepniekkalns aizstās 4.trolejbusa maršruts

Maršruta izmaiņas tiks īstenotas, sākot ar 2020.gada 2.janvāri, ziņo uzņēmumā Rīgas satiksme.

Ko Lietuvai nozīmēs zemāks vēlēšanu slieksnis – demokrātijas kvalitāti vai ķīviņus Seimā?

Lietuvas likumdevēji šonedēļ atbalstījuši vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu politiskajām partijām līdz 3%, bet partiju apvienībām – līdz 5%. Ieceres atbalstītāji to raksturo kā valsts demokrātijas briedumu, taču pretinieki sauc to par kaitējumu Seima darbam, jo partiju sadalījums varētu kļūt vēl sadrumstalotāks.

Latvijas nepilsonim Skripņikam piecu gadu cietumsods par karošanu Austrumukrainā

Atstāts negrozīts spriedums, ar kuru daugavpilietim Artjomam Skripņikam par piedalīšanos bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, apmācot jaunos karavīrus, piespriests piecu gadu cietumsods.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!