bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 23.08.2019 | Vārda dienas: Ralfs, Valgudis, Vitālijs
LatviaLatvija

Rīgas Siltums kurināmajā atklāts radioaktīvs piesārņojums, kas četras līdz sešas reizes pārsniedz atļauto

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šovasar notika kāds nebijis precedents – Rīgas Siltuma kurināmajā atrasts radioaktīvs piesārņojums. Pagaidu izmeklēšanā noskaidrots, ka starojuma avots bijis no Baltkrievijas ievestā koksnes šķelda. Rīgas Siltumā uz pusgadu noteikts monitoringa stāvoklis. Valsts vides dienestam (VVD) šāda situācija ir nebijusi un tas veic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tas ir atsevišķs vai sistēmisks gadījums, saka raidījumā Nekā Personīga.

SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns stāsta, ka, iebraucot Getliņos, jebkura mašīna izbrauc cauri radiācijas vārtiem un tiek skenēta. «Ja radiācijas līmenis pārsniedz atļauto, tad mašīna tiek aizturēta.»

Nekā Personīga stāsta, ka 14.jūnijā Getliņu sadzīves atkritumu poligonā noreaģēja radiācijas monitoringa vārti. «Konteinerā nebija ne antīku pulksteņu, ne medicīnisku iekārtu, ne citu mantu, kas mēdz būt ar augstu jonizējošā starojuma līmeni.»

Stirāns stāsta, ka aizturētajā kravā bija šķeldas pelni. «Šķeldu kā kurināmo  izmantoja Rīgas Siltuma katlu mājā Zasulaukā. Uz poligonu izsauktie radiācijas speciālisti deva savu vērtējumu – radiācijas monitoringa vārti Getliņos nekļūdījās. Pelnu paraugos laboratorijā cēzija radionuklīda koncentrācija četras līdz sešas reizes pārsniedza pieļaujamo normu.»

Raidījumā atzīmē, ka Rīgas Siltums vairāk nekā uz mēnesi apturēja darbību četrās katlu mājās – Daugavgrīvā, Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā un Zasulaukā. Nevienā no tām paaugstinātu starojuma līmeni neatklāja, tomēr darbiniekiem izsniedza radiācijas mērierīces un viņus speciāli apmācīja. Uzstādīti arī radiācijas vārti šķeldas piegādātāju kontrolei. Rīgas Siltums savus īpašniekus [Rīgas dome, Latvijas Valsts, SIA Enerģijas risinājumi. RIX, AS Latvenergo] par incidentu neinformēja.

Rīgas Siltums padomes priekšsēdētāja vietnieks, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kaspars Lore stāsta: «Protams, uzņēmumā bija uztraukti darbinieki par to, ko tas nozīmē, vai tas nav kāds apdraudējums veselībai. Tā bija mācība par to, kam pievērst uzmanību, pēc tā, kādu atskaiti sniedza Rīgas Siltuma vadība, tā pietiekami nopietni reaģēja uz šo un novērsa darbinieku bažas.»

«Visai drīz noskaidrojās arī problemātiskās šķeldas kravas izcelsme. Ilgstošo lietavu dēļ pagājušajā rudenī zemkopības ministrs izsludināja ārkārtas stāvokli mežsaimniecībā. Vietējie uzņēmēji  šķeldu vairs nevarēja piegādāt un pie pasūtījuma tika R Grupa, kas šķeldu  importē,» atzīmē raidījumā.

Pirms 32 gadiem notikusī avārija Černobiļas atomelektrostacijā tiek uzskatīta par vēsturē lielāko kodolkatastrofu. Tās sekas joprojām jūt arī Ukrainas kaimiņvalstīs. Valsts Vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs nav uztraucies par radioaktīvo kravu un Rīgas Siltumam ieteica to nevis iznīcināt kā bīstamu, bet pirms izmešanas Getliņos sajaukt ar parastiem pelniem, lai koncentrācija būtu mazāka, uzsver Nekā Personīga.

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uz jautājumu par to, uz kāda pētījuma pamata speciālisti ieteica radioaktīvos pelnus sajaukt ar neradioaktīvajiem un aizvest atpakaļ nogādāšanai uz Getliņiem, atbildēja, ka VVD vadījās no Lietuvas prakses.

Koļegova skaidro: «Tika pieņemts lēmums par šādas imitācijas veikšanu, sajaukt radioaktīvos pelnus ar nereaktīvajiem pelniem, panākot, ka pelni atbilst Ministru kabinetā noteiktajai koncentrācijai, kurus drīkst apglabāt sadzīves atkritumu poligonā. Lietuva jau vairākus gadus pastiprināti kontrolē radioaktīvas šķeldas un granulas kravas no Balkrievijas un ir noteikusi stingrākas prasības, pie kāda piesārņojuma tās pāri robežai nelaiž.»

Radiācijas drošības centra direktora vietniece Mārīte Čaikovska: «Lietuva, kura Baltkrievijai ir turpat blakām, ir noteikusi kritēriju tieši koksnes sadedzināmām materiāliem. Tos viņi izstrādāja pēc zinātniskiem daudziem, daudziem pētījumiem, un mēs arī labprāt tādus kritērijus ieviestu, bet mums tādi pētījumi nav veikti.»

Raidījumā apgalvo, ka ne vides dienesta vadība, ne par vidi atbildīgais ministrs Kaspars Gerhards vajadzību pēc stingrāka regulējuma mūsu valstī neredz. Uzņēmums R grupa sadarbību ar Rīgas Siltumu turpinās līdz pat nākamā gada oktobrim, jo uzvarējis konkursā par šķeldas piegādi šī gada apkures sezonai, atzīmē Nekā Personīga.

AS Rīgas Siltums valdes loceklis Raivis Elliņš atīmē, ka no visiem piedāvājumiem R grupa bija lētākā. Viņš stāsta, ka «iepriekš līgumos  mums nebija noteikts radioaktivitātes līmenis, šobrīd tas ir noteikts, es domāju, ka viņiem nav vairs arī finansiāli izdevīgi piegādāt mums šīs kravas». Elliņš uzsver: «Mēs viņas [kravas] vienkārši nepieņemsim. Tā kā tur nav bīstamība nekāda.»

Nekā Personīga piemin, ka šovasar paaugstinātu radioaktīvo starojumu atklāja vēl kādā privāta uzņēmuma kravā. 12.jūnijā Getliņos neielaida uzņēmuma Rīgas enerģija šķeldas pelnu konteineru. Piesārņojuma līmeni atklāja tādu pašu kā Rīgas Siltuma kurināmajā.

Raidījumā atzīmē: «Uzņēmums pastarpināti pieder ietekmīgā biznesmeņa Māra Martinsona ģimenei. Ar Martinsonu saistīti uzņēmumi bieži iegūst Rīgas pašvaldībā pasūtījumus, kuri ir Rīgas vicemēra Andra Amerika un Gods kalpot Rīgai atbildībā.»

AS Rīgas Siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, vaicāts, vai iepriekšminētos gadījumus uzskata par sakritību, atbildēja: «Es nekādīgi nevaru komentēt šos te divus gadījumus, jo mana kompetence ir Rīgas Siltuma padomes kompetence un man nebija tādas informācijas, ka Getliņos ienākusi vēl kāda krava ar palielinātu radiācijas fonu. Bet, nu, jā, šķelda nāk no vieniem un tiem pašiem piegādātājiem, varbūt arī kolēģiem gadījās.»

Nekā Personīga piebilst, ka Rīgas enerģija šogad zaudēja OIK atļauju, jo policijai ir aizdomas, ka koģenerācijas stacijas nodošanas testā kompānija blēdījās, taču tai ir līgums ar Rīgas Siltumu par siltumenerģiju, kas joprojām ir spēkā.


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->