bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 23.10.2019 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Rīgas Siltums kurināmajā atklāts radioaktīvs piesārņojums, kas četras līdz sešas reizes pārsniedz atļauto

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šovasar notika kāds nebijis precedents – Rīgas Siltuma kurināmajā atrasts radioaktīvs piesārņojums. Pagaidu izmeklēšanā noskaidrots, ka starojuma avots bijis no Baltkrievijas ievestā koksnes šķelda. Rīgas Siltumā uz pusgadu noteikts monitoringa stāvoklis. Valsts vides dienestam (VVD) šāda situācija ir nebijusi un tas veic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tas ir atsevišķs vai sistēmisks gadījums, saka raidījumā Nekā Personīga.

SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns stāsta, ka, iebraucot Getliņos, jebkura mašīna izbrauc cauri radiācijas vārtiem un tiek skenēta. «Ja radiācijas līmenis pārsniedz atļauto, tad mašīna tiek aizturēta.»

Nekā Personīga stāsta, ka 14.jūnijā Getliņu sadzīves atkritumu poligonā noreaģēja radiācijas monitoringa vārti. «Konteinerā nebija ne antīku pulksteņu, ne medicīnisku iekārtu, ne citu mantu, kas mēdz būt ar augstu jonizējošā starojuma līmeni.»

Stirāns stāsta, ka aizturētajā kravā bija šķeldas pelni. «Šķeldu kā kurināmo  izmantoja Rīgas Siltuma katlu mājā Zasulaukā. Uz poligonu izsauktie radiācijas speciālisti deva savu vērtējumu – radiācijas monitoringa vārti Getliņos nekļūdījās. Pelnu paraugos laboratorijā cēzija radionuklīda koncentrācija četras līdz sešas reizes pārsniedza pieļaujamo normu.»

Raidījumā atzīmē, ka Rīgas Siltums vairāk nekā uz mēnesi apturēja darbību četrās katlu mājās – Daugavgrīvā, Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā un Zasulaukā. Nevienā no tām paaugstinātu starojuma līmeni neatklāja, tomēr darbiniekiem izsniedza radiācijas mērierīces un viņus speciāli apmācīja. Uzstādīti arī radiācijas vārti šķeldas piegādātāju kontrolei. Rīgas Siltums savus īpašniekus [Rīgas dome, Latvijas Valsts, SIA Enerģijas risinājumi. RIX, AS Latvenergo] par incidentu neinformēja.

Rīgas Siltums padomes priekšsēdētāja vietnieks, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kaspars Lore stāsta: «Protams, uzņēmumā bija uztraukti darbinieki par to, ko tas nozīmē, vai tas nav kāds apdraudējums veselībai. Tā bija mācība par to, kam pievērst uzmanību, pēc tā, kādu atskaiti sniedza Rīgas Siltuma vadība, tā pietiekami nopietni reaģēja uz šo un novērsa darbinieku bažas.»

«Visai drīz noskaidrojās arī problemātiskās šķeldas kravas izcelsme. Ilgstošo lietavu dēļ pagājušajā rudenī zemkopības ministrs izsludināja ārkārtas stāvokli mežsaimniecībā. Vietējie uzņēmēji  šķeldu vairs nevarēja piegādāt un pie pasūtījuma tika R Grupa, kas šķeldu  importē,» atzīmē raidījumā.

Pirms 32 gadiem notikusī avārija Černobiļas atomelektrostacijā tiek uzskatīta par vēsturē lielāko kodolkatastrofu. Tās sekas joprojām jūt arī Ukrainas kaimiņvalstīs. Valsts Vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs nav uztraucies par radioaktīvo kravu un Rīgas Siltumam ieteica to nevis iznīcināt kā bīstamu, bet pirms izmešanas Getliņos sajaukt ar parastiem pelniem, lai koncentrācija būtu mazāka, uzsver Nekā Personīga.

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uz jautājumu par to, uz kāda pētījuma pamata speciālisti ieteica radioaktīvos pelnus sajaukt ar neradioaktīvajiem un aizvest atpakaļ nogādāšanai uz Getliņiem, atbildēja, ka VVD vadījās no Lietuvas prakses.

Koļegova skaidro: «Tika pieņemts lēmums par šādas imitācijas veikšanu, sajaukt radioaktīvos pelnus ar nereaktīvajiem pelniem, panākot, ka pelni atbilst Ministru kabinetā noteiktajai koncentrācijai, kurus drīkst apglabāt sadzīves atkritumu poligonā. Lietuva jau vairākus gadus pastiprināti kontrolē radioaktīvas šķeldas un granulas kravas no Balkrievijas un ir noteikusi stingrākas prasības, pie kāda piesārņojuma tās pāri robežai nelaiž.»

Radiācijas drošības centra direktora vietniece Mārīte Čaikovska: «Lietuva, kura Baltkrievijai ir turpat blakām, ir noteikusi kritēriju tieši koksnes sadedzināmām materiāliem. Tos viņi izstrādāja pēc zinātniskiem daudziem, daudziem pētījumiem, un mēs arī labprāt tādus kritērijus ieviestu, bet mums tādi pētījumi nav veikti.»

Raidījumā apgalvo, ka ne vides dienesta vadība, ne par vidi atbildīgais ministrs Kaspars Gerhards vajadzību pēc stingrāka regulējuma mūsu valstī neredz. Uzņēmums R grupa sadarbību ar Rīgas Siltumu turpinās līdz pat nākamā gada oktobrim, jo uzvarējis konkursā par šķeldas piegādi šī gada apkures sezonai, atzīmē Nekā Personīga.

AS Rīgas Siltums valdes loceklis Raivis Elliņš atīmē, ka no visiem piedāvājumiem R grupa bija lētākā. Viņš stāsta, ka «iepriekš līgumos  mums nebija noteikts radioaktivitātes līmenis, šobrīd tas ir noteikts, es domāju, ka viņiem nav vairs arī finansiāli izdevīgi piegādāt mums šīs kravas». Elliņš uzsver: «Mēs viņas [kravas] vienkārši nepieņemsim. Tā kā tur nav bīstamība nekāda.»

Nekā Personīga piemin, ka šovasar paaugstinātu radioaktīvo starojumu atklāja vēl kādā privāta uzņēmuma kravā. 12.jūnijā Getliņos neielaida uzņēmuma Rīgas enerģija šķeldas pelnu konteineru. Piesārņojuma līmeni atklāja tādu pašu kā Rīgas Siltuma kurināmajā.

Raidījumā atzīmē: «Uzņēmums pastarpināti pieder ietekmīgā biznesmeņa Māra Martinsona ģimenei. Ar Martinsonu saistīti uzņēmumi bieži iegūst Rīgas pašvaldībā pasūtījumus, kuri ir Rīgas vicemēra Andra Amerika un Gods kalpot Rīgai atbildībā.»

AS Rīgas Siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, vaicāts, vai iepriekšminētos gadījumus uzskata par sakritību, atbildēja: «Es nekādīgi nevaru komentēt šos te divus gadījumus, jo mana kompetence ir Rīgas Siltuma padomes kompetence un man nebija tādas informācijas, ka Getliņos ienākusi vēl kāda krava ar palielinātu radiācijas fonu. Bet, nu, jā, šķelda nāk no vieniem un tiem pašiem piegādātājiem, varbūt arī kolēģiem gadījās.»

Nekā Personīga piebilst, ka Rīgas enerģija šogad zaudēja OIK atļauju, jo policijai ir aizdomas, ka koģenerācijas stacijas nodošanas testā kompānija blēdījās, taču tai ir līgums ar Rīgas Siltumu par siltumenerģiju, kas joprojām ir spēkā.


Pievienot komentāru

Pētījums: Tikai pusei Latvijas iedzīvotāju pietiekamas zināšanas par HIV

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju.

Igaunijā neizdodas panākt vienošanos par minimālo algu 2020.gadā

Igaunijas Darba devēju apvienībai un Igaunijas Tirdzniecības savienības konfederācija nav panākušas vienošanos par minimālās algu 2020.gadā.

Ārsti centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto.

Turcija un Krievija vienojas par Sīrijas kurdu spēku tālāku atkāpšanos

Turcijas un Krievijas prezidenti ir vienojušies Sīrijas ziemeļos dot kurdu spēkiem laiku, lai tie atkāptos tālāk no Turcijas-Sīrijas pierobežas apgabaliem, kur Ankara cenšas izveidot drošības zonu sīriešu bēgļu nometināšanai un kurdu spēku vājināšanai.

Nemiro: Nākamgad Baltijā varētu viesoties 80 000 Ķīnas tūristu

Tūristu skaits no Ķīnas nākamgad Baltijas valstīs varētu sasniegt 80 000, pēc piektā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma foruma žurnālistiem sacījis ekonomikas Ralfs Nemiro.

Aptauja: Autovadītāji pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino braukšanas kultūru

Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Krievijas politoloģe: Baltijas valstīm jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, uzskata Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas Chatham House Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Pēdējo gada laikā rindas uz vietām Rīgas bērnudārzos dubultojušās

Pēdējā gada laikā rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir dubultojušās, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācija.

Prasa saglabāt 52 kokus Pārdaugavā un ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā

Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, vietnē ManaBalss aicina nepieļaut 52 koku izciršanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā.

Audits: Augstākās izglītības reforma Igaunijā nav sasniegusi savus mērķus

Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas biodegvielas ražotāji raizējas, ka Baltkrievu imports viņus izstums no tirgus

Lietuvas biodegvielas ražotāji satraukušies, ka lētā baltkrievu malka viņus stumj laukā no tirgus un valsts riskē nonākt Baltkrievijas importa atkarībā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Konfektes un elektropreces – zādzība, par ko tiesā 25 gadus pēc nozieguma

Romans  Siņicins Latvijā tiek tiesāts saistībā ar konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem, kas norisinājušās pirms 25 gadiem.

Dzīvokļu mājā Rīgā atrasta sālsskābe un miris cilvēks

Izmantojot gāzes analizatoru, NBS kopā ar VUGD pārbaudīja arī ēku, lai konstatētu sālsskābes koncentrāciju gaisā un to, vai iedzīvotāji var atgriezties savos dzīvokļos.

Brexit iestrēgst Lielbritānijas parlamentā; Džonsons apsver jaunas vēlēšanas

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rosinās vispārējās vēlēšanas, ja Eiropas Savienības aicinās Brexit atlikt līdz janvārim, ziņo BBC.

Kosmētikas ražotāju Dzintars lūdz pasludināt par maksātnespējīgu

Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.

Starptautisko attiecību eksperte: Krievija ir pārmaiņu priekšvakarā

Krievija šobrīd ir nonākusi krustcelēs, kad liela daļa sabiedrības un tās elite apzinās, ka pašreizējā vara ir sevi izsmēlusi un tās politika ir novedusi strupceļā, tā prominentā Krievijas eksperte Lilija Ševcova.

Ekonomikas ministrijai jāizstrādā priekšlikumi iepirkumu sistēmas pilnveidei

Ministru kabinets uzdevis Ekonomikas ministrijai izstrādāt detalizētu plānu iepirkumu sistēmas uzlabošanai.

Vēstniecībai Austrālijā – 1,78 miljoni. Vai tiek gādāts Rolex pulkstenis, kad nevar nopirkt skolas somu?

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē diskusijas raisījusi iecere nākamgad atvērt Latvijas vēstniecību Austrālijā, deputātiem norādot gan uz augstajām izmaksām, gan uz iespēju lūgt palīdzību diasporai, kā arī uz nepieciešamību pēc vēstniecībām citviet pasaulē.

ASV domnīca: Baltijai nepieciešams darīt vairāk, lai stiprinātu aizsardzības spējas

Baltijai, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, nepieciešams darīt vairāk, par ietekmīgās ASV domnīcas The Jamestown Foundation oktobrī publicēto ziņojumu vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ierosināta lieta par garantētā minimālā ienākuma līmeņa atbilstību Satversmei

Satversmes tiesa pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinājusi lietu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa atbilstību Satversmei.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->