bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 23.10.2019 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kārlis Šadurskis (no kreisās) un Boriss Cilēvičs

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā,» norāda, Mazākumtautību skolu vecāku foruma priekšsēdētājs, viens no Saskaņas darba grupas, kas sagatavoja prasību Satversmes tiesai Konstantīns Čekušins.

Partijas Saskaņa parlamenta frakcija ceturtdien, 21.jūnijā, oficiāli iesniedza Satversmes tiesā prasību, apstrīdot Izglītības likuma grozījumu, kas atceļ bilingvālo izglītību vidusskolā un krasi sašaurina mazākumtautību valodu izmantošanu pamatskolā, atbilstību Satversmes normām un Latvijas starptautiskajām saistībām, informē Saskaņas preses dienests.

Jau vēstīts, ka Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka minētie Izglītības likuma labojumi ir pretrunā ar Satversmes 1., 91., 112. un 114.pantu.

Saeimas deputāts Boris Cilēvičs uzskata: «Demokrātiskā sabiedrībā lēmumi jāpieņem, rēķinoties ar to cilvēku interesēm un viedokļiem, kurus šie lēmumi skar. Tiesībām uz izglītību jābūt nodrošinātām katram bērnam neatkarīgi no viņa izcelšanās un dzimtās valodas, un reformu gaitā izglītības kvalitāte nedrīkst samazināties.»

Saskaņa uzskata, ka tik svarīgus jautājumus nedrīkst risināt «pirmsvēlēšanu histērijas» un politisku debašu ietvaros, bet gan nopietnas juridiskas apspriešanas ceļā, balstoties uz starptautiskiem standartiem, Latvijas Republikas tradīcijām un citu Eiropas valstu vēsturisko pieredzi.

Jau ziņots, ka arī Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins ir neapmierināts ar reformu ieviešanu: «Eiroparlamentārieši atgādina, ka ES līgumā rakstīts, ka ES balstās arī cieņā pret nacionālajām minoritātēm. Savukārt Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija ir ratificējusi, paredzēts, ka ievērojama pieprasījuma gadījumā mācībām ir jānotiek dzimtajā valodā. EP deputāti pasvītro, ka šāds pieprasījums no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju puses pastāv.»

Tikmēr izglītības ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš teica: «Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājībai un spēcīgai valsts attīstībai, tāpēc mūsu pienākums ir rūpēties un radīt nosacījumus mazākumtautībām Latvijā pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk iejusties un integrēties latviskajā vidē.»

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.–9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk – no 2021./2022.mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Valsts prezidents Raimonds Vējonis aprīlī izsludināja grozījumus abos likumos.


Pievienot komentāru

  1. Jekaterina teica:

    Runa ir taču par bērniem!!! Par pamatskolu! Pirmajā klasītē jau vajadzēs saprast tik daudz cik latviešu bērniem! Tas ir pārlieku liels slogs! Un mēs neesam bomži vai plikadīdas, katru dienu strādājam jums blakus un maksājam tādus pašus nodokļus! Par ko jūs, latvieši, tik ciniski rīkojaties ar mūsu bērniem??? Mēs perfekti zinam latviešu valodu, arī bērniem iemācīsim, bet savā tempā! Nedari otram to, ko negribi lai nodara tev.

    • Biruta teica:

      Mīļā Jekaterina, jūs perfekti pārvaldošā valsts valodu, jau no dzimšanas varat mācīt bērnam valsts valodu, apzinoties to, ka viņam tā būs ļoti vajadzī9ga un noderīga, lai tad, kad bērns izies sabiedrībā viņa valoda ne ar ko neatšķirtos no latvieša valodas, lai viņš nerunātu ar tādu akcentu, kā nilam, ka neko nevar saprast, ko viņš runā.. Lai bērnam nav kauns par savu izrunu citu bērnu sabiedrībā. Jūsu bērns nav ārzemnieks, bet Lat5vijā dzimis un audzis, viņam nav jādemonstrē to, ka viņš nav citādāks kā pārējie. Negribot mācīt bērnam valsts valodu kā primāro, jūs tikai sarežģījat viņa dzīvi Vai tā ir mīlestības izpausme pret savu bērnu? Taču nē.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.

Starptautisko attiecību eksperte: Krievija ir pārmaiņu priekšvakarā

Krievija šobrīd ir nonākusi krustcelēs, kad liela daļa sabiedrības un tās elite apzinās, ka pašreizējā vara ir sevi izsmēlusi un tās politika ir novedusi strupceļā, tā prominentā Krievijas eksperte Lilija Ševcova.

Ekonomikas ministrijai jāizstrādā priekšlikumi iepirkumu sistēmas pilnveidei

Ministru kabinets uzdevis Ekonomikas ministrijai izstrādāt detalizētu plānu iepirkumu sistēmas uzlabošanai.

Vēstniecībai Austrālijā – 1,78 miljoni. Vai tiek gādāts Rolex pulkstenis, kad nevar nopirkt skolas somu?

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē diskusijas raisījusi iecere nākamgad atvērt Latvijas vēstniecību Austrālijā, deputātiem norādot gan uz augstajām izmaksām, gan uz iespēju lūgt palīdzību diasporai, kā arī uz nepieciešamību pēc vēstniecībām citviet pasaulē.

ASV domnīca: Baltijai nepieciešams darīt vairāk, lai stiprinātu aizsardzības spējas

Baltijai, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, nepieciešams darīt vairāk, par ietekmīgās ASV domnīcas The Jamestown Foundation oktobrī publicēto ziņojumu vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ierosināta lieta par garantētā minimālā ienākuma līmeņa atbilstību Satversmei

Satversmes tiesa pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinājusi lietu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa atbilstību Satversmei.

Kavējoties Liepājas cietuma celtniecībai, Bordāns pieļauj likvidētā Brasas cietuma darbības atjaunošanu

Valstij nevēloties investēt ieslodzījuma infrastruktūras atjaunošanā, iespējams, nāksies atjaunot Brasas cietumu, Saeimas Juridiskajā komisijā atzinis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Kariņš redzējumu par nodokļu reformu vēlas izstrādāt līdz Lieldienām

Līdz nākamā gada pavasarim plānotajai nodokļu reformai jāspēj atrast iedzīvotājiem iespējami nesāpīgākais veids, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē teicis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Vēlēšanas Kanādā: Mazinās atbalsts Trudo, tomēr liberāļi saglabā varas grožus

Kanādas premjerministra Džastina Trudo Liberālā partija pēc vēlēšanām Kanādā saglabājusi varas pozīcijas, tomēr Trudo nāksies vadīt mazākuma valdību.

Tallinā apsver iespēju ierobežot lapu pūtēju lietošanu

Tallinas pašvaldības Vides un komunālo pakalpojumu departaments ierosinājis ierobežot lapu pūtēju lietojumu pilsētas ielās.

Slovākijā par žurnālista slepkavību apsūdz četras personas

Slovākijas tiesībsargājošās iestādes saistībā ar žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavību 2018.gadā ir izvirzījušas apsūdzības politiķiem pietuvinātam uzņēmējam un vēl trim personām.

Ugunsdzēsēji Lietuvā pieprasa algu paaugstināšanu un draud ar protestiem

Aptaujas liecina, ka Lietuvā ugunsdzēsēji bauda lielu sabiedrības uzticību, taču tajā pašā laikā naudas trūkums apgrūtina to pienākumu izpildi. Ja nekas nemainīsies, Lietuvas ugunsdzēsēji draud streikot, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Britu mārciņas vērtība īslaicīgi sasniedz piecu mēnešu maksimumu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien, 21.oktobrī, īslaicīgi pieaugusi līdz piecu mēnešu maksimumam, pateicoties jaunam Brexit optimismam, taču pēc tam kritusies.

Administratīvo pārkāpumu lietās varētu atcelt tiesnešu imunitāti

Tieslietu padome konceptuāli lēmusi, ka administratīvo pārkāpumu lietās atceļama tiesnešu imunitāte, informē Augstākajā tiesā.

Koalīcijas frakcijas vienojas priekšlikumus nākamā gada budžetam virzīt tikai kopīgi

Panākta vienošanās, ka valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijas atsevišķi priekšlikumus nākamā gada budžetam nevirzīs.

Ja aizturētajam Latgales policistam par kukuļošanu cels apsūdzības, Ģirģens vērtēs arī Ķuža atbildību

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža atbildību solās vērtēt tad, ja aizdomās turētajam Latgales policistam tiks celtas apsūdzības.

Pēc panākumiem Šveices parlamenta vēlēšanās Zaļie vēlas lielāku atbildību no finanšu sektora

Pēc panākumiem Šveices parlamenta vēlēšanās Zaļā partija paudusi apņēmību būt stingrākiem pret valsts finanšu sektoru, ziņo Reuters. «Mums finanšu centrs jātur pie lielākas atbildības,» paziņojusi Zaļo līdere Regula Ritza.

Ventspilī steigā pārapstiprina iepriekšējo Brīvostas pārvaldes sastāvu

Ventspils pilsētas dome piektdien, 18.oktobrī, apstiprinājusi pilnvaru pagarināšanu uz vēl pieciem gadiem Ventspils brīvostas pārvaldes valdē tajā jau ilgstoši esošajiem vietvaras politiķiem.

Prāvu par WikiLeaks dibinātāja Asanža izdošanu turpinās skatīt 2020.gada februārī

Tiesas prāva par WikiLeaks dibinātāja Džuliāna Asanža dibinātāja izdošanu turpināsies 2020.gada februārī, ziņo Reuters.

Rīgā sabrukušās ēkas iemītniekiem jāmeklē jaunas mājas

Ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 123B, kurai 12.oktobrī vienā no stāviem iegruva griesti, nav ekspluatējama, tāpēc aptuveni 60 nama īrniekiem ir jāmeklē jauni mājokļi.

Eksperts: Pēdējo mēnešu pozitīvie dzimstības rādītāji Igaunijā vēl nenozīmē pastāvīgu demogrāfisko pieaugumu

Lai gan pēdējos mēnešos Igaunijā novērojama lielāka dzimstība nekā mirstība, analītiķi teic – ir par agru, lai teiktu, ka Igaunijā dabiski palielinās populācija.

Tiesa pārliecināta par gana raitu Maxima traģēdijas lietas iztiesāšanu; ministrs sagaida AT aktivitāti

Tiesu administrācija apgalvoja, ka Maxima traģēdijas krimināllietas iztiesāšana Pārdaugavas tiesā tiek organizēta tā, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un ātrāku lietas iztiesāšanas procesu, bez neattaisnotas novilcināšanas.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->