bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 27.02.2020 | Vārda dienas: Andra, Līva, Līvija
LatviaLatvija

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kārlis Šadurskis (no kreisās) un Boriss Cilēvičs

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā,» norāda, Mazākumtautību skolu vecāku foruma priekšsēdētājs, viens no Saskaņas darba grupas, kas sagatavoja prasību Satversmes tiesai Konstantīns Čekušins.

Partijas Saskaņa parlamenta frakcija ceturtdien, 21.jūnijā, oficiāli iesniedza Satversmes tiesā prasību, apstrīdot Izglītības likuma grozījumu, kas atceļ bilingvālo izglītību vidusskolā un krasi sašaurina mazākumtautību valodu izmantošanu pamatskolā, atbilstību Satversmes normām un Latvijas starptautiskajām saistībām, informē Saskaņas preses dienests.

Jau vēstīts, ka Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka minētie Izglītības likuma labojumi ir pretrunā ar Satversmes 1., 91., 112. un 114.pantu.

Saeimas deputāts Boris Cilēvičs uzskata: «Demokrātiskā sabiedrībā lēmumi jāpieņem, rēķinoties ar to cilvēku interesēm un viedokļiem, kurus šie lēmumi skar. Tiesībām uz izglītību jābūt nodrošinātām katram bērnam neatkarīgi no viņa izcelšanās un dzimtās valodas, un reformu gaitā izglītības kvalitāte nedrīkst samazināties.»

Saskaņa uzskata, ka tik svarīgus jautājumus nedrīkst risināt «pirmsvēlēšanu histērijas» un politisku debašu ietvaros, bet gan nopietnas juridiskas apspriešanas ceļā, balstoties uz starptautiskiem standartiem, Latvijas Republikas tradīcijām un citu Eiropas valstu vēsturisko pieredzi.

Jau ziņots, ka arī Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins ir neapmierināts ar reformu ieviešanu: «Eiroparlamentārieši atgādina, ka ES līgumā rakstīts, ka ES balstās arī cieņā pret nacionālajām minoritātēm. Savukārt Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija ir ratificējusi, paredzēts, ka ievērojama pieprasījuma gadījumā mācībām ir jānotiek dzimtajā valodā. EP deputāti pasvītro, ka šāds pieprasījums no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju puses pastāv.»

Tikmēr izglītības ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš teica: «Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājībai un spēcīgai valsts attīstībai, tāpēc mūsu pienākums ir rūpēties un radīt nosacījumus mazākumtautībām Latvijā pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk iejusties un integrēties latviskajā vidē.»

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.–9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk – no 2021./2022.mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Valsts prezidents Raimonds Vējonis aprīlī izsludināja grozījumus abos likumos.


Pievienot komentāru

  1. Jekaterina teica:

    Runa ir taču par bērniem!!! Par pamatskolu! Pirmajā klasītē jau vajadzēs saprast tik daudz cik latviešu bērniem! Tas ir pārlieku liels slogs! Un mēs neesam bomži vai plikadīdas, katru dienu strādājam jums blakus un maksājam tādus pašus nodokļus! Par ko jūs, latvieši, tik ciniski rīkojaties ar mūsu bērniem??? Mēs perfekti zinam latviešu valodu, arī bērniem iemācīsim, bet savā tempā! Nedari otram to, ko negribi lai nodara tev.

    • Biruta teica:

      Mīļā Jekaterina, jūs perfekti pārvaldošā valsts valodu, jau no dzimšanas varat mācīt bērnam valsts valodu, apzinoties to, ka viņam tā būs ļoti vajadzī9ga un noderīga, lai tad, kad bērns izies sabiedrībā viņa valoda ne ar ko neatšķirtos no latvieša valodas, lai viņš nerunātu ar tādu akcentu, kā nilam, ka neko nevar saprast, ko viņš runā.. Lai bērnam nav kauns par savu izrunu citu bērnu sabiedrībā. Jūsu bērns nav ārzemnieks, bet Lat5vijā dzimis un audzis, viņam nav jādemonstrē to, ka viņš nav citādāks kā pārējie. Negribot mācīt bērnam valsts valodu kā primāro, jūs tikai sarežģījat viņa dzīvi Vai tā ir mīlestības izpausme pret savu bērnu? Taču nē.

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

Pērn ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā

Ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.

Igaunijā novēro uzņēmumu apgrozījuma un ieguldījumu kāpumu

Igaunijas uzņēmumi 2019.gadā veikuši kopumā 3,2 miljardus lielus ieguldījumus, kas ir par vienu piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tā liecina sākotnējie dati par pagājušo gadu, ko publicējusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, protesti pret migrantu nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, cilvēkiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.

Lietuvas trikotāžas ražotājs saņem Greenpeace apstiprinājumu par bīstamu ķimikāliju neizmantošanu

Lietuvas apģērbu ražotājs Utenos Trikotažas izturējis starptautiskās vides aizsardzības organizācijas Greenpeace pārbaudes par videi draudzīgu un izsekojamu ražošanas procesu, raksta Lietuvas raidorganizācija LRT.

Pūce: EK ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības

Eiropas Komisijas ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības ar lielāku kapacitāti un iespējām sniegt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus.

Saeima maina ģenerālprokurora atlases kārtību

Uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.

No 1.marta tiks paaugstinātas alkoholisko dzērienu cenas

Saskaņā ar grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli 2020.gada 1.martā tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot raudzētos dzērienus līdz 6 tilpumprocentiem.

Akciju cenas mainās dažādos virzienos, koronavīrusam turpinot izplatīties

Ķīnā koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits pieauga lēnāk nekā iepriekš, toties infekcijas gadījumi parādījās vēl astoņās valstīs, palielinot valstu skaitu ar koronavīrusa gadījumiem līdz apmēram 40.

Itālijā dienas laikā 80 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi

Itālijā koronavīrusa infekcija konstatēta 400 cilvēkiem, no kuriem 80 konstatēti trešdienas, 26.februāra, laikā. Eiropas Komisija uzskata, ka vīrusa situācija ES ir jārisina pragmatiski, neceļot paniku, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Patlaban neredz pamatu Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju jaunā koronavīrusa dēļ

Latvijā šobrīd nav apstiprināts neviens koronavīrusa COVID-19 gadījums. Vienlaikus situācija var būt strauji mainīga, ņemot vērā saslimstības pieaugumu citās pasaules valstīs, tajā skaitā Itālijā.

Astoņu mēnešu laikā saņemti 435 trauksmes cēlāju ziņojumi

No visiem iesniegumiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119. Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanas.

Lietuva izsludina ārkārtas stāvokli, gatavojoties koronavīrusam

Lietuva, kur pagaidām nav konstatēti jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumi, ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli kā preventīvu soli, lai sagatavotos iespējamam infekcijas uzliesmojumam, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

EK: Jaunā koronavīrusa dēļ var tikt koriģēta Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze

Trešdien, 26.februārī, publicētajā EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2020.gadā varētu būt 2,3% apmērā, bet 2021.gadā – 2,4% apmērā.

Ukraina ievieš Krimas okupācijas pretošanās dienu; Kremlis neizpratnē

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis, ka turpmāk 26.februārī valstī tiks atzīmēta Krimas okupācijas pretošanās diena, ziņo Ukrainas nacionālā ziņu aģentūra Ukrinform.

Saskaņas līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Čekušins

Pirms starta 13.Saeimas vēlēšanās kopā ar Saskaņu Čekušins aktīvi darbojies kopā ar citiem krievu skolu aizstāvjiem, tostarp Latvijas Krievu savienību.

Līdakam piedāvā turpināt strādāt Rīgas zoodārzā; piedāvājumu pieņemt nesteidz

Rīgas zoodārza kapitāldaļu turētājs Radzevičs piedāvājis Ingmāram Līdakam turpināt darbu iestādē sabiedrības izglītošanas jomā, taču Līdaka piedāvājumu pieņemt nesteidz, jo neesot skaidrības par jaunās zoodārza vadības plāniem.

Baltkrievija par piesārņotu naftu no Krievijas plāno saņemt 56 milj. eiro

Baltkrievija, kurai Krievija pērn piegādāja pusmiljonu tonnu nekvalitatīvas naftas, pēc ilgām sarunām ar Maskavu gaida kompensāciju 56 miljonu eiro vērtībā, ziņo Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Igaunijas Rail Baltica uzņēmuma jaunais vadītājs koncentrēsies uz termiņu izpildi

Igaunijas valsts uzņēmumā Rail Baltic Estonia priekšsēdētāja amatā stāsies Tenu Grīnbergs, kurš sola koncentrēties uz būvdarbu grafika izpildi un tālāka finansējuma saglabāšanu, ziņo ERR.

FM: Nākamajā ES plānošanas periodā uzsvars uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju

«Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē.»

SIFFA direktors: Latvijā otrais zemākais vēža ārstēšanas finansējums Eiropā

Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles – medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai.

Igaunijā koronavīrusa analīzes veiktas četrām personām; rezultāti negatīvi

Igaunijā līdz šim jaunā koronavīrusa analīzes veiktas četriem cilvēkiem, un visas bijušas negatīvas, tā Igaunijas Veselības pārvaldes informāciju citē raidorganizācija ERR.

Latvijā samazinās lidojumu kavējuma laiks

Latvijā 2019.gadā kopējais kavējums gaisa satiksmes plūsmas vadībā bija 2 626 minūtes, kas ir par 83,8% mazāk nekā 2018.gadā, kas saistīts ar racionālāku gaisa telpas izmantošanu.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!