bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 21.11.2019 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kārlis Šadurskis (no kreisās) un Boriss Cilēvičs

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā,» norāda, Mazākumtautību skolu vecāku foruma priekšsēdētājs, viens no Saskaņas darba grupas, kas sagatavoja prasību Satversmes tiesai Konstantīns Čekušins.

Partijas Saskaņa parlamenta frakcija ceturtdien, 21.jūnijā, oficiāli iesniedza Satversmes tiesā prasību, apstrīdot Izglītības likuma grozījumu, kas atceļ bilingvālo izglītību vidusskolā un krasi sašaurina mazākumtautību valodu izmantošanu pamatskolā, atbilstību Satversmes normām un Latvijas starptautiskajām saistībām, informē Saskaņas preses dienests.

Jau vēstīts, ka Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka minētie Izglītības likuma labojumi ir pretrunā ar Satversmes 1., 91., 112. un 114.pantu.

Saeimas deputāts Boris Cilēvičs uzskata: «Demokrātiskā sabiedrībā lēmumi jāpieņem, rēķinoties ar to cilvēku interesēm un viedokļiem, kurus šie lēmumi skar. Tiesībām uz izglītību jābūt nodrošinātām katram bērnam neatkarīgi no viņa izcelšanās un dzimtās valodas, un reformu gaitā izglītības kvalitāte nedrīkst samazināties.»

Saskaņa uzskata, ka tik svarīgus jautājumus nedrīkst risināt «pirmsvēlēšanu histērijas» un politisku debašu ietvaros, bet gan nopietnas juridiskas apspriešanas ceļā, balstoties uz starptautiskiem standartiem, Latvijas Republikas tradīcijām un citu Eiropas valstu vēsturisko pieredzi.

Jau ziņots, ka arī Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins ir neapmierināts ar reformu ieviešanu: «Eiroparlamentārieši atgādina, ka ES līgumā rakstīts, ka ES balstās arī cieņā pret nacionālajām minoritātēm. Savukārt Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija ir ratificējusi, paredzēts, ka ievērojama pieprasījuma gadījumā mācībām ir jānotiek dzimtajā valodā. EP deputāti pasvītro, ka šāds pieprasījums no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju puses pastāv.»

Tikmēr izglītības ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš teica: «Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājībai un spēcīgai valsts attīstībai, tāpēc mūsu pienākums ir rūpēties un radīt nosacījumus mazākumtautībām Latvijā pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk iejusties un integrēties latviskajā vidē.»

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.–9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk – no 2021./2022.mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Valsts prezidents Raimonds Vējonis aprīlī izsludināja grozījumus abos likumos.


Pievienot komentāru

  1. Jekaterina teica:

    Runa ir taču par bērniem!!! Par pamatskolu! Pirmajā klasītē jau vajadzēs saprast tik daudz cik latviešu bērniem! Tas ir pārlieku liels slogs! Un mēs neesam bomži vai plikadīdas, katru dienu strādājam jums blakus un maksājam tādus pašus nodokļus! Par ko jūs, latvieši, tik ciniski rīkojaties ar mūsu bērniem??? Mēs perfekti zinam latviešu valodu, arī bērniem iemācīsim, bet savā tempā! Nedari otram to, ko negribi lai nodara tev.

    • Biruta teica:

      Mīļā Jekaterina, jūs perfekti pārvaldošā valsts valodu, jau no dzimšanas varat mācīt bērnam valsts valodu, apzinoties to, ka viņam tā būs ļoti vajadzī9ga un noderīga, lai tad, kad bērns izies sabiedrībā viņa valoda ne ar ko neatšķirtos no latvieša valodas, lai viņš nerunātu ar tādu akcentu, kā nilam, ka neko nevar saprast, ko viņš runā.. Lai bērnam nav kauns par savu izrunu citu bērnu sabiedrībā. Jūsu bērns nav ārzemnieks, bet Lat5vijā dzimis un audzis, viņam nav jādemonstrē to, ka viņš nav citādāks kā pārējie. Negribot mācīt bērnam valsts valodu kā primāro, jūs tikai sarežģījat viņa dzīvi Vai tā ir mīlestības izpausme pret savu bērnu? Taču nē.

Lielbritānijai prognozē lejupslīdi arī organizēta Brexit gadījumā

Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā saruks par vienu procentu arī tad, ja valsts izvairīsies no izstāšanās no Eiropas Savienības bez savstarpēja nolīguma, tā aplēsusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Veca mīlestība nerūs. Jauno Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu izsludina pēc iepriekšējiem noteikumiem

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām.

Aktualizē Dzelzceļa pārvadājumu likumu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Dzelzceļa pārvadājumu likumā, no tā svītrojot novecojušas tiesību normas.

Saeima nosoda Krievijas organizētās vēlēšanas anektētajā Krimā

Saeima pieņēmusi paziņojumu par Krievijas Federācijas organizētajām, tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē.

BATL valdes loceklis: Latvijai jāpiedāvā baltkrievu partneriem pievilcīgs darījums

«Jaunā likuma iecere par dzelzceļa pierobežas posma atvēršanu visiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem ir spēcīgs signāls, lai stiprinātu Latvijas un Baltkrievijas sadarbību.»

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš būs pieci gadi

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš turpmāk būs pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Bankas likumā.

OECD Latvijai iesaka ieguldīt pētniecībā un attīstībā

Jaunākajā globālās ekonomikas apskatā OECD Latvijai ieteikusi investēt pētniecībā un attīstībā, lai turpinātu ekonomikas attīstību un veicinātu tās konkurētspēju.

Turpmāk kriminālprocesos iesaistītajiem būs jāpierāda mantas izcelsme

Saeima pieņēmusi grozījumus, kas paredz sekmēt efektīvāku finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu.

Tiesa pārmetumos par Maxima traģēdijas lietas vilcināšanu saskata atsevišķu personu vēlmi vairot savu atpazīstamību

Tiesa noliedz atsevišķu personu publiski pausto kritiku par gauso Maxima traģēdijas krimināllietas virzību, turklāt tiesas ieskatā šīs personas mēģina vairot savu pozitīvo publicitāti uz cietušo personu rēķina, tādējādi maldinot sabiedrību.

Facebook, Google biznesa modeļi «apdraud cilvēktiesības», uzskata Amnesty International

Cilvēktiesību organizācija Amnesty International pētījumā secinājusi, ka interneta lieluzņēmumu Facebook un Google «uzņēmējdarbības modelis, kas balstīts uz izsekošanu» nav savienojams ar tiesībām uz privātumu.

Saeima pilnveido kārtību atlīdzības par darbspēju zaudējumu aprēķināšanai

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu.

Pērn Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauguši par 11,5%

Izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 20,2%, atbalstam ģimenei un bērniem – par 9,8%, bezdarbnieku atbalsta pasākumiem– par 9,7%.

Latvijas tiekšanās uz klimatneitralitāti varētu prasīt miljardiem eiro

Latvija vēl nav aplēsusi virzības uz klimatneitralitāti izmaksas, tomēr tās būs mērāmas miljardos eiro, atzinusi VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Pašvaldību reformas komisijā ievēl Dombravu, Valaini un Ašeradenu

Saeima ceturtdien, 21.novembrī, atbalstījusi Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sastāvu.

Igaunijā žurkas pārtrauc e-pakalpojumu pieejamību

Igaunijā, kas sevi pozicionē kā e-pārvaldības lielvalsts, teritorijā ap Tallinu neplānoti pārtraukta virknes e-pakalpojumu sniegšana. Incidenta iemesls bijis žurkas, kuras sabojājušas datu kabeli pazemē.

Vīķe-Freiberga: Šī Saeima nav vainīga pie iepriekšējā sasaukuma «dzeguzes olām»

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka 13.Saeimas atlaišanai nav pamata.

Grieķija slēgs pārpildītas migrantu nometnes

Grieķijā pārpildītas atvērta tipa nometnes, kur mīt ap 33 000 patvēruma meklētāju, tiks slēgtas un aizstātas ar slēgtiem centriem, tā lēmusi Grieķijas valdība.

Ja Rīgas dome neatrisinās atkritumu apsaimniekošanas jautājumu, VARAM varētu rosināt tās atlaišanu

Ja Rīgas dome līdz 11.decembrim nebūs radusi risinājumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM visticamāk iniciēs tās atlaišanu, teicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Saeima nosaka stingrākas prasības ĢMO kontrolei

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu uzraudzībai un kontrolei.

Investējot 10 miljonus, Krustpils novadā atver finiera rūpnīcu

Investējot 10 miljonus eiro, Krustpils novadā darbu uzsākusi kokapstrādes rūpnīca AmberBirch, kur no vietējām izejvielām ražos tehnisko finieri.

Saeimas deputāti: bioekonomika ir būtisks Latvijas stratēģiskās attīstības virziens

Bioekonomika ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem attīstības virzieniem, un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam ir jāietver bioekonomikai veltīta sadaļa.

Tiesa norāda uz Ryanair bagāžas maksas pārmērību

Eiropas lielākā lidsabiedrība Ryanair sodīta ar naudassodu, tiesai Spānijā secinot, ka maksas iekasēšana par rokasbagāžu ir pārmērīga. Tiesā vērsusies pasažiere, kurai lidsabiedrība likusi maksāt sodu par somas ņemšanu salonā, nepērkot tai īpašu biļeti.

Cērps: Latvijas Bankas prioritātei jābūt finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai

Latvijas Bankas būtiskākajai prioritātei ir jābūt atbildībai par finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, izteicies potenciālais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Seržants, Šlāpins un vēl 15 pretendenti pieteikušies vakantajiem amatiem NEPLP

Konkursā uz NEPLP locekļa amatu kandidatūras pieteikuši kopskaitā 17 pretendenti, tai skaitā arī bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, žurnālists Jānis Eglītis un filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins.

Saglabājot aizliegumu rīkot jaunas vēlēšanas, tiesa ļauj valdībai iecelt jaunu LU rektora vietas izpildītāju

Tiesa saglabājusi pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr tā atzinusi, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to tā var nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Indriķi Muižnieku.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!