bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna

SEB: Eirozona šobrīd ir pasaules ekonomikas rūpju bērns

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība. Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas,» uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt iekšzemes kopproduktu (IKP) par 0.5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Sešus gadus pēc Lehman Brothers sabrukuma, un, neskatoties uz bezprecedenta monetārās politikas īstenošanu, pasauli joprojām raksturo stabilitātes trūkums. Valstis rāda atšķirīgus izaugsmes tempus, kas sarežģī starptautisko sadarbību. Tas politikas veidotājiem spiež pārvērtēt līdzšinējo ekonomisko politiku un rīkoties izlēmīgāk, norāda ekonomists.

Inflācija ir uzrādījusi jaunus pārsteigumus un daudzās valstīs ir noslīdējusi līdz bīstami zemam līmenim. Tuvāko divu gadu laikā inflācija saglabāsies zema un palielināsies vien ļoti piesardzīgi. Inflācijas kāpumu nospiež globālo jaudu pārpalikums. To veicina arī strukturālas izmaiņas darba tirgū. Aizvien aktīvāk pasaules ekonomikā iesaistīsies labi izglītota darbaspēka rezerves no Āzijas un pat Āfrikas, bet Rietumos arvien vairāk jaunu darbavietu parādās zema atalgojuma nozarēs. Tas kavēs algu pieaugumu, sekmējot vājas inflācijas un pieprasījuma spiedienu. Lejupslīde sagaidāma arī daudzos izejvielu preču tirgos.

Pēc bankas eksperta teiktā, nulles procentu likmju vide paceļ jautājumu par ekonomiskās politikas atbildību. Stagnācijas un deflācijas risks nozīmē, ka nepieciešama pragmatiska fiskālā ekspansija. Japāna ir atlikusi nākamo soli patēriņa nodokļa palielināšanai, bet tādām valstīm kā Itālijai un Francijai piešķirtas atlaides budžeta deficīta nosacījumos. Tikmēr arvien pieaug spiediens uz Vāciju īstenot ekspansīvāku fiskālo politiku, jo tās ekonomika un eksports gūst labumu no eiro vājināšanās un zemajām procentu likmēm.

ASV šobrīd ir pasaules veiksmes stāsts. Sagaidāms, ka ASV ekonomika šogad palielināsies par 2.3%, 2015. gadā tā pieaugs par 3.4%, bet 2016. gadā par 3.1%. Sakarā ar agrāko mājsaimniecību parādu apjoma samazināšanos, monetārās politikas efektivitāte pieaugs. Ievērojami zemākas enerģijas cenas, pieaugošā mājsaimniecību labklājība un krītošais bezdarbs ļaus pārdzīvot sarežģīto starptautisko situāciju un dolāra nostiprināšanos. Ja nebūtu iekšējās nelīdzsvarotības, tad, kā rāda vēsture, ASV ekonomiku samērā maz ir skārušas starptautiskās svārstības, tā Gašpuitis.

Savukārt BRICS valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) uzrāda atšķirīgas perspektīvas. Izaugsmes dzinējs Ķīnā samazina apgriezienus, ko ietekmē pieaugošā nenoteiktība nekustamā īpašuma sektorā un kredītu tirgū. Tomēr valdībai par šīm problēmām ir laba izpratne, kā arī finanšu iespējas tās atrisināt, kas ļaus Ķīnai turpināt izaugsmi. Indijā, pateicoties reformām, izaugsme nedaudz paātrināsies. Krievijas ekonomikas perspektīvas izskatās drūmas. Tās problēmas ir saistītas ar ģeopolitiskajiem notikumiem un krītošām ražošanas jaudām, ko radījusi investīciju nepietiekamība daudzu gadu garumā, kā arī iedzīvotāju novecošanās. Krasais rubļa kritums vien apstiprina Krievijas ekonomisko un finanšu nestabilitāti, kas paaugstina ģeopolitisko risku. Tādēļ Krievijas ekonomiku sagaida stagnācijas posms.

Tikmēr eirozona ir pasaules ekonomikas rūpju bērns. Atveseļošanās procesi virzās lēni, un pieaugošā valstu nosliece pēc ekonomiskās politikas neatkarības un vēlme atkāpties no kopīgiem spēles noteikumiem joprojām uztur nenoteiktību par ES politisko procesu virzību. Tagad, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) ir veikusi banku sistēmas vērtējumu, izaugsme nedaudz stabilizēsies, kam piepalīdzēs zemākas energoresursu cenas, vājāks eiro un mazāk strikta fiskālā politika. Ekonomiskie procesi Itālijā un Francijā ir ievirzījušies nepareizā virzienā, kamēr Spānijas izaugsme atjaunojas. Eirozonas IKP pieaugums 2015. gadā būs 0.9%, 2016. gadā 1.3%. Izšķirīga būs Vācijas gatavība uzsākt ekspansīvāku fiskālo politiku, kas uzlabos gan eirozonas izaugsmes perspektīvas, gan kopējās valūtas ilgtermiņa stabilitāti.

«Nākamā gada Baltijas valstu ekonomiku perspektīvas ir kļuvušas nedaudz piezemētākas. Līdzsvarotāka izaugsme sagaidāma 2016. gadā. Patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes dzinējs, kaut mājsaimniecību reālo algu pieaugums nedaudz palēnināsies. Arī bezdarbs turpinās rukt, bet lēnāk nekā iepriekšējos gados. Eksports un kapitāla izdevumi atgūsies lēni. Ukrainas krīze, Krievijas stagnācija un ģeopolitiskais saspīlējums turpinās mest ēnu pār ekonomiku izredzēm uzrādīt labākus rezultātus. 2015. gadā sagaidāms neliels izaugsmes paātrinājums, jo īpaši Igaunijas gadījumā, kas ir piedzīvojusi izteiktāku attīstības palēnināšanos. Lietuva un Latvija atgūs savu vietu starp straujāk augošajām ES ekonomikām, taču to pieaugums būs zemāks attiecībā pret to potenciālu. 2016. gadā Igaunija izaugsmē nedaudz iepaliks, augot lēnāk par 3%, bet Lietuva augs visstraujāk – 4% ātrumu,» prognozē Gašpuitis.

Savukārt Zviedrijas ekonomikā vērojams spēcīgs iekšzemes pieprasījums, ko virza mājsaimniecību patēriņš un pieaugoša dzīvokļu celtniecība. Tikmēr vāji panākumi vērojami eksportā. Publiskā sektora parāds saglabāsies zem 40% no IKP. Situācija darba tirgū uzlabojas, bet, tā kā palielinās darbaspēka piedāvājums, bezdarbs samazinās lēnām. Paaugstinātas imigrācijas un vājas integrācijas politikas ietekmē līdzsvara bezdarba līmenim it tendence pieaugt.

Somijas ekonomika cīnās ar strukturālām problēmām mežsaimniecības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, Krievijas un taupības politikas ietekmi, kas kavē izaugsmi. Vājāks eiro sniegs zināmu atbalstu Somijas eksportam.

Dānijas ekonomikā vērojama duāla situācija, jo uzrādās gan pozitīvi, gan negatīvi faktori turpmākai attīstībai. Liela loma būs ģeopolitiskajiem notikumiem. Fiskālā politika pirms gaidāmajām vēlēšanām 2015. gadā kļūs stimulējošāka.

Arī tendences Norvēģijas ekonomikā demonstrē dažādus virzienus. Negatīvie faktori ietver kapitāla izdevumu palēnināšanās naftas un gāzes nozarē un zemas investīcijas mājokļu būvniecībā. Bet darba tirgus ir stabilizējies, kas reizē ar labu reālo ienākumu pieaugumu palīdzēs uzturēt patēriņu.

Ref: 102.000.102.8715


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.