bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 25.09.2018 | Vārda dienas: Rauls, Rodrigo

SEB: Krievijas ekonomika turpinās rukt arī šogad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis

Pasaules ekonomikas izaugsmei ir potenciāls kļūt spēcīgākai, tomēr izaugsme būs nelīdzsvarota un trausla. Joprojām, neskatoties uz ilgstoši īstenoto ekspansīvo monetāro politiku un krasi sarukušajām enerģijas cenām, dominē lejupslīdes riski, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

«Ražotāji saskaras ar nopietnām grūtībām, ko raksturo vājš pieprasījums, ražošanas jaudu pārpalikums un preču cenu samazināšanās. Tikmēr daudzās valstīs aktīvi attīstās pakalpojumu nozare. Sagaidāmā izaugsmes palēnināšanās Ķīnā, ASV iekšzemes patēriņa jauda un Eiropas pakāpeniskā atveseļošanās veidos piesardzīgi labvēlīgu globālās izaugsmes vidi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs IKP pieaugums palielināsies no 2,1% 2015.gadā līdz 2,2% šogad un 2,4% 2017.gadā,» skaidro ekonomists.

Pēc viņa sacītā, pasaules ekonomika saskaras ar milzīgiem un sarežģītas dabas izaicinājumiem. Līdz ar izejvielu cenu kritumu un strauji augošo un no naftas atkarīgo valstu ekonomiku pieaugošais ASV dolāros denominētais parādu slogs, kā arī valūtu kritums, ir atsegušas ekonomiku strukturālos trūkumus. Ķīna un daudzas naftas ražotājvalstis būs spiestas pārdot uzkrātos ārvalstu aktīvus, kas rada spiedienu uz pasaules akciju un fiksēto ienākumu vērtspapīru tirgiem. Šīs tendences papildus koriģēs ASV Federālo rezervju sistēmas (FED), kā arī Ķīnas valūtas politika. Pagaidām gan vēl līdzšinējo Ķīnas pāreju uz elastīgāku valūtas kursa politiku nevar vērtēt kā vēlmi iesaistīties valūtas kursu karos. Valūtas politikas normalizēšanās process nebūs viegls, jo būs nepieciešama daudz lielāka pasaules centrālo banku un citu organizāciju sadarbība, lai izietu no uzņemtā cikla.

Ķīnas IKP pieaugums 2016.gadā būs 6,5% (6,9% 2015.gadā) un samazināsies līdz 6% 2017.gadā. Ķīna spēs izvairīties no cietās piezemēšanās, ko nodrošinās turpmākie monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumi un augošs pakalpojumu sektors. Palēninājums ir strukturāls, un līdz ar to sagaidāms, kā arī ciklisks. Rūpniecības sektora jaudas pārpalikums, parāda sloga pieaugums, kā arī valsts uzņēmumu problēmas padara ekonomikas izaugsmi viegli ievainojamu, prognozē eksperts.

«Krievija un Brazīlija uzrāda nopietnas izaugsmes problēmas, un to ekonomikas turpinās rukt arī šogad. Indijas ekonomikā ir vērojama pretēja tendence un IKP pieaugums kāps no nedaudz virs 7% 2015.gadā līdz 8% 2017.gadā. Patlaban strauji augošās ekonomikas veido aptuveni 60% no pasaules IKP un pēdējos gados ir nodrošinājušas vairāk nekā 80% globālās izaugsmes. Tagad šīs valstis globālajai ekonomikai ir bremzējošs faktors, tai skaitā liels asimetriskā riska faktors, ietverot politiskos riska elementus.

Eiropas Savienības ekonomika turpina pamazām atgūties. Eirozona gūst labumu no zemajām procentu likmēm, naftas cenu krituma un vāja eiro. Patēriņa virzītu izaugsmi ir sekmējusi zemā inflācija, kas uzlabo mājsaimniecību pirktspēju, jo bezdarbs turpina samazināties. Turpmāk sagaidāma ļoti piesardzīga kapitāla izdevumu augšupeja, ko veicinās relatīvi augstā jaudu noslodze. Eirozonas IKP pieaugums šogad prognozējams 1.9% apmērā (1,5% 2015. gadā) un sasniegs 2% nākamgad. Vērojamās bēgļu krīzes ietekme uz ekonomiku būs samērā neliela, taču palielinās politisko nenoteiktību ar ilgtermiņa potenciālu ietekmi uz ekonomiku. Tikmēr Eiropas Savienības sadarbība pakļauta daudziem izaicinājumiem, jo īpaši, kad to draud pamest Apvienotā Karaliste. Visticamāk, ka Brexit draudi tiks novērsti, taču atšķirīgas vīzijas par ES nākotni turpinās uzturēt spriedzi starp Londonu un Briseli.

ASV ekonomiku lielā mērā ir skāruši starptautiskie notikumi, par spīti tam, ka iekšzemē tendences ir pozitīvas. 2015. gada noslēgums bija neizteiksmīgs. IKP pieaugums 2016.gadā sagaidāms līdzīgs, kā pērn, respektīvi 2,4%. 2017.gadā izaugsme palielināsies līdz 2,7%. ASV ražotāju konkurētspēju ir iedragājis dolāra kāpums, kas pēdējā pusotra gada laikā cēlies par 20% (reālajā izteiksmē). Naftas cenu krituma ietekme ir krietni komplicētāka. Investīcijas naftas ieguves nozarē ir sarukušas, savukārt mājsaimniecības ir ieguvušas daudz lielāku pirktspēju. Apstrādes rūpniecības daļa ekonomikā ir sarukusi un pakalpojumu nozare, kas pieaug, ir kļuvusi par nozīmīgu ASV ekonomikas dzinējspēku. Iekšzemes nelīdzsvarotības neesamība, kas vēsturiski ir aktivizējusi recesijas, 2016. un 2017.gadā ASV ļaus pārsniegt potenciālo izaugsmi, kaut pieauguma temps būs neizteiksmīgs. Pasaulē turpina dominēt inflācijai nelabvēlīgi spēki – ražošanas jaudu pārpalikums, lejupvērsts spiediens uz algām, kā arī globalizācijas un digitalizācijas procesi. Lielākajā daļā valstu inflācijas augšupeja ir aizkavējusies naftas cenu krituma dēļ. Pieaugoša jaudu noslodze palīdzēs samazināt deflācijas risku. ASV bezdarba līmenis ir tik zems, ka algu izmaiņās būs vērojams atsitiens, jo īpaši 2017.gadā. Raugoties nākotnē, inflācija pieaugs, bet lielākajā daļā valstu tā būs zem noteiktajiem inflācijas mērķiem,» skaidro Gašpuitis.

«Globālā monetārā politika šogad kļūs vēl ekspansīvāka. Vāja riska apetīte finanšu tirgos, šķiet, provocē uz jauniem stimulēšanas pasākumiem. Kaut arī ASV Centrālā banka turpinās celt likmi, tās normalizācijas procesu kavē tas, ka pārējā pasaule virzās pretējā virzienā. Ārkārtīgi zemās inflācijas gaidas, reizē ar negatīviem izaugsmes riskiem, liks Eiropas Centrālo banku (ECB) un Japānas Banku pazemināt bāzes likmes un paplašināt aktīvu pirkumus (kvantitatīvā mīkstināšana). Ņemot vērā risku, ka krītošas inflācijas ietekmē reālās procentu likmes pieaug, daudzām centrālajām bankām būs grūti noslēgt savus uzsāktos stimulēšanas centienus. Viss norāda uz to, ka nākotnes likmju pieaugums būs izteikti lēzens un piesardzīgs. Ilgais zemas inflācijas periods būs piespiedis centrālās bankas pārvērtēt monetārās politikas mērķus. Visticamāk, ka centrālās bankas būs spiestas atzīt, ka būs nepieciešams krietni ilgāks laiks par divu gadu perspektīvu, lai sasniegtu izvirzītos inflācijas mērķus,» teic ekonomists.

Ref: 102.000.102.11870


Pievienot komentāru

  1. janka teica:

    Latvijai tas nedraud,ta ekonomika jau lidz rokturim sabrukusi….!

Pāvests mudina skatīties plašāk par pašu interesēm; Aglonā sagaidīts ar gavilēm

Sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību, pirmdien uzrunā Rīgā mudināja pāvests Francisks, kurš Latviju apmeklē vienas dienas vizītē.

Foto: Pāvests Francisks dievkalpojumā Rīgas Domā un Sv.Jēkaba katedrālē ar senioriem

Pāvests Francisks viesojas gan Rīgas pilī, gan Rīgas Doma baznīcā, kur vadīja ekumenisko dievkalpojumu, klātesot dažādām Latvijas amatpersonām.

Pāvests Francisks ierodas vizītē Latvijā

Latvijā pirmdien, 24.septembrī, ieradās katoļu pāvests Francisks. Pāvestu Rīgas lidostā sagaidīja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un citas personas.

Nedēļa Lietuvā. Vēlas «apcirpt» tiesu izpildītāju atlīdzību

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aizvadītajā nedēļā sagatavojusi likumdošanas priekšlikumus, lai ierobežotu tiesu izpildītāju atalgojumu līdz 15% no to piedzītās summas.

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Jaunākie komentāri