bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.10.2018 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Swedbank aptauja: jaunieši vēlas stabilitāti, aug ticība Latvijas darba tirgum

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUStabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Kā liecina Swedbank veiktā jauniešu aptauja*, vairāk nekā puse no studiju vecuma jauniešiem (53%) vislabprātāk uzsāktu darba gaitas kādā jau sevi apliecinājušā uzņēmumā.

No aptaujātajiem jauniešiem trešdaļa vēlētos strādāt nelielā vai vidējā uzņēmumā, bet ceturtdaļa – kādā no lielajiem uzņēmumiem. Interesanti, ka jaunuzņēmumos jeb start-up uzņēmumos darba gaitas uzsākt būtu gatavi vien 6% jauniešu, atzīmē bankā.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone stāsta: «Lai jaunietis varētu veiksmīgi uzsākt savu darba dzīvi, viņam ir jābūt konkurētspējīgam darba tirgū. To iemeslu vidū, kas jauniešiem traucē iekļauties darba tirgū, ir neatbilstošs kompetenču līmenis, darba pieredzes trūkums, nespēja pamatoti izdarīt savu profesionālo izvēli, kā arī darba tiesisko attiecību nepārzināšana, kas rada nereģistrētas nodarbinātības riskus. Vairāk nekā puse no jauniešiem, kas reģistrējas NVA kā bezdarbnieki, ir bez profesijas, pabeiguši tikai pamatskolu vai vidusskolu, toties vismazāk jauniešu bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību.»

Viņa norāda, ka tas liecina par labas un mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības un profesijas nozīmi. «Piemēram, šobrīd, kad darba tirgus strauji digitalizējas, jauniešiem ir lielas izredzes apgūt ar modernajām tehnoloģijām saistītās profesijas un veiksmīgi iekļauties darba tirgū, kļūt par zinošiem, perspektīviem, uz attīstību un nākotni orientētiem darbiniekiem. NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki, saņemot aģentūras atbalstu konkurētspējas paaugstināšanai, diezgan ātri atrod darbu: vidējais jauniešu bezdarba ilgums – 3,3 mēneši. Jauniešu bezdarbnieku skaits gada laikā samazinājies par piektdaļu, un tas ir lielākais samazinājums starp visām reģistrētajām bezdarbnieku mērķa grupām.»

Lai gan uzņēmējdarbības gars pieaug, vairums izvēlētos darbu stabilā uzņēmumā

Kā liecina veiktā aptauja, tikai aptuveni viena sestā daļa jauniešu (16%) vislabprātāk veidotu paši savu biznesu vai strādātu ģimenes uzņēmumā. Šādu izvēli biežāk minējuši jaunieši pēc 24 gadu vecumā (23% no aptaujātajiem), bet salīdzinoši retāk tie, kuri tikko beiguši vidusskolu vai uzsākuši studijas (10%).

«Tas, ka jaunieši nosliecas par labu jau strādājošiem uzņēmumiem, liecina – stabilitāte un prognozējamība ir cieņā arī šajā auditorijā. Zīmīgi arī, ka studentu vidū jau parādās lielāka ticība saviem spēkiem – aizvien vairāk jauniešu būtu gatavi veidot savus uzņēmumus, jo ir gūtas pirmās zināšanas par to, kā savs bizness būtu jābūvē, no kā jāizvairās. Īpaši priecē tas, ka trešo, ceturto un vēlāko kursu studentu vidū pieaug uzticamība Latvijas darba tirgum, iespējām, ko sniedz mūsu uzņēmumi un pašu veidots bizness. Taču, protams, atbalsts jauniešu profesijas un karjeras izvēlē nozīmē arī ievērojamu finansiālu ieguldījumu no vecāku puses,» stāsta Swedbank uzkrājumu un apdrošināšanas jomas vadītāja Vita Loginova.

Viņa atzīmē, ka ņemot vērā, ka maksa par profesionālā bakalaura studijām Latvijas augstskolās šobrīd ir vidēji 7 300 eiro, plus ikdienas izdevumi vidēji 200 eiro mēnesī – vecākiem tas nozīmē savlaicīgu uzkrājumu veidošanu bērna nākotnei. «Turklāt, kā rāda Swedbank veiktās klientu aptaujas, nereti šo vecāku īpaši veidoto uzkrājumu jaunieši izlieto tieši biznesa idejas realizēšanai,» stāsta Loginova.

Aptaujas dati atklāj, ka teju piektdaļa (17%) jauniešu savas darba gaitas plāno uzsākt ārvalstīs. Vēlmei doties strādāt ārpus Latvijas gan ir tendence samazināties, pieaugot vecumam. Šāds plāns ir 22% jauniešu vecumā no 18-19 gadiem, un tikai 10% vecuma grupā 22 līdz 24 gadi.

Jauniešu vidū darba kā ienākumu avota nozīme pakāpeniski palielinās ar katru studiju gadu, bet jo īpaši studentiem sasniedzot 22 gadu vecumu (tas ir aptuvenais vecums, kad tiek pabeigta trīs gadus ilgā bakalaura programma). Ja vecuma grupā no 18 līdz 19 gadiem galvenie ienākumu avoti ir stipendija (57%), ģimenes atbalsts (39%) un tikai tad paša algotā darbā gūtie ienākumi (30%), tad pēc 22 gadu vecuma 78% ienākumus gūst no algota darba, 51% saņem atbalstu no ģimenes, un vairs tikai 18% – stipendiju.

Ref:224.000.103.2904


Pievienot komentāru

  1. Anonymaus teica:

    Puse no klases aizbrauc uz bagātāku valsti strādāt, vai sarunā darbu starp draugiem, es neēsmu nekur reģistrēts, mācos, sēžu pie kompja arī vairs nemeklēšu jo jau ir bijušas daudzas neveiksmīgas intervijas man ar divām izglītībām. Viss kas man ir apkārt ir tikai dārgi veikali. laukos brālis tikai sev var nopelnīt ar govju audzēšanu. Galīga bezcerība šeit Latvijā. Kāda jēga ja pat normālu ēdienu nevar nopirkt trešais bērns ģimenē plus vēl dārgs telefons izšķīst.

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.