Swedbank: Brexit gadījumā pārcelties uz Lielbritāniju vairs nebūs tik vienkārši

Mārtiņš Kazāks

Lielbritānija paliks Eiropas Savienībā (ES), prognozē Swedbank ekonomisti, tās izstāšanos jeb tā saukto Brexit varbūtību vērtējot ap 40%. Brexit gadījumā tā negatīva ietekme Baltijā un eirozonā kopumā būs jūtama caur krasākām svārstībām finanšu tirgos, tirdzniecības šķēršļiem un politisku nestabilitāti Eiropā.

Tas nozīmētu arī lielāku neskaidrību par monetāro politiku un lēnāku izaugsmi Baltijā un eirozonā, secināts jaunākajā Swedbank tematiskajā apskatā.

Ja Lielbritānija paliks ES, pēc referenduma 23.jūnijā būs vērojams pozitīvs atsitiens akciju cenās un Lielbritānijas mārciņas vērtībā. Pašlaik mārciņas kurss ir ap 0,785 par vienu eiro un tuvākā mēneša laikā, gaidot referendumu, tas varētu vēl nedaudz pavājināties. Swedbank ekonomisti prognozē, ka pēc referenduma mārciņas vērtība pieaugs līdz 0,75 un varētu svārstīties ap šo atzīmi gada otrajā pusē. Sagaidāms, ka Anglijas Banka sāks celt bāzes likmes 2017.gada pirmajā ceturksnī.

Swedbank lēš Brexit varbūtību ap 40%. Financial Times Lielbritānijas iedzīvotāju interneta un telefona aptauju regulārs apkopojums rāda «palikt» nelielu pārsvaru par «izstāties» (attiecīgi 46% un 43%), bet šī starpība ir ļoti maza. 10% no iedzīvotājiem vēl nav izdomājuši, kā balsos. Dažādas aptaujas un aplēses vērtē Lielbritānijas izstāšanas iespējamību no 20% līdz 40%.

Brexit gadījumā gan Lielbritānija, gan ES kļūs ekonomiski un politiski vājākas. Dažādu institūciju aplēses liecina, ka negatīva ietekme uz Lielbritānijas iekšzemes kopproduktu ilgtermiņā varētu būt ap 0,1-0,9 procentpunktiem Brexit gadījumā, atkarībā no pieņēmumiem, komentē Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Negatīvā ietekme uz eirozonu un Baltiju būs netieša un tāpēc krietni mazāka. Tā būs jūtama caur stresu finanšu tirgos. Efekts būs ātrs bet galvenokārt īstermiņā – lielas svārstības, vājāka mārciņa, iespējams kritums akciju cenās un obligāciju ienesīgumā. Ietekme uz Baltiju būs līdzīga kā eirozonā kopumā, varbūt pat mazāka, ņemot vērā pašlaik ļoti zemus parāda līmeņus. Sagaidāms, ka mārciņas vērtība nokritīs vismaz par 5% pret ASV dolāru (pašlaik 1,45 dolāru par mārciņu). Visticamāk, tā pavājināsies arī attiecībā pret eiro. Vidējā termiņā, ja negatīvā ietekme uz eirozonas ekonomiku izrādīsies vērā ņemama, Eiropas centrālā banka (ECB) varētu atlikt stimulējošo pasākumu mazināšanu un likmju celšanu uz vēlāku laiku, tādējādi ilgāk saglabājoties negatīvām procentu likmēm un palielinoties aktīvu burbuļu riskiem, skaidro ekonomists.

Viņš piebilst, ka Baltija eksportē uz Lielbritāniju ap 3-5% no visām precēm (Latvija – ap 5%). Lielbritānijas tirgus ir īpaši svarīgs dažām nozarēm, piemēram, kokrūpniecībai, mašīnbūvei, Lietuvas gadījumā arī naftas pārstrādei. Ja mārciņa kļūs ievērojami lētāka pret eiro, tad eksporta plūsmas uz Lielbritāniju varētu mazināties, tomēr kopumā sagaidāma diezgan ierobežota negatīva ietekme, jo kamēr netiks izstrādāti jauni tirdzniecības līgumi, visi esošie tirdzniecības nosacījumi starp ES un Lielbritāniju paliks spēkā. Tajā pat laikā, jo lēnāka izaugsme būs Lielbritānijā, jo vājāks pieprasījuma kāpums arī pēc Baltijas precēm un pakalpojumiem.

«Politiskām sekām, potenciāli, būs vislielākais negatīvais efekts – vēl izaicinošāka sadarbība ES iekšienē un politiski vēl sadrumstalotāka Eiropa, lielāka iespēja radikāliem/ populistiskiem politiskiem spēkiem palielināt savu ietekmi, nepieciešamu strukturālo reformu atlikšana, lielāka ģeopolitiskā nenoteiktība, utt. Ir iespējami līdzīgi referendumi arī citās ES valstīs, ka šo nenoteiktību vēl palielinātu. Šīs sekas neapšaubāmi būs vērā ņemamas arī Baltijā, palēninot arī ekonomikas izaugsmi,» uzsver Kazāks.

«Lielbritānija ir bijusi viens no populārākajiem galamērķiem Baltijas emigrantiem pēc krīzes 2008.-2009.gadā. Jāņem vērā, ka jau tagad sociālas drošības atbalsts tiek pakāpeniski mazināts un tas notiks arī turpmāk – arī tad, ja Lielbritānija paliks ES. Tomēr Brexit gadījumā šie procesi varētu kļūt spējāki un ar vājāku Lielbritānijas ekonomiku, emigrantiem būs jārēķinās ar mazāku sociālo atbalstu un ierobežotākām darba iespējām. Tiem, kas plāno pārcelties uz Lielbritāniju – tas vairs nebūs tik vienkārši,» tā ekonomists.

Ref: 102.000.102.12633

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas