bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 21.09.2018 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Swedbank: Latvija – zaļākā valsts Baltijā, bet nevienlīdzība ir risks

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULatvija patlaban piedzīvo strauju ekonomisko izaugsmi, taču sabiedrība to izjūt diezgan nevienmērīgi. Ienākumu nevienlīdzība var negatīvi ietekmēt izaugsmi arī ilgtermiņā. Arī vājie rezultāti pārvaldībā (piemēram, likuma vara) liek šķēršļus ekonomikas attīstībai ilgākā perspektīvā. Tāpēc uz ekonomikas rādītājiem un izaugsmi ir svarīgi raudzīties arī no ilgtspējas viedokļa, atzīmē Swedbank pārstāvji.

«Ilgtspēja mūsdienās kļūst par daļu no uzņēmumu konkurētspējīga piedāvājuma. Investori un uzņēmēji visā pasaulē arvien vairāk skatās uz ilgtspējas kritērijiem, kuros ietilpst vides aizsardzība, sociālā iekļaušana un pārvaldība, integrējot šos kritērijus investīciju/biznesa lēmumos, produktos un procesos. Arvien populārāki kļūst videi draudzīgi produkti un pakalpojumi, arvien vairāk tiek runāts par vienlīdzīgām strādājošo iespējām, darbinieku ētisko rīcību un ilgtspējīgu domāšanu. Tiek ieviestas jaunas regulas, piemēram, obligāta ilgtspējas kritēriju iekļaušana lielo uzņēmumu pārskatos Eiropā, un jaunas starptautiskas vienošanās (piemēram, Parīzes klimata vienošanās). Jauns ietvars, kā uz šīm lietām skatīties, nāk no ANO Dienaskārtības 2030 ilgtspējīgai attīstībai, kuras virsmērķis ir līdz 2030.gadam izskaust nabadzību visā pasaulē un veicināt ilgtspējīgu attīstību. ANO dienaskārtība iekļauj 17 Ilgtspējīgas Attīstības Mērķus (IAM), un valstis visā pasaulē ir atbildīgas par to sasniegšanu,» uzsver Swedbank Baltija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Bankas eksperti norāda, ka Latvijā un Baltijā arī var redzēt zināmu spiedienu no valsts puses (lielā mērā Eiropas Savienības apņemšanos dēļ – mērķi emisiju mazināšanai, atjaunojamas enerģijas attīstīšanai utt.). Jau tika izlaistas arī pirmās t.s. zaļās obligācijas (piemēram, Latvenergo, Altum), proti, jauns finanšu instruments, kurš tiek arvien plašāk izmantots visā pasaulē un ar kura palīdzību finansē videi draudzīgus projektus. Tajā pat laikā Latvijas uzņēmumi vēl neizjūt tik lielu spiedienu no konkurentiem kā, piemēram, Zviedrijā, kur uzņēmumu regulārie ilgtspējas pārskati jau kļuvuši par normu. Tomēr tas ir tikai laika jautājums, agri vai vēlu šis būs standarts arī pie mums. Kā parasti, agrāk šo izjutīs lielie eksportējošie uzņēmumi – daudzi ar to saskaras jau tagad. Pircēju un piegādātāju ilgtspējas standartu prasības pieaugs, un daudzos gadījumos tas varētu būt viens no izšķirošajiem faktoriem, vai sadarboties ar konkrēto uzņēmumu.

Sociālajā iekļaušanā Latvijā deg sarkanā gaisma, atspoguļojot nepietiekamu līdzšinējo progresu ienākumu nevienlīdzības un nabadzības mazināšanā, veselības aprūpes uzlabošanā, secināts   Swedbank apkopotajā Ilgtspējas indikatorā. Tāpat banka secinājusi, ka mātes mirstība dzemdībās ir lielākā Baltijā un viena no lielākajām Eiropā (18 nāves gadījumi uz 100 tūkstošiem dzīvi dzimušiem bērniem). Spēcīgas institūcijas ir svarīgs priekšnoteikums veselīgai biznesa videi un tādējādi uzņēmējdarbības un investīciju attīstībai, bet pārvaldības jomā Latvijā arī deg sarkanā gaisma.

Tikmēr visos Pasaules Bankas apkopotajos pasaules mēroga rādītājos (politiskā stabilitāte, valsts aparāta efektivitāte, likuma vara, regulēšanas kvalitāte, pilsoniskā sabiedrība) Latvijai patlaban diemžēl ir visvājākie rezultāti Baltijā. Izgaismotās problēmas maksātspējas un tieslietu jomā, ka arī finanšu sektorā ir no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem.

Uzlabojums pēdējo četru gada laikā pārvaldības jomā Latvijā gan bijis visstraujākais Baltijā. Turklāt spriežot pēc pēdējo gadu reformām, uzlabojums varētu turpināties, secināts bankā.

Swedbank pētījuma secināts, ka strukturālie priekšnosacījumi ilgtspējīgai izaugsmei Latvijai kopumā ir sliktāki nekā Igaunijai un Lietuvai (vērtējot, piemēram, izglītību, inovācijas, darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmeni), tomēr te situācija raksturojama ar dzelteno gaismu. Vēl arvien diezgan bēdīga situācija ir ar inovācijām – nepietiekami ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, zems reģistrēto patentu skaits. Arī pieaugušo iesaiste mūžizglītībā ir maza. Uzlabojumi bijuši gana strauji, daļēji pateicoties ekonomikas atveseļošanās procesam pēc krīzes, secināts pētījumā.

Vides aizsardzības jomā Latvija patlaban ir «zaļāka» valsts nekā Igaunija un Lietuva, lai gan arī te pagaidām deg «dzeltena gaisma». Gan atjaunojamās enerģijas īpatsvars Latvijai ir lielāks, gan atkritumu daudzums un CO2 emisijas ir salīdzinoši zemas, tomēr no 2030.gada mērķiem vēl atpaliekam. Savukārt energointensitāte vēl ir diezgan liela, arī atkritumu šķirošanā Latvija atpaliek.

Swedbank makroekonomikas pētījumu daļa ir uzsākusi Ilgtspējas indikatoru mērīšanu visos Swedbank grupas mājas tirgos: Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Īsumā raksturojot pašreizējos Ilgtspējas indikatorus Latvijā ar luksofora ilustrāciju, pagaidām ar sarkano gaismu ir atzīmējamas sociālā iekļaušana (proti, vai ekonomisko izaugsmi izjūt pēc iespējas vairāk cilvēku) un pārvaldība (proti, cik spēcīgas ir institūcijas un vai tās sekmē spēcīgu un iekļaujošu izaugsmi). Savukārt ar dzelteno gaismu raksturojama vides aizsardzība un ilgtspējīga izaugsme (proti, strukturālie priekšnosacījumi izaugsmei vidējā un ilgtermiņā), skaidro bankā.

Ref:224.000.103.4129


Pievienot komentāru

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.

NMPD brigādēm varēs maksāt piemaksas par darbu valsts pasākumu nodrošināšanā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz noteikt piemaksu 100% apmērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm, kas piedalās īpaši nozīmīgu valsts pasākumu nodrošināšanā.

Saeima 2.lasījumā atbalsta VDK dokumentu publicēšanu internetā

Daļu no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Latvijas Nacionālais arhīvs līdz 2018.gada beigām publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeima ceturtdien, 20.septembrī, atbalstīja otrajā lasījumā.

Iekšzemes migrācijā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti

Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.