bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 18.08.2018 | Vārda dienas: Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena

Swedbank: Līdzšinējais Krievijas izaugsmes modelis ir sevi izsmēlis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Swedbank vecākā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna

Ekonomikas izaugsme Baltijas jūras reģionā ir diezgan vārga. Tam par iemeslu ir eirozonas ekonomikas vājums, ar Krieviju saistītie ģeopolitiskie riski, un pašu ekonomiku nelīdzsvarotība, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Latvijā izaugsme kļuvusi lēnāka un tā būs permanenti lēnāka, nekā iepriekš. Lai balstītu izaugsmi, nepieciešamas investīcijas. Līdz šim Latvijai ar ārvalstu tiešo investīciju piesaisti ir veicies diezgan labi, bet pēdējos pāris gadus to ieplūde ir diezgan vārga. Līdz ar zināmu ekonomikas briedumu un izmaksu pakāpenisko kāpumu sāk augt Latvijas uzņēmumu tiešās investīcijas citās valstīs un šī tendence turpināsies. Lai veicinātu straujāku ekonomikas izaugsmi, uzņēmumiem ir ne tikai jāinvestē efektivitātes uzlabošanā, inovācijās un izpētē un attīstībā, bet arī jārāpjas ārā no ēnu ekonomikas, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Pēc viņas teiktā, pasaulē izaugsme ir ļoti nevienmērīga un vairumā lielo ekonomiku tā jau daudzus gadus ir zemāka, nekā gaidīts. Īpaši vārga tā ir eirozonā, kas bremzē izaugsmi visā pasaulē. Lai gan iet kā pa celmiem, pasaules ekonomika tomēr aug, un tas ir vitāli svarīgi Baltijas jūras reģiona valstīm, jo to izaugsme lielā mērā balstās tieši uz eksportu. Jau trešo gadu reģiona izaugsme atpaliek no prognozētā un ir zem ilgtermiņa vidējā tempa. Izaugsmi reģionā bremzē ne tikai eirozonas vājums, bet arī Krievijas-Ukrainas konflikta radītais ģeopolitiskais saspīlējums un nedrošība. Lēnā izaugsme daļēji ir sekas arī pašu reģiona ekonomiku strukturālai nelīdzsvarotībai – šeit var minēt Krieviju, kuras līdzšinējais izaugsmes modelis, kas balstās uz augošām izejvielu (jo īpaši naftas) cenām, ir sevi izsmēlis.

Swedbank prognoze reģiona izaugsmei šim gadam ir vien 1,2%. Nākošgad tā kļūs vēl vājāka – vien 0,9%, kas ir pat lēnāk, nekā prognozēts eirozonai. Tas gan lielā mērā ir Krievijas dēļ – tur gaidāma recesija. Lai gan citas reģiona ekonomikas visticamāk augs, izaugsme būs ļoti mērena. 2016.gadā reģiona izaugsme gaidāma ap 1,9%, pateicoties straujākai izaugsmei eirozonā un cerībām uz Krievijas-Ukrainas konflikta stabilizāciju, kā dēļ Krievija varētu atgriezties pie bālas, bet tomēr izaugsmes.

Strašuna uzsver, ka reģiona konkurētspēju un izaugsmi var uzlabot, ciešāk integrējoties un specializējoties. Lai tas notiktu, ir svarīga ekonomiku strukturālā kvalitāte (proti, institūciju un uzņēmējdarbības vides kvalitāte un efektivitāte, nodokļi, likuma vara, u.c.), tās uzlabošana un atšķirību mazināšana starp reģiona valstīm. Swedbank veidotais Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) rāda, ka strukturālās kvalitātes ziņā reģions kopumā ir starp 24% konkurētspējīgākām valstīm pasaulē. BSI ir kāpis uz 7,6 šogad no 7,4 pērn – tas ir labāk nekā ES vidēji (7,1), bet sliktāk nekā ASV (8,4).

«Negatīva ietekme uz reģiona izaugsmes ilgtermiņa potenciālu ir Krievijas ģeopolitiskiem riskiem. Pēc būtības tie ir lielā mērā nogrāvuši iepriekšējos gados panāktos uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabojumus un reģiona pārējo valstu sadarbība un integrācija ar Krieviju būtiski saruks. Attīstība Krievijā pašlaik ir galvenais risks Baltijas jūras reģiona izaugsmei. Lai mazinātu šādu risku ietekmi, parējām reģiona valstīm ir nepieciešams stiprināt savstarpējo integrāciju un izmantot savas priekšrocības, lai integrētos ar citām augošām ekonomikām. Ir skaidrs, ka ar esošo notikumu attīstību, Krievijas biznesa vide un likuma vara virzās prom no Eiropas standartiem. Tas vēl vairāk saasina Krievijas ekonomikas esošā modeļa nespēju radīt pietiekoši strauju izaugsmi, proti, Krievijas ekonomika ilgstoši stagnēs,» saka Strašuna.

Papildus pasaules ekonomikas vājumam un ģeopolitiskiem riskiem ir virkne iekšēju faktoru, kas palēninās Latvijas ekonomikas izaugsmi ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Piemēram, demogrāfisku tendenču dēļ nodarbināto skaits ilgtermiņā mazināties. Līdz ar to izaugsmi veidos vien ražīguma kāpums, kam nepieciešamas investīcijas, teic bankas eksperte.

Swedbank Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) Latvijai uzrāda nelielu kāpumu ekonomikas strukturālās/institucionālās kvalitātes vērtējumā, uz 6,9 no 6,5 pērn (6,1 aizpērn). Tas nozīmē, ka Latvija ir 31% konkurētspējīgāko pasaules valstu vidū. Latvija spējusi apsteigt Lietuvu (6,6), bet vēl arvien atpaliek no reģiona vidējā (7,6) un Igaunijas (7,7). Ņemot vērā, ka pašreizējie reformu plāni ir diezgan blāvi un tajos trūkst ambīciju, nākamajos pāris gados Latvija var zaudēt savas pozīcijas, ja konkurenti būs izveicīgāki reformu īstenošanā.

No indeksa desmit jomām, vislielākais uzlabojums pēdējo divu gadu laikā ir bijis infrastruktūrā un loģistikā, citās jomās arī vērojams progress, bet lēnāks. Izņēmums ir inovāciju klimats, kas ir pat nedaudz pasliktinājies. Šī noteikti ir viena no jomām, kas prasa vislielāko uzlabojumu.

Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieplūde Latvijā pēdējos pāris gadus ir diezgan vārga, līdzīgi kā Eiropā kopumā. Taču nepieciešamība biznesam investēt (it īpaši izpētē un attīstībā) ir kritiska, lai balstītu ražīguma kāpumu un ilgtspējīgu izaugsmi. Ņemot vērā mūsu joprojām diezgan zemo uzkrājumu līmeni, svarīga loma ir tieši ārvalstu investīcijām, kas var palīdzēt ne tikai ar finansējuma piesaisti, bet arī ar jaunām zināšanām, jauniem partneriem un noieta tirgiem.

Ārvalstu investīciju atdeve Latvijā joprojām ir lielāka un izmaksas ir zemākas nekā Eiropā vidēji. Tomēr līdz ar lēnāku izaugsmi un ienākumu līmeņa izlīdzināšanos ar ES attīstītām valstīm, visticamāk, atdeve mazināsies, kamēr izmaksas turpinās augt. Ģeopolitiskā neskaidrība saistībā ar Krievijas-Ukrainas konfliktu arī ietekmēs ārvalstu investīciju plūsmas – interese no Rietumu kompānijām veidot Latvijā jaudas eksportam uz Krieviju, visticamāk, mazināsies. Bet var pieaugt interese no Krievijas investoriem, lai investētu politiski stabilā ekonomikā, uzsver ekonomiste,

Pēc viņas teiktā, līdz ar zināmu ekonomikas briedumu sāk augt Latvijas uzņēmumu tiešās investīcijas citās valstīs. Tās vēl arvien ir ievērojami mazākas nekā ĀTI Latvijā, bet, visticamāk, turpinās kāpt – izmaksām pieaugot, kāps motivācija uzņēmējiem (gan ar vietējo, gan ar ārvalstu kapitālu) pārcelt savu darbību (daļēji vai pilnībā) uz ārzemēm. Tā arī ir iespēja labāk apgūt gan esošus, gan jaunus noieta tirgus.

Lai stiprinātu konkurētspēju un veicinātu izaugsmi, uzņēmējiem nepieciešams investēt gan efektivitātē, gan jaunu inovatīvu produktu attīstībā un tirgu apgūšanā (privātā sektora investīcijas izpētē un attīstībā ir kritiski zemas), bet to var sekmīgi izdarīt vien tad, ja uzņēmums nav ēnu ekonomikā. Proti, izkāpt no ēnu ekonomikas ir absolūti nepieciešams pašiem uzņēmējiem, lai sasniegt augstu produktivitātes līmeni un eksporta jaudu. Politikas veidotājiem savukārt jāpalīdz uzņēmējiem to paveikt, mazinot nodokļu slogu, atbalstot inovācijas, investīcijas izpētē un attīstībā un turpinot uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Tāpat arī adekvāti reaģējot uz demogrāfijas un darba tirgus izaicinājumiem, tā Strašuna.

Ref: 102.000.102.8768


Pievienot komentāru

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Noslēdzas SPRK izsole par dabasgāzes uzglabāšanu Inčukalnā

Pēc saskaņošanas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, AS Conexus Baltic Grid, ņemot vērā SPRK norādījumus, pieņēma lēmumu apstiprināt daļu no izsoles 2.varianta ietvaros iesniegtajiem piedāvājumiem par aktīvās dabasgāzes daudzuma uzglabāšanu un pieejamības nodrošināšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 2018.–2019.gadā.

No Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītro septiņus tiesātus deputāta kandidātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 17.augustā, lēma no 13.Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītrot septiņus tiesātus deputāta amata kandidātus, savukārt attiecībā uz vēl vienu lēmuma pieņemšana atlikta uz nākamo sēdi, noskaidrots komisijā.

Turpmāk «baltās tiesības» būs vajadzīgas arī topošajiem traktora vadītājiem

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu izmaiņām Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras maksas pakalpojumu cenrādī.  Grozījumu projekts paredz, ka turpmāk personām, kuras mācīsies vadīt traktortehniku, būs nepieciešama traktortehnikas vadītāja braukšanas mācību atļauja.

NVA aicina darba devējus pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz šī gada 27.augustam piecpadsmit Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ietvaros. Tā ir iespēja piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darba vietās nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus un saņemot ESF finansiālu atbalstu.

Topošie prokurori «izkrīt» pārbaudēs – puse amata pretendentu nenokārto pārbaudījuma otro kārtu

Vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma otro kārtu nav nokārtojusi aptuveni puse prokurora amata pretendentu.

Apstiprina Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāju

Talsu novada domes sēdē ar balsu vairākumu tika apstiprināta jaunā Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāja. Iegūstot lielāko punktu skaitu izsludinātajā atklātajā konkursā, amatam tika virzīta Marika Grohjacka. Viņa jaunos amata pienākumus sāks pildīt 3.septembrī, informē Talsu novada domes pārstāve Inita Fedko.

Lidosta Rīga pirmo pusgadu noslēdz ar apgrozījuma pieaugumu par 13%

Starptautiskā lidosta Rīga šī gada 1.pusgadu ir noslēgusi ar apgrozījuma pieaugumu par 13%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par sešiem mēnešu periodu līdz 2018.gada 30.jūnijam.

Prāta Vētras koncerts, veikala atklāšana un remonti – daudzviet satiksmes ierobežojumi

Saistībā ar Prāta Vētras koncertu Mežaparka Lielajā estrādē no 17.augusta pulksten 15.00 līdz 18.augusta pulksten 8.00 tiks aizliegts apstāties un stāvēt Meža prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Inčukalna ielai un Kokneses prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Meža prospektam.

Izsludina jaunu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu; kā pirmā prasība – nevainojama reputācija

Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendentu pieteikšanās beigu termiņš ir 14.septembris. 

Spirta ražošana Latvijā pirmajā pusgadā samazinājusies par 19,2%

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā saražotā spirta apmērs samazinājies par 13,8%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

CVK lems par četru deputātu kandidātu iespējamo sadarbību ar VDK

Centrālā vēlēšanu komisija ir saņēmusi visu 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu pārbaužu rezultātus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra. Informācija liecina, ka CVK paredzējusi lemt par sešu kandidātu svītrošanu.

Saskaņai savos priekšvēlēšanu izdevumos būs jāiekļauj maizes dalīšana kebabnīcā

Politiskajai partijai Saskaņa savos 13.Saeimas vēlēšanu aģitācijas izdevumos būs jāiekļauj arī līdzekļi, kas tērēti, tās deputāta kandidātam dalot pensionāriem bezmaksas maizi kebabnīcā Bolderājā, vēsta TV3 ziņas.

Pasaules biržās kāpj akciju un naftas cenas

Eiropas un ASV biržās ceturtdien, 16.augustā, kāpa akciju cenas, cerībām par gaidāmajām Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības sarunām pieklusinot bažas par Turcijas ekonomikas nedienām.

Brīvdienās būs silti, dažviet pat karsti laikapstākļi

Piektdien, 17.augustā, debesis daļēji aizklās mākoņi un ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Pūšot lēnam vējam, nakts otrajā pusē un no rīta atsevišķos rajonos veidosies migla. Dienā maksimālā gaisa temperatūra būs +22...+26 grādi pēc Celsija, bet naktī gaiss atdzisīs līdz +11…+16 grādiem.

Maršruts nedēļas nogalei: Rīgas svētki, Banānu izbraukums un Piena svētki

Šajā nedēļas nogalē, dodoties pa Maršrutu, paveras iespējas baudīt daudz un dažādus pasākumus visās Latvijas malās – no Liepājas līdz Rēzeknei, braucot caur Rīgu, kur no 17. līdz 19.augustam norisināsies vieni no gaidītākajiem un vērienīgākajiem pilsētas svētkiem Latvijā. Ja ir vēlme pavadīt brīvdienas nedaudz mierīgākā vidē, tad Maršruts ved arī uz Raunu, kur norisināsies festivāls Ķiploks – visu garšu karalis. Kad tas nobaudīts, tad Liepājā atpūtas parkā Pērkone piknika gaisotnē var piedalīties Adoptēto dzīvnieku saietā 2018.

50 dienas līdz Saeimas vēlēšanām: 2 336 iedzīvotājiem beigsies pases derīguma termiņš

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus pirms 13.Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī laikus pārbaudīt, vai vēlēšanu dienā būs derīga pase. Pēc PMLP datiem no septembra līdz vēlēšanu dienai pases derīguma termiņš beigsies 2 336 Latvijas pilsoņiem.

Jau 30.augustā atklās lielveikalu IKEA; darbinieku meklējumi turpinās

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA pirmais veikals Latvijā savu darbību sāks 30.augustā, tomēr uzņēmums joprojām meklē darbiniekus.

Liedz Čakšai par gadu pagarināt veselības pakalpojumu apmaksas kritēriju izstrādi

Koalīcija ir noraidījusi Veselības ministrijas lūgumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādi, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, sacīja Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Valsts kontrole vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos

Valsts kontrole nākamā gada budžetā vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos, Latvijas Radio norāda Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.