Swedbank: Nepārdomāti politiķu lēmumi var bremzēt kreditēšanas atkopšanos

Latvijas ekonomika aug jau vairākus gadus, bet tas ir noticis bez kredītportfeļa izaugsmes. Kopējais banku kredītportfelis turpina sarukt, jo jaunā kreditēšana vēl arvien ir mazāka par esošo kredītu atmaksu, turklāt Latvijā turpinās arī problēmkredītu norakstīšana.

Spriežot pēc šī brīža tendencēm, kredītportfeļa izaugsme varētu atsākties tuvāko divu trīs gadu laikā. Tomēr to var ievērojami kavēt nepārdomāti politikas lēmumi, tādējādi bremzējot arī ekonomikas izaugsmi, portālam BNN norāda Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.

«Pēdējos trīs gadus rezidentu parādsaistību slogs, proti, parādsaistības attiecībā pret kopējiem ienākumiem, kritis gan banku kredītportfeļa samazināšanās, gan augošo ienākumu dēļ. No pirmskrīzes maksimuma kopējais banku kredītportfelis ir sarucis par trešdaļu un turpina samazināties – pērnā gada 3.ceturksnī tas bija par 7.4% mazāks nekā gadu iepriekš. Kredītportfeļa sarukšanu nosaka problēmkredītu norakstīšana, esošo kredītu amortizācija un vārga jaunā kreditēšana,» skaidro ekonomiste.

Problēmkredītu, kur maksājumi tiek kavēti ilgāk par 90 dienām, īpatsvars ir sarucis, taču saglabājas diezgan augsts – ap 10% no kopējā rezidentu kredītportfeļa. «Problēmkredīti samazinās lielākoties norakstīšanas rezultātā, un gaidāms, ka arī turpmāk daļa kredītportfeļa to dēļ tiks norakstīta, tādējādi veicinot kredītportfeļa sarukšanu. Tomēr jāatceras, kas tas neatspoguļo kredītspējīgo uzņēmumu un mājsaimniecību patieso aizņemšanās dinamiku. Ja aplūkojam kredītportfeli, izņemot problēmkredītus, tas sarūk ievērojami lēnāk – gada kritums ir par 4.9% 3.ceturksnī,» uzsver bankas eksperte.

Pēc viņas sacītā, nefinanšu uzņēmumiem pērnā gada deviņos mēnešos amortizācija un kredītu norakstīšana bija straujāka, nekā gadu iepriekš. Arī jaunā kreditēšana stagnēja – jaunas parādsaistības tiek uzņemtas un arī izsniegtas ar piesardzību. Tikmēr, pieaugot nodarbinātībai un algām, mājsaimniecības jūtas drošāk, un to jaunā kreditēšana pēdējā laikā ir pieaugusi samērā strauji (pērn deviņos mēnešos izaugsme sasniedza 20%), tiesa, no ļoti zemas bāzes.

«Pēc dziļas finanšu krīzes ir tipiski novērot parādsaistību sloga samazināšanos, un Latvija šajā ziņā ir uzskatāms piemērs. Tomēr valdības loma šajā procesā ir izšķiroša – politikas veidotāji var veicināt vai kavēt kreditēšanas atkopšanos. Kredītu pieejamību mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem apgrūtinātu nepārdomāti ieviests tā sauktais „nolikto atslēgu princips” un privāto galvojumu atcelšana. Ir jāpilnveido arī pašlaik vāji attīstītie alternatīvie finanšu tirgi, lai veicinātu piekļuvi finansējumam jaundibinātiem uzņēmumiem. Tāpat nozīmīga loma būs 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu administrēšanai, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk varētu sākt to apguvi, veicinot investīciju aktivitāti un līdz ar to arī aizņemšanos. Tikpat kritiskas ir strukturālās reformas, kas veicinātu ražīguma un ekonomikas potenciāla kāpumu, tādējādi uzlabojot uzņēmumu noskaņojumu un iespējas investēt turpmākā attīstībā,» rezumē Skrūzkalne.

102.000.102.6502

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas