bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 21.05.2019 | Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
LatviaLatvija

Swedbank: Par nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanu runāt pāragri

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā nekustamā īpašuma tirgus ir attīstījies vienmērīgi, bez pārmērībām, un par tirgus pārkaršanu šobrīd runāt būtu pāragri. Vidējā dzīvokļu cena Rīgā, lai arī aug, šobrīd ir aptuveni 25% līdz 30% zem pirmskrīzes augstākā punkta jeb vidēji 1 027 eiro kvadrātmetrā,» norāda Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.

«Arī aktivitāte ir zemāka nekā tolaik, un cilvēki daudz piesardzīgāk izvērtē iespējas iegādāties mājokli un šim nolūkam aizņemties. Zīmīgi, ka lielākā piesardzība šobrīd ir novērojama tieši Latvijā, kur nekustamā īpašuma tirgus aug lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Salīdzinājumam – Viļņā vidējā cena par kvadrātmetru šogad sasniegusi 1 488 eiro, savukārt Tallinā – 1 746 eiro, taču pirms pieciem gadiem vidējā cena abās valstīs bija 1 100 eiro kvadrātmetrā. Cenu pieaugumu kaimiņvalstīs sekmējis salīdzinoši lielais pieprasījums pēc jauniem mājokļiem. Tai pat laikā Latvijā nekustamais īpašums ir vispieejamākais visā Baltijā, jo algu kāpums pie mums pārsniedz nekustamā īpašuma cenu kāpumu,» komentē Dūcis.

«Ja salīdzinām Latvijas ekonomiku šogad un pirms desmit gadiem, var sacīt, ka šobrīd tā balstās uz daudz noturīgākām «kājām». Lai arī kopumā pēdējos divos gados būvniecībā notikusi ļoti strauja izaugsme, tās devums ekonomikā ir sarucis no aptuveni 9% pirms desmit gadiem līdz 5% pērn. Piemēram, 2007.gadā investīcijas visa veida ēkās veidoja ap 3,5 miljardus eiro, bet pērn tie bija tikai 2,3 miljardi jeb aptuveni par trešdaļu mazāk. Arī darba tirgus ir mazāk atkarīgs no norisēm būvniecībā. Ja 2008.gadā 12% no visiem strādājošajiem jeb 124 tūkstoši bija nodarbināti būvniecībā, tad šogad būvniecības nozare nodarbina aptuveni 73 tūkstošus cilvēku jeb aptuveni 8% no strādājošajiem. Būvniecības nozares nozīme Latvijas ekonomikā ir mazinājusies. Ņemot vērā šī brīža situāciju Latvijas ekonomikā, runāt par vēstures atkārtošanos būtu pārspīlēti, un satricinājumus ekonomikā drīzāk var radīt kādi ārēji, nevis iekšēji riski,» stāsta Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Pieprasījums pēc jauniem mājokļiem ir, taču trūkst piedāvājuma pieejamajā jeb affordable segmentā. Situāciju skaidro nekustamā īpašuma attīstītāja Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš: «Novērojam, ka iedzīvotāju pirktspēja aug, taču tirgū trūkst kvalitatīva piedāvājuma. Tikai desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kas būvēti neatkarības gados. Lielākā daļa no dzīvojamā fonda jeb 75% mājokļu būvēti padomju laikā. Rīgas iedzīvotājiem ir vajadzība pēc jauniem mājokļiem, dzīvojamais fonds ir jāatjauno – vecās mājas jaunākas nepaliek. Tādēļ saskatām labu potenciālu nekustamā īpašuma tirgus izaugsmei nākotnē, piedāvājot mājokļus jaunajos projektus, kas pieejami plašam cilvēku lokam.»

Tikmēr Swedbank veiktās aptaujas dati liecina. ka iedzīvotāju viedoklis par pēdējā laikā piedzīvoto nekustamā īpašuma tirgus attīstību ir neviennozīmīgs. Piektdaļa uzskata, ka tirgus drīzāk stagnē, kamēr tikpat liela daļa ir pretējās domās un uzskata, ka tirgus attīstās ļoti strauji un vērojama tā pārkaršana. Savukārt nepilna piektdaļa (17%) uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus attīstās stabili un saprātīgos tempos. Kopumā, pēc iedzīvotāju domām, nekustamā īpašuma tirgu šobrīd raksturo cenu kāpums atsevišķos segmentos (29%) un kvalitatīva piedāvājuma trūkums reģionos (27%). Tai pat laikā ik gadu pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties sev mājokli un tuvāko divu gadu laikā šādu domu apsver 15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Šogad ievērojami augusi iedzīvotāju pārliecības par savām finansēm, kā arī sajūta par pieejamākām īpašumu cenām un kredītiem. Vairāk nekā puse iedzīvotāju, kuri tuvāko divu gaidu laikā apsver mājokļa iegādi, norāda, ka šobrīd ir pieejamas mājokļu cenas (56%, pieaugums par 8% salīdzinājumā ar pērno gadu) un ir stabila pārliecība par nākotni (53%, pieaugums par 11% salīdzinājumā ar pagājušo gadu). Tāpat trešdaļa pozitīvi vērtē savu algas pieaugumu (32%, pieaugums par 24%), ir pietiekami uzkrājumu pirmajai iemaksai (32%), kā arī zemas kredītu procentu likmes (28%, pieaugums par 8%).

Lai gan mājokļu cenas iedzīvotāju vērtējumā pēdējā gada laikā ir kļuvušas pieejamākas, tās vēl joprojām šķiet par augstu un ir galvenais iemesls mājokļa iegādes atlikšanai. 63% iedzīvotāju šobrīd atliek lēmumu par mājokļa iegādi, jo, viņuprāt, ir augstas nekustamā īpašuma cenas. Daļai šķērslis aizvien ir pirmās iemaksas trūkums (27%), taču šādu iedzīvotāju īpatsvars gada laikā ir būtiski mazinājies (par 18%). Taču augusi arī neapmierinātība ar piedāvājumu – tas neatbilst pircēju gaidām (atbildi norādījuši 26%, pieaugums par 8%).

Zīmīgi, ka šogad gandrīz ir četrkāršojies to iedzīvotāju skaits, kuri atliek īpašuma iegādi, cerot uz cenu kritumu tuvākajā nākotnē (šādas gaidas ir 15% iedzīvotāju), taču, kā norāda bankas eksperts, uz šādu scenāriju nevajadzētu paļauties. “Cilvēki šodien aizņemas daudz atbildīgāk un arī pirkumus izdara pārdomātāk, tāpēc situācija, kad tipveida blokmājā dzīvokļa cena pārsniedz 2 000 eiro par kvadrātmetru, vairs nav iespējama. Tai pat laikā nekustamā īpašuma tirgus Latvijā ir “atdzīvojies”; top jauni mājokļi un komercplatības, pieaug īpašumu iegādes un īres cenas. Arī būvniecības cenas aug, kas nosaka minimālo iespējamo cenu par kvadrātmetru, kādā nekustamo īpašumu attīstītājiem ir iespējas mājokli pārdot.”

Ja iedzīvotājiem būtu iespēja izvēlēties, kur un kādu īpašumu iegādāties, 36% iegādātos privātmāju kādā no Latvijas reģioniem, savukārt 26% – privātmāju Rīgā vai Pierīgā.


Pievienot komentāru

Ušakovs, iespējams, pārkāpis likumu, tiesvedībā ar Ķirsi izmantojot domes resursus

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa saskatījusi iespējamu likumpārkāpumu atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova rīcībā, tiesvedībā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi izmantojot domes resursus.

Igaunijā izmeklē elektroapgādes pārrāvumu Krievijas pierobežas pilsētā

Igaunijā sākts izmeklēt elektroapgādes pārrāvumu, kas nedēļas nogalē noticis Narvas pilsētā un plašāk valsts ziemeļaustrumu daļā.

Minimālā ienākumu līmeņa celšanai nepieciešami 28 miljoni eiro

Labklājības ministrija izstrādājusi Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.– 2021.gadam, kurā ietverto pasākumu realizēšanai nepieciešami apmēram 28 miljoni eiro.

Latvijas prezidentu izraudzīsies jau nākamnedēļ

Kopumā bija divi ierosinājumi – 34 deputātu piedāvājums rīkot Latvijas prezidenta vēlēšanas 5.jūnijā un 45 parlamentāriešu iesniegums, kurā rosināts izraudzīties prezidentu 29.maijā.

Aicina aizliegt Georga lentītes

Nacionālās apvienības deputāti Saeimā iesnieguši likuma grozījumus, kas liegtu sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot tā sauktās Georga lentes.

Ukrainas jaunais prezidents sāk ar parlamenta atlaišanu

Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis ir pirmdien stājies amatā un savu prezidentūru sācis ar paziņojumu par Augstākās Radas atlaišanu. Izskanējis arī aicinājums ministriem atkāpties no amatiem un atbrīvot iekšlietu un drošības struktūru vadītājus.

Par EP vēlēšanu iecirkņiem iedzīvotājus informēs ar EDS palīdzību

Ar Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmas starpniecību 20.maijā uzsāk informēšanu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Pētījums: Iepakojuma ērtums aizvien pārtrumpo draudzīgumu dabai

Latvijas iedzīvotājiem iepakojuma ērtums joprojām ir pirmajā vietā, bet aizvien svarīgāks kļūst tā draudzīgums dabai.

Austrija ceļā uz ārkārtas vēlēšanām pēc labējo koalīcijas izjukšanas

Austrijas premjerministrs Sebastians Kurcs aicinājis valstī sarīkot ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad izjukusi valdošā labējo spēku koalīcija. Vicekanclers no Austrijas Brīvības partijas ir atkāpies no amata, jo publiski vainots par iespējamu tirgošanos ar ietekmi.

Gan piesardzīgi, gan optimistiski. Latvijas lauksaimnieki palielina sējumu platības

Šogad Latvijas lauksaimnieki atsevišķām labības kultūrām ir palielinājuši sējumu platības. Visvairāk platības palielinātas kviešu sējumiem, bet pieaug arī rudzu un auzu platības.

Nekā Personīga: Caur RTAB Saskaņas vēlēšanu kampaņai algoti ārzemju politiskās komunikācijas speciālisti

Izmeklētāju rokās nonākuši dokumenti, kas atklāj, ka pirms 13.Saeimas vēlēšanām Rīgas tūrisma attīstības birojs veicis vismaz desmit pārskaitījumus vairākiem politiskās komunikācijas konsultantiem no Vācijas, Zviedrijas un Spānijas.

Sprādzienā pie Ēģiptes piramīdām cieš tūristi

Ēģiptē 17 cilvēki cietuši miesas bojājumus, kad Gizas piramīdu tuvumā eksplodējis spridzeklis, trāpot tūristu autobusam. Uzbrukumi tūristiem Ēģiptē nav bieži, bet notiek. Iepriekšējais smagais uzbrukums tūristiem valstī noticis 2018.gada decembrī.

Autovadītāj, paskaties, vai tavā ieplānotajā maršrutā pa ceļam nav kādi remontdarbi

Uz autoceļa Jelgava–Iecava Ozolnieku novadā ir sākušies asfaltēšanas darbi, kas turpināsies visu nedēļu, tāpēc tur ir sagaidāma palēnināta satiksme.

de facto: Reklamējoties caur sportu, LDz iztērē miljonu; vairākas organizācijas saistītas ar ZZS

Pagājušajā gadā un šī gada sākumā LDz sevis reklamēšanai tērējis vismaz divus miljonus, turklāt lielāko daļu naudas dodot sporta organizācijām, no kurām vairākas saistītas ar Zaļo un zemnieku savienību.

Pirmajā Rīgas maratonā zem IAAF zelta zīmes uzvar etiopieši; Serjogins finišē desmitniekā

Pirmajā Tet Rīgas maratonā, kas ar šo gadu ieguvis Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas Zelta kvalitātes zīmi, uzvaras svinēja etiopieši Andualem Belajs Šiferavs un Birke Debele.

Par spīti spēcīgajiem lietiem šonedēļ gaidāmi +29 grādi

Šīs nedēļas sākumā debesis būs mākoņainas, tomēr tās arī bieži skaidrosies. Saulei uzspīdot, dienās gaiss iesils līdz +24…+29 grādiem pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.