bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna

Swedbank: Starp Baltijas valstīm Latvijai nodokļi ir visaugstākie

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus – Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem, BNN atzīmē Swedbank Finanšu institūta eksperti.

«Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi. Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika,» komentē Swedbank pārstāvji.

Viņi norāda, ka Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ.

«Kopumā Latvijas iedzīvotājiem situācija darbaspēku nodokļu ziņā gada laikā manījusies niecīgi un atsevišķos gadījumos pat negatīvā virzienā. Šogad par desmit eiro augusi minimālā darba alga – no 370 līdz 380 eiro -, kas šādas algas saņēmējiem ik mēnesi papildus sniedz nepilnu septiņu eiro lielu ieguvumu, skaidro eksperti. 

Bankas pārstāvji norāda, ka vienlaikus šogad visi darba ņēmēji ik mēnesi izjūt ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā, jo, sākot ar 2017.gadu, minimālais mēneša neapliekamais minimums ir 60 eiro iepriekšējo 75 eiro vietā.

Tā rezultātā ikmēneša ienākumi samazinās par 3,45 eiro jeb 41,10 eiro gadā. Taču, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iedzīvotājiem, kuriem 2016.gadā darba alga «uz papīra» bijusi līdz 1 000 eiro mēnesī, ir iespēja atgūt nodokli par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu, ziņo Swedbank.

«Īpaši svarīgi šo iespēju ir izmantot «mazo algu» saņēmējiem. Tā, piemēram, iedzīvotājiem ar algu 380 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, ar vienu vai bez reģistrētiem apgādājamiem un bez papildus ienākumiem, iesniedzot deklarāciju, no valsts iespējams atgūt 69 eiro par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu,» komentē bankas finanšu pārstāvji.

«Ar vienu rok dod, ar otru ņem un tad atkal dod. Šādos likumdošanas labirintos Latvijas strādājošajiem jānoorientējas un jāspēj novērtēt ietekmi uz saviem ikmēneša ienākumiem, plānojot personīgo budžetu. Salīdzinot trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus katrā no Baltijas valstīm, kopumā lielākās pārmaiņas skar Lietuvas darba ņēmējus, kuru ienākumi atsevišķos gadījumos pieauguši pat par 32 eiro mēnesī. Lai gan vairumā gadījumu joprojām pret strādājošiem labvēlīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, taču, turpinot uzņemto kursu, Lietuva jau nākamgad varētu apsteigt Igauniju un kļūt par draudzīgāko valsti nodokļu sloga ziņā aizvien lielākai nodarbināto daļai,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Izmaiņas darbaspēka nodokļu likumos, ko nesis 2017.gads Lietuvā un Igaunijā:

Minimālā darba alga Lietuvā jau 2016.gada vasarā pieaugusi par 30 eiro un nu tā līdzvērtīga Latvijai – 380 eiro. Igaunijā, līdzīgi kā pērn, tā atkal augusi par 40 eiro, veidojot jau 470 eiro mēnesī;

Lietuvā būtiski palielināts ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums zemāko ienākumu saņēmējiem (no 200 uz 310 eiro mēnesī), bet Igaunijā tas audzis par desmit eiro (no 170 uz 180 eiro). Arī Lietuvā ir spēkā neapliekamā minimuma diferencēšana pēc algas apjoma, tomēr tas tiek piemērots ik mēnesi jau algas izmaksas brīdī un zemāko ienākumu saņēmējiem nu ir teju trīskārt lielāks kā Latvijas strādājošajiem. Maksimālais neapliekamais minimums, ko Latvijā sola 2020.gadā (160 eiro) Lietuvā jau šobrīd pārspēts divkārtīgi;

Kamēr Latvijā un Igaunijā atvieglojums par apgādājamo palicis nemainīgs (attiecīgi 175 eiro un 154 eiro), tikmēr Lietuvā tas līdzīgi kā pērn, būtiski palielināts (no 120 uz 200 eiro par katru apgādībā esošo personu). Tas Lietuvas strādājošajiem ar reģistrētiem apgādājamiem ļāvis būtiski uzlabot situāciju, salīdzinājumā ar ģimenēm pārējās Baltijas valstīs. «Nu Igaunijas pārsvars kļuvis mazāks, kamēr Latvija vēl spēcīgāk iepaliek. Ja Lietuvas likumdošana turpinās uzņemto izmaiņu dinamiku, jau nākamgad tā varētu ieņemt līderpozīcijas kā nodokļu sloga ziņā labvēlīgākā Baltijas valsts aizvien lielākai daļai strādājošo, no troņa gāžot Igauniju,» skaidro Swedbank pārstāvji. 

Viņi norāda, ka minimālās darba algas pelnītājs Latvijā saņem vismazāk, salīdzinājumā ar līdzvērtīgas algas saņēmēju Baltijas kaimiņvalstīs – pelnot 380 eiro, bez reģistrētiem apgādājamiem pēc nodokļu nomaksas Igaunijā un Lietuvā strādājošo maciņos vidēji nokļūst par 15% vairāk naudas.

Swedbank skaidro, ka strādāt un saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk kļuvis Lietuvā – pamatā, pateicoties Baltijā lielākajam ar ienākuma nodokli nepaliekamajam minimumam un atvieglojumam par apgādājamo. Tikai scenārijā ar diviem reģistrētiem apgādājamiem 380 eiro lielas algas saņēmējs Igaunijā pelna vairāk. Tajā pat laikā jāņem vērā, ka Igaunijā atvieglojumu par apgādājamo nepiemēro ikmēneša ietvaros – to iespējams atgūt kā pārmaksātā nodokļa daļu reizi gadā, iesniedzot ienākumu deklarāciju. Turklāt tas pienākas tikai tām ģimenēm, kurās ir divi un vairāk bērnu, norāda bankas eksperti. 

Vidējus ienākumus (800 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnoša iedzīvotāja ienākumi pēc nodokļu nomaksas bez reģistrētiem apgādājamiem vislielākie ir Igaunijā, toties ar apgādājamiem – līdztekus Igaunijai nu nostājusies arī Lietuva, kamēr Latvija būtiski iepaliek. Jau otro gadu pēc kārtas Lietuva demonstrē Baltijā straujākās darbaspēka nodokļu izmaiņas strādājošajiem labvēlīgā virzienā. «Nu vairs nav spēkā pērnā gada situācija, kad Latvijas strādājošo ienākumi bija vienādi ar Lietuvā strādājošo, ja ģimenē ir divi apgādājamie – arī pie šī scenārija šogad Latvijas iedzīvotājiem jāsamierinās ar augstāko nodokļu slogu Baltijā.»

Augstāku ienākumu (1 000 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem vispateicīgākās darbaspēka nodokļu politikas titulu saglabā Igaunija, nodrošinot lielākos ienākumus Baltijā pēc nodokļu nomaksas. Salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu, Igaunijas strādājošo ienākumi ar vai bez apgādājamiem ir būtiski augstāki, pārsniedzot pat 100 eiro mēnesī.

«Igaunijas priekšrocību pamatā ir zemākas darbaspēka nodokļu likmes darba ņēmējiem, kā arī fiksēts neapliekamais minimums. Augstāku ienākumu saņēmēji Latvijā pēc nodokļu nomaksas piedzīvo pat ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā. Līdz ar to nākas secināt, ka, salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm, no nodokļu sloga aspekta pelnīt vairāk Latvijā kļuvis vēl neizdevīgāk,» komentē Swedbank finanšu eksperti.  

Ref:224.000.103.349


Pievienot komentāru

Krievijā protestē pret pensijas vecuma celšanu

Pie Krievijas parlamenta ap 200 cilvēku ceturtdien pulcējušies saistībā balsojumu ar sabiedrībā priekšlikumiem paaugstināt pensionēšanās vecumu sievietēm par astoņiem gadiem un vīriešiem – par pieciem gadiem.

VVD daļēji aptur SIA Vangažu Nafta darbību

Valsts vides dienests šā gada 18.jūlijā pieņēma lēmumu par daļēju SIA Vangažu Nafta darbības apturēšanu.

Pērn bija par 1 140 dzimušajiem mazāk nekā 2016.gadā

Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā atkal samazinās – 2017.gadā piedzima par 1 140 bērniem mazāk nekā 2016.gadā. Arī 2018.gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits (9 664 bērni) ir par 664 mazuļiem mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.

Latvijas Bankas padome paplašina Kredītu reģistra funkcionālās iespējas

Latvijas Bankas padome grozījusi 2018.gada 18.janvāra noteikumus Kredītu reģistra noteikumi. Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas, informē Latvijas Bankas Preses dienests.

Igaunijā pēc futbola Pasaules Kausa vairāk nelegālo robežpārkāpumu

Futbola līdzjutēji, kuri Krievijā saņēmuši īstermiņa uzturēšanas atļaujas, lai apmeklētu Pasaules Kausa izcīņu futbolā, pastiprināti mēģina slepus šķērsot Igaunijas robežu, lai iekļūtu Eiropas Savienībā, novērojuši igauņu robežsargi.

KP: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secina Konkurences padome.

Straume apgalvo, ka KNAB nekas neesot darīts nelikumīgi

Inventarizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja savulaik veiktās operatīvās darbības, iestādes vadītājam Jēkabam Straumem radusies neizpratne par to, kāpēc, iegūstot pierādījumus vai indikācijas par tālākām nepieciešamām darbībām, pagātnē no biroja darbinieku puses bieži vien nav sekojusi atbilstoša reakcija.

Pēdējo nedēļu laikā pieaugusi pārkāpumu intensitāte uz valsts robežas

Valsts robežsardzes konstatēto nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits aizvien pieaug – pēdējo nedēļu laikā ir aizturētas vairākas Vjetnamas pilsoņu grupas, kā arī šogad otra skaitliski lielākā Irākas pilsoņu grupa.

Igaunijā trīspadsmitgadniece letāli pārdozējusi fentanilu

Igaunijā no sintētisko zāļu fentanila pārdozēšanas mirusi kāda 13 gadus veca meitene. Prokurori par viņas nonāvēšanu aiz nolaidības apsūdzējuši 15 gadus vecu zēnu.

Izplatītākie pārkāpumi autobusos joprojām saistīti ar biļešu tirdzniecību

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos veikti gandrīz 700 pārbaužu, un pārkāpumi konstatēti aptuveni 10% gadījumu. Joprojām izplatītākie pārkāpumi ir saistīti ar biļešu tirdzniecību.

EK piespriež Google 4 miljardu eiro sodu par Android pārkāpumiem

Eiropas Komisija ir piespriedusi Google 4,34 miljardus eiro lielu naudassodu par nelikumīgu dominējoša tirgus stāvokļa izmantošanu. Eiropas Savienības izpildvara arī solījusi turpināt izmeklēšanas par amerikāņu datortehonolģiju milža citiem iespējamiem pārkāpumiem bloka teritorijā.

Latvijas iedzīvotāji gatavi strādāt vakaros un brīvdienās, kā arī par zemu atalgojumu

Trešdaļa jeb 34% iedzīvotāju darba portāla CVMarket.lv veiktajā aptaujā atzinuši, ka karjeras dēļ gatavi upurēt savu brīvo laiku.

Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli

Banka Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Biržu indeksi pārsvarā pieaug, naftas cenas kāpj

 Pasaules biržu indeksi trešdien, 18.jūlijā, pārsvarā pieauga, ko veicināja labi ASV firmu peļņas rādītāji un ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela optimistiski izteikumi, kas arī sekmēja eiro un britu mārciņas kursa krišanos pret ASV dolāru.

Turcija atceļ ārkārtas stāvokli, kas ieviests pēc apvērsuma mēģinājuma

Turcijas valdība nolēmusi nepagarināt ārkārtas stāvokli, kas valstī bijis spēkā kopš 2016.gada, kad notika mēģinājums vardarbīgi sagrābt valsts varu.

Rīgas pašvaldība atceļ brīdinājumu zilaļģu dēļ nepeldēties atsevišķās peldvietās

Rīgas pašvaldība saņēmusi informāciju no Veselības inspekcijas, ka 17.jūlijā speciālisti atkārtoti apsekojuši Vakarbuļļu, Daugavgrīvas un Vecāķu pludmales un secinājuši, ka patlaban aļģu masveida akumulēšanās nav konstatēta, līdz ar to riska peldētāju veselībai nav.

Turpina dzēst meža ugunsgrēku Valdgales pagastā; divi ugunsdzēsēji cietuši

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās.

«Mežonīgā» partiju konkurence un politiskais haoss – kas notiek pirmsvēlēšanu periodā?

Ja mēs salīdzinām ar to, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad tur bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu, bija ārkārtīgi vāja. Savukārt pašlaik politisko partiju konkurētspēja ir tik liela, ka varbūt pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%, kas norāda uz veselīgu konkurenci. Tomēr šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, tā par priekšvēlēšanu laiku intervijā ar BNN izsakās politoloģe un domnīcas Providus vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

Jaunākie komentāri