bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Telia Company brīdina valdību par LMT un Lattelecom daļu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums Telia Company (Telia) brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina rīcībā esošā Telia vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Ja valdība nolemšot noraidīt rekomendācijas, tad Telia Company būšot jāsamierinās, ka pēc vairāk nekā desmit mēģinājumu gadiem, kad tika piedāvāti visi iespējamie risinājumi, uzņēmums vairs nespēs pozitīvi ietekmēt šo uzņēmumu stratēģiju, ko «nesen spilgti izgaismoja gan vadības uzvedība, gan LMT padomes darbs, kas dažas reizes nonācis strupceļā», vēstulē uzsver Andersons, norādot, ka tādā gadījumā Telia Company būs jāpārskata LMT un Lattelecom statuss uzņēmumu grupas formālajā struktūrā, jo «mums vairs nav iespēju stratēģiski vadīt uzņēmumu».

Andersons norāda, ka Telia būs jāpārvērtē arī uzņēmuma aktīvi, pārvēršot tos no stratēģiskām akcijām finanšu akcijās. «Tas nozīmē, ka būsim spiesti mainīt mūsu pieeju gan LMT, gan Lattelecom. Telia nevar savu akcionāru kapitālu likt ilgtermiņā neproduktīvās un slikti izvietotās stratēģiskās likmēs. Šī ir ikdienas realitāte biržā kotētam uzņēmuma kā Telia, kura vadībai ir fiduciārā atbildība pret uzņēmuma akcionāriem. Šī iemesla dēļ kompānijas pārstāvība uzraudzības padomēs tiks pielāgota tā, lai nodrošinātu akcionāru īstermiņa labumu prioritāti pār ilgtermiņa stratēģiskajām investīcijām,» raksta Telia pārstāvis.

Pēc viņa paustā, Telia būšot arī jāuzsāk esošo aktīvu pārvērtēšanas process, kas prasīšot pilnu visu akcionāru stratēģijas pārskatu, kā arī audita veikšanu gan no finanšu, gan ētikas un likumības atbilstības viedokļa, lai varētu precīzi noteikt abu uzņēmumu vērtību un iespējas, kā arī jebkuras saistības. Tas būšot sākums akciju stratēģiskās pārvērtēšanas procesam, kas beigšoties ar meklējumiem, lai atrastu pircēju Telia daļām abos uzņēmumos.

Akciju pārdošanas gadījumā Telia, protams, ievēros līgumus ar Latvijas līdzīpašniekiem, kā arī visus Latvijas likumus, teikts vēstulē.

Andersons vēstulē pauž, ka Telia lepojas ar to, ka pēdējās divās desmitgadēs ir vadošais ārvalstu investors Latvijā, un ļoti cer, ka tā tas būs arī turpmāk, tomēr tas varēšot notikt tikai tad, ja tiks izbeigts «status quo». «Mēs esam pārliecināti par mūsu Ziemeļu un Baltijas valstu stratēģiju un vēlamies, lai Latvija kļūtu par vaduguni šajā stratēģiskajā vīzijā, taču tas nevar notikt uz mūsu akcionāru ilgtermiņa interešu rēķina un arī uz Latvijas pilsoņu labāko interešu rēķina,» skaidro Andersons, uzsverot, ka Telia vēloties būt daļa no Latvijas digitālās nākotnes.

Firmas.lv informācija liecina, ka Nīderlandē reģistrētajai kompānijai Sonera Holding B.V. uzņēmumā LMT pieder 24,5% kapitāla daļu, Telia Company AB 24,5%, SIA Lattelecom pieder 23%, VAS Latvijas Radio un televīzijas centrs – 23%, bet Privatizācijas aģentūrai – 5%.

Savukārt uzņēmuma Lattelecom 51% kapitāla daļu pieder Privatizācijas aģentūrai, bet 49% – Dānijā reģistrētajai kompānijai Tilts Communications.

2015.gada novembrī tika saņemts LMT un Lattelecom apvienošanas piedāvājums no Telia, taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi. Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.

Pēc valsts pasūtījuma uzņēmuma KPMG Baltics veiktajā pētījumā piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. Savukārt 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Rf:224.000.103.2637


Pievienot komentāru

CVK neatbalsta deputāta kandidātu Barčas un Klauža lūgumus pārskaitīt vēlēšanās par viņiem izdarītās atzīmes

Centrālā vēlēšanu komisijas vairākums otrdien, 16.oktobrī, neatbalstīja deputāta amata kandidātu Aijas Barčas un Jāņa Klauža lūgumus pārskaitīt 13.Saeimas vēlēšanās par viņiem izdarītās atzīmes.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2017.gadu un aptver 23 no 28 bloka valstīm.

Nav skaidrs, kur palikusi nauda; Latvijas auto ārkārtas kopsapulcē atceļ padomi

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto biedri ārkārtas kopsapulcē nobalsoja par esošās padomes atcelšanu. Padome no biedru puses tika kritizēta par asociācijas budžetu, tāpat padomes sēžu protokolos nav atrasts neviens iebildums valdei, kas liekas aizdomīgi. Asociācijas biedri arī pauda, ka padome tērē pārāk daudz līdzekļus biroja uzturēšanai, algām, automašīnām un citām lietām.

Plāno ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu tirdzniecības vietās

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz tirdzniecības vietās no 2019.gada 1.janvāra ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu patērētājiem.

Citāda adopcija jeb neiespējamais kļuvis iespējams

«Beidzot par prioritāti kļuvis bērns. No šodienas mainās adopcijas process – bērni un potenciālie vecāki varēs cits citu iepazīt satikšanās pasākumos,» stāsta atbalsta programmas Plecs stratēģiskais vadītājs Jānis Erts.

Bijušajam parlamentārietim Kļaviņam piemēro 120 stundas piespiedu darba un liek valsts budžetā atmaksāt teju 10 000 eiro

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu.

Lietuva sadarbosies ar Ukrainu finanšu tehnoloģiju jomā

Lietuvas un Ukrainas centrālās bankas ir apņēmušās kopīgi strādāt ar uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu par labu finanšu tehnoloģiju pakalpojumu attīstībai un ir noslēgušas savstarpēju sadarbības līgumu.

Apsūdzētais Maxima būvinženieris pieļauj, ka lielveikala sagrūšanu varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks

Zolitūdes lielveikala Maxima jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Administratīvo pārkāpumu lietas varēs izskatīt efektīvāk un īsākā laika periodā

Šobrīd spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir padomju laika mantojums un grozīts vairāk nekā 150 reizes. Liela daļa no šobrīd administratīvo pārkāpumu sistēmā identificētajām problēmām ir saistāmas ar neskaidru un neefektīvu normatīvo regulējumu, tādēļ Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 16.oktobrī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Administratīvās atbildības likuma projektu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā.

VM nosaka prasības elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts, kas nosaka prasības elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai.

Latvijā procentuāli mazinājies izglītību pametušo jauniešu skaits

Vecumā no 18 līdz 24 gadiem izglītību Latvijā 2017.gadā priekšlaicīgi pametuši 8,6% jauniešu, kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 10,6%. Tikmēr 2016.gadā izglītību priekšlaicīgi pametušo attiecīgajā vecumposmā bija vairāk: Latvijā – 10%, bet ES vidēji – 10,7%, liecina Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums Education and Training Monitor.

Latvijas iedzīvotāji grib dzīvot «zaļāk» un dabai draudzīgāk

Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka nepieciešama ne tikai atkritumu šķirošana, bet to mērķtiecīga samazināšana, – tā liecina jaunākā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Igaunijā izmeklē traģisku gāzes saindēšanos ģimenes mājoklī

Policija Tallinā izmeklē divu bērnu nāvi no saindēšanās ar gāzi. Traģiskais negadījums aizvadītajā nedēļas nogalē noticis kādā jaunuzceltā ģimenes mājā, Igaunijas galvaspilsētā.

Koalīcija tomēr neatbalsta priekšlikumu nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no IIN

Neskatoties uz to, ka koalīcijas partneri iepriekš pauda konceptuālu atbalstu Vienotības priekšlikumam nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tomēr pirmdien Zaļo un zemnieku savienība un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK lēma šo priekšlikumu nevirzīt tālāk.

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 361 130 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad septembrī atguvis 361 130 eiro, kas ir 6,8 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 52 408 eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Skolēni Ukrainā mācās, kā glābties bombardēšanas gadījumā

Karš Ukrainas austrumos, kurā kopš 2014.gada nonāvēti vairāk nekā 10 000 cilvēku, atstājis iespaidu arī uz reģiona skolu mācību programmu. Vairākos simtos skolu, kuras atrodas frontes līnijas tuvumā, ir izveidotas bumbu patvertnes un regulāri notiek kara apmācības.

16.oktobra rītā ugunsgrēkā Garkalnes novadā gāja bojā cilvēks

Otrdienas, 15.oktobra, rītā pulksten 5.01 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Garkalnes novadu, kur ugunsgrēks bija izcēlies gāzes uzpildes stacijas mājiņā. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka mājiņa deg 50 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks.

Prezidents izsludina likumu par čekas dokumentu publiskošanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 16.oktobrī, izsludinājis likumu par bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu, liecina publikācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Progresīvie aicina izveidot valdību bez oligarhiem

Politiskā partija Progresīvie aicina Saeimā ievēlētās partijas pārtraukt oligarhu ietekmi uz Latvijas politiku un izveidot valdību, kas pārtrauktu Latvijas valsts nozagšanas tradīciju.

Krievijas Pareizticīgā baznīca pārtrauc kontaktus ar Konstantinopoles patriarhātu

Krievijas Pareizticīgā baznīca ir paziņojusi par vēsturisku kontaktu saraušanu ar konfesijas virsorganizāciju, Ekumenisko patriarhātu Stambulā. Šāds lēmums pieņemts, jo Maskava atteikusies atzīt organizācijas piešķirto neatkarību Ukrainas Pareizticīgai baznīcai.

Zaļāko zīmolu topa pētījums: pieaug iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus

Latvijā aizvien vairāk cilvēku domā par vidi, arī saimniekojot savā mājoklī. 57% iedzīvotāju atzīst, ka viņu mājsaimniecībā šķiro atkritumus, turklāt 83% uzskata, ka to darīt ir svarīgi, liecina DDB Latvia sadarbībā ar AS Latvijas Zaļais punkts veiktais zaļāko zīmolu topa pētījums.

JKP piedāvātais valdības modelis saņēmis pirmo noraidījumu

Jaunā konservatīvās partijas piedāvātais piecu partiju valdības modelis saņēmis pirmo noraidījumu, turklāt ne viena vien tajā iekļautā partija sliecas piekrist, ka pirms amatu dalīšanas valdībā būtu jāvienojas par darāmajiem darbiem.

Vējonis izsludina Satversmes grozījumus par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu parlamentā ievēlēt atklāti, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Jaunā Vienotība daudzu neskaidrību dēļ vēl nevarot teikt «jā» vai «nē» JKP piedāvājumam par topošo valdību

Jaunā Vienotība vēl nevar teikt «jā» vai «nē» Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumam par topošo valdību, jo ir daudz jautājumu un neskaidrību, žurnālistiem sacīja JV priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.