bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 19.11.2018 | Vārda dienas: Liza, Līze, Elizabete, Betija
LatviaLatvija

Žēlsirdības māja: Attieksmē pret invalīdiem līdzināmies trešās pasaules valstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tatjana un Valērijs Bražņiki

Labklājības valstīs tiek uzskatīts, ka sabiedrības attieksme pret bērniem invalīdiem ir tās attīstības līmeņa indikators. Mēs šajā ziņā līdzināmies trešās pasaules valstīm, intervijā portālam BNN norāda labdaris, alternatīvā aprūpes centra Žēlsirdības māja (Ventspils) valdes priekšsēdētājs Valērijus Bražņiks.

Vai mūsu (sabiedrības, valsts institūciju) izturēšanās pret bērniem invalīdiem ir mainījusies uz labo pusi?

Labklājības valstīs tiek uzskatīts, ka sabiedrības attieksme pret bērniem invalīdiem ir tās attīstības līmeņa indikators. Mēs šajā ziņā līdzināmies trešās pasaules valstīm.

Mūsu politiķi pirms vēlēšanām sludina: «Bērni – mūsu nākotne», nereti apzināti noklusējot, ka ne visi bērni ir valstij vajadzīgi. Slimie bērni ir nolikti uz kraujas malas. Viņiem valsts atsaka izdzīvošanai nepieciešamo. Proti – ja nav naudīgu vecāku, esi nolemts. Ir skumji, ja mēs, sabiedrība, saskaroties ar cilvēkiem, kuriem ir nopietni (sevišķi – psihiskas attīstības) traucējumi, jūtam bailes un riebumu. Bērna invalīda vecākiem, lai aizsargātu savu atvasi, nereti ir jāslēpj viņu no kaimiņiem, bet brauciens sabiedriskajā transportā kļūst par lielu pārbaudījumu. Galvenais šādas uztveres iemesls ir zināšanas trūkums. Mūsu sabiedrība cenšas slēpt no mums acīmredzamās problēmas. Vecāki, kuri ir nolēmuši paturēt ģimenē un audzināt bērnu ar attīstības traucējumiem, sastop milzīgu ārstu, pedagogu, paziņu un radinieku neizpratni, kaut gan būtu pelnījuši vislielāko cieņu un apbrīnu. Ventspilī tādu vecāku ir pietiekami daudz, un es esmu lepns par to, ka viņus pazīstu.

Spriežot pēc cilvēku atsaucības atsevišķos gadījumos, sabiedrība nav galīgi bezcerīga.

Vai tiešām pat attieksmes ziņā šie bērni ir pašā kraujas malā?

Nosaukšu vairākus faktus, kuri, manuprāt, var kalpot par problēmas aktualitātes pamatojumu. Pirmkārt, ceru, ka Latvijai ratificējot ANO Konvenciju par invalīdu tiesībām, valsts pēc būtības būs spiesta radīt starptautisko līgumu nosacījumiem atbilstošus likumus, nevis kā patlaban aprobežoties ar labo nodomu deklarācijām. Diemžēl, bažas rada dažādu valstu likumdošanas izpētes faktoloģija. Proti, tikai 45 valstīm ir izdevies iedzīvināt pret invalīdu diskrimināciju vērstus normatīvos aktus. Latvijā nepieciešamo likumu vietā līdz šim ir bijušas politiķu pirmsvēlēšanu nodomu deklarācijas.

Otrkārt, Latvijā cilvēku ar ierobežotām iespējām tiesības arvien tiek ignorētas, ko apstiprina valsts sociālo aprūpes centru (psihoneiroloģisko internātu) alternatīvu trūkums. Iemesls alternatīvu nepietiekamībai ir vietējo pašvaldību ļoti vājā aktivitāte cilvēktiesību jomā, neskatoties uz to, ka tieši pašvaldības visstiešākajā mērā ir atbildīgas par viņu pārraudzībā esošo indivīdu tā kritiskajās dzīves situācijās. Arī ārkārtīgi vājā pilsoniskās sabiedrības iespēju izmantošana no pašvaldību puses liecina par nevēlēšanos pēc būtības palīdzēt. Līdz šim faktiski visu darbu, arī finansiālo atbalstu ir monopolizējušas valsts (arī pašvaldību) resoru struktūras, kuras ir pārliecinoši pierādījušas, ka nespēj tikt galā ar nepieciešamajiem uzdevumiem.

Treškārt, Žēlsirdības mājas rīcībā ir pietiekami daudz faktu, lai apgalvotu, ka medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana bērniem-bāreņiem Latvijā ir vispārpieņemta administratīva prakse. Vai ierēdņi maksās šiem bāreņiem kompensāciju par cilvēka tiesību uz brīvību un neaizskaramību pārkāpšanu?

Kad uzzinām par tādu apiešanos ar bērniem invalīdiem, mūs pārņem kauns. Dvēsele sāp. Rodas vēlēšanās sodīt to cilvēku vai cilvēkus, kuri tā izturējušies pret bērnu, pret invalīdu, jo bērnu invalīdu, bāreņu piespiedu izolāciju mēs noteikti vērtējam kā ņirgāšanos par neaizsargātu bērnu. Mūsu sabiedrībā notiek nepārtraukta bērnu invalīdu piespiedu izolācija. Izolācijas formas ir daudzveidīgas: arī ēku un transporta nepieejamība, mentālās barjeras, sociālie ierobežojumi. Visu šo izolācijas izpausmju kopumu var raksturot kā diskrimināciju invaliditātes dēļ. Taču no sabiedrības puses vētrainas pretreakcijas šai diskriminācijai nez kāpēc nav.

Kāpēc tā notiek?

Tāpēc, ka sabiedrība neuzskata diskrimināciju par varmācību. Neuzskata to par kriminālnoziegumu, par savas amorālās uzvedības sekām. Sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar ierobežotām iespējām ir aizspriedumu pilna.

Latvijas Tiesībsarga 2013. gada 15. marta ziņojums par sociālās aprūpes centriem pieaugušajiem ar psihiska rakstura traucējumiem, manuprāt, būtu jāuzskata par elementāra pārvaldes analfabētisma likvidēšanas rokasgrāmatu. Neesmu gan pārliecināts, ka esam tikuši līdz atklāsmei, kaut gan ceru, ka Tiesībsarga ziņojumā skaidri un spēcīgi akcentētā atšķirība starp profesionālismu, kompetenci, no vienas puses, un diletantismu, administrēšanu – no otras, daudzām atbildīgām amatpersonām liks vismaz aizdomāties.

Ir vispārzināms, ka cilvēka funkcionāla piemērotība tiek uzskatīta par galveno cilvēka mijiedarbības ar vidi raksturotāju. Arī darbā ar bērniem invalīdiem par efektīgu rezultātu ir uzskatāma veselīga viņu funkcionēšana sociālo saikņu sistēmā. Spējai dzīvot cilvēku pasaulē, gatavība sadarboties (kooperēties), veidot savstarpējo attiecību saiknes būtu jābūt noteicošajam kritērijam, ja runa ir par efektīvu sociālā darba rezultātu vērtēšanu, jo bez pozitīvām un abpusējām saitēm starp cilvēkiem adaptācija, izdzīvošana nav iespējama.

Tiesībsarga ziņojumā atklātā valsts sociālās aprūpes centru izgāšanās, sniedzot palīdzību invalīdiem ar psihes traucējumiem ārpus slimnīcas, un valdības reakcija kārtējo reizi mūs ir motivējusi (mēs esam apelējuši pie izpildvaras vairāk nekā divdesmit gadus) prasīt personām ar ierobežotām iespējām tiesības uz pašrealizāciju, tiesības uz adekvātu psihiatrisku palīdzību un sociālas aizsardzības sistēmu, kurām Latvijā jau sen ir piešķirta konstitucionāla nozīme (Satversmes 109.pants paredz ikviena tiesības uz sociālo nodrošinājumu). Vai šoreiz Satversmē garantētās tiesības tiks de Facto nodrošinātas, rādīs laiks.

Kādu pieeju piedāvājat Jūs? Ar ko tā efektīvāka?

No sarunām ar sociālajiem darbiniekiem par cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem var secināt, ka viss viņiem, izrādās, ne tā, kā mums. Viss – galva, rokas, kājas – funkcionē ne tā. Vietā jautāt: kas tad šiem cilvēkiem ar mums kopīgs? Vai viņu dzīvē vispār ir kaut kas kopīgs ar mūsu ikdienas dzīvi?

Tomēr tie jaunie cilvēki ar neattīstītu psihi, kuri spēj sociāli adaptēties, noteiktos apstākļos ne tikai izdzīvo, bet arī dzīvo. Mums ir tādi piemēri. Mēs dodam šiem jauniešiem pajumti, iespēju iepazīt atbildību, darbu, galu galā iespēju kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, lai dibinātu ģimeni un kļūtu par vecākiem. Mūsu centrā ir dzimuši un tiek audzināti bērni, kuri veiksmīgi apgūst parasto skolu programmu. Elizabete – 5. klasē, Nauris – 5. klasē, Tija – 4. klasē, Dženija – 4. klasē, Monika – 3. klasē, Samanta – 2. klasē. Ģimenes aprūpē aug: Kārlis – divi gadi, Daniels – trīs gadi. Mums jābūt līdzās. Jāiemācās viņus saprast un uzklausīt. Nevis aptecēt, bet attīstīt.

Ētikas, psiholoģijas un tāpat Dieva likumos nav attaisnojuma to cilvēku izolācija, kuri cieš no psihiskām slimībām vai psihiskas nepietiekamības. Sabiedrībā pietiek vietas visiem. Cilvēkiem ar psihiskām novirzēm ir tieši tādas pašas tiesības kā visiem pārējiem. Brīvības atņemšana uz šī pamata var tikt piemērota vien tiem, kuri saskaņā ar tiesas lēmumu ir sabiedrībai bīstami. Diemžēl, Latvijā attieksme pret šīm sociālajām grupām būtiski atšķiras no civilizētā pasaulē pieņemtās.

Jūsu komūnās redzēju atsaucīgus, labsirdīgus jauniešus, kuri ar lepnumu rāda, ko paši paveikuši un sakopuši. Bet es redzu arī, cik ļoti jūs nomāc, ka arvien esat savos centienos samērā vientuļi.

Divdesmit gadu laikā es esmu guvis pārliecību, ka mans vēstījums par bērnu invalīdu garīgo un psihosociālo attīstību interesē vairākumu cilvēku. Diemžēl politiķu, valsts un municipālo (t.sk. Ventspils) ierēdņu vidē mūsu zināšanas un pieredze nav pieprasīta. Viņiem liekas, ka viņi zina visu. Viņi raksta sabiedrības iekārtojumam un valsts pārvaldei veltītas instrukcijas, likumprojektus. Viņi, manuprāt, ir ilgstošas psiholoģiskas krīzes produkta rezultāts. Es to saku ne jau lecīgas lepnības dēļ, bet tikai un vienīgi aiz cieņas pret patiesību. Es ceru, ka, izlasījuši šo interviju, lasītāji sapratīs, cik neprofesionāli pie mums tiek pildītas starptautisko normu prasības attieksmē pret bērniem invalīdiem. Ceru, ka šis atklājums liks ļaudīm pārlūkot savu nostāju pret tiem, no kā šāda attieksme ir atkarīga.

P.S. Arī Ventspilī valda džungļu likumi. Deputāti Aivars Lembergs, Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs, Didzis Ošenieks, Aldis Slavinskis, Dainis Gīlis, Aigo Gūtmanis, Andris Grigalis, Ilze Buņķe, Vitalijs Trusevičs, kuru pienākums ir palīdzēt, vairākkārt atteikuši palīdzības piešķiršanu alternatīvā centra Žēlsirdības māja funkciju nodrošināšanai.

Cienījamie, līdzcilvēki! Žēlsirdības mājas darbība ir atkarīga no Jūsu ziedojumiem. Ja Ventspils dome nevēlas, palīdzēsim mēs. Lūdzu, ziedojiet:

Saņēmēja nosaukums: Nodibinājums «Alternatīvās aprūpes centrs Žēlsirdības māja»

Saņēmēja Reģ.Nr. 40008063818

Bankas nosaukums: AS Citadeles banka

SWIFT kods: PARXLV22

Konta Nr. IBAN: LV10PARX0000950131012

Kontaktpersona: Tatjana Bražņika +371 29883301, www.zelsirdibasmaja.lv


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība atbalsta kompensāciju piešķiršanu trauksmes cēlējiem

Precizējot trauksmes cēlēju regulējumu valstī, Lietuvas valdība, trešdien, 14.novembrī, apstiprinājusi noteikumus, kas paredz izmaksāt naudas kompensāciju tiem cilvēkiem, kuri tiesībsargājošām iestādēm snieguši vērtīgas ziņas par pamanītām nelikumīgām darbībām.

Daudz laimes 100.dzimšanas dienā, Latvija!

«Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba,» tā 1911.gadā Rainis rakstīja lugā Indulis un Ārija. Šī atziņa caurvijusi veselu gadsimtu ar priecīgiem brīžiem un postu, iznīcību un atjaunotni, Latvijas valsts dibināšanu un valstiskās neatkarības atjaunošanu, kodolīgi paužot mūsu valstsgribu, ticību saviem spēkiem un vēlmi būt brīviem. Arī šodien mums pa spēkam ir viss, kam ticēsim, pauž simtgades svinību organizatori – Latvijas valsts simtgades birojs.

BNN nedēļas apkopojums: Valdības formēšana. Korupcija kaimiņos. Latvijai 100!

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Apbalvojums; Prioritātes; Termiņš; Korupcija Kaimiņos; Vēlmes; Saeima.

Matemātika ļoti nežēlīgi nospēlēja savu lomu 13.Saeimas vēlēšanās, tā Smiltēns

«Latvijā šobrīd ir lame duck [klibās pīles – angļu val.] valdība. Kamēr jaunievēlētie politiķi netiek galā ar jaunas valdības izveidošanu un savā starpā «kasās», šobrīd reāli strādā Kučinska valdība. Tātad tie, kuri cīnās pret oligarhiem [ar savu neizlēmību] šobrīd uztur valdību, kuru viņi kritizē kā oligarhu valdību,» norāda Saeimā neiekļuvušās Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns.

Deviņos mēnešos Latvijā saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā saražoti 38,04 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada deviņiem mēnešiem, šogad saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu.

Eurostat: Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 16.novembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

SPRK ierosina strīdu starp AS Gaso un dabasgāzes lietotāju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome piektdien, 16.novembrī, nolēma ierosināt strīdu starp dabasgāzes lietotāju un AS GASO par dabasgāzes piegādi. Strīds ierosināts, izvērtējot privātpersonas iesniegumu un AS Gaso sniegtos argumentus.

ANO migrācijas pakts uzkuļ kaislības rāmajā Igaunijas politikā

Igaunijas valdībai ilgi nav varējusi vienoties atbalstīt vai neatbalstīt ANO Vispasaules nolīgumu par drošu, kontrolētu un likumīgu migrāciju, kas priekšvēlēšanu gaisotnē izraisījis asas diskusijas.

Līdz jauna premjera kandidāta nominēšanai politiķi turpinās neformālas konsultācijas

Līdz Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēs jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu turpināsies politiķu neformālas konsultācijas, bet oficiālas sarunas līdz tam nav plānotas.

Latvijā aizturēts CityCommerce Bank līdzīpašnieks, kuru tur aizdomās par 300 miljonu Ukrainas grivnu piesavināšanos

Latvijā aizturēts viens no Ukrainas bankas CityCommerce Bank īpašniekiem Reinis Tumovs, kurš tiek turēts aizdomās par teju 300 miljonu grivnu piesavināšanos, ceturtdien, 15.novembrī, paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas ekonomikas aizsardzības departamentā.

Tiesa: Krievijai jāmaksā Navaļnijam 64 000 eiro par politiskiem arestiem

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nolēmusi, ka Krievijai ir jāmaksā pretkorupcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam 64 000 eiro par kaitējumu, kāds viņam nodarīts īstenojot virkni politiski motivētu arestu.

Kambodžas Sarkano khmeru līderus notiesā par genocīdu

Par genocīdu pret etniskām un reliģiskām minoritātēm Kambodžā piektdien notiesātas divas augstākās no joprojām dzīvajām Sarkano khmeru režīma amatpersonām. Nežēlīgais komunistiski noskaņotais režīms laika posmā no 1977. līdz 1979.gadam valstī īstenoja represijas, kas noveda pie 1,7 miljonu cilvēku bojāejas.

Prezidents Latvijas premjera amatam sākotnēji vērtēs Gobzemu un Pabriku

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus – Aldi Gobzemu un Arti Pabriku.

EK grib samazināt finansējumu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Eiropas Komisijas regulas priekšlikumā par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju paredzēts par 29,2 miljoniem eiro samazināt ES finansējumu atbalsta programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu.

ASV biržu indeksi kāpj, mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi krītas

ASV biržu indeksi ceturtdien, 15.novembrī, pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

ES līderi: Citas Brexit vienošanās nebūs

Vadoši Eiropas Savienības politiķi ir noraidījuši britu aicinājumus pārskatīt panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektu. Uz sarunu kursa maiņu aicinājuši četri Lielbritānijas valdības locekļi, kuri ceturtdien atkāpušies no amatiem.

Partijas piesaka savus kandidātus darbam Saeimas komisijās

Saeimā ievēlētās partijas izvirzījušas pārstāvjus darbam parlamenta komisijās, kas tiks vēlētas 20.novembrī.

Simtgades svētkos gaidāms neliels lietus, nākamajā nedēļā daudzviet sals

Tuvākajās dienās debesis brīžiem skaidrosies, taču valsts simtgades svētkos tās būs lielākoties apmākušās un daudzviet gaidāms neliels lietus, austrumos pat slapjš sniegs. Nākamajā nedēļā teritorijas lielākajā daļā laiks būs pārsvarā sauss.

18.novembra pasākumi visā Latvijā – kur un kā svinēt valsts simtgadi?

Ir pienācis tas brīdis, kad visi kopā varēsim svinēt Latvijas valsts simto jubileju, visā Latvijā atzīmējot to, ka 1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas Otrajā teātrī, kuru šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri, tiek proklamēta Latvijas Republika. Gandrīz ikvienā pilsētā iedzīvotāji tiek aicināti pulcēties kopā, lai dziedātu himnu, priecātos par to, ka var būt kopā un ka ir sava dziesma un savs dejas solis, lai iedegtu sveču ceļus, izzinātu, kā valsts vēsture attīstījusies konkrētajā vietā, un kopīgi izskrietu Latvijas kontūru. Kas, kur un cikos notiek tev tuvākajā pilsētā – meklē 18.novembra Maršrutā!

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.