bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Žēlsirdības māja: Attieksmē pret invalīdiem līdzināmies trešās pasaules valstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tatjana un Valērijs Bražņiki

Labklājības valstīs tiek uzskatīts, ka sabiedrības attieksme pret bērniem invalīdiem ir tās attīstības līmeņa indikators. Mēs šajā ziņā līdzināmies trešās pasaules valstīm, intervijā portālam BNN norāda labdaris, alternatīvā aprūpes centra Žēlsirdības māja (Ventspils) valdes priekšsēdētājs Valērijus Bražņiks.

Vai mūsu (sabiedrības, valsts institūciju) izturēšanās pret bērniem invalīdiem ir mainījusies uz labo pusi?

Labklājības valstīs tiek uzskatīts, ka sabiedrības attieksme pret bērniem invalīdiem ir tās attīstības līmeņa indikators. Mēs šajā ziņā līdzināmies trešās pasaules valstīm.

Mūsu politiķi pirms vēlēšanām sludina: «Bērni – mūsu nākotne», nereti apzināti noklusējot, ka ne visi bērni ir valstij vajadzīgi. Slimie bērni ir nolikti uz kraujas malas. Viņiem valsts atsaka izdzīvošanai nepieciešamo. Proti – ja nav naudīgu vecāku, esi nolemts. Ir skumji, ja mēs, sabiedrība, saskaroties ar cilvēkiem, kuriem ir nopietni (sevišķi – psihiskas attīstības) traucējumi, jūtam bailes un riebumu. Bērna invalīda vecākiem, lai aizsargātu savu atvasi, nereti ir jāslēpj viņu no kaimiņiem, bet brauciens sabiedriskajā transportā kļūst par lielu pārbaudījumu. Galvenais šādas uztveres iemesls ir zināšanas trūkums. Mūsu sabiedrība cenšas slēpt no mums acīmredzamās problēmas. Vecāki, kuri ir nolēmuši paturēt ģimenē un audzināt bērnu ar attīstības traucējumiem, sastop milzīgu ārstu, pedagogu, paziņu un radinieku neizpratni, kaut gan būtu pelnījuši vislielāko cieņu un apbrīnu. Ventspilī tādu vecāku ir pietiekami daudz, un es esmu lepns par to, ka viņus pazīstu.

Spriežot pēc cilvēku atsaucības atsevišķos gadījumos, sabiedrība nav galīgi bezcerīga.

Vai tiešām pat attieksmes ziņā šie bērni ir pašā kraujas malā?

Nosaukšu vairākus faktus, kuri, manuprāt, var kalpot par problēmas aktualitātes pamatojumu. Pirmkārt, ceru, ka Latvijai ratificējot ANO Konvenciju par invalīdu tiesībām, valsts pēc būtības būs spiesta radīt starptautisko līgumu nosacījumiem atbilstošus likumus, nevis kā patlaban aprobežoties ar labo nodomu deklarācijām. Diemžēl, bažas rada dažādu valstu likumdošanas izpētes faktoloģija. Proti, tikai 45 valstīm ir izdevies iedzīvināt pret invalīdu diskrimināciju vērstus normatīvos aktus. Latvijā nepieciešamo likumu vietā līdz šim ir bijušas politiķu pirmsvēlēšanu nodomu deklarācijas.

Otrkārt, Latvijā cilvēku ar ierobežotām iespējām tiesības arvien tiek ignorētas, ko apstiprina valsts sociālo aprūpes centru (psihoneiroloģisko internātu) alternatīvu trūkums. Iemesls alternatīvu nepietiekamībai ir vietējo pašvaldību ļoti vājā aktivitāte cilvēktiesību jomā, neskatoties uz to, ka tieši pašvaldības visstiešākajā mērā ir atbildīgas par viņu pārraudzībā esošo indivīdu tā kritiskajās dzīves situācijās. Arī ārkārtīgi vājā pilsoniskās sabiedrības iespēju izmantošana no pašvaldību puses liecina par nevēlēšanos pēc būtības palīdzēt. Līdz šim faktiski visu darbu, arī finansiālo atbalstu ir monopolizējušas valsts (arī pašvaldību) resoru struktūras, kuras ir pārliecinoši pierādījušas, ka nespēj tikt galā ar nepieciešamajiem uzdevumiem.

Treškārt, Žēlsirdības mājas rīcībā ir pietiekami daudz faktu, lai apgalvotu, ka medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana bērniem-bāreņiem Latvijā ir vispārpieņemta administratīva prakse. Vai ierēdņi maksās šiem bāreņiem kompensāciju par cilvēka tiesību uz brīvību un neaizskaramību pārkāpšanu?

Kad uzzinām par tādu apiešanos ar bērniem invalīdiem, mūs pārņem kauns. Dvēsele sāp. Rodas vēlēšanās sodīt to cilvēku vai cilvēkus, kuri tā izturējušies pret bērnu, pret invalīdu, jo bērnu invalīdu, bāreņu piespiedu izolāciju mēs noteikti vērtējam kā ņirgāšanos par neaizsargātu bērnu. Mūsu sabiedrībā notiek nepārtraukta bērnu invalīdu piespiedu izolācija. Izolācijas formas ir daudzveidīgas: arī ēku un transporta nepieejamība, mentālās barjeras, sociālie ierobežojumi. Visu šo izolācijas izpausmju kopumu var raksturot kā diskrimināciju invaliditātes dēļ. Taču no sabiedrības puses vētrainas pretreakcijas šai diskriminācijai nez kāpēc nav.

Kāpēc tā notiek?

Tāpēc, ka sabiedrība neuzskata diskrimināciju par varmācību. Neuzskata to par kriminālnoziegumu, par savas amorālās uzvedības sekām. Sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar ierobežotām iespējām ir aizspriedumu pilna.

Latvijas Tiesībsarga 2013. gada 15. marta ziņojums par sociālās aprūpes centriem pieaugušajiem ar psihiska rakstura traucējumiem, manuprāt, būtu jāuzskata par elementāra pārvaldes analfabētisma likvidēšanas rokasgrāmatu. Neesmu gan pārliecināts, ka esam tikuši līdz atklāsmei, kaut gan ceru, ka Tiesībsarga ziņojumā skaidri un spēcīgi akcentētā atšķirība starp profesionālismu, kompetenci, no vienas puses, un diletantismu, administrēšanu – no otras, daudzām atbildīgām amatpersonām liks vismaz aizdomāties.

Ir vispārzināms, ka cilvēka funkcionāla piemērotība tiek uzskatīta par galveno cilvēka mijiedarbības ar vidi raksturotāju. Arī darbā ar bērniem invalīdiem par efektīgu rezultātu ir uzskatāma veselīga viņu funkcionēšana sociālo saikņu sistēmā. Spējai dzīvot cilvēku pasaulē, gatavība sadarboties (kooperēties), veidot savstarpējo attiecību saiknes būtu jābūt noteicošajam kritērijam, ja runa ir par efektīvu sociālā darba rezultātu vērtēšanu, jo bez pozitīvām un abpusējām saitēm starp cilvēkiem adaptācija, izdzīvošana nav iespējama.

Tiesībsarga ziņojumā atklātā valsts sociālās aprūpes centru izgāšanās, sniedzot palīdzību invalīdiem ar psihes traucējumiem ārpus slimnīcas, un valdības reakcija kārtējo reizi mūs ir motivējusi (mēs esam apelējuši pie izpildvaras vairāk nekā divdesmit gadus) prasīt personām ar ierobežotām iespējām tiesības uz pašrealizāciju, tiesības uz adekvātu psihiatrisku palīdzību un sociālas aizsardzības sistēmu, kurām Latvijā jau sen ir piešķirta konstitucionāla nozīme (Satversmes 109.pants paredz ikviena tiesības uz sociālo nodrošinājumu). Vai šoreiz Satversmē garantētās tiesības tiks de Facto nodrošinātas, rādīs laiks.

Kādu pieeju piedāvājat Jūs? Ar ko tā efektīvāka?

No sarunām ar sociālajiem darbiniekiem par cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem var secināt, ka viss viņiem, izrādās, ne tā, kā mums. Viss – galva, rokas, kājas – funkcionē ne tā. Vietā jautāt: kas tad šiem cilvēkiem ar mums kopīgs? Vai viņu dzīvē vispār ir kaut kas kopīgs ar mūsu ikdienas dzīvi?

Tomēr tie jaunie cilvēki ar neattīstītu psihi, kuri spēj sociāli adaptēties, noteiktos apstākļos ne tikai izdzīvo, bet arī dzīvo. Mums ir tādi piemēri. Mēs dodam šiem jauniešiem pajumti, iespēju iepazīt atbildību, darbu, galu galā iespēju kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, lai dibinātu ģimeni un kļūtu par vecākiem. Mūsu centrā ir dzimuši un tiek audzināti bērni, kuri veiksmīgi apgūst parasto skolu programmu. Elizabete – 5. klasē, Nauris – 5. klasē, Tija – 4. klasē, Dženija – 4. klasē, Monika – 3. klasē, Samanta – 2. klasē. Ģimenes aprūpē aug: Kārlis – divi gadi, Daniels – trīs gadi. Mums jābūt līdzās. Jāiemācās viņus saprast un uzklausīt. Nevis aptecēt, bet attīstīt.

Ētikas, psiholoģijas un tāpat Dieva likumos nav attaisnojuma to cilvēku izolācija, kuri cieš no psihiskām slimībām vai psihiskas nepietiekamības. Sabiedrībā pietiek vietas visiem. Cilvēkiem ar psihiskām novirzēm ir tieši tādas pašas tiesības kā visiem pārējiem. Brīvības atņemšana uz šī pamata var tikt piemērota vien tiem, kuri saskaņā ar tiesas lēmumu ir sabiedrībai bīstami. Diemžēl, Latvijā attieksme pret šīm sociālajām grupām būtiski atšķiras no civilizētā pasaulē pieņemtās.

Jūsu komūnās redzēju atsaucīgus, labsirdīgus jauniešus, kuri ar lepnumu rāda, ko paši paveikuši un sakopuši. Bet es redzu arī, cik ļoti jūs nomāc, ka arvien esat savos centienos samērā vientuļi.

Divdesmit gadu laikā es esmu guvis pārliecību, ka mans vēstījums par bērnu invalīdu garīgo un psihosociālo attīstību interesē vairākumu cilvēku. Diemžēl politiķu, valsts un municipālo (t.sk. Ventspils) ierēdņu vidē mūsu zināšanas un pieredze nav pieprasīta. Viņiem liekas, ka viņi zina visu. Viņi raksta sabiedrības iekārtojumam un valsts pārvaldei veltītas instrukcijas, likumprojektus. Viņi, manuprāt, ir ilgstošas psiholoģiskas krīzes produkta rezultāts. Es to saku ne jau lecīgas lepnības dēļ, bet tikai un vienīgi aiz cieņas pret patiesību. Es ceru, ka, izlasījuši šo interviju, lasītāji sapratīs, cik neprofesionāli pie mums tiek pildītas starptautisko normu prasības attieksmē pret bērniem invalīdiem. Ceru, ka šis atklājums liks ļaudīm pārlūkot savu nostāju pret tiem, no kā šāda attieksme ir atkarīga.

P.S. Arī Ventspilī valda džungļu likumi. Deputāti Aivars Lembergs, Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs, Didzis Ošenieks, Aldis Slavinskis, Dainis Gīlis, Aigo Gūtmanis, Andris Grigalis, Ilze Buņķe, Vitalijs Trusevičs, kuru pienākums ir palīdzēt, vairākkārt atteikuši palīdzības piešķiršanu alternatīvā centra Žēlsirdības māja funkciju nodrošināšanai.

Cienījamie, līdzcilvēki! Žēlsirdības mājas darbība ir atkarīga no Jūsu ziedojumiem. Ja Ventspils dome nevēlas, palīdzēsim mēs. Lūdzu, ziedojiet:

Saņēmēja nosaukums: Nodibinājums «Alternatīvās aprūpes centrs Žēlsirdības māja»

Saņēmēja Reģ.Nr. 40008063818

Bankas nosaukums: AS Citadeles banka

SWIFT kods: PARXLV22

Konta Nr. IBAN: LV10PARX0000950131012

Kontaktpersona: Tatjana Bražņika +371 29883301, www.zelsirdibasmaja.lv


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.