bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 16.09.2019 | Vārda dienas: Asja, Asnate, Dāgs
LatviaLatvija

Iedzīvotāji: Valstij vajadzētu vairāk veicināt atkritumu otrreizēju pārstrādi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUVairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlētos veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Vairums iedzīvotāju Latvijas vides situāciju vērtē pozitīvi, taču, neskatoties uz to, aptaujātie uzsver, ka ir jādomā, kā valstī samazināt sadzīves ķīmijas un atkritumu, izplūdes gāzu, kā arī rūpniecības izmešu radīto piesārņojumu.

Pēc iedzīvotāju domām, šajā ziņā būtiska loma ir arī valstij, kam vairāk vajadzētu domāt par atkritumu otrreizēju pārstrādi, ierobežot kaitējošu vielu izplatību, kā arī plašāk izmantot atjaunojamo enerģijas resursu sniegtās iespējas, liecina pētījuma rezultāti.

Valstij jāveicina atkritumu otrreizēja pārstrāde

Lai noskaidrotu, cik zaļa un videi draudzīga valsts, pēc iedzīvotāju domām, ir Latvija, tika lūgts aptaujāto viedoklis par to, kurā vietā no 180 «zaļākajām» pasaules valstīm varētu būt Latvija.

Kā liecina pētījuma rezultāti, tikai 8% iedzīvotāju vides situāciju vērtē kā sliktu un Latviju ierindotu vien otrajā simtniekā. Taču arī pirmajā desmitniekā Latviju iekļautu tikai katrs sestais (16%). Pārējie respondenti Latviju vienlīdz bieži ierindotu kā pirmajā, tā otrajā piecdesmitniekā.

Jāatzīmē, ka pēc Enviromantal Performance Index datiem Latvija patlaban atrodas 22.vietā.

Par to, kas Latvijas videi nodara lielāko kaitējumu, iedzīvotāji visbiežāk atzina, ka par būtiskāko vides draudu uzskata piesārņojumu, ko rada gan sadzīves atkritumi un sadzīves ķīmija (55%), gan transporta pārvadājumi (41%), gan arī rūpniecības izmeši (35%).

Tikmēr par mazāk svarīgiem faktoriem iedzīvotāji uzskata ārējos apstākļus, piemēram, pārmaiņas, kas norisinās citviet pasaulē (16%), vai svešu, vietējo sugu nomācošu dzīvnieku un augu ievešanu Latvijā (11%).

Vaicājot, kādu ieguldījumu šajā ziņā spētu sniegt valsts, teju puse (45%) iedzīvotāju norādīja, ka valstij vajadzētu vairāk veicināt atkritumu otrreizēju pārstrādi, piemēram, ieviešot pudeļu nodošanas punktus. Tāpat iedzīvotāji par nepieciešamu uzskata valsts iesaisti videi kaitējošu vielu ierobežošanā, piemēram, samazinot maisiņu, PET pudeļu un citu ķīmisku produktu izplatību (34%) un atjaunojamo energoresursu (saules, vēja, ūdens enerģijas) izmantošanas veicināšanā (33%).

42% ikdienā šķiro atkritumus

Atkritumu šķirošana cilvēku apziņā viennozīmīgi ieņēmusi līdera pozīciju, gan nosaucot tās darbības, kuras liecina par «zaļu» dzīvesveidu, gan uzskaitot tās aktivitātes, kuras paši respondenti veic ikdienā. Jāatzīmē gan, ka zinošo respondentu ir krietni vairāk – 65%, kamēr reāli šķirojošo ievērojami mazāk – 42%, norāda pētījuma pārstāvji, secināts pētījumā.

Salīdzinoši bieži aptaujātie norāda, ka cenšas taupīt elektroenerģijas, ūdens un citus resursus (36%) un automašīnas vietā pārvietoties ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu (30%). Katrs ceturtais (25%) vides saudzēšanas nolūkos piedalās publiskās talkās vai individuālās atkritumu savākšanas aktivitātēs (25%), bet katrs piektais – ierobežo savu patēriņu, neiegādājoties produktus vai preces, bez kurām var iztikt. Un tikai 11% atzīstas, ka ikdienā neievēro neko no iepriekšminētā, norāda pētījuma dati.

Lielākā plaisa veidojas tajos atbilžu variantos, kas saistīti ar alternatīvu piedāvājumu trūkumu, piemēram, 25% respondentu uzskata, ka vajadzētu izvairīties no plastmasas maisiņiem, bet dzīvē šo principu ievēro 17%. Otrs biežākais atšķirību iemesls – izmaksas. Videi draudzīgu kurināmo vides saudzēšanas nolūkos gribētu izmantot 21%, bet to īsteno tikai 9% respondentu.

«Šo ainu apstiprina arī atbildes uz jautājumu par galvenajiem kavējošajiem faktoriem videi saudzīga dzīvesveida īstenošanai. Aptaujas dalībnieki min, ka gana spēcīgs iemesls ir ekonomiskais faktors – iegādāties videi draudzīgus produktus, viņuprāt, ir dārgāk (54%). Tāpat par būtisku faktoru iedzīvotāji nosauc arī neatbilstošu infrastruktūru, piemēram, dzīvesvietas tuvumā nepieejamus atkritumu šķirošanai paredzētos konteinerus, nepietiekami ērtu sabiedrisko transportu vai apgrūtinātas iespējas braukt ar velosipēdu (52%),» skaidro pētījuma pārstāvji.

Trešdaļa respondentu atzina, ka viņiem vispār trūkst informācijas par to, kā dzīvot videi draudzīgi (32%), un norādīja, ka viņiem šobrīd nav ticības, ka ar savu rīcību viņi spēj palīdzēt vai būtiski mainīt esošo situāciju (35%).

Naudu izvēlētos ieguldīt mežu un jūras aizsardzībā

Aicinot iedzīvotājus iedomāties situāciju, kurā viņiem kļūst pieejami ievērojami kāda fonda līdzekļi, kurus ieguldīt apkārtējās dabas aizsardzībā, puse aptaujāto naudu ieguldītu Latvijas mežu aizsardzībā (55%) un Baltijas jūras piesārņojuma mazināšanā (48%).

Iedzīvotāji arī minējuši arī to, ka ar finansiālajiem līdzekļiem censtos veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu (33%).

Ref:224.000.103.1019


Pievienot komentāru

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.

Bezdarbnieku pabalstu turpmāk izmaksās astoņus, nevis deviņus mēnešus

Bezdarbnieku pabalsts tiks izmaksāts nevis deviņus, bet gan astoņus mēnešus, samazinot kopējo izmaksājamo summu, tādējādi ietaupot 12 miljonus.

ES noraida Lielbritānijas apgalvojumu par lieliem panākumiem Brexit sarunās

«Milzīgi panākumi» – šādi Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms došanās uz Briseli raksturojis saspringto Brexit sarunu gaitu. Eiropas Komisijas vadība norādījusi, ka joprojām gaida priekšlikumus Ziemeļīrijas robežas jautājumam.

Raidījums: Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no reģistriem, nereti atbrīvojot būvniekus no pienākuma attīrīt zemi

Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no piesārņoto teritoriju reģistriem, tādējādi atbrīvojot būvniekus no ierobežojumiem celtniecībai un prasībām attīrīt zemi, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Zarnu infekcijas simptomi fiksēti 19 bērniem un četriem bērnudārzu darbiniekiem

Līdz 15.septembrim zarnu infekcijas simptomi konstatēti 23 cilvēkiem, tostarp 19 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem no Siguldas un tās apkārtnes.

Naftas cenu lēciens pēc uzbrukuma Saūda Arābijas infrastruktūrai

Naftas cenas pasaulē sasniegušas augstāko līmeni pēdējos četros mēnešos pēc tam, kad pret Saūda Arābijas naftas infrastruktūru tikuši vērsti militāri uzbrukumi.

No valsts īpašuma Jūrmalā gadiem ilgi neizdodas izlikt bijušo VID vadītāju Sončiku

Bijušo VID vadītāju Andreju Sončiku jau gadiem neizdodas izlikt no valstij piederošās mājas Jūrmalā, turklāt kādreizējais ierēdnis pat pamanījies ar to piepelnīties, izīrējot īpašumā esošo viesu māju internetā, informē raidījums de facto.

Šogad plāno pabeigt darbu pie jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma

Šogad plānots pabeigt jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma izstrādi, paredz izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi.

Šonedēļ jāvelk siltāks apģērbs. Gaidāms auksts un vējains laiks

Pirmdien Latvijā teritorijas lielākajā daļā līs lietus, vairāk nokrišņu būs valsts austrumu daļā, kur arī gaidāmas pērkona lietusgāzes ar krusu.

Nedēļa Lietuvā: Korupcijas lietā atstādina tiesnešus, cilvēktiesību tiesa atzīst partizānu genocīda spriedumu

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi bijuši divu augsta ranga tiesnešu atstādināšana, Eiropas Cilvēktiesību tiesas piekrišana tam, ka Padomju represijas pret partizāniem vērtējamas kā genocīds, kā arī jaunas frakcijas izveidošanās Seimā.

BNN nedēļas apkopojums: Ārkārtas situācija Rīgā. Amats Dombrovskim. Politiskais krējums būvnieku kartelī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Ārkārtas situācija, Portfelis, Politikas krējums, Lielos vilcienos, Nauda atrodas, Pensijas kaimiņos, Lēmums, Veselības problēmas un Vasaras beigas.

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->