bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 24.01.2020 | Vārda dienas: Egle, Eglons, Krišs, Ksenija
LatviaLatvija

Iedzīvotāji: Valstij vajadzētu vairāk veicināt atkritumu otrreizēju pārstrādi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUVairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlētos veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Vairums iedzīvotāju Latvijas vides situāciju vērtē pozitīvi, taču, neskatoties uz to, aptaujātie uzsver, ka ir jādomā, kā valstī samazināt sadzīves ķīmijas un atkritumu, izplūdes gāzu, kā arī rūpniecības izmešu radīto piesārņojumu.

Pēc iedzīvotāju domām, šajā ziņā būtiska loma ir arī valstij, kam vairāk vajadzētu domāt par atkritumu otrreizēju pārstrādi, ierobežot kaitējošu vielu izplatību, kā arī plašāk izmantot atjaunojamo enerģijas resursu sniegtās iespējas, liecina pētījuma rezultāti.

Valstij jāveicina atkritumu otrreizēja pārstrāde

Lai noskaidrotu, cik zaļa un videi draudzīga valsts, pēc iedzīvotāju domām, ir Latvija, tika lūgts aptaujāto viedoklis par to, kurā vietā no 180 «zaļākajām» pasaules valstīm varētu būt Latvija.

Kā liecina pētījuma rezultāti, tikai 8% iedzīvotāju vides situāciju vērtē kā sliktu un Latviju ierindotu vien otrajā simtniekā. Taču arī pirmajā desmitniekā Latviju iekļautu tikai katrs sestais (16%). Pārējie respondenti Latviju vienlīdz bieži ierindotu kā pirmajā, tā otrajā piecdesmitniekā.

Jāatzīmē, ka pēc Enviromantal Performance Index datiem Latvija patlaban atrodas 22.vietā.

Par to, kas Latvijas videi nodara lielāko kaitējumu, iedzīvotāji visbiežāk atzina, ka par būtiskāko vides draudu uzskata piesārņojumu, ko rada gan sadzīves atkritumi un sadzīves ķīmija (55%), gan transporta pārvadājumi (41%), gan arī rūpniecības izmeši (35%).

Tikmēr par mazāk svarīgiem faktoriem iedzīvotāji uzskata ārējos apstākļus, piemēram, pārmaiņas, kas norisinās citviet pasaulē (16%), vai svešu, vietējo sugu nomācošu dzīvnieku un augu ievešanu Latvijā (11%).

Vaicājot, kādu ieguldījumu šajā ziņā spētu sniegt valsts, teju puse (45%) iedzīvotāju norādīja, ka valstij vajadzētu vairāk veicināt atkritumu otrreizēju pārstrādi, piemēram, ieviešot pudeļu nodošanas punktus. Tāpat iedzīvotāji par nepieciešamu uzskata valsts iesaisti videi kaitējošu vielu ierobežošanā, piemēram, samazinot maisiņu, PET pudeļu un citu ķīmisku produktu izplatību (34%) un atjaunojamo energoresursu (saules, vēja, ūdens enerģijas) izmantošanas veicināšanā (33%).

42% ikdienā šķiro atkritumus

Atkritumu šķirošana cilvēku apziņā viennozīmīgi ieņēmusi līdera pozīciju, gan nosaucot tās darbības, kuras liecina par «zaļu» dzīvesveidu, gan uzskaitot tās aktivitātes, kuras paši respondenti veic ikdienā. Jāatzīmē gan, ka zinošo respondentu ir krietni vairāk – 65%, kamēr reāli šķirojošo ievērojami mazāk – 42%, norāda pētījuma pārstāvji, secināts pētījumā.

Salīdzinoši bieži aptaujātie norāda, ka cenšas taupīt elektroenerģijas, ūdens un citus resursus (36%) un automašīnas vietā pārvietoties ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu (30%). Katrs ceturtais (25%) vides saudzēšanas nolūkos piedalās publiskās talkās vai individuālās atkritumu savākšanas aktivitātēs (25%), bet katrs piektais – ierobežo savu patēriņu, neiegādājoties produktus vai preces, bez kurām var iztikt. Un tikai 11% atzīstas, ka ikdienā neievēro neko no iepriekšminētā, norāda pētījuma dati.

Lielākā plaisa veidojas tajos atbilžu variantos, kas saistīti ar alternatīvu piedāvājumu trūkumu, piemēram, 25% respondentu uzskata, ka vajadzētu izvairīties no plastmasas maisiņiem, bet dzīvē šo principu ievēro 17%. Otrs biežākais atšķirību iemesls – izmaksas. Videi draudzīgu kurināmo vides saudzēšanas nolūkos gribētu izmantot 21%, bet to īsteno tikai 9% respondentu.

«Šo ainu apstiprina arī atbildes uz jautājumu par galvenajiem kavējošajiem faktoriem videi saudzīga dzīvesveida īstenošanai. Aptaujas dalībnieki min, ka gana spēcīgs iemesls ir ekonomiskais faktors – iegādāties videi draudzīgus produktus, viņuprāt, ir dārgāk (54%). Tāpat par būtisku faktoru iedzīvotāji nosauc arī neatbilstošu infrastruktūru, piemēram, dzīvesvietas tuvumā nepieejamus atkritumu šķirošanai paredzētos konteinerus, nepietiekami ērtu sabiedrisko transportu vai apgrūtinātas iespējas braukt ar velosipēdu (52%),» skaidro pētījuma pārstāvji.

Trešdaļa respondentu atzina, ka viņiem vispār trūkst informācijas par to, kā dzīvot videi draudzīgi (32%), un norādīja, ka viņiem šobrīd nav ticības, ka ar savu rīcību viņi spēj palīdzēt vai būtiski mainīt esošo situāciju (35%).

Naudu izvēlētos ieguldīt mežu un jūras aizsardzībā

Aicinot iedzīvotājus iedomāties situāciju, kurā viņiem kļūst pieejami ievērojami kāda fonda līdzekļi, kurus ieguldīt apkārtējās dabas aizsardzībā, puse aptaujāto naudu ieguldītu Latvijas mežu aizsardzībā (55%) un Baltijas jūras piesārņojuma mazināšanā (48%).

Iedzīvotāji arī minējuši arī to, ka ar finansiālajiem līdzekļiem censtos veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu (33%).

Ref:224.000.103.1019


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Ķīniešu Jaunais gads, Gaismu lietus un nakts pārgājieni

Lai nebūtu sajūtas, ka janvāris pavisam pelēcīgs, nedēļas nogalē risinās daudz krāsainu pasākumu.

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Pētījums: 45% iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, tā pētījums.

Žurnālistikas centrs: Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju par Ventspils svarcelšanas centra slēgšanu sankciju dēļ

Bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka ASV sankciju Aivaram Lembergam dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Koncepta maiņa? Par Dailes teātra māksliniecisko direktoru kļūs Kairišs

Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Linkaits: Bankas ir atsākušas Ventspils brīvostas termināļu apkalpošanu

Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, žurnālistiem apliecinājis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Juris Žagars būs jaunais Dailes teātra direktors

Amata pienākumu pildīšanu Žagars no līdzšinējā teātra direktora Andra Vītola pārņems 2.martā.

Linkaits: Latvijas mērķis ir saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā

Latvijas mērķis ir arī turpmāk saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā, uzsvēris satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ķīnā koronavīrusa dēļ divās lielpilsētās aptur sabiedrisko transportu

Ķīnā jauna tipa koronavīruss prasījis 17 cilvēku dzīvības. Lai mazinātu tā izplatību, vietējās varasiestādes ir apturējušas sabiedriskā transporta kustību no divām lielpilsētām un uz tām.

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS, bet vismazāk – Saeimai

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.

Pieaug uzņemto studentu skaits, taču studējošo krītas

Šajā akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 79,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pirms gada, liecina CSP jaunākie dati. Savukārt otro gadu pēc kārtas vērojams kāpums uzņemto studentu skaitā.

ATD: Vilcienos un reģionālajos autobusos pērn pārvadāts nedaudz vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā nedaudz pieaudzis reģionālajos maršrutu autobusos un vilcienos pārvadāto pasažieru skaits, informē ATD.

Lembergs par advokātu debatēs izvēlējies bijušo Kučinska ārštata padomnieku Gruduli

Tiesas sastāvs arī atzīmēja, ka netic Lembergam un pauda pieļāvumu, ka jaunā advokāta izvēle varētu tikt izmantota, lai vilcinātu tiesas procesu.

Igaunijā vārdu jaundzimušajam drīkst dot pašvaldība, ja vecāki to aizmirst

Igaunijā vecākiem paredzēts mēnesis laika pēc dzemdībām, lai tie dotu jaundzimušajam vārdu. Ja vecāki šo valsts prasību neizpilda, tad likumā šo darbu uzdots veikt pašvaldības deputātiem.

Kariņš: Latvija vairs nav mazais brālis, mūsu valsts pasaulē tiek sadzirdēta

Latvija starptautiskajā arēnā vairs nav mazais brālis – mūsu valsts tiek sadzirdēta un ņemta vērā, ceturtdien, 23.janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

BNN pēta | Aizdomas, ka par spīti saistībām ar smagiem noziegumiem Rebenoks un Krieķis plāno atgriezties Olainfarm valdē

Bijušās Olainfarm amatpersonas Mārtiņš Krieķis un Pāvels Rebenoks, kurš ir arī pašreizējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks, varētu atgriezties uzņēmuma valdē, iespējams, lai turpinātu «iestaigāto taciņu», kas klāta necaurspīdīgiem darījumiem.

Baltkrievija no Krievijas pirks 30–40% no naftas piegādēm, tā Lukašenko

Baltkrievijas un Krievijas strīdā par naftas piegāžu turpināšanu Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko norādījis, ka valstij vajadzīgs dažādot naftas importa avotus, tādēļ turpmāk tā no Krievijas pirks 30 līdz 40% no tai vajadzīgās naftas.

Revīzija: Rail Baltica īstenošanos kavē un sadārdzina risku vadības trūkums un kūtrā sadarbība ar pašvaldībām

Rail Baltica projekta kavēšanos un sadārdzināšanos veicina risku vadības un stratēģijas trūkums, kā arī kūtrā sadarbība ar pašvaldībām un pasīvā nekustamo īpašumu atsavināšana, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Lietuva pret kravu pārvadātāju aizplūšanu uz Poliju vēršas ar «pārcelšanas nodokli»

Lietuvā veic īpaša uzņēmumu «pārcelšanas nodokļa» ieviešanu. Tas tiks attiecināts uz uzņēmumiem, kuri tiek pārvietoti no Lietuvas uz citu Eiropas Savienības valsti. Kravu pārvadātāji gan teic, ka tas neatturēs nozares uzņēmumus no aizplūšanas uz Poliju.

Pūce neizslēdz, ka pašvaldību skaits pēc reformas varētu nedaudz pieaugt

Pašlaik administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumā ir 39 pašvaldības, bet, iespējams, ka klāt varētu nākt vēl viena vai divas pašvaldības, tā izteicies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Britu likumdevēji pieņem izstāšanās likumu

Lielbritānijas likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Savienības ir pārvarējis pēdējo šķērsli britu parlamentā. Lēmējvaras apakšpalāta atteikusies pieņemt Lordu palātas ieteiktus piecus grozījumus un likumprojekts ir apstiprināts bez izmaiņām.

Šajā sezonā no gripas miruši 13 cilvēki

Mirušo vecums ir no 53 līdz 89 gadiem un līdztekus gripai viņiem konstatētas tādas slimības kā hroniskas sirds, asinsvadu un elpceļu slimības, cukura diabēts, hroniskas nieru un aknu saslimšanas.

Korupcijas apkarotāji: Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nedaudz pasliktinājies

Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās.

Fon der Leiena: Eiropai ir nepieciešamas «ticamas militārās spējas»

Eiropas Savienība ir izveidojusi «ķieģeļus, no kuriem celt Eiropas aizsardzības savienību», tā trešdien, 22.janvārī, pavēstījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!