Iedzīvotāju atbalsta pasākumiem līdzekļus meklēs, pārdalot budžeta pieaugumu un aizņemoties

Ja iedzīvotāju atbalsta pasākumiem inflācijas kompensēšanai nepietiks ar budžeta pieauguma pārdalīšanu, valsts varētu aizņemties naudu valūtas tirgos, trešdien, 15.jūnijā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka pirms laika izdevis rīkojumu labklājības ministram sadarbībā ar citām ministrijām izstrādāt un piedāvāt mērķētu atbalsta sistēmu, ko varētu izmantot ne tikai tuvākajā laikā, bet arī nākotnē, ja būs nepieciešamība atbalstīt valsts iedzīvotājus.

Kariņš atzīmēja, ka 14.jūnijā Labklājības ministrija (LM) tādu piedāvājumu iesniedza un to veido 14 dažādi pasākumi, kas lielā mērā tapuši sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Viņš pavēstīja, ka jau šodien kopā ar ministriem un sociālajiem partneriem sāks vētīt LM piedāvājumu.

Ministru prezidents vērtēja, ka piedāvājumā ir ļoti daudz labu elementu, kuri būs izmantojami.

Patlaban notiek priekšlikumu saskaņošana ar ministrijām.

«Esmu pārliecināts, ka, strādājot kopā, mēs nonāksim pie saprātīgas, mērķēta atbalsta sistēmas, kas palīdzēs mazināt kara sekas, kas atspoguļojas arī cenu pieaugumā, jo īpaši enerģētika. Viss darbs virzās uz priekšu,» izteicās Kariņš.

Premjers uzsvēra, ka par atbalsta plāna detaļām vēl nav panākta vienošanās, bet runa esot par atbalsta pasākumiem, kurus var dalīt divās daļās. Pirmā daļa ir atbalsts tiem iedzīvotājiem, kuriem ir mazāki ienākumi. Ar šo atbalstu paredzēts kompensēt vispārējo sadzīves sadārdzināšanos. Otrā daļa attiecas uz enerģētikas cenu ietekmēšanu, kas attiektos uz plašāku sabiedrību.

Kariņš uzsvēra, lai gan patlaban nav zināms, kā tirgus noreaģēs un kādas būs cenas rudenī un ziemā, pieņemot, ka tirgus cenas varētu turpināt augt, cenu pieaugumu sadalītu starp valsti un iedzīvotājiem. Viņš skaidroja, nevis atņemot visu pieaugumu, bet atņemot nozīmīgu daļu no iespējamā pieauguma, tādā veidā palīdzot plašākai sabiedrībai un valsts ekonomikai kopumā.

«Man kā valdības vadītājam ir svarīgi, lai lēmumi tiktu pieņemti tuvākajā laikā un atbalsta pasākumi sāktu darboties no septembra,» sacīja premjers.

Patlaban Labklājības ministrijas piedāvātais atbalsta kopums valstij varētu izmaksāt aptuveni 450 līdz 480 miljonus eiro. Kariņš uzsvēra, ka tā ir iespējamā summa uz visu sezonu, nevis atsevišķiem mēnešiem. Finansējuma avoti varētu būt divi jebkuram atbalstam, par kuru tiks panākta vienošanās – pirmais avots ir pieaugošie budžeta ieņēmumi.

Viņš atzīmēja, ka viena no «inflācijas blaknēm» ir tas, ka valsts kase pildās daudz straujāk, nekā bija plānots. Kariņš norādīja, ka šo finansējuma daļu varētu pārdalīt iedzīvotāju atbalstam, bet, ja ar to nepietiktu, valsts naudu varētu aizņemties, lai gan patlaban aizņemties naudu ir daudz dārgāk.

«Šobrīd es neredzu, ka mēs palielinātu nodokļu likmes iedzīvotājiem. Mērķis ir to nedarīt. Vēlme ir pēc iespējas nepalielināt parādu, vispirms pārdalot budžeta pieaugumu. Nepieciešamības gadījumā mēs varam aizņemties, jo valstij ir labs kredītreitings un starptautiski valdībai ir liela uzticība,» sacīja Kariņš.

Arī Valsts prezidents atzīmēja, ka uz pirmo acu uzmetienu LM ir nākusi klajā ar labiem priekšlikumiem, kuri vēl jāprecizē tālāk valdībā.

Viņš uzsvēra, ka atbalsta sistēmai ir jābūt sagatavotai līdz rudenim, kad iedzīvotāji saņems lielos rēķinus. Tāpat sistēmai ir jābūt mērķētai, lai atbalstu saņemtu tie iedzīvotāji, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas