Ieilgstot konkursam, pieļauj Pasažieru vilciena valdes atlaišanu

Gadījumā, ja jauno vilcienu nomas iepirkuma procedūra kārtējo reizi ieilgs, satiksmes ministrs Anrijs Matīss pieļauj VAS Pasažieru vilciens (PV) valdes atlaišanu.

Novembrī izsludinātā, vairāk nekā 100 miljonus eiro vērtā konkursa termiņš jau otro reizi ir pagarināts. Šoreiz – līdz marta beigām. Ja šie termiņi tiks pārcelti vēlreiz, nav izslēgta PV valdes atlaišana, tā Latvijas Televīzijas raidījumam de facto norādījis Matīss.

«Katrā ziņā valde ir atbildīga, ka konkurss ir tik tālu jau aizgājis, jo bija jau runa, ka pagājušā gada laikā varētu noslēgties šis nomas konkurss, un mēs varētu tikt pie jauniem vilcieniem. Protams, kurš gan cits, ja ne valde ir atbildīga par šo?» sacīja Matīss.

PV mēģinājumi tikt pie jauniem vilcieniem ilgst nu jau piekto gadu. Aptuveni pirms gada tika pārvilkta svītra iepriekšējam konkursam.

Plāni tikt pie labākiem vilcieniem tika sadalīti divās daļās – par divdesmit miljoniem eiro, piesaistot Kohēzijas fondus, modernizēt sešus dīzeļvilcienu vagonu sastāvus, bet par simt miljoniem nomāt vairākus desmitus elektrovilcienu.

Novembrī izsludinātais jauno vilcienu nomas konkursa termiņš jau otro reizi pagarināts, šoreiz līdz martam. Nav izslēgts, ka tālāka vilcināšanās ar konkursa norisi var būt iemesls PV valdes krišanai.

Savukārt daudz čaklāk un bez liekas publicitātes, rekordīsā tempā jau noslēdzies augustā izsludinātais konkurss par dīzeļvilcienu modernizāciju, un pirms nedēļas noslēgts līgums. Te sacīkstes izpalika, jo pieteicās tikai viens pretendents – pilnsabiedrība DMU Vilcieni, kurā apvienojās Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR), Rīgas Vagonbūves Rūpnīca (RVR), kā arī tai un PV piederošā kompānija VRC Zasulauks.

Konkursa nolikumu gan mēģināja apstrīdēt spāņu kompānija CAF, kas pati konkursā tā arī nepieteicās. Spāņi konkursa prasības uzskatīja par pārlieku specifiskām. Viņuprāt, tā vairāk izskatījās pēc viena izpildītāja tāmes, nevis objektīvām prasībām vilcienu modernizēšanai.

Tomēr visdīvainākais bija fakts, ka pasūtītājs nolikumā iekļāvis tieši tādu interjera dizainu, kādu iepriekšējā konkursā piedāvāja CAF, startējot kopā ar RVR. Uz jautājumu, no kurienes konkursā parādījās CAF un RVR piedāvāto vilcienu interjeri, PV valdes priekšsēdētājs raidījumam atbildējis: «Faktiski šis moments ir tehniska kļūmīte. Dzīvē gadās. Un tas tika veiksmīgi novērsts. Un uz šo brīdi tas nav vairs jautājums.» Precizējot, kā tieši šī kļūme radusies un vai gadījumā nolikums nav tapis kaut kur ārpus PV, Birkmanis atbild noraidoši: «Noteikti nē. Nolikumu rakstīja PV, un PV iepirkumu komisija to darīja, viņš tika vērtēts.»

Pēc norādītajām pretenzijām Pasažieru vilciens steidza labot konkursa dokumentāciju, un iebildumu no uzraugiem vairs nebija. Bet arī citi pretendenti neparādījās. «Es domāju, ka jebkurš pretendents, kas ir arī Igaunijā un Lietuvā, varēja pieteikties šim konkursam. Ja viņi nepieteicās, tas nozīmē tikai to, ka konkurss ir pietiekoši sarežģīts, ar tiešām īsiem termiņiem,» saka VRC Zasulauks valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Greste.

Līdz ar to izpalikušas arī sacīkstes par labāko cenu. 22 miljoni eiro par sešiem vilcienu sastāviem ir noslēgtā līguma cena, kas par diviem miljoniem pārsniedz valsts uzņēmuma iepriekš veiktos aprēķinus. Atjaunošanas cena ir tuvu jaunu vilcienu cenai. Tomēr PV izvēli par labu atjaunošanai argumentē ar iespēju izmantot fondu līdzekļus, ko, pērkot jaunus dīzeļvilcienus, nepagūtu izdarīt.

No līdzšinējiem, savu laiku nokalpojušajiem dīzeļvilcieniem pāri palikšot vien platformas. Pēc Grestes teiktā, materiālu izmaksas veidos līdz 14 miljoniem eiro, bet būtiska daļa – ap septiņiem miljoniem – būs citi izdevumi, tostarp darba stundu izmaksas, kā arī projektēšana. Paredzēts, ka vilcienus demontēs Zasulaukā, ar spēka iekārtām aprīkos Daugavpilī, vēl virknei darbu sadalījums nav skaidrs. Vagonbūves rūpnīcas būtiskākais uzdevums būšot projektēšana.

Puses apgalvo – līgumā garantijas ir paredzētas arī tādam gadījumam, ja izpildes termiņi kavējas un fondu nauda aiziet garām. Tad neiegūtos fondu līdzekļus kompensētu no uzņēmēju, nevis valsts kompānijas naudas. «Apvienībā visi dalībnieki atbild solidāri, finanšu garantijas nāk no Daugavpils puses, bet es domāju, ka par darbu tik un tā mēs visi solidāri atbildēsim. Dabiski, ka katrs atbildēsim par tiem darbiem, ko mēs katrs esam veikuši,» saka Greste.

Tiesa gan, jautājumus par spēju pildīt līgumu radījis fakts, ka RVR pakausī elpo maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administrators KPMG. Tas norāda, ka rūpnīca šobrīd nepilda savas saistības pret banku, kas ir vairāk nekā 13 miljoni eiro. KPMG uzsācis pārdot tos RVR aktīvus, kas neietekmē uzņēmuma pamatdarbu. Raidījuma intervētās valsts amatpersonas visas kā viena apgalvo, ka notiekošā parādu piedziņa nevar pasliktināt jaunā līguma izpildi.

Nav jau arī izslēgts, ka tieši jaunais pasūtījums RVR ļaus nokārtot arī iepriekš uzņemtās saistības. Neoficiāli zināms, ka uzņēmums neplāno piedalīties jauno vilcienu piegādes konkursā.

Savukārt DLRR, kas dīzeļvilcienu atjaunošanas līgumā veiks būtisku darbu daļu, pirms pāris gadiem noslēgusi sadarbības līgumu ar vilcienu ražotāju Stadler, kuru šobrīd bieži piemin kā vienu no potenciāli sekmīgākajiem pretendentiem uz daudzmiljonu nomas konkursu.

102.000.102.6567

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas