Iepriekš CFLA strādājušo Ābeli apstiprina Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja amatā

Ministru kabinets 11.augustā atbalstījis iepriekš Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) un Ekonomikas ministrijā (EM) strādājušā Jāņa Ābeles apstiprināšanu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja amatā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sēdē norādīja, ka no visiem kandidātiem Ābele visvairāk atbilda minētajam amatam. «Ābele ir cilvēks ar stratēģisku redzējumu, mērķtiecīgs, ar pārmaiņu vadības domāšanu, viņam arī ir daudz ideju un iniciatīvu,» sacīja ministre. Tieši viņa pieredze, attieksme un vadītāja īpašības ir tas, kas inspekcijai pašlaik ir vajadzīgs, pauda Petraviča.

Savukārt Ābele sēdē atzīmēja, ka pieteicies amatam, lai veiktu būtiskas izmaiņas. «Pieteicos konkursā ar motivāciju īstenot uz attīstību vērstas izmaiņas šajā amatā,» teica Ābele.

Pēc viņa paustā, jaunieceltais VBTAI vadītājs nevēlas vienkārši ieņemt šo amatu, bet «tiešām saredzēt priekšnoteikumus, izmantojot savu vadītāja pieredzi un izglītību, pārmaiņu vadības pieredzi un redzējumu veikt pārmaiņas, kuru galvenie priekšnoteikumi ir administratīvi teritoriālā reforma».

Ābele kā atbilstošākais šim amatam tika izraudzīts Valsts kancelejas rīkotā konkursā.

Viņš jau jūlija otrajā pusē tikās ar labklājības ministri un guva viņas atbalstu, bet, lai stātos amatā, vajadzīgs attiecīgs Ministru kabineta lēmums.

Labklājības ministre iepriekš norādīja, ka Ābele ir cilvēks, kurš pats saredz, ka var dot savu ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas sakārtošanā. Ministre apgalvoja, ka šodien viņa ar jauno VBTAI vadītāju esot runājusi, ka no «inspekcijas ir palicis tikai karkass, kas jānoārda un jāceļ māja no jauna».

«Viņš ir gatavs to darīt, un es ceru, ka viņš šai amatā būs uz ilgāku laiku,» pauda Petraviča. Ministre stāstīja, ka pati piedalījās kandidāta atlases komisijā un viņai bija iespēja iepazīties gan ar Ābeles prezentāciju, gan viņa redzējumu VBTAI attīstībai.

Pirms dalības konkursā Ābele strādājis ar ES struktūrfondu līdzfinansētajiem informācijas tehnoloģiju (IT) jomas projektiem. Ābele bijis arī administrācijas vadītājs EM.

No 2016.gada līdz 2019.gada jūnijam konkursa uzvarētāja darbavieta bijusi CFLA, kur pusotru gadu vadīta Infrastruktūras attīstības departamenta Satiksmes infrastruktūras projektu nodaļa, pēc tam – Vides un Energoefektivitātes departaments, savukārt 2019.gadā Ābele kļuvis par šīs iestādes direktora vietnieku ES fondu ieviešanas jautājumos.

Šajā periodā konkursa uzvarētājs papildus amata pienākumiem darbojies arī IT jomā un izstrādājis izglītojošu datorspēli Zilbe, kas attīsta lasītprasmi bērniem.

Vēl iepriekš Ābele strādājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur no 2013.gada līdz 2014.gadam bijis vecākais eksperts Investīciju uzraudzības departamenta Finanšu vadības nodaļā, bet vēlāk divus gadus vadījis šo nodaļu. Pirms tam Ābele strādājis Finanšu ministrijas Eiropas Sociālo fondu uzraudzības nodaļā.

Ābele Rīgas Stradiņa Universitātē guvis profesionālo maģistra grādu vadībzinātnē. Potenciālais VBTAI priekšnieks teicamā līmenī pārvalda angļu valodu un labi pārzina vācu valodu.

Darba attiecības ar līdzšinējo VBTAI vadītāju Mariannu Dreju tika pārtrauktas 28.februārī uz savstarpējas vienošanās pamata. Dreja kopš 2019.gada 14.oktobra atradās darbnespējā. Viņas prombūtnes laikā inspekcijas vadītājas pienākumi tika uzticēti VBTAI Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktorei Valentīnai Gorbunovai.

Pērn oktobra sākumā tapa zināms, ka daļa no iestādes darbiniekiem ir neapmierināti ar Drejas pārvaldes metodēm. Pēc labklājības ministres toreiz paustā, apmeklējot inspekciju un izrunājoties ar darbiniekiem, ministre secinājusi, ka daudzi no viņiem ir neapmierināti ar iestādes vadītāju un tāpēc esot noskaņoti pamest darbu, ja nekas nemainīsies.

Lai arī Petraviča tolaik uzsvēra, ka šādā situācijā ir skeptiska par Drejas iespējām turpināt darbu VBTAI vadītājas amatā, ministre arī atzīmēja, ka Darba likums aizsargā darba ņēmēja tiesības, tāpēc «tas vien, ka darbinieki ir neapmierināti, nevar būt iemesls atbrīvošanai, jo tad pastāv tiesāšanās iespējas».

Valdība Dreju inspekcijas vadītājas amatā apstiprināja 2018.gada februārī. Pirms tam viņa ilgstoši ieņēma dažādus amatus Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas