bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 19.11.2019 | Vārda dienas: Betija, Elizabete, Liza, Līze
LatviaLatvija

Ierobežos ātro kredītu izmaksas, soda sankcijas un reklāmas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei. Tie paredz aizliegt bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu reklāmu, ierobežo gada procentu likmi (GPL) līdz 100% un nosaka nokavējuma procentu apmēra robežu, kā arī stigrākas prasības pārbaudīt kredītņēmēja maksātspēju.

«Latvijā līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valstīs vērojama strauja un vāji regulēta ātro kredītu nozares izplešanās. 2012.gadā vien nebanku kreditētāji izsnieguši 247 miljonus latu, no kuriem ātrajos kredītos izsniegti 115 miljoni latu. Turklāt visbiežāk šo kredītus izmanto iedzīvotāju mazturīgākā daļa,» BNN norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pēc viņa teiktā, lai arī šāds pakalpojums tirgū atsevišķos gadījumos iedzīvotājiem var būt nepieciešams, ir jābūt daudz stingrākam regulējumam, lai ātrie kredīti netiktu izsniegti cilvēkiem bez reāliem ienākumiem un pakalpojuma izmaksas būtu stingri ierobežotas. «Lai arī nozare ir nākusi klajā ar vairākām pašregulācijas iniciatīvām, jābūt daudz stingrākam regulējumam no valsts puses, kas attiektos uz visiem tirgus spēlētājiem un efektīvi aizsargātu kredītņēmējus,» uzsver ministrs.

Viņš piebilst, ka ne visus EM izstrādātos priekšlikumus atbalsta ātro kredītu izsniedzēji. Taču, pēc ministra domām, ir radīts samērīgs risinājums, kas saglabās šo pakalpojumu pieejamību tirgū, bet vienlaikus nodrošinās stingrāku regulējumu un uzraudzību, kontrolētas pakalpojumu izmaksas un arī patērētāju interešu aizstāvību.

EM izstrādātais priekšlikums paredz aizliegt reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu, kas pēc sava satura veicina bezatbildīgu aizņemšanos. Tostarp reklāmas, kas mudina vai var mudināt patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti, rada šķietamu iespaidu, ka kreditēšanas pakalpojums tiek sniegts bez maksas, rada iespaidu, ka kredīta saņemšana ir bez riska vai viegls veids, kā atrisināt finansiālās problēmas.

Jāpiebilst, ka jau šobrīd ir aizliegtas reklāmas, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos. Taču sagatavotie priekšlikumi sniegs uzskatāmāku un saprotamāku gadījumu uzskaitījumu, kuros reklāma atzīstama par bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu, tādējādi atvieglojot gan uzraudzības iestāžu darbu reklāmu kontrolē, gan arī sniedzot kreditēšanas pakalpojuma sniedzējiem skaidrāku priekšstatu, ko reklāmā tas var norādīt.

Ar mērķi liegt piemērot nesamērīgi augstas procentu likmes un mudināt kreditēšanas pakalpojuma sniedzējus rūpīgāk un atbildīgāk izvērtēt patērētāju maksātspēju pirms kreditēšanas līguma noslēgšanas, EM piedāvā patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem noteikt maksimālās GPL ierobežojumu līdz 100%. Maksimālās GPL noteikšanā ņemta vērā citu valstu pieredze (piemēram, Lietuvā GLP ir 200%, Igaunijā ~ 100%, bet Somijā 50%). Tāpat ņemts vērā arī nozares viedoklis, ka zemāka maksimālā GPL izslēgs iespēju patērētājiem saņemt nelielas kredīta summas (līdz 50 latiem) uz īsiem termiņiem (līdz 30 dienām).

Priekšlikumi paredz arī aizliegt nesaprātīgu maksu piemērošanu līguma pagarināšanas gadījumā, nosakot, ka, piedāvājot izmaiņas patērētāju kreditēšanas līgumā, līguma noteikumiem un attiecīgajām izmaksām ir jābūt samērīgām un atbilstošām godīgai darījuma praksei.

Tāpat iecerēts ierobežot sankciju apmērus līgumu nepildīšanas gadījumos, nosakot līgumsoda aizliegumu aizdevuma atmaksas vai aizdevuma maksājuma termiņa kavējuma gadījumā. Tas liegs kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzkrāt nesamērīgi augstus līgumsodus par aizdevuma atmaksas maksājumu kavējumiem. Samaksas termiņa kavējuma gadījumā patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzējs varēs prasīt tikai nokavējuma procentus. Tie nedrīkstēs pārsniegt līgumā pielīgto maksu par aizdevuma izmantošanu (aizdevuma likme) vairāk par 1% no kapitāla summas mēnesī. Jāpiemin, ka minēto maksu varēs prasīt tikai līdz sešiem mēnešiem no maksājuma kavējuma dienas, bet pēc sešu mēnešu termiņa patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzējam būs iespēja prasīt likumiskos procentus (6% gadā).

Priekšlikumi paredz arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas aizliegumu laika posmā no plkst.20:00 līdz plkst.8:00. Tādējādi kreditēšanas pakalpojumi nebūs pieejami patērētājiem, kas kredītu plānojuši izmanot kā iespēju iegūt naudas līdzekļus spontāni un nepārdomāti, sniedzot iespēju pieņemt pārdomātu lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos.

Lai veiksmīgāk spētu izvērtēt nebanku kreditēšanas tirgus darbību, priekšlikumi paredz plašākas tiesības Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) pieprasīt informāciju no kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Papildus informācija ļaus veikt nepieciešamās kreditēšanas tirgus analīzes un sniegs iespēju operatīvāk reaģēt uz dažādām tirgus izmaiņām, uzsver ministrijā.

Papildus minētajam, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un jau iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.pantā. Tie paredz precizēt patērētāja maksātspējas izvērtēšanas pienākumu pirms kredīta piešķiršanas vai kredīta summas būtiskas palielināšanas, stingrāk nosakot, ka kredīta devējam ir jāvērtē arī patērētāju ienākumi un izdevumi un kredītu atļauts piešķirt tādā apmērā, kas nodrošina ik mēnesi patērētāja rīcībā pietiekamu līdzekļu atlikumu pēc visu esošo un paredzamo parāda saistību izpildīšanas.

102.000.102.4188


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Budžets 2020. Latvijas kino izcilnieki. Ārstu neapmierinātība turpinās

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Budžets 2020, Strīdīgie grozījumi, Paziņojums, Lēmums, Cīņa, Lepnums.

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!