Ierobežotā skaitā pieejamais personāls liek slimnīcām domāt par ārkārtas stāvokļa ieviešanu

Strauji pieaugot Covid-19 pacientu skaitam tiek noslogotas Latvijas lielākās slimnīcas, kas liek domāt par ārkārtas stāvokļa ieviešanu tajās, kam par iemeslu galvenokārt kalpo ierobežotā skaitā pieejamais personāls, kas tiktu nosūtīts palīgā pārslogotajām intensīvās terapijas nodaļām, 4.oktobra rīta intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Uz jautājumu, kāda situācija ir slimnīcās pēc piektdien, 1.oktobrī izsludinātās paaugstinātās gatavības veselības aprūpē, Kalējs atbildēja, ka būtiskākais šajā jautājumā ir tas, ka šāds stāvoklis tiek izsludināts tajos brīžos, kad slimnīcām akūti trūkst personāla, jo lielākā daļa no tiem tiek nosūtīti, lai sniegtu palīdzību Covid-19 pacientiem.

«Tas nozīmē, ka skaita ziņā ierobežotais personāls tiek novirzīts no citiem pacientiem pie Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka tiek ierobežota arī citu pakalpojumu sniegšana. Protams, katrā slimnīcā situācija ir atšķirīga, bet jau tagad lielās universitāšu slimnīcas ir noslogotas, kas liek domāt par ārkārtas stāvokli tajās,» sacīja Kalējs.

Viņš sacīja, ka šajā gadījumā nav stāsts tikai par pietiekama finansējuma novirzīšanu personāla piesaistē, lai gan tas ir ļoti būtisks, bet arī jautājums par laiku, kādā jaunie mediķi iegūst izglītību, proti, medicīnas māsa mācās piecus gadus, ārsts 12 gadus.

«Saprotiet, slimnīcās esošais personāls arī saslimst un tas ātri ir jāaizvieto, bet tas pie tik straujas un ātras situācijas izmaiņas neesot tik vienkārši izdarāms,» sacīja Kalējs.

Tomēr viņš piebilda, ka no politiķiem sagaida dotā solījuma izpildi, ne tikai jautājumā par papildu finansējumu mediķiem, bet arī par to, ka valsts spēs pēc iespējas ātrāk norēķināties ar slimnīcām par pakalpojumu sniegšanu Covid-19 pacientiem, jo arvien tas nav izdarīts.

Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas radīto seku dēļ Veselības ministrijas Veselības operatīvās medicīniskās komisijas sēdē piektdien, 1.oktobrī, nolemts izsludināt paaugstinātu gatavību veselības aprūpē, informēja Veselības ministrijā (VM).

Pēc ministrijā paustā, paaugstināts gatavības stāvoklis nozīmē, ka nozarē pieejamie personāla, materiāltehniskie vai citi iesaistāmie resursi ir nepietiekami, lai, turpinot slimnīcu darbu ikdienas režīmā, nodrošinātu visu nepieciešamo reaģēšanas pasākumu veikšanu.

«Gatavojamies plānveida aprūpes pārorganizēšanai, Covid-19 pacientu ārstēšanu sāks arī vietējās slimnīcas,» mikroblogošanas vietnē Twitter skaidro veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), piebilstot, ka drīzumā gaidāms nākamais solis – ārkārtas situācija nozarē. Patlaban šāda ārkārtas situācija vēl nav izsludināta.

Līdz ar to šobrīd Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) veiks izsaukumu prioritizēšanu atbilstoši esošajiem rīcības algoritmiem, savukārt slimnīcām prioritāri ārstniecība jānodrošina neatliekamiem, akūtiem un Covid-19 pacientiem.

Saskaņā ar VM skaidrojumu, NMPD pacientus nogādās stacionārā atbilstoši valstī noteiktajam hospitalizācijas plānam.

Slimnīcu pienākums būs sniegt palīdzību visiem pacientiem, kas iestādes uzņemšanas nodaļā nogādāti ar NMPD brigādēm vai ieradušies paši.

Lai to nodrošinātu, slimnīcas nepieciešamības gadījumā pārplānošot plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu. VM uzsver, ka pacientiem, kuru plānveida ārstniecība būs atlikta, saglabāsies esošā rinda un, atjaunojoties plānveida palīdzības sniegšanai, viņiem vispirms tiks sniegts pakalpojums. Ja slimnīca arī pēc visu resursu koncentrēšanas nespēs nodrošināt ārstniecību neatliekamajiem, akūtajiem vai Covid-19 pacientiem, tai būs rakstveidā jāinformē Nacionālais veselības dienests un VM, lai operatīvi veiktu izmaiņas hospitalizācijas plānā.

VM informē, ka NMPD pacientus nogādās tuvākajā pieejamajā ārstniecības iestādē.

Tas nozīmē, ka, piemēram, terapijas vai ķirurģijas profila pacients no Rīgas var tikt stacionēts arī Pierīgā esošajās slimnīcās – Ogrē, Tukumā, Jūrmalā –, nevis universitātes slimnīcā, un pacients nevar izvēlēties stacionāru.

Tāpat komisija lēma, ka no pirmdienas Covid-19 nodaļa tiks atvērta Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, kā arī Tukuma, Limbažu un Ludzas slimnīcās. Vienlaikus Nacionālais veselības dienests informēs ģimenes ārstus par komisijas pieņemtajiem lēmumiem, tajā skaitā par nepieciešamību veikt stingrāku pacientu šķirošanu pacientu novirzīšanai uz slimnīcām.

Slimnīcas nepieciešamības gadījumā ierobežos vai pārtrauks plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā, slimnīcas nedrīkst pārtraukt pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju, pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana, uzsver VM.

Saskaņā ar VM pausto, tāpat nedrīkst pārtraukt invazīvo kardioloģiju un radioloģiju, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.

Saglabājamo pakalpojumu vidū arī ir veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija un akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tajā skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.

Ārkārtas situācija medicīnas nozarē iepriekš tika izsludināta no 2020.gada 10.decembra līdz 2021.gada 30.jūnijam.

Toreiz, izsludinot ārkārtējo situāciju medicīnā, Covid-19 gultas vietu noslodze bija sasniegusi vidēji 76%, savukārt Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Covid-19 noslodze bija 90%. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, 2020.gada 10.decembrī stacionēto Covid-19 pacientu skaits bija 704.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas