bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.10.2018 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Iesalnieks: Dzelzceļa elektrifikācijas projekta realizācija Latvijas nodokļu maksātājiem var līdzināties Parex bankas un OIK sekām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+6 vērtējums, 6 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Ar Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu Latvijas nodokļu maksātāji var ļoti «iekrist». Šis projekts ir pielīdzināms AS Parex banka vai Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) radītajām sekām. Vienīgā atšķirība ir tā, ka elektrifikācijas projekta iespējamo graujošo iznākumu mēs vēl varam novērst. Ja man kā atbildīgas valsts iestādes vadītājam prasītu, ko šobrīd darīt, es teiktu tā: Risks ir tik milzīgs, ka projekts ir nekavējoties jāaptur, jāaptur projekta tālākā virzība līdz nav veikta pārvērtēšana – salikti visi jaunākie dati, ir novērstas pašreiz pieļautās kļūdas, kā arī ir veikts atkārtots audits konkrētajam pētījumam, uz ko balstās visi esošie aprēķini,» intervijā BNN savu viedokli pauž Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks.

«Latvijas dzelzceļa attieksme pret investīcijām ne vienmēr ir vērtējama kā nopietna»

Runājot par dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešanu Latvijā, Iesalnieks uzreiz uzsver, ka viņš kā atbildīgās valsts institūcijas pārstāvis nevar sevi ierindot kategorijā «par» vai «pret» projektu. «Visam apakšā ir jābūt skarbiem un bezkaislīgiem aprēķiniem, un mūsu iestādes uztverē ir tāda, ka elektrifikācija pati par sevi ir laba lieta, taču – vai tās ieguvumi spēs segt radītos zaudējumus? Neatbildētie jautājumi un no valsts iestādēm slēptā informācija par šī projekta realizācijas gaitu rada bažas par projekta nepieciešamību un to, cik tas kvalitatīvi izstrādāts.»

Jāatzīmē, ka Valsts dzelzceļa administrācija uzrauga valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē un transporta attīstības nacionālo programmu. Tomēr, neskatoties uz to, iestādei neviens neļaujot piekļūt elektrifikācijas projekta pētījumam. Iesalnieks atzīmē, ka vienīgā institūcija, kam ir interesējis viedoklis šajā jautājumā, ir Valsts kontrole. «Pat neskatoties uz to, ka mums ir pieejami attiecīgā profila un kvalifikācijas speciālisti, projekta izvērtēšanā iesaistīti netikām. Vai jūs varat iedomāties situāciju, ka Latvijā projektētu atomelektrostaciju, bet no Valsts vides dienesta tas tiktu slēpts? Vai varat iedomāties, ka Latvijā projektētu celulozes rūpnīcu un tas tiktu slēpts no Valsts meža dienesta? Šāda absurda situācija diez vai šajos divos piemēros būtu iespējama. Tad nezinu, kāpēc šajā elektrifikācijas projektā šis piemērs darbojas, jo no atbildīgās valsts institūcijas šis projekts tiek slēpts.»

Iesalniekam pašreiz rodas iespaids, ka elektrifikācijas projekts ir vērtēts un izstrādāts ļoti vieglprātīgi un ar virspusēju pieeju. «Eiropas naudu var dabūt. Jā, sākotnēji var šķist, ka šī nauda dos ekonomisko labumu, jo būvniekiem būs darbs, firmām, kas piegādā nepieciešamo zemi, būs papildu ienākumi utt.. Uz mirkli tas būs jūtams, bet problēma ir tajā, ka jāskatās nevis viens solis uz priekšu, bet gan – kas notiks nākamajos 30 gados. Šo neatbildēto jautājumu dēļ, zaudējumi pie neveiksmīga projekta realizācijas var būt neskaitāmas reizes lielāki nekā tie labumi, kas iegūti, apgūstot šo Eiropas dāvinājumu. Man šķiet, ka šī projekta virzītāju prātus mulsina tieksme paņemt no Eiropas visu, ko var dabūt, neskatoties uz to, kādas sekas var būt pēc tam. Tā doma «mūsu jau te vairs nebūs, lai pēcteči tiek galā un maksā par sekām», ir ļoti tuvredzīga.»

Iesalnieks atzīmē, ka pašlaik viņš vadās no publiski izskanējušās un savāktās informācijas, tiekoties ar pētījuma autoriem. «Mēs jūlija beigās aizsūtījām uz Satiksmes ministriju (SM) arī savu vērojumu kā piemēru tam, ka Latvijas dzelzceļa attieksme pret investīcijām ne vienmēr ir vērtējama kā nopietna. Elektrifikācijai kā viens no piemēriem ir minēts, ka pret projektu ir bijusi salīdzinoši vieglprātīga attieksme, kas atstāj iespaidu nevis uz vienu uzņēmumu, bet uz visu valsts budžetu.»

«Mēs uzskatām, ka mūsu pienākums ir informēt atbildīgo ministriju, ka lieta nav tik viennozīmīga, kā tas šobrīd tiek pasniegts. Runājot par elektrifikāciju kopumā, bez šaubām, ir jārunā par diviem lieliem pamatpostulātiem, kas šobrīd publiskajā telpā pilnībā netiek apskatīti,» turpina Iesalnieks.

Nr.1

«Latvijas dzelzceļš vairs nav tas, kas bija sākotnējā pētījumā: Ja iznāks kaut kādas «ziepes», tad viss tiks apmaksāts no valsts budžeta»

Latvijas dzelzceļš vairs neesot «tas, kas tas bija pētījuma laikā». Proti, Latvijas dzelzceļš saskaņā ar 2016.gadā veiktajām izmaiņām Dzelzceļa likumā, kas pilnībā spēkā stāsies 2019.gadā, ir valsts subsidējams uzņēmums, atzīmē Valsts dzelzceļa administrācijas direktors.

«Tas nozīmē, ka tas vairs nav pats par sevi varenais, kas visus sponsorē, kas par savu naudu dara, ko vēlas – grib riskē, negrib neriskē. Latvijas dzelzceļš, sākot ar 2019.gadu, būs valsts subsidējamais uzņēmums. Tas nozīmē, ka visu biznesa risku uzņemas valsts budžets, tas izriet no Dzelzceļa likuma 9.panta, 4.daļas,» skaidro Iesalnieks.

«Pašlaik, apkopojot savus secinājumus, šķiet, ka valdība un pati SM, kur it kā šie projekti ir akceptēti (pilnībā vai daļēji – joprojām nevar saprast), nav ņēmusi vērā šo faktoru. Nav vērā ņemts tas, ka šī projekta «galvenais motors» ir Latvijas dzelzceļš un, neskatoties uz to, uzņēmums nenes finansiālu atbildību. Atbildība gulstas uz Latvijas valsts budžeta pleciem.»

«Ja Finanšu ministrija to būtu ņēmusi vērā un akceptējusi, nezinu, vai projekts būtu tik viegli «izgājis cauri». Iespējams, darbojas vecais stereotips, ka valsts nekad naudu dzelzceļam nav devusi un arī turpmāk nedos. Tomēr 2019.gadā tā vairs nebūs, tā būs obligāta valsts atbildība. Ja iznāks kaut kādas «ziepes», tad visu apmaksās valsts budžets.»

Nr.2

«Šobrīd runājam nevis par jaunām tehnoloģijām, kas strauji attīstīsies nākotnē, bet gan par turpat vai 100 gadu vecām tehnoloģijām»

Iesalnieks atgādina, ka 16.septembrī Vācijā pirmajā reisā devies vilciens, kas tiek darbināts ar ūdeņradi. «Tas ir milzīgs pavērsiens dzelzceļa pasaulē, varētu pat teikt, ka šajā jomā ir sākusies jauna ēra. Ja pēdējos piecus, desmit gadus ūdeņraža vilcieni bija dažādos izmēģinājumos, laboratorijās un izstādēs, tad šobrīd to lokomotīves ražo masveidā. 16.septembrī Vācijā uzsākti komercpārvadājumi ar ūdeņraža lokomotīvēm. Tikmēr tīkla elektrifikācija ir pagājušā gadsimta sākuma, pagājušā gadsimta pirmās puses tehnoloģijas. Ir jāsaprot, ka mēs šobrīd runājam nevis par jaunām tehnoloģijām, kas strauji attīstīsies nākotnē, bet gan par turpat vai 100 gadu vecām, ko pie mums vēlas ieviest. Šķiet, ka nav ņemts vērā faktors, ka tehnoloģijas attīstās.»

Iesalnieks uzsver, ka pašlaik, neskatoties uz to, ka viņam nav pieejams pētījums par elektrifikācijas projektu, viņš var secināt, ka šajā pētījuma ir iekļauti novecojuši dati. «Tie ir kravu pārvadājumu apjomi labākajā gadījumā par 2015.gadu, aizdomas, ka varbūt pat par 2014.gadu, un kopš tā laika kravu pārvadājums ir krities vismaz par 20%. Tapāt likumi ir mainījušies – ar kājām gaisā ir apgriezta kārtība, kādā veidā un cik daudz drīkst iekasēt no infrastruktūras lietotājiem.»

Iesalnieks min arī dažus riska faktorus ar ko, pēc viņa domām, var nākties saskarties, ja pētījumu neveiks atkārtoti.

Ekonomiskie pieņēmumi

«Šajā pētījuma ir pieļautas fundamentālas kļūdas. Tur aprēķini balstās uz pilno izmaksas principu – ka visi pārvadātāji lietos elektrificēto tīklu. Šobrīd jaunie likumi neļauj no visiem ņemt sadalījumu pa segmentiem. No cita segmenta drīksti ņemt tikai tiešās izmaksas, tikmēr investīciju atdeve ir balstīta uz pilnajām izmaksām,» pēc sarunām ar pētījuma autoriem un publiskās informācijas secina Iesalnieks.

«Tāpat ir ekonomiski nepamatoti pieņēmumi, no kuriem var kā piemēru minēt uzskatu, ka tajā brīdī, kad tīkls tiks nodots ekspluatācijai, visi pārvadātāji uzreiz to lietos. Tas ir pilnīgi nepamatots pieņēmums, jo publiskajā telpā jau ir izskanējis, ka viens no mūsu trijiem kravu pārvadātajiem Baltijas Ekspresis veicis pats savus aprēķinus un kategoriskā formā ir paziņojis – pie šiem kravu apjomiem tas nav izdevīgi. Baltijas ekspresis paziņojis, ka to nelietošot,» atzīmē Iesalnieks.

«Par ko tas var liecināt? Situācijā, kad viens pārvadātājs, kam ir kādi 25% tirgus daļas, atsakās lietot elektrificēto tīklu, atlikušajai daļai var nākties samaksāt par to, jo pilnās izmaksas bāzējas uz principa, ka lietos visi un līdz ar to maksās visi. Ir jāveic pārrēķini – cik tad īsti būs jāmaksā tiem, ja kāds no uzņēmumiem, šajā gadījumā Baltijas ekspresis, atsakās?» tā Valsts dzelzceļa administrācijas direktors.

Rinda ar jautājumiem

Pirmais jautājums, kas neesot atbildēts: cik izmaksās sliežu ceļi? Un sliežu ceļu izmaksas gulstas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem – arī tiem, kas nelietos elektrotīklu, atzīmē Iesalnieks.

«Vislielākās izmaksas, protams, ir sliežu ceļa pagarināšana, jo elektrificēto līniju galvenā priekšrocība ir tā, ka ir iespējams pavilkt lielākus un garākus vilciena sastāvus. Teiksim, līdzšinējo 6 000 tonnu vietā var kādas 9 000 tonnas. Uz tā bāzējas visas elektrifikācijas priekšrocības. Tātad bez stacijas ceļu pagarināšanas nu visas tās priekšrocības ir bezjēdzīgas, tās nevar izmantot. Tomēr stacijas ceļu pagarināšana ir ļoti dārgs prieks, jo jāņem vērā, ka jāmaina ne tikai pārmijas, bet pašas sliedes ir jāpagarina, jāmaina visa pārmiju kustības vadības automātiskās sistēmas bloķēšana utt. Tas nupat ir izdarīts ar milzīgi dārgu Rietumu uzņēmumu piesaisti, bez to klātbūtnes nevar ne pirkstiņu pakustināt, tas ir ārkārtīgi dārgs prieks.»

Iesalnieks atzīmē, ka to var arī minēt pie kļūdām. Proti, ka izdevumos šī daļa nav ierēķināta. «Tas labums, ko iegūst no elektrovilciena, ir iekalkulēts, bet izdevumi nav. Ekonomikas fakultātes pirmā kursa studenta darbu par tādu kļūdu izmestu ārā. Tu nevari kalkulēt labumus, nekalkulējot pretī izmaksas, kas jāiegulda, lai iegūtu šo labumu. Šajā gadījumā pats lielākais ieguvums ir garie sastāvi, un garo sastāvu nodrošināšanā nepieciešamie izdevumi nav ierēķināti, tas vien liecina par nekorektu aprēķinu,» uzskata Iesalnieks.

«Kādu iespaidu tas atstās uz tiem pārvadājuma virzieniem, kas netiks elektrificēti?»

«Pat pieņemot to, ka projekts būs veiksmīgs pie esošā plāna, ir jāuzsver, ka pārvadājumi uz Ventspili un Liepāju nebūs izdevīgi, bet uz viņiem attieksies šis sadārdzinājums. Tas nozīmē, ka šī iemesla dēļ mēs varam zaudēt ļoti daudz kravu uz šiem virzieniem, salīdzinot ar citiem posmiem. Pētījumā nav atbildes, kas notiks šajā gadījumā.»

Tāpat Iesalnieks norāda, ka pētījums nesniedz atbildi uz to, kā tas ietekmēs pasažieru pārvadājumus. «Tiem kļūstot dārgākiem, kā palielināsies valsts budžeta līdzmaksājums, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus? Ir daudz faktoru, kas ietekmēs pasažieru pārvadājumu dārdzību.»

«Novecojošās lietas, fundamentālās kļūdas, nepamatoti pieņēmumi un ļoti daudz neatbildētu jautājumu, tās ir tās četras lietas. Piektā lieta, ko gribēju piebilst un kas nav ņemts vērā, ir riska aprēķini. Man nav pat iedomājams, lai Centrāltirgū jaunu saldējuma kiosku atverot, netiktu veikti riska aprēķini par to, vai blakus kāds necels otru saldējuma kiosku. Šajā elektrifikācijas plānā nav nekādu riska aprēķinu, es pat vēl vairāk teiktu – nevis riski nav aprēķināti, bet tie pat nav identificēti. Kaut gan jebkurš dzelzceļa speciālists pirmajās piecās minūtēs spētu nosaukt jau kādus trīs četrus treknus riskus, kas var iestāties. Turklāt riskē nevis Latvijas dzelzceļš, kas virza, bet gan valsts budžets.»

«Bez valsts budžeta līdzdalības realizēt šo projektu nevar pat teorētiski»

Pašlaik tie, kas atbalsta šī projekta tālāku virzību, balstās uz vairākiem mītiem, kāpēc Latvijā tas jāuzsāk, uzskata Iesalnieks.

1.mīts: Tāpēc, ka EK devusi savu pozitīvo slēdzienu

«Es nezinu, vai ir devusi vai nav devusi, bet ir zināms, ka pārbaudi veica Eiropas aģentūra Jasper. Šīs aģentūras uzdevums nav akceptēt vai pārbaudīt, cik tas būs izdevīgi no biznesa viedokļa pārvadātājiem un valstij. Šī aģentūra ir tā, kas palīdz sagatavot projekta pieteikumu un to noformēt Eiropas prasībām. Tāpat Jasper uzrauga, vai šis projekts tiek realizēts atbilstoši Eiropas noteikumiem. Šis ir vides projekts, nevis ekonomiskais. Šī aģentūra, protams, uzrauga izmešu daudzumu, vai tas atbilst vides prasībām un vai tur nav kaut kas zagts. Starp citu, Eiropas norma ir arī tā, ka valsts budžets uztur infrastruktūru. No šī viedokļa viņiem viss ir kartībā, bet vai Latvijas nodokļu maksātājiem ir viss kārtībā? Jo mums jau interesē, vai valsts budžetam šī dēļ nebūs jāmaksā papildu nauda. Publiskajā telpā līdz šim izskanējis, ka «nekādā gadījumā nē». Tad es gribētu pateikt, ka teorētiski tāda pārliecība varēja rasties pie vecās maksas metodikas, pie jaunās maksas metodikas tāda iespēja pat teorētiski nepastāv. Iespēja bez valsts budžeta līdzdalības realizēt šo projektu pat teorētiski nepastāv. Līdz ar to zināmā mērā sabiedrība tiek maldināta. Saskaņā ar jauno metodiku tas nav iespējams pat pie vislabākajiem apstākļiem,» pārliecināts Iesalnieks.

«Šobrīd neviens jums nepateiks, kā konkrēti šī projekta realizācija ietekmēs valsts subsidējamā infrastruktūras pārvaldītāja – Latvijas dzelzceļa – ekonomisko stāvokli. Pētījumā nav atbildes uz šo jautājumu,» secina Valsts dzelzceļa administrācijas direktors.

«Salīdzināt Lietuvu un Latvijas tīklus ir pilnīgi neprofesionāli, tas ir diletantiski»

2.mīts: Nevaram atpalikt no lietuviešiem

«Pirmkārt, Lietuvā ir pilnīgi cits garantētais pārvadājamo kravu apjoms. Ja mums tie ir pāris procenti, kas ir iekšzemes kravas un kas ir atkarīgas tikai no mūsu pašu ekonomiskās vides, kāda Latvijā ir, tad Lietuvā tie ir vismaz trīsdesmit procenti. Plus viņiem ir garantētie Krievijas pārvadājumi, jo uz Kaļiņingradu citādi tikt nevar – ģeogrāfiski Lietuvu apiet nav iespējams. Saskaitot visu to kopā, lietuviešiem garantēto kravu pārvadājamo apjoms mūsu divprocentu vietā viņiem ir 70–80%. Tātad viņiem nav uztraukuma par kravu apjomu,» skaidro Iesalnieks.

«Otrkārt, viņi ir daudz tuvāki savās attiecībās ar Baltkrieviju, arī ģeogrāfiski. Treškārt, no Baltkrievijas puses līdz Lietuvas robežai jau ir elektrificēta līnija. Ceturtkārt, viņiem ir pilnībā cits lokomotīvju parks jau šodien. Viņiem sliežu ceļu pagarinājumi vajadzīgi jau esošajam dīzeļu lokomotīvju parkam, jo viņiem ir Siemens lokomotīves, kur izdevīgā ekspluatācijā ir vajadzīgi garie vilciena ceļi. Nekur jau nav teikts, ka viņi veiks arī otru etapu – elektrifikāciju. Mums jau viņi tā stāsta, bet sāka ar sliežu pagarināšanu, kas ir vajadzīgs pašreizējām dīzeļlokomotīvēm, jo, nepagarinot sliežu ceļus, tās – Siemens lokomotīves – ir ļoti neizdevīgas. Tā kā salīdzināt šos divus tīklus ir pilnīgi neprofesionāli, tas ir diletantiski.»

«Tāpēc ne jau par velti, latviešiem ir sakāmvārds – septiņreiz nomēri un pēc tam nogriez. Šobrīd izskatās, ka griež, vienreiz nomērot, fantastiski baidās no otrreizējās mērīšanas, skaidri zinot, ka pirmajā ir rupji kļūdījušies, un ar visu to negrib griezt otrreiz.»

3.mīts: To takš ir veikusi pasaules slavena auditoru firma Ernest & Young!

Kā norāda Iesalnieks, trešais arguments, ko min, ir: «Ko jūs te strīdaties pret, to takš ir veikusi pasaules slavena auditoru firma Ernest & Young!». «Tas arī ir mīts. Mēs zinām, ka arī šāda līmeņa kompānijas var rupji kļūdīties. Kaut vai atceroties Banku Baltija, kur mūsu cilvēki vēl šodien nav naudu dabūjuši atpakaļ. Ne par velti latviešiem ir sakāmvārds – septiņreiz nomēri un pēc tam nogriez. Šobrīd izskatās, ka griež, vienreiz nomērot, fantastiski baidās no otrreizējas mērīšanas, skaidri zinot, ka pirmajā mērīšanā ir rupji kļūdījušies, un ar visu to negrib griezt otrreiz.»

«Ventspils, Liepāja var pilnīgi zaudēt konkurētspēju»

Jautājums, vai pie veiksmīga projekta virzības, pārvadātajiem būs nauda, par ko uztaisīt jaunos depo un elektrolokomotīves, vēsta par vēl vienu risku, jo atkarīgs no banku finansējuma.

«Problēma, ka tālie pārvadājumi – Ventspils, Liepāja – var pilnībā zaudēt savu konkurētspēju, jo kravu apjoms pie šādiem apstākļiem var sadārdzināties. Rezultātā var rasties situācija, ka būsim pagarinājuši stacijas ceļus, kas būs izdevīgāki lietuviešiem nevis mums. Lietuva no baltkrieviem ar savām Siemens lokomotīvēm varēs piegādāt kravu uz Rīgas ostu. Mūsu pašreizējas lokomotīves nevarēs pavilkt tos 9 000, bet lietuvieši varēs. Un viņi nemaksās par šo tīklu, bet vedīs kravas uz ostu. Arī šāds iespējamais risks bija jāaprēķina – kāda iespēja, ka būsim izdarījuši lāča pakalpojumu saviem pārvadātajiem.»

Nobeidzot sarunu Valsts dzelzceļa administrācijas direktors atzīmē: «Būvējot saldējuma kiosku Centrāltirgū, riski ir aprēķināti. Kamēr šādam pāri miljardam vērtam projektam riska aprēķinu nav nekādu. Tas ir šokējoši.»


Pievienot komentāru

  1. Lietuvietis teica:

    Lietuva – uzvara.
    Jo Lietuvā elektrifikācija jau ir no Minskas līdz Viļņai, līdz Klaipiedai uzbūvēs līdz 2023.gadam (ar ātrumu ne mazāku par 160 km/h).

  2. Gogs teica:

    «Pat neskatoties uz to, ka mums ir pieejami attiecīgā profila un kvalifikācijas speciālisti, projekta izvērtēšanā iesaistīti netikām
    =============
    Tas ir smieklīgi. Administrācijā nav neviena tehniskā speciālista, nerunājot par elektrifikācijas speciālistu. Tur juristi sež.

  3. depo teica:

    Iesalnieka pudelesbrāļi netika iesaistīti pētījumā, vot i neapmierināts.

Igaunijas premjers tiekas ar filantropu, Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu

Tikšanos ar programmatūras ražotāja Microsoft bijušo izpilddirektoru, filantropu Bilu Geitsu aizvadījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

Ekonomikas ministrija rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām.

Brīvdienās iespējami uzduļķojumi Rīgas ūdensvadā

Sakarā ar liela diametra pieslēguma izbūvi ūdensvadam Krasta ielā un ar to saistītajām ūdens plūsmu pārmaiņām Rīgas ūdensvada tīklā, nedēļās nogalē un nākamās nedēļas sākumā iespējami uzduļķojumi pilsētas centrā Pļavniekos, Purvciemā, Maskavas priekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā un Juglā, informē SIA Rīgas ūdens.

Saeimas komisija pabeidz darbu pie Diasporas likumprojekta

Saeimas Ārlietu komisijas piektdien, 19.oktobrī, panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu; iedzīvotāji kategoriski iebilst

Igaunijas banka AS Coop Pank Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Tikmēr vietējie iedzīvotāji un biedrības Zolitūde 21 11 pārstāvji izsaka kategoriskus iebildumus šiem plāniem.

CVK apstiprina 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 19.oktobrī, apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība  – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.

Latvijas Radio paredz nākotnē sev 35,7% radio tirgus daļas

Tuvāko piecu gadu laikā Latvijas Radio paredz, ka tam piederēs 35,7% radio tirgus daļas, tostarp tiks būtiski palielināts sasniegtais auditorijas apjoms internetā un sociālajos tīklos. «Astoņi no desmit klausītājiem pilnībā uzticēsies sabiedriskā medija radītajam saturam,» pauž Latvijas Radio pārstāve Ieva Aile.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā Latvijā gada griezumā samazinājās par 5%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gada griezumā ir pieaudzis par 5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2018.gada septembri.

Latvijā vispārējās valdības budžetā deficīts 155,7 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadā bija 155,7 milj. eiro jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2017.gada beigās bija 10 806,8 milj. eiro jeb 40% no IKP.

ES plāno sankcijas par kiberuzbrukumiem, ķīmisko ieroču draudiem

Eiropas Savienības dalībvalstis šīs nedēļas galotņu sanāksmē vienojušās ieviest ierobežojošus pasākumus saistībā ar ķīmisko ieroču draudiem un paudušas apņēmību ar sankcijām vērsties arī pret kiberuzbrukumiem. Kā lasāms ceturtdienas, 18.oktobra, Eiropadomes sanāksmes noslēguma secinājumos, ES dalībvalstu līderi tikšanās reizē lielu uzmanību pievērsuši tieši iekšējās drošības jautājumiem. «ES turpinās stiprināt savu atturēšanas spēju un noturību pret hibrīddraudiem, kiberdraudiem, kā arī pret ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem draudiem un kodoldraudiem,» rakstīts dokumentā, kas publicēts Eiropadomes tīmekļa vietnē. Secinājumos arī nosodīts kiberuzbrukums, kas šogad Nīderlandē vērsts pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju, gan neminot vārdā Krieviju, kuru Nīderlande iepriekš uzrādīja kā uzbrukuma organizētāju un īstenotāju. ES dalībvalstis sanāksmē bijušas vienisprātis, ka blokam ir «jāturpina strādāt pie spējas reaģēt uz kiberuzbrukumiem un nepieļaut tos, izmantojot ES ierobežojošos pasākumus». Sarunas par konkrētiem darbiem kiberdrošībā aicināts pabeigt līdz Eiropas Parlamenta pašreizējā sasaukuma beigām 2019.gada aprīlī.

Čakša plāno «aizrotēt» pašreizējo valsts sekretāru Lapiņu uz NVD

Veselības ministre Anda Čakša nolēmusi ministrijas valsts sekretāru Aivaru Lapiņu pēc nepilna gada amatā pārcelt uz Nacionālo veselības dienestu par e-veselības projekta vadītāju. Tikmēr valsts sekretāra amatu Čakša plāno uzticēt pašreizējai valsts sekretāra vietniecei Dainai Mūrmanei-Umbraško, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās no visas summas izmaksāti 69%

Likvidējamās ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 328,66 miljoni eiro, kas ir 69% no kopumā izmaksājamās summas, pastāstīja bankas Citadele korporatīvās komunikācijas vadītāja Ieva Prauliņa.

Kanādas marihuānas veikalos negaidīti liels pieprasījums

Kanādas likumīgajos marihuānas veikalos otrajā dienā, kopš psihoaktīvā augu preparāta pārdošana valstī legalizēta lietošanai izklaides nolūkā, novērots preces trūkums, jo pieprasījums no pircējiem ir negaidīti liels.

3+ Ģimenes karte veicinājusi pasažieru skaita pieaugumu sabiedriskajā transportā

Šī gada deviņos mēnešos ir divkāršojies sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaits, kuri izmanto 3+ Ģimenes karti. Daudzbērnu ģimeņu locekļi reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos šogad pārvadāti 545 tūkstošus reižu, veidojot 1,5% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita.

Policija: Rīgā samazinās alkohola lietošana neatļautās vietās

Rīgā 2018.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, pārkāpumi par alkohola lietošanu neatļautā vietā no 1 518 ir samazinājušies līdz 1 044 gadījumiem, vēsta Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Lauris Kudiņš. Šobrīd Rīgā ir 3 220 vietas, kurās var iegādāties alkoholu.

CVK paziņos un apstiprinās galīgos 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Šodien, 19.oktobrī, pulksten 13.00 notiks Centrālās vēlēšanu komisijas sēde, kurā paredzēts apstiprināt 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus un nosaukt 13.Saeimā ievēlētos deputātus, ziņo CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.

Putins: Bijušās Padomju republikas nožēlo PSRS galu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādījis, ka cilvēki bijušajās Padomju republikās nožēlojot, ka vairs nepastāv Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.

Lūdz KNAB izvērtēt Ventspils domes un Ventspils naftas termināla 2,5 miljonu eiro darījumu

Valsts kontrole lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Finanšu ministriju izvērtēt Ventspils pašvaldības un SIA Ventspils nafta termināls pērn veikto 2,5 miljonu eiro darījumu, norādīts VK revīzijā par 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Pirmās partiju sarunas ar Vējoni neiezīmē favorītu premjera kandidātu vidū

Partijas, kuras ceturtdien, 18.oktobrī, kā pirmās tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, neesot nosaukušas sev tīkamākos premjera amata kandidātus, toties apliecinājušas vēlmi veidot iespējami plašāku koalīciju, turpinot sarunas ar visām partijām, izņemot Saskaņu.

Oktobrim netipiski silto laiku nomainīs rudenīgāki laika apstākļi

Tuvākās nedēļas laikā silto laiku nomainīs lietaināks, vējaināks un ievērojami vēsāks laiks. Gaidāmajā nedēļas nogalē ievērojami pazemināsies gaisa temperatūra, bet nākamās nedēļas sākumā pastiprināsies rietumu puses vējš.

Vācija izdod Bulgārijai žurnālistes slepkavībā aizdomās turēto

Vīrietis, kuru Bulgārijā tur aizdomās par žurnālistes Viktorijas Marinovas slepkavību un kurš ticis arestēts Vācijā, ir izdots Bulgārijai, tā pavēstījušas vācu varasiestādes.

Merkele: Brexit vienošanās joprojām ir sasniedzama

Vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības joprojām ir sasniedzama, tā paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele pēc Eiropas Savienības galotņu sanāksmes, kur nepiepildījās Briseles cerības sagaidīt sarunām izšķirošu pretimnākšanu no Londonas.

Lietuvā budžets ar rekordlielu deficītu un finansējumu izglītībai, veselībai

Lietuvas budžets piekto gadu pēc kārtas tiek pieteikts kā rekordists, jo atkal paredzēts nebijuša apmēra deficīts, kā arī tēriņi izglītībā, veselības aprūpē, inovāciju atbalstā un sociālās nevienlīdzības mazināšanā. Opozīcija par finanšu plānu izskās kritiski.

Maršruts nedēļas nogalei: Mazie Dziesmusvētki, Zemlika un eklēru darbnīca

Nedēļas nogale tuvojas straujiem soļiem, tāpēc aicinām ielūkoties Maršrutā, lai brīvdienas tiktu pavadītas pēc iespējas kvalitatīvāk.

Plāno ieguldīt 60 000 eiro HIV/AIDS reģistra uzlabošanā Latvijā

Sagatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz uzlabot epidemioloģisko datu ieguvi, uzglabāšanu un izmantošanu par saslimšanas gadījumiem ar HIV/AIDS. Grozījumu ieviešana un reģistra uzturēšanā Veselības ministrija plāno tērēt 60 000 eiro no ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.