bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Ieslodzījumu vietās arvien biežāk nonāk cilvēki ar ielaistām hroniskām slimībām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAizvien vairāk ieslodzītajiem, iestājoties ieslodzījuma vietās, tiek konstatētas ielaistas hroniskas slimības, tostarp zobārstniecības jomā, secina Veselības ministrija (VM).

Valdība otrdien, 17.aprīlī, pieņēma zināšanai ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par veselības aprūpes organizāciju un finansējumu ieslodzījuma vietās. Tajā konstatēta virkne dažādu problēmu, tostarp ieslodzīto ierobežotās iespējas dažādu apstākļu dēļ piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem.

Daudzas no ieslodzīto hroniskajām slimībām ir smagā stadijā, ko ietekmē tādi faktori kā, piemēram, finansiālie apstākļi un dzīvesveids. Ieslodzītie nereti līdz nonākšanai ieslodzījuma vietās nerūpējas vai nepienācīgi rūpējas par sava mutes dobuma veselību, un cenšas atrisināt visas ar to saistītas problēmas tieši atrodoties ieslodzījuma vietās.

Pēc VM paustā, kaut arī noteikti veselības aprūpes pakalpojumi ieslodzītajiem tiek nodrošināti, to pieejamību vai iespēju tos nodrošināt ietekmē ieslodzījuma specifika, tostarp fiziska izolētība no sabiedrības, specifiski pārvietošanas un pārvešanas nodrošināšanas noteikumi, ierobežoti ieslodzījuma vietu resursi un citi iemesli.

Tāpat ieslodzītajam ir atšķirīgas iespējas iegūt personīgos finanšu līdzekļus, ar ko norēķināties par tādiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ko no valsts budžeta līdzekļiem neapmaksā, piemēram, zobārstniecības pakalpojumus. Turklāt ieslodzīto veselības stāvoklis parasti ir sliktāks nekā personām ārpus ieslodzījuma vietas, kas ilgtermiņā rada riskus sabiedrībai kopumā, īpaši infekcijas saslimšanu gadījumos.

Nepietiekama ir arī zobārstnieciskās aprūpes pakalpojumu pieejamība ieslodzījuma vietās. Vissliktākā situācija attiecībā uz zobārstniecības pakalpojumu pieejamību ir Daugavgrīvas cietumā, Valmieras un Liepājas cietumā, kā arī nepietiekams zobārsta darbības nodrošinājums ir Rīgas Centrālcietumā, kur ir 0,5 slodze uz 1 400 ieslodzītajiem. Šo apstākļu dēļ ieslodzīto zobārstniecības aprūpi ir nepieciešams veikt ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietām, taču ne visas ārstniecības iestādes ārpus ieslodzījuma vietām piekrīt pieņemt un ārstēt ieslodzītos.

Kā liecina Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) sniegtā informācija, Valmierā ir septiņas ārstniecības iestādes, kas nodrošina zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu, taču pieņemt ieslodzītos ir piekritusi tikai viena no tām, savukārt Daugavpilī ir aptuveni 20 ārstniecības iestādes, kas nodrošina zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu, taču pieņemt ieslodzītos ir piekritušas tikai divas ārstniecības iestādes.

IeVP noskaidrojusi, ka gada laikā, piemēram, Daugavgrīvas cietums ir nodrošinājis ieslodzītajiem 500 līdz 550 zobārstniecības pakalpojumu saņemšanas gadījumus ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, kas ļoti apgrūtina gan ārstniecības personu, gan cietuma administrācijas darbu, jo ieslodzīto pārvešanai tiek izmantoti darbinieki, kam primāri jāpilda citi pienākumi cietumos.

Ziņojumā pausts, ka jāņem vērā arī tas, ka vienā reizē pārvest uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas zobārstniecības pakalpojuma saņemšanai var tikai vienu ieslodzīto. Turklāt uz zobārstniecības pakalpojuma saņemšanu ir rinda, un zobārstniecībā ārpus ieslodzījuma vietas ieslodzītos pieņem tikai kopējās rindas kārtībā. Kā norādījusi IeVP, gaidīšana uz pakalpojumu saņemšanu ļoti bieži ieslodzījuma vietās izraisa konfliktsituācijas.

VM norāda, ka ieslodzīto pieejas zobārstniecības pakalpojumiem pilnveidošanai nepieciešams uzlabot iespēju notiesātajām personām saņemt zobārstniecības pakalpojumus.

Pēc VM paustā, ņemot vērā ieslodzīto veselības stāvokļa specifiku, citu valstu pieredzi, Eiropas Komitejas Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai izteiktās rekomendācijas par ieslodzītajiem pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu paplašināšanu, nepieciešams lemt par zobārstniecības plānveida pakalpojumu nodrošināšanu ieslodzītajiem par valsts budžeta līdzekļiem noteiktā apjomā.

Šī iemesla dēļ nepieciešams veikt grozījumus Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtībā, paredzot ieslodzītajiem plānveida zobārstniecības pakalpojumu saņemšanu noteiktā apjomā. Minētā īstenošanai būs nepieciešams paredzēt papildu finansējumu plānveida zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai ieslodzījuma vietās, tomēr tā precīzs aprēķins tiks pievienots attiecīgam Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektam. Provizoriski saskaņā ar Tieslietu ministrijas aprēķiniem šādas izmaiņas varētu prasīt no 350 000 līdz 400 000 eiro apmērā gadā.


Pievienot komentāru

Novembra beigās bijušās prokurores Lozes slepkavības lietā sāks pratināt lieciniekus

Rīgas rajona tiesa 28.novembrī plkst.11 turpinās skatīt krimināllietu pret Edgaru Kadiķi, kurš apsūdzēts bijušās prokurores Birutas Lozes slepkavībā.

Pētījums: Latvijai jāmācās jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu

Ņemot vērā pārmaiņas Eiropas Savienības budžetā, Latvijai ir jāapgūst jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu, pētījumā Eiropas Savienības budžets pēc 2020.gada. Latvijas iespējas secinājusi Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga.

Bezdarba līmenis Latvijā oktobra beigās saglabājās 6,1% līmenī

Latvijā šogad oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Tiesai nodod krimināllietu par mēģinājumu piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainā

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore šī gada 8.novembrī nosūtījusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā.

Latvija turpina sniegt medicīnisko palīdzību konfliktā Ukrainā cietušajiem karavīriem

12.novembrī Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks septiņi konfliktā Ukrainā cietušie karavīri. Šī ir otrā karavīru grupa, kura šogad ir ieradusies Latvijā, lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Brexit sarunas līdz vēlai naktij, Lielbritānija saskata virzību uz vienošanos

Britu valdība un Eiropas Savienības sarunu vedēji veltījuši daļu no nakts uz pirmdienu, lai paietu kaut pāris soļus ceļā uz degošo vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no bloka.

Pieņem grozījumus noteikumos, lai stingrāk uzraudzītu numerācijas lietošanu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome pieņēmusi grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām. Grozījumi veikti, lai SPRK būtu iespēja stingrāk uzraudzīt piešķirto numerācijas lietošanas tiesību izmantošanu, kā arī, lai atvieglotu numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas un anulēšanas procesu, skaidro komisijā.

Īpašniekiem uzdos sakārtot graustus Peitavas ielā un Brīvības ielā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien, 12.novembrī, atbalstīja lēmumprojektus par graustu piespiedu sakārtošanu Peitavas ielā 9/11 un Brīvības ielā 193.

NBS komandieris: Saspīlējums pasaulē aug, bet Latvija var justies droši

Politiskā situācija pasaulē attīstās pēc sinusoīdas principa – brīžiem saspīlējums aug, bet brīžiem nāk atslābums, šādu viedokli telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, atzīstot, ka pašlaik saspīlējums aug.

RD plāno atpirkt Sprūdam un viņa ģimenei piederošās zemes Skanstes apkārtnē

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 12.novembrī, pieņēma lēmumu par kopsummā 443 905 eiro atpirkt bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenei piederošās zemes, kas nepieciešamas Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanai.

SEB banka piešķir 2,7 milj. eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei

SEB banka piešķīrusi 2,7 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei, kas tiks ieguldīti ostas infrastruktūras pilnveidošanā, rekonstruējot zvejas kuģu piestātni un būvējot noliktavu zvejas piederumu uzglabāšanai.

Latvijā šī gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms pieauga par 10,3%

Būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās šī gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, pieauga par 10,3%. Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 9,2%, inženierbūvniecībā – par 5,7% un specializētajos būvdarbos – par 19,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Tevī neklausos! Ukrainas separātisti aizvada «vēlēšanas», kurli pret nosodījumu no Kijevas, Rietumvalstīm

Kremļa atbalstītie separātisti Ukrainas austrumos ir aizvadījuši parlamenta un prezidenta «vēlēšanas», kur gaidāma pašreizējo vietvalžu uzvara balsojumos, ko Ukraina, Francija un Vācija ir nosaukusi par pretlikumīgiem.

Čakša: NMPD finansējums būs

Veselības ministre Anda Čakša atbalstījusi NMPD plānu darba organizēšanai un apliecināja, ka finansējums virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu pagarinātā normālā darba laika jautājumā nākamajā gadā tiks piešķirts.

Ermanbriks apstiprina – viņa vārds ir VDK aģentu kartotēkā

Jau pēc mēneša internetā būs izlasāmi Latvijā labi pazīstamu zinātnieku, kinorežisoru, televīzijas žurnālistu, mākslinieku vārdi, par kuriem ir liecības kā Valsts drošības komitejas ziņotājiem 70.–80.gados. Taču iztrūks komentārs par būtiskāko – kāds bija kartotēkā atrodamo aģentu nodarījums un ko viņi ziņoja. Vairāki no aģentūras, bez kuriem vienlaikus nav iedomājama Latvijas atmoda, par represīvās iestādes vervēšanas metodēm, bailēm un to, kā viņu izpratnē izpaudās šī sadarbošanās, stāsta tikko iznākušajā dokumentālajā filmā Lustrum. Filmai interviju sniedza arī žurnālists, mūziķis un Rīgas skaņu ierakstu studijas direktors Aldis Ermanbriks, kuru atceras kā padomju gados populārā raidījuma Varavīksne veidotāju, iesāk raidījums Nekā personīga.

KNAB uzmanību piesaista vairākas dārgas, bet nedeklarētas Trukšņa mēbeles

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību piesaistījušas vairākas dārgas mēbeles, kuras Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis esot iegādājies savām vajadzībām, iztērējot naudas summu, kas līdzvērtīga vai pat pārsniedz viņa oficiālo gada atalgojumu pašvaldībā, lai gan mēra valsts amatpersonas deklarācijā šādi pirkumi nav norādīti, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pasažiera bagāžā atklāj teju 30'000 viltotu tablešu impotences ārstēšanai

Veicot muitas kontroles pasākumus lidostā Rīga, VID Muitas pārvaldes amatpersonas kādas personas bagāžā atklāja lielu daudzumu recepšu medikamentu impotences ārstēšanai. Oficiālo preču zīmju īpašnieku sniegtie atzinumi liecina, ka šie medikamenti ir viltoti.

Bildēs: Lielvaru līderi atzīmē 100.gadus kopš Pirmā pasaules kara beigām

Ja Ziemeļaustrumeiropas valstīm 2018.gads ir valstiskuma simtgades jubilejas laiks, tad pasaules lielvarām tas liek atcerēties savstarpējā Pirmā pasaules kara beigas un ārkārtīgi lielo skaitu tolaik kritušo tautiešu.

Alus nozare: nav pamata pārmērīgam optimismam

«Atskatoties uz šī gada vasaru, jāatzīst, ka laika apstākļi patiešām bija labvēlīgi dzērienu, tostarp arī alus, ražotājiem. Nevar noliegt, ka ilgstošie karstuma periodi šovasar veicināja dzērienu patēriņu. Tomēr, lai sniegtu objektīvu skatījumu uz situāciju nozarē, nevar raudzīties tikai uz vienu no apstākļiem,» norāda Latvijas Alus Darītāju Savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai

Turpinot digitālo pakalpojumu attīstību, Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai. Tas nozīmē, ka papildus tūlītējiem maksājumiem savas bankas ietvaros Swedbank klienti visā Baltijā var saņemt zibmaksājumus arī no citām bankām Eiropā, kas piedāvā šādu funkcionalitāti.

Bildēs: Polija atzīmē 100.gadus kopš neatkarības atjaunošanas ar milzu gājienu

Vairāk nekā 200 000 cilvēku Varšavā piedalījušies gājienā svētdien, 11.novembrī, par godu simtajai gadadienai, kopš Polija atguvusi savu valstiskumu.

RS parādi tuvojas 300 miljoniem; Ušakovs uzskata, ka uzņēmums strādā labi

Rīgas dome ir nobalsojusi par 22 miljonu papildu dotāciju Rīgas satiksmei, līdz ar to uzņēmums šogad pilsētai izmaksā 123 miljonus, atgādina raidījumā Nekā personīga. Tāpat raidījumā atzīmē, ka pirms pieciem gadiem uzņēmums noslēdza līgumus par 175 autobusu un 125 trolejbusu iegādi, tomēr līdz šim nopirkta mazāk nekā puse no pasūtījuma – «lauvas tiesa» atstāta uz līguma beigām. «Vienlaikus RS pērk arī 20 zemās grīdas tramvajus. Lai plānu izpildītu, uzņēmumam jāaizņemas ap simt miljoniem eiro. Nākamgad uzņēmuma saistības, visticamāk, pārsniegs 300 miljonus,» saka raidījumā Nekā personīga.

NMPD vadītāja: Brīvdienās jaunus atlūgumus neesam saņēmuši

Sākot skaļi runāt par problēmām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, situācija dienestā ir nedaudz nomierinājusies, Latvijas Radio stāsta NMPD vadītāja Liene Cipule.

Kaliforniju skāruši traģiskākie mežu ugunsgrēki kopš 1933.gada

Ugunsgrēkos, kas šobrīd skāruši Kalifornijas štatu Amerikas Savienotajās Valstīs, bojāgājušo skaits sasniedzis 31 cilvēku, bet par vēl aptuveni 200 personām nav skaidru ziņu, tā pavēstījušas vietējās varasiestādes.

Jaunā vienotība topošajā valdībā grib vadīt arī VARAM

Partiju apvienība Jaunā vienotība topošajā valdībā grib vadīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, stāsta Jaunās vienotības politiķis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākie komentāri