bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 18.11.2019 | Vārda dienas: Aleksandrs, Brīve, Doloresa
LatviaLatvija

Iespējams, vairākās vietās Rīgā šoferus uzmanīs luksofora signāla kontroles iekārtas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUIespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidro, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils – Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem nepieciešams aptuveni 31 000 eiro.

Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir  ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Krapsis pastāstīja, ka papildus tam ir pilotprojekta plāns par šādu kontrolieru izvietošanu vēl trīs vietās Rīgā, taču ne vairs sasaistē ar stacionārajiem fotoradariem. Darba grupās iekļautie eksperti jau izvēlējušies vietas, kur iekārtas bez lielu būvdarbu veikšanas varētu uzstādīt. Kamēr akceptu par iekārtu iegādi Ceļu satiksmes drošības padome un valdība nav devusi, tikmēr Krapsis šīs vietas publiski atturējās minēt.

Minētās iekārtas darbosies līdzīgi kā stacionārie fotoradari, proti, ja autovadītājs neievēros aizliedzošo signālu, tad viņam nosūtīs paziņojumu par pieļauto pārkāpumu.

Patlaban zem jautājuma zīmes ir arī turpmākais pilotprojekts par vidējās kustības ātruma radaru darbību uz Tīnūžu šosejas. Pilotprojekts darbojās līdz šī gada 1.oktobrim. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors teica, ka CSDD 25.novembrī minētajā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē sniegs atskaiti par minēto pilotprojektu. Ja padome nolems, ka projekts jāturpina, tad acīmredzot būs nepieciešams politiķu atbalsts finansējuma piešķiršanai.

Tāpat zem jautājuma zīmes ir iepriekš nospraustais mērķis Latvijā uzstādīt vēl 50 stacionāros fotoradarus un 50 to mulāžas.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norādīja, ka nekāds finansējums šim projektam vēl nav piešķirts. «Patlaban nav pieņemti nekādi iegādes modeļi, turklāt finansējums nepieciešams ne tikai iekārtu iegādei, bet arī uzturēšanai,» uzsvēra Trofimovs.

Patlaban uz ceļiem darbojas 100 stacionārie fotoradari. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) 11.oktobrī Latvijas televīzijai (LTV) skaidroja, ka nākamgad minētie 100 stacionārie fotoradari darbosies un ir finansējums, lai nodrošinātu viņu ekspluatāciju.

Ministrs gan būtu pateicīgs, ja valsts jau 2021.gadā paredzētu izdevumus šo radaru uzturēšanai. Gadā izdevumi veido aptuveni trīs miljonus eiro, taču ministrs vēlas pārliecināties vai šie izdevumi ir objektīvi pamatoti. Fotoradaru ieņēmumi šī gada pirmajā pusgadā bija aptuveni pieci miljoni eiro, LTV skaidrojis ministrs.

Lasiet arī: Ekskluzīvi | CSDD: Nākotnē braukšanas teoriju varētu apgūt arī e-vidē

Kamēr par minētajiem projektiem skaidrības nav, tikmēr veiksmīgi turpina darboties citas ātruma un vēl vairāku satiksmes noteikumu pārkāpumu kontroles iekārtas.

Valsts policijas rīcībā patlaban ir 12 pārvietojamie fotoradari un Krapsis uzskata, ka ar to pagaidām ir pietiekami. Ja politiķi uzskata, ka nepieciešamas papildus šādas iekārtas, tad nepieciešams papildus finansējums gan iekārtu iegādei, gan policijas darbinieku algošanai. «Patlaban šis jautājums par papildus iekārtām nav aktuāls,» norādīja Krapsis.

Šogad oktobra beigās uz ielām sāka darboties ar 360 grādu kameru aprīkots netrafarets policijas mikroautobuss. Busiņā iemontētā iekārta spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju. Pārkāpuma izdarītājs, līdzīgi kā ar foto radariem netiek apturēts, taču vēlāk saņems pārkāpuma protokolu ar automašīnas attēlu, numurzīmi un fiksēto pārkāpumu.

Ar kamerām var konstatēt visdažādākā veida pārkāpumus, piemēram, agresīvu braukšanu, telefona lietošanu, pārvietošanos pa sabiedriskā transporta joslām, pagriezienu nerādīšanu, braukšanu pie sarkanās gaismas, braukšanu bez gaismām un citus.

Krapsis teica, ka iekārtas darbības rezultāti vēl tiek apkopoti, taču jau patlaban var secināt, ka kameras konstatējušas pietiekami daudz pārkāpumu, lai arī autovadītāji ar navigācijas lietotnes “Waze” starpniecību sākuši viens otram paziņot par busiņa pārvietošanos.

2017.gada pavasarī policija iegādājās 40 netrafaretas automašīnas satiksmes uzraudzībai, kurās sēdošie policisti var kontrolēt dažādus pārkāpumus. Pirms tam jau vairākus gadus darbojās septiņas šādas automašīnas. Krapsis uzskata, ka šāds auto skaits joprojām ir optimāls, lai gan nākotnē būs jādomā par to turpmāku darbību, jo beigsies līzinga termiņš.

Šogad ātruma kontrolei Valsts policija iegādājās 40 rokas radarus. Krapsis norādīja, ka tas pagaidām ir pietiekami. Lai arī šādi radari bija ļoti populāri 90.gados, to pielietojums nekur nav zudis, īpaši tos ērti lietot ir ceļu policistiem, kas pārvietojas ar motociklu.


Pievienot komentāru

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!