bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 18.07.2019 | Vārda dienas: Rozālija, Roze

Piesardzīga sportošana un kvalitatīvs miegs – ieteikumi pēcjāņu dienām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ar koncertiem, mielastiem un dažādiem krāšņiem pasākumiem visā Latvijā aizvadīti Līgo svētki. Liels ugunskurs, Jāņu vainags, siers, alus un šašliks ir neatņemama svētku sastāvdaļa ikvienā līgotāju pulkā. Lai ātrāk atgūtu fizisko formu un labu pašsajūtu pēc kārtīgām svinībām, ārste Zane Rēvalde sniedz vairākus ieteikumus, kuri noderēs ikvienam līgotājam.

Kā galveno pamatnoteikumu ārste uzsver kvalitatīvu miegu, jo ilgstošs miega trūkums samazina darbaspējas un ietekmē pašsajūtu. Tāpat tiek uzsvērta ēdienkartes izvēle, režīma ievērošana un sportisku aktivitāšu iekļaušana dienas plānā.

Pēc kārtīgas līgošanas kvalitatīvas miegs

Ja Līgo svinību laikā kārtīgi svinēts, ēsts šašliks, dzerts alus, dancots un par miegu nav domāts, pēcsvētku periodā vēlams ievērot pāris noteikumus, lai organisms pēc iespējas ātrāk atgrieztos savā ierastajā ritmā. Ja sātīgai ēšanai un lustīgai svinēšanai komplektā nākušas arī negulētas naktis, tiek atstāts būtisks iespaids uz cilvēka organismu.

Pirmais un galvenais noteikums – kārtīgs un kvalitatīvs miegs spēku atgūšanai. Pavadot vairākas negulētas naktis pēc kārtas, pasliktinās pašsajūta un samazinās koncentrēšanās un darba spējas. Ja ir iespēja, tad dienu pēc svētkiem vislabāk izveidot kā atslodzes dienu, pavadot to mierā un atpūtā. «Atcerēsimies, ka svaigā gaisā pavadīts laiks ir daudz vērtīgāks par sēdēšanu istabā pie televizora ekrāna, bet, ejot karstā saulē, nedrīkst aizmirst par sauļošanās krēmu, lai pēcsvētku nogurumu nepapildinātu saules izraisīti ķermeņa apdegumi,» pauž ārste.

Sportošana jāuzsāk piesardzīgi

Rēvalde arī atgādina, ka sportiskas aktivitātes jāuzsāk pamazām, izvērtējot pašsajūtu un fiziskās spējas. Tas katram ir ļoti individuāli – viens nākamajā dienā var skriet krosu un iet uz svaru zāli, bet citam pietiks ar mierīgu pastaigu svaigā gaisā. Dažkārt ļoti strauja sportošanas uzsākšana var radīt drīzāk negatīvu, nevis pozitīvu iespaidu.

Būtiski saprast, ka vienā dienā visas svētkos uzņemtās kalorijas nenoskriesim, tāpēc pārforsēt nav vēlams. Kārtīgu treniņu vislabāk ieplānot vienu vai pat divas dienas pēc svinībām, kad organisms nedaudz atguvis spēkus. Vienmēr uzsveru, ka sports palīdz atgūt labsajūtu, bet dienu pēc svētkiem es ieteiktu veltīt atslodzei, laicīgi dodoties gulēt, lai nākamajā rītā spētu aizvadīt kvalitatīvu un veselību uzlabojošu treniņu. Skriešana, svaru zāle vai kāda cita aktivitāte – tas atkarīgs no katra paša.

Vairāk ūdens un mazāk cukura

Pēc Līgo svinībām rekomendējams lietot lielu daudzumu ūdens. Tradicionālie latviešu ēdieni, kas ir sātīgi un sāļi, veicina organisma atūdeņošanos. Ļoti vērtīgi uztura plānā iekļaut jogurtu, kefīru vai olbaltumvielas saturošus produktus, kuri viegli pārstrādājas. Ņemot vērā, ka svētku periodā ēsts daudz šašlika, no gaļas produktiem vēlams izvairīties, izņēmums varētu būt liesa vistas gaļa.

Noteikti nevajadzētu lietot daudz cukuru, kas Līgo svinībās lielā daudzumā tika apēsts kopā ar tomātu mērci, Jāņu sieru un alu. Daudz ūdens, olbaltumvielas saturoša pārtika, bet mazāk ogļhidrātu – plāns nav sarežģīts, un, ievērojot dažus pamatprincipus, labu pašsajūtu iespējams atgūt ātri. Protams, nav konkrētas formulas, kas der visiem, taču ieteicamās produktu grupas nemainās.

Izvairīties no pārmērības

Ēdienkartes plānošana, sportiskas aktivitātes un atslodzes režīma ievērošana lieliski palīdzēs atgūties pēc svētkiem un ātri vien atgūt vēlamo formu un labu pašsajūtu, taču arī pārmērība var izraisīt negatīvas sekas. Cilvēkiem reti zināms, ka ūdens dzeršana var izraisīt organisma saindēšanos, tāpēc šķidrums jāuzņem daudz, bet saprāta robežās. Formas atgūšana ir pakāpenisks process, kas nav paveicams vienas dienas laikā. Pēc iespējas vairāk noskrieti kilometri vai izdzertas ūdens pudeles situāciju strauji neuzlabos.

Būt piesardzīgiem ne tikai svētku periodā

Pēc svētkiem veselības problēmas pārsvarā saistītas ar brīvdienās gūtām traumām, kas parasti radušās neuzmanības vai pārgalvības rezultātā. Traumas ir dažādas – apdegumi pēc vieglprātīgas rīcības ar grilu vai svētku ugunskuru, locītavu mežģījumi un pat lūzumi. Noteikti nevajadzētu gaidīt pēdējo brīdi un tikai tad doties pie ārsta. Ja svētku laikā iegūta trauma, par kuras nopietnību nav pārliecības, ieteicams apmeklēt speciālistu. Līgo svētki, salīdzinot ar citiem tradicionāliem svētkiem, tiek aizvadīti ļoti aktīvi, līdz pat rīta gaismai, tāpēc traumu risks palielinās.

Rēvalde stāsta: «Kā ārste varu teikt, ka mēs pavisam noteikti neesam paši prātīgākie svinētāji, nereti aizraujoties ar pārgalvībām vai neprātīgām idejām. Vēlētos atgādināt, ka par piesardzību un veselības saudzēšanu jādomā katru dienu, ne tikai svētku vai pēcsvētku periodā. Sargāsim paši sevi un atgādināsim to darīt arī līdzcilvēkiem!»

Jāmācās ieklausīties speciālistu viedoklī

Dakere pauž: «Prieks redzēt, ka ar gadiem kļūstam apzinīgāki.» Arī ārstu vidū izskan komentāri, ka cilvēki arvien vairāk piedomā pie savas rīcības un tās iespējamajām sekām. Tas attiecināms uz visu – ēšanas paradumiem, grādīgo dzērienu lietošanu un piesardzību svētku laikā un režīmu pēcsvētku periodā. Katru gadu pirms Līgo svinībām tiek veidotas reklāmas kampaņas, gatavoti informatīva un izglītojoša rakstura video materiāli, kur precīzi attēlotas vieglprātīgas rīcības sekas. Jo vairāk šāda tipa informācija būs pieejama un redzama, jo lielāka iespēja, ka vēstījums sasniegs sabiedrību.

Rēvalde arī vēsta: «Domāšana mainās arī jauniešu vidū – ja agrāk bija stilīgi smēķēt un lietot alkoholu, tagad situācija ir gluži pretēja – stilīgi ir dzīvot veselīgi, sportot un būt aktīvam! Mums jāmācās ieklausīties speciālistu sniegtajā informācijā, lai ap sevi veidotu drošu un veselīgu vidi.»


Pievienot komentāru

Barnjē: ES darījusi visu, lai panāktu Brexit vienošanos

Brexit vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu uzsvēra Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Alternatīvā teritoriālā reforma – vismaz pieci apriņķi un vairāk varas pašvaldībām

Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.

Lietuvas Seima spīkers ieķeras krēslā, zaudējis paša partijas uzticēšanos

Karstuma vilnis Lietuvā ir atkāpies, bet no amata aiziet negrib parlamenta spīkers Viktors Pranckietis. Viņa krēsls pēc valdības spēku pārbīdes ir paredzēts citai koalīcijas partijai, taču likt Pranckietim aiziet nav spējis pat paša Zemnieku un zaļo savienības lēmums par viņa atstādināšanu.

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

ASV laikraksts New York Times publicējis rakstu par Latvijas finanšu sistēmas problēmām, atzīstot, ka likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas.

EP aicina Krieviju atbrīvot nelikumīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus

Eiropas Parlamenta deputāti aicina Krieviju bez nosacījumiem atbrīvot visus nelikumīgi un patvaļīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus kā Krievijā, tā okupētajās Ukrainas teritorijās.

Vietas sadalītas – zināmas Latvijas EP deputātu pienākumi turpmākajiem gadiem

Izziņoti EP parlamentu sadarbības delegāciju sastāvi, un līdz ar to zināmas arī visas no Latvijas ievēlēto deputātu funkcijas jaunā sasaukuma pirmajos divarpus gados.

Saeimas komisija atbalsta naudas pārdali skolotāju algu palielināšanai līdz 750 eiro

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstījusi finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.

Līdz šim 2019.gadā laulības ostā iestūrējuši par 260 pāriem vairāk nekā pērn

Pirmajos sešos mēnešos 2019.gadā reģistrētas 4 730 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 260 laulībām vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 

Atkārtotu LU rektora vēlēšanu gadījumā Bērziņš būtu gatavs kandidēt vēlreiz

Ja notiks jaunas LU rektora vēlēšanas un vairākums atbalstīs manu kandidatūru, tad būšu pagodināts atkārtoti kandidēt uz šo nozīmīgo amatu, paudis LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Igaunijā gaida Lidl ar atplēstām rokām, prognozē cenu kritumu

Sīvāka konkurence pārtikas veikalu vidū un zemākas cenas pircējiem – šādus ieguvums no gaidāmās vācu mazumtirdzniedzības ķēdes Lidl ienākšanas Igaunijā paredz valsts konkurences uzraudzības iestāde.

Kompensāciju par darbu reģionos varētu saņemt arī zobārsti

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārpus Rīgas, plānots paplašināt mediķu loku, kas var saņemt finansiālu atbalstu, izvēloties strādāt reģionos.

Sakārtojot sabiedriskos medijus, finansējums ir vienkāršākais jautājums, tā Levits

Risinot krīzi sabiedriskajos medijos, nauda ir mazākā problēma, tā LTV raidījumā Rīta panorāma paudis Valsts prezidents Egils Levits.

Vācijā par bērnu nevakcinēšanu pret masalām plāno 2 500 eiro naudassodu

Vācijā pieaugot masaliņu saslimšanas gadījumiem, valdība apstiprinājusi obligātas vakcinēšanas kārtību bērnudārzu un skolu audzēkņiem un darbiniekiem. Par bērnu nepotēšanu vecākiem plānots naudassods līdz 2 500 eiro.

Biržu indeksi krītas, tālāk atkāpjoties no rekordiem

ASV biržu indeksi trešdien, 17.jūlijā, kritās, tālāk atkāpjoties no pirmdien sasniegtajiem rekordiem, un īpaši krasi saruka rūpniecības, transporta un enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

Stoltenbergs: Krievijai pēdējais brīdis glābt svarīgo kodolraķešu līgumu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis Krieviju saglabāt kodolraķešu kontroles līgumu, atgriežoties pie savu saistību izpildes līdz 2.augustam, pretējā gadījumā militārā alianse gatavošot samērīgu, aizsardzības rakstura atbildi.

Sāk iepirkumu par sabiedriskā transporta nodrošināšanu nākamajā desmitgadē

Izsludināts iepirkuma konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030.gadam, informē Autotransporta direkcijā.

Petraviča: Pašvaldības nav ieinteresētas, lai bērni no bērnunamiem nonāktu ģimenēs

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nepatīkami pārsteigta par institūciju un pašvaldību pretestību bērnu nonākšanai ģimeniskā vidē, saucot to par «prātam neaptveramu situāciju».

Irākas Kurdistānā ziņo par nošautiem turku diplomātiem

Irākas kurdu reģionā nošauti trīs diplomāti no Turcijas, kas iepriekš vērsusies pret kurdu neatkarības iegūšanas centieniem, ziņo raidsabiedrība BBC.

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar bijušā VDK virsnieka uzņēmumu Sigmen

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar Latvijas uzņēmumu Sigmen, lai gan to kontrolē bijušais VDK virsnieks Jurijs Simoņenkovs, kas ar bijušo VDK virsnieku un aģentu starpniecību saistīts ar Krievijas politiskajiem līderiem.

Latvijas Radio krīzes risināšanai piesaistīs mediatoru

Lai risinātu krīzi Latvijas Radio, medija valde piesaistīs mediatoru, informē sabiedriskie mediji.

Viņķele: Izrakstot zāļu vispārīgos nosaukumus, varētu ietaupīt ap 20 miljoniem

Kompensējamo medikamentu vispārīgo nosaukumu izmantošana, izrakstot receptes, varētu ietaupīt veselības aprūpes budžetā apmēram 20 miljonus eiro, apgalvo veselības ministre Ilze Viņķele.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Francija atjaunos Parīzes dievmātes katedrāli par 850 milj. eiro

Francijas parlaments ir apstiprinājis Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbus, lai atjaunotu vēsturisko ēku, kuras jumts nopostīts ugunsgrēkā aprīlī. Darbus paredzēts veikt par 850 miljoniem eiro, un tie varētu noslēgties ar viduslaiku katedrāles modernizāciju.

IZM neatbalsta iespēju reemigrantu bērniem pārejās periodā skolās nelikt atzīmes

Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, komentē IZM eksperte Olita Arkle.

ABLV Bank jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā

Likvidējamā ABLV Bank šā gada jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā, liecina bankas sagatavotais pārskats par darbību jūnijā.