bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LatviaLatvija

Ieteikumi kā padarīt atkritumu šķirošanu par ieradumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

«Atkritumu šķirošana nākamajos gados Latvijā kļūs par ikdienu ikvienā mājoklī,» vēsta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Ragn-Sells vadības pārstāve Inese Letinska.

Letinska sniedz savu komentāru par to, kādi mīti un aplami priekšstati cilvēkiem traucē aktīvāk iesaistīties atkritumu šķirošanā.

Mīts: Šķirošanas konteineri mājoklī aizņem daudz vietas

Aizmirstiet par to, ka šķirot var vien tad, ja mājā ir vieta septiņiem konteineriem, kas aizņems pusi virtuves. Iesākumā gluži labi var iztikt ar dažām plastikas somām vai maisiem: viena plastmasai, otra – papīram un kartonam, trešā – stikla pudelēm un burkām, komentē Letinska.

Viņa norāda, ja atkritumu nav daudz, saturu var apvienot vienā, veidojot nodalījumus. Ja somas ir krāsainas, tās var piekārt pie virtuves sienas, padarot par interjera elementu. «Protams, vieglāk ir šķirot, ja pašvaldība pie mājas vai tās tuvumā ir uzstādījusi konteinerus dalītai atkritumu vākšanai. Ja konteineru nav, vaicā savai pašvaldībai vai vietējam atkritumu apsaimniekošanas operatoram, kur un kad tādi tiks uzstādīti. Vēl viena iespēja – izmantot speciālos šķirošanas laukumus, kur var nodot ne tikai iepakojumu, bet arī izmantotās elektropreces, baterijas, akumulatoru otrreizējās izejvielas,» skaidro Letinska.

Mīts: Šķirojamām stikla burkām un pudelēm ir jābūt nevainojami tīrām

Letinska stāsta, ka perfekta tīrība ir lieka. Pietiks, ja stikla traukus pāris reizes izskalos ar nelielu ūdens daudzumu, un lieta darīta. Arī etiķetes nav jānokasa. Burku izskalošanai patērētais ūdens daudzums ir minimāls, taču ieguvums no atkārtota stikla izmantošanas ir milzīgs. Katra pārstrādei nodotā stikla tonna ļauj ietaupīt vairāk nekā tonnu dabas resursu. Stikla pudeles un burkas tiek ražotas no dabiskiem materiāliem – smiltīm, sodas pelniem, kaļķakmens. Tāpēc tās ir 100% pārstrādājamas un to var darīt bezgalīgi, nezaudējot kvalitāti, teic atkritumu apsaimniekošanas vadības pārstāve.

Mīts: Atkritumu savācēji visu tāpat samet kopā – kāpēc šķirot?

Letinska uzsver, ka atkritumu apsaimniekotāju mērķis nav radīt ilūziju par šķirošanu, bet gan šķirot, sasniedzot konkrētus rezultātus. «Diemžēl Latvijā iedzīvotāji ne vienmēr izprot, kā pareizi šķirot atkritumus. Piemēram, kartons un papīrs nedrīkst būt slapjš, netīrs, piesārņots ar ēdiena atliekām. Ja kāds neapzinīgais šķirotā papīra urnā iegāž spaini ar kartupeļu mizām, šāds papīrs pārstrādei vairs nav derīgs un to tiešām nākas pievienot sadzīves atkritumiem.»

Mīts: Šķirot ir sarežģīti

«Domā zaļi! Lai šķirotu, nav jābūt biologam vai ķīmiķim. Ja daudzie atkritumu veidi tevi mulsina, sāc ar vienu lietu, piemēram, stiklu vai kartonu. Izmēģini to darīt vienu mēnesi, un redzēsi, ka nav nemaz tik grūti. Lai jautrāk, aicini talkā šķirot arī ģimenes locekļus, īpaši bērnus, kuri mēdz būt īpaši atsaucīgi dabas glābēji,» aicina apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Ragn-Sells pārstāve.

Mīts: Par šķirošanu man neviens nemaksā – nav vērts to darīt

Letinska norāda, ka par to, ka mīlam savus tuvākos, mums arī nemaksā, tomēr darām to no sirds un visu mūžu. Līdzīgi ir ar saudzīgu attieksmi pret vidi, skaidro uzņēmuma pārstāve. «Ja gribam dabas labumus baudīt paši un nodot tos mantojumā saviem mazbērniem, tad ir svarīgi par vidi rūpēties – atkritumu šķirošana ir ļoti konkrēts veids, kā uzņemties atbildību par pasauli, kurā dzīvojam.»

Mīts: Atkritumu šķirošana ir modes lieta, kas drīz pāries

«Dabas resursi pasaulē nav bezgalīgi, tāpēc atkritumu šķirošana kļūst arvien aktuālāka. Pagāja vairāk nekā 100 000 gadu, kamēr iedzīvotāju skaits uz planētas sasniedza 3,5 miljardus, bet pēdējos 50 gados cilvēku skaits ir divkāršojies. Prognozes liecina, ka 2050.gadā uz zemes būs jau deviņi miljardi cilvēku. Resursi ir vajadzīgi visiem, taču zeme mums ir tikai viena. Atkritumu šķirošana un pārstrāde ir vieglākais veids, kā ierobežotos resursus saglabāt apritē,» situāciju skaidro Letinska.

Viņa vērš uzmanību, ka tiem, kas tikai domā par šķirošanu, padoms ir viens – nav jāizvirza mērķis sašķirot pilnīgi visus atkritumus, bet jāsāk pakāpeniski, parādot labo gribu un atbildīgu attieksmi pret vidi un dabas resursu izmantošanu.

Mīts: Atkritumu šķirošana ir dārga

Padarot atkritumu šķiršanu par visas ģimenes ikdienas ieradumu, ātri vien pamanīsi, ka kopējais sadzīves atkritumu daudzums samazinās. Tā kā dalīto atkritumu konteineri Latvijā pamatā tiek izvietoti un iztukšoti bez maksas, šķirojot vari samazināt savas izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, vēsta Letinska.

«Un vēl viena ļoti svarīga atziņa – atkritumus vispareizāk ir šķirot vietā, kur tie tiek radīti. Ja tos visus samet kopā vienuviet – pārtiku, iepakojumu, šķidrumus, veidojas nekam nederīga masa, ko sašķirot vairs nebūs iespējams. Kaut gan modernās tehnoloģijas daļu no iedzīvotāju nodotajiem atkritumie spēj atšķirot, pavisam netīrus tomēr šķirot nevar, jo tas prasa pārāk daudz enerģijas un ūdens.»

Ref:224.000.103.431


Atbildēt uz physalis komentāru

  1. physalis teica:

    Ideju bankai.
    Lai ieviestu atkritumu škirošanu majokļos ar rakstisku informāciju medijos ne vienmēr pietiek, sabiedrībai vajadzētu pierast pie prakses. Domāju, atkritumu škirošanu sekmēt palīdzētu šķirošanas konteineri publiskajās telpās, sākot ar visa līmeņa izglītības iestādēm (3-4 dažādu atkritumu konteineri katrā telpā).

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!