Ieteikumi konkurences uzlabošanai bijuši, taču nedz SM, nedz LDz tos neņēma vērā

Par konstatētajiem konkurences pārkāpumiem Konkurences padome (KP) piemēroja SIA LDz Cargo naudassodu 5 694 174 eiro apmērā, savukārt VAS Latvijas dzelzceļš kā 100% SIA LDz Cargo kapitāldaļu turētājai ir jāuzņemas solidāra atbildība par soda samaksu, paziņojusi KP.

KP konstatēja, ka SIA LDz Cargo kopš 2007.gada, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli, apgrūtināja konkurentu darbību dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijā, piemērojot atšķirīgu cenošanas praksi saviem un konkurentu klientiem par kravu pārvadājumiem un noteiktos gadījumos izbeidzot pārvadājuma līgumu Krievijas un Baltkrievijas pierobežā,

kā arī visā Latvijas teritorijā nepamatoti nosakot maksu par privātpersonām piederošu kravas vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem.

2007.gadā, lai novērstu situāciju, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vienlaicīgi nodrošina arī kravu pārvadājumus, ko var veikt privātie komersanti, tika pabeigta VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) reorganizācija, kā rezultātā tās meitassabiedrība SIA LDz Cargo pārņēma kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Pašlaik Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumus nodrošina četri komersanti, taču SIA LDz Cargo laika periodā no 2007. līdz 2020. gadam noturīgi veido 70–80% no kopējā kravu pārvadājuma tirgus Latvijā.

Trešdienas, 3.februāra, preses konferencē KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis atzina, ka sūdzības saņemtas jau diezgan sen.

Jāatzīmē, ka par pēdējo lēmumu LDz apgalvoja, ka KP neesot rīkojusies pēc principa «konsultē vispirms», taču tā nav tiesa. Gaiķis pastāstīja, ka arī 2012.gadā KP jau uzsākta lieta, kas netika izbeigta ar sodu, bet tika izbeigta ar ieteikumiem LDz atturēties no ļaunprātīga stāvokļa izmantošanas tieši maksas piemērošanā. Arī pašreizējā SM brīdināja LDz padomi par tirgus kropļošanu.

Pēc iepriekš saņemtajām sūdzībām tika aktualizētas un uzsāktas konsultācijas gan ar LDz, gan ar LDz Cargo, gan ar toreizējo Satiksmes ministriju, kā arī ar Eiropas Komisiju, tomēr netika ņemtas vērā šīs konsultāciju ietvaros no KP minētais, tāpēc 2018.gadā tika uzsākta šī lieta un pieņemts attiecīgs lēmums, skaidro Gaiķis.

Uz žurnālistu jautājumu, kā lietā tiks vērtēta konkrētu cilvēku atbildība, Gaiķis norādīja, ka tas nebūtu KP jautājums, kā tālāk notiek zaudējumu atlīdzināšana konkrētajā uzņēmumā vai mātessabiedrībā kā tādā. «LDz Cargo ir pelnošs uzņēmums ar noteiktu aprgozījumu, no kura arī tika aprēķināts sods. Tāpēc arī sods ir piemērots LDz Cargo. Soda nomaksa ir LDz Cargo un tās māteskompānijas pārziņā.»

Atšķirīga cenošanas prakse saviem un konkurentu klientiem

Lai nodrošinātu starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas, ir jāšķērso robežstacijas Kārsavā, Zilupē vai Indrā, taču stacijas, kur notiek faktiskās starptautisko kravu pieņemšanas un nodošanas operācijas, atrodas 50–90 kilometru attālajās iekšzemes pieņemšanas un nodošanas stacijās – Rēzeknē un Daugavpilī.

Vēsturiski dzelzceļa kravu pārvadājumus no robežstacijām līdz kravu pieņemšanas un nodošanas stacijām Rēzeknē un Daugavpilī sniedza VAS Latvijas dzelzceļš, bet pēc tās reorganizācijas šī pakalpojuma sniegšanu pārņēma SIA LDz Cargo.

Tā rezultātā klientiem, kas vēlas nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā ir SIA LDz Cargo, kas, neesot konkurences spiedienam, var brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

Ņemot to vērā, SIA LDz Cargo saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus, skaidro KP. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, SIA LDz Cargo piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā, norāda padome.

«Papildus tam situācijās, kad klients vēlas mainīt pārvadātāju no SIA LDz Cargo uz kādu no konkurentiem, SIA LDz Cargo izbeidz iepriekš uz izdevīgākiem noteikumiem noslēgto pārvadājumu līgumu un par pārvadājumu pierobežā piemēro standarta tarifu, kas palielina klienta izdevumus visā pārvadājuma maršrutā.» KP ieskatā šādas rīcības rezultātā klientiem ir ekonomiski neizdevīgi izvēlēties SIA LDz Cargo konkurentus kā pakalpojumu sniedzējus, kas savukārt apgrūtina jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, kā arī ietekmē patērētāja izvēles iespējas. 

Nepamatota maksa par privātpersonām piederošu vagonu dīkstāvi

Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumos tiek izmantoti gan inventāra vagoni, gan privātpersonām piederošie vagoni. Vēsturiski Latvijā kravu pārvadājumi tika nodrošināti ar PSRS piederošiem kravu vagoniem, kas pēc neatkarības atgūšanas tika pārņemti bijušo PSRS valstu īpašumā vai nodoti privatizācijai. Tie vagoni, kuri pārgāja valstu īpašumā, tiek dēvēti par inventāra vagoniem. Tie joprojām ir saistīti vienotā vagonu parkā un to izmantošanu un apsaimniekošanu koordinē Sadraudzības dalībvalstu dzelzceļa transporta padome, kurā ietilpst arī Latvija. Kopš 2007. gada inventāra vagonu (konteineru) un arī privātpersonām piederošo vagonu (konteineru) uzskaiti Latvijā veic SIA LDz Cargo. Turklāt SIA LDz Cargo veic arī norēķinus par inventāra vagonu (konteineru) lietošanu ar citu valstu dzelzceļa administrācijām, skaidro padomē.

Tāpat KP norāda, ka atbilstoši Dzelzceļa pārvadājumu likumam dzelzceļa kravu pārvadātāji par vagonu dīkstāvi – vagonu aizturēšanu ceļā vai vagonu iekraušanu un izkraušanu – var noteikt maksu kravu nosūtītājiem vai saņēmējiem. Šāds nosacījums ieviests ar mērķi, lai veicinātu vagonu apriti. Vienlaicīgi SIA LDz Cargo ir vienīgais dzelzceļa kravu pārvadātājs Latvijā, kas uzskaita vagonu dīkstāvi un nosaka maksu par to. Turklāt SIA LDz Cargo maksu par dīkstāvi nosaka ne tikai gadījumos, kad dzelzceļa kravu pārvadājumā izmantoti inventāra vagoni, par kuru izmantošanu Latvijā tā ir atbildīga, bet arī gadījumos, kad dzelzceļa kravu pārvadājumā izmantoti privātpersonām piederošie vagoni, par kuru izmantošanu vienojas kravu nosūtītājs vai saņēmējs ar vagonu īpašnieku vai tā pārstāvi, atzīmē KP.

KP konstatēja, ka SIA LDz Cargo noteiktās dīkstāves maksas par inventāra vagonu izmantošanu ir pamatotas, ciktāl tās nepieciešamas, lai segtu šo vagonu apsaimniekošanas izmaksas.

Tajā pašā laikā KP secināja, ka maksa, kas noteikta par privātpersonām piederošo vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem, ir nepamatota.

Pirmkārt, kā viens no SIA LDz Cargo sniegtajiem pamatojumiem šai maksai ir nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras efektīvu caurlaidi. Taču dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Latvijā ir VAS Latvijas dzelzceļš, un vienlaikus šo funkciju izpilde nav nodota SIA LDz Cargo.

Otrkārt, kā norāda KP, par privātpersonām piederošo vagonu izmantošanu vienošanās notiek starp kravas saņēmēju vai nosūtītāju un vagonu īpašnieku vai tā pārstāvi. KP ieskatā situācijā, kad pārvadājumu veicis kāds no trijiem privātajiem komersantiem, nav saskatāmas cēloņsakarības starp SIA LDz Cargo izmaksām un dīkstāves maksām, kas noteiktas par privātpersonām piederošo vagonu lietošanu. SIA LDz Cargo arī nav sniedzis informāciju vai attaisnojumu tam, ka dīkstāves maksu par privātpersonām piederošo vagonu lietošanu iekasē vagonu īpašnieku vārdā, uzsver KP.

Publiskas personas darbībai jāatbilst godīgas konkurences principiem

Saistībā ar privāto komersantu ierobežotajām iespējām veikt pārrobežu kravu pārvadājumus Latvijā vairākas sūdzības iesniegtas arī Eiropas Komisijā, līdz ar to Eiropas Komisija  aicināja precizēt nacionālo regulējumu, lai tas atbilstu godīgas konkurences principiem. Tādējādi 2020.gada 28.augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 540 Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas nosaka, cita starpā, ka SIA LDz Cargo vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs VAS Latvijas dzelzceļš.

KP uzsver, ka neatkarīgi no tā, vai turpmāk dzelzceļu kravu pārvadājumu pakalpojumu pierobežas posmā sniegs SIA LDz Cargo vai tās mātessabiedrība VAS Latvijas dzelzceļš, publiskas personas faktiskajai darbībai jāatbilst godīgas konkurences principiem un

tās rīcība nedrīkst apgrūtināt jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū vai mazināt klientu izvēles iespējas saņemt izdevīgāko piedāvājumu.

To nosaka arī konkurences neitralitātes princips, kas kopš 2020.gada aizliedz valstij un pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām deformēt tirgu, izmantojot priekšrocības, kas nav pieejamas privātajiem pakalpojumu sniedzējiem.

KP vadītājs informēja, ka pagājušā gada sākumā KP ir bijušas vairākas tikšanās, kurās stāstīts arī par šo lietu, kā arī citām saistītajām. «Esam snieguši konsultācijas vairākkārt gan Satiksmes ministrijai, gan LDz. Taču, kā ieteikumu izpilde, virzība noritējusi no ministrijas puses, esot grūti komentēt.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas